Jaunākais izdevums

Pēc divu gadu pieredzes ar pirmo kopstrādes (coworking) telpu Teikums, kuru atklāja 2017. gadā, nekustamo īpašumu attīstītājs Hanner investējis otras kopstrādes telpas izveidē Jaunajā Teikā, informē uzņēmumā.

Kopstrādes telpas kļūst arvien pieprasītākas visā pasaulē un kā liecina Starptautiskā kopstrādes izaugsmes pētījuma rezultāti (Global Coworking Growth Study 2019), coworking telpu izveide turpinās savu izaugsmi arī šajā gadā (pasaulē kopumā prognozē 9.5% pieaugumu). Pamatojoties uz pirmā «Teikums» darba telpu augsto pieprasījumu, jaunais «Teikums Teodors» gaidīs 230 moderni domājošus cilvēkus no stabiliem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kuri novērtē produktivitātes nozīmi biznesā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka coworking telpas ir pieprasītas gan stabilu uzņēmumu kolektīviem, kur darbinieku skaits svārstās no 5-15 cilvēkiem vai daļa kolēģu strādā attālināti, gan jaunuzņēmumiem un ārštata profesionāļiem. Noteicošā loma izvēlei par labu kopstrādes telpām ir to pievienotā vērtība – funkcionalitāte un vide. Darbinieki var fokusēties uz darba izpildi, jo nav jādomā par apkopēja noalgošanu, interneta pieslēgumu vai funkcionāla interjera izmaksām.

«Kopstrādes telpu fundamentāls virzītājspēks ir iespēja strādāt funkcionāli pilnvērtīgās telpās, kā arī satikties ar visdažādāko nozaru profesionāļiem, neatkarīgi no esošās pieredzes vai pieejamiem kontaktiem. Attīstot projektus, mēs domājam ilgtermiņā un sekojam līdzi pasaules tendencēm, lai piedāvātu klientiem efektīvākos risinājumus,» komentē Hanner uzņēmumu grupas valdes loceklis Mindaugas Valuckas.

Kopstrādes telpu interjera dizainu veidojuši arhitekti Kārlis un Rita Lauderi.

Hanner Group darbojas Lietuvā, Latvijā, Rumānijā, Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā un ir Lietuvas lielākais nekustamā īpašuma attīstītājs ar aktīvu un projektu portfeli viena miljarda eiro vērtībā. Kopumā uzņēmumu grupa ir attīstījusi vairāk nekā 300 000 kvadrātmetrus komercplatības un 5000 dzīvokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: DB viesojas vērienīgajā Jaunās Teikas kvartālā

Ingrīda Drazdovska, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā nekustamā īpašuma kompānija "Hanner" pabeigs Jaunās Teikas kvartālu, citu attīstības plānu tai pagaidām nav, ņemot vērā ne pārāk spožo situāciju tirgū.

Paralēli šobrīd uzņēmums pabeidz dzīvojamās mājas Vesetas ielā 26 pēdējo dzīvokļu pārdošanu, kā arī turpina pārvaldīt biroju centru "Place Eleven" Skanstes apkaimē.

Jaunā Teika atrodas Rīgā, aiz VEF kultūras pils un LMT ēkas; starp Gustava Zemgala gatvi un Ropažu ielu. Noslēgumam tuvojas 16 stāvu biroju ēkas "Henrihs" un pēdējās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecība. Iznomājamā biroju platība "Henrihā" ir 22,3 tūkst. m2.

DB.lv pērn decembrī ziņoja, ka viens no pirmajiem nomniekiem šajā ēkā būs "Cabot Latvia". Gan "Henrihs", gan līdzās esošais "Teodors" (pabeigts 2018.gadā) celti atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem. "Teodorā" ir izveidota jau otrā šī kvartāla kopdarba telpa "Teikums", sporta klubs "Squad Hour", kurš aprīkots ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām un piedāvā dažādas trenažieru un grupu nodarbības, kā arī kokteiļbārs "Minox" un pasākumu telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: DB viesojas birojā Teikums Teodors

Linda Zalāne, speciāli DB, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teikums Teodors vizītkarte ir izteiksmīgs un moderns interjera dizains, kas ietērpj vizuālā veidolā biroja funkcionalitāti

Kopstrādes (coworking) telpai Teikums, kas divus gadus darbojas Jaunajā Teikā, maijā piepulcējās jaunākais «brālis» Teikums Teodors, kas izvietots līdzās esošajā ēkā. Kvartālu, tostarp abas kopdarba telpas, īsteno nekustamo īpašumu attīstītājs Hanner. «Ar pirmo Teikumu sapratām, ka šāda tipa birojiem ir potenciāls un pieprasījums ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Otrajā birojā turpinājām iesākto un ieviesām vairākus funkcionālus jauninājumus, kas sarunās ar biroja iemītniekiem izkristalizējās kā vēlami, piemēram, esam izveidojuši četrus NapBox, kur darbinieki var netraucēti nosnausties un pēc tam ar jaunu sparu turpināt darbu. Dažreiz tikai dažas minūtes miega ļauj atkal būtiski atjaunot produktivitāti,» stāsta Hanner pārstāve Līga Ansone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" Latvijā un "Swedbank" Lietuvā ir izsniegušas aizdevumu 60 miljonu eiro apmērā SIA "Jaunā Teika offices" "Jaunās Teikas" pabeigšanai.

"Jaunā Teika" ir nekustamā īpašuma attīstītāja "HANNER grupas" lielākais projekts Latvijā.

Pēc projekta pabeigšanas 2020. gadā, "Jaunā Teika" nodrošinās telpas darbam vairāk nekā 6000 profesionāļiem un telpas dzīvošanai vairāk nekā 800 ģimenēm.

"Mēs ar "HANNER grupu" sadarbojamies jau vairāk nekā 10 gadus," informē "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Kopējais ieguldījums "Jaunās Teikas" projektā pārsniedz 140 miljonus eiro. Projekts ir saņēmis BREEAM sertifikāciju.

Biroju segmentu pārstāv kopstrādes telpas "Teikums" un trīs klasiskas biroju ēkas, apvienojot Latvijas jaunuzņēmumus, atpazīstamas vietējās kompānijas un globālas korporācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Komercīpašumu tirgus atdzīvojas

<i>Colliers International</i> analītiķe Agija Vērdiņa, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m2 platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m2 biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m2, bet Viļņā 162 tūkst. m2. Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: «Welcome to Iran»

Ilona Viļumsone, Dienas Bizness mārketinga vadītāja, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāna jau daudzus gadus ir bijusi mana sapņu zeme un pēc dažiem nostāstiem iekļuva manā ātro vēlmju listē. Irāna ir viegli sasniedzama no mūsu valsts, pietiekami eksotiska un patiešām droša zeme ceļošanai. Arī divām ceļotājām no Latvijas.

Kāpēc turp doties?

Welcome to Iran – tas ir teikums, kuru mēs dzirdējām visbiežāk, arī no irāņiem, kuriem tas ir vienīgais zināmais teikums angļu valodā.

Persija, kuras teritorijā tagad atrodas Irāna, ir viena no senākajām valstīm pasaulē, tāpēc tā noteikti ir īsta paradīze vēstures mīļotājiem. Arī paši persieši apzinās un ir lepni, ka viņiem ir sena un kultūras bagāta valsts.

Irāna ir valsts, kuru ir vērts apmeklēt pašu persiešu dēļ – fantastiski atvērti, viesmīlīgi un neuzbāzīgi. Arī slavenā austrumu tirgošanās te notiek gaumīgi.

Visbeidzot, tā noteikti ir valsts, kurā var sajust arī musulmanismu, valsts saucas Irānas Islāma Republika. Lielākoties irāņi nav priecīgi, ka šariata likumi tik ļoti valda pār ikdienu. Gribētu uzsvērt musulmanisma pozitīvo pusi: fantastiskās mošejas, sievietes, kas izskatās sievišķīgi un cēli jebkurā situācijā. Mana ceļabiedre Kristīne teica, ka sievietēm ir vērts doties uz Irānu, lai iemācītos sievišķību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Hanner Grupa" nodevis ekspluatācijā jaunāko un pēdējo no sešām dzīvojamām ēkām Jaunajā Teikā.

Jaunā Teika ir jauns rajons Rīgā, kas nodrošina vidi gan dzīvošanai, gan strādāšanai.

Līdz ar jaunākās ēkas Ropažu ielā 14A nodošanu ekspluatācijā, Jaunās Teikas esošo piedāvājumu papildinās 117 dzīvokļi, no kuriem apmēram 60% jau ir rezervēti iepriekšpārdošanā. Ņemot vērā potenciālo klientu – galvenokārt jauno profesionāļu un ģimeņu – vajadzības, Jaunā Teika sadarbojas ar bankām un valsts atbalsta programmu ALTUM, nodrošinot vienkāršāku dzīvokļu iegādes procesu.

Jaunā Teika ir "Hanner Grupas" lielākais projekts Latvijā. Kopējais investīciju apjoms Jaunās Teikas projektā ir 140 miljoni eiro.

Biznesa portāls Db.lv jau rakstīja, ka 2020.gadā "Hanner" pabeidz Jaunās Teikas kvartālu, citu attīstības plānu tai pagaidām nav, ņemot vērā ne pārāk spožo situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Teikas attīstītājs "Hanner Grupa" ekspluatācijā nodevis biroju ēku "Henrihs," tādējādi Jaunajai Teikai kļūstot par lielāko mūsdienu biroju kompleksu pilsētā.

Šī ēka ir jaunākais papildinājums ietekmīgākajai inovāciju un tehnoloģiju apkaimei Rīgā. Jaunās Teikas biroju ēku "Valters", "Teodors", "Ausma", kurās veiksmīgi darbojas vairāk kā 25 uzņēmumi, un tikko ekspluatācijā nodotās ēkas "Henrihs" kopējā platība ir 59 000 kvadrātmetru.

"Henrihs" ir 16 stāvus augsta A klases biroju ēka ar kopējo platību 23 600 kvadrātmetri un vairāk nekā 2000 vietām darbam. Papildu biroju telpām ēkā tiks izveidots konferenču un pasākumu centrs, iekštelpu "street food" zona, bērnudārzs, jumta terase un daudzstāvu autostāvvieta. Vairāk nekā 50% platību ēkā jau ir iznomātas. Vieni no pirmajiem uzņēmumiem, kas nolēmuši pievienoties Jaunās Teikas kopienai, ir tādi starptautiski uzņēmumi kā "Gjensidige Latvija" un "Cabot Latvia".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mūrniece: VID uzņēmējiem liek justies kā noziedzniekiem

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu no tiem uzņēmējiem, kas neiesaistās publiskā karā pret VID, jo pieņemu, ka taisnība var būt gan vienai pusei, gan otrai. Tomēr šodien pievienojos tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri saka, ka Valsts ieņēmumu dienests mums liek justies kā noziedzniekiem, tiklīdz rodas savstarpēja komunikācija,» savu sašutumu par VID attieksmi pret uzņēmējiem Facebook profilā pauž viesnīcas Hotel Roma vadītāja Linda Mūrniece.

«Pirms dažām nedēļām izveidoju savu uzņēmumu un lūdzu to reģistrēt kā nodokļu maksātāju. Ar mērķi paplašināt viesnīcas apsaimniekošanas darbību un paplašināties vispār. Jau astoņus gadus vadu pašreizējo uzņēmumu un gribas iet līdzi laikam, mainoties pašai un mainot darbības stratēģiju. Gandrīz pusmiljonu eiro katru gadu nomaksāju nodokļos un pat tad, kad neklājas pārāk labi, nepalieku parādā valstij. Pēc nodokļu nomaksas peļņas, kā jau daudziem nav, tomēr bizness tiek uzturēts un paši sev algas maksājam, tātad - dzīvojam kopumā labi. Pačīkstam par nodokļu slogu, bet mēģinām iet uz priekšu,» raksta L.Mūrniece.

«Tiklīdz VID uzzināja par vēlmi reģistrēties kā PVN maksātājam, izsūtīja vēstuli uz divām lapām, pieprasot ziņas, kāpēc man tā firma vajadzīga, vai man vispār būs darbinieki, kur es tos ņemšu, kāda būs viņu kompetence... Vēl daudz jautājumu, atbildes uz kuriem atrodamas datu bāzēs, uzņēmumu vadības teorijā vai nav atbildami vispār, jo uzdoti nākotnes un pieņēmumu formā. Visa vēstule tādā «tonī» , ka saprotu - esmu nogrēkojusies valsts priekšā, vēloties kaut ko mainīt savā biznesā. Uz jautājumiem, protams, atbildēsim un PASKAIDROJUMUS sniegsim. Jo citētie likuma panti ir iespaidīgi un skaidrs, ka palikšu bez iespējas maksāt nodokļus, ja VID darbiniecei, kas tos sacerējusi, kaut kas neiepatiksies,» turpina L.Mūrniece .

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aktualizē stāvvietu problēmu, rosinot auto ļaut novietot pagalmu zaļajās zonās

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB bankas" īstenotajā uzņēmumu Izaugsmes programmā šogad saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi, no kuriem izvēlēti 14 Latvijas uzņēmumi, kuri ekspertu vadībā strādās pie inovatīvu produktu vai pakalpojumu izveides, lai veicinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi.

Programma šogad norisināsies attālināti un noslēgsies janvārī. Dalība Izaugsmes programmā ir bez maksas, un "SEB banka" programmas īstenošanā šogad ieguldīs 40 tūkstošus eiro.

Šis būs jau piektais programmas cikls, un tās mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei, izmantojot uz digitālajām tehnoloģijām un inovācijām balstītus risinājumus. Saņemtie pieteikumi tika vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā uzņēmējdarbības pieredze, pārstāvētā nozare, apgrozījums, izvirzītie mērķi un ambīcijas.

Izaugsmes programmā šogad piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm un reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu: SIA "City Playgrounds" (skeitparku un ekstrēmo sporta veidu infrastruktūras projektēšana un būvniecība), SIA "Dabas burka" (nefasētu pārtikas produktu un videi draudzīgu sadzīves preču tirdzniecība), SIA "XTM" (monolītā betonēšana, industriālo grīdu un parketa ieklāšana), SIA "TESLA" (elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecība un elektroinstalāciju ierīkošana), kā arī SIA "ZAAO", kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu 27 Vidzemes un Malienas reģiona pašvaldībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirDog sadarbībā ar citiem tehnoloģiju nozares uzņēmumiem patlaban izstrādā jaunus produktus, kas saistās ar dronu tehnoloģijām, tacu šobrīd uzņēmums nepārdod bezpilota lidaparātus, portālam DB pastāstīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Šogad tirgum plānots piedāvāt jaunu produktu, taču pagaidām uzņēmums neatklāj, kādu tieši un ar kādiem partneriem kompānija sadarbojas, tiesa gan, viņš uzsvēra, ka galvenais kompānijas attīstības tirgus aizvien bija un ir ASV.

Pasaulē patlaban ir maz komandu, kas var komerciāli izdevīgi un lielos apjomos saražot bezpilota transportlīdzekļus, AirDog ir viena no šādām komandām, ir pārliecināts uzņēmējs. Kad AirDog pārdeva bezpilota lidaparātus, to cena bija 1548 eiro.

Uz DB jautājumu, kādā virzienā dosies dronu attīstība, viņš uzsvēra, ka bezpilota lidaparāti, pēc viņa domām, lielākoties tiks izmantoti grūti sasniedzamu vietu aizsniegšanai, piemēram, lai pilsētu iedzīvotāji varētu dronus izmantot ikdienas dzīvē, piemēram, nosūtīt dronu, lai tas piegādā produktus no veikala, taču šāda situācija ir vēl tālā nākotnē. «Lai integrētu dronus pilsētas infrastruktūrā, vēl jāīsteno daudz darbību, tādēļ tas ir sarežģīti. Mēs pie tā nonāksim, taču līdz tam ir tāls ceļš ejams,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Šodien notiekošo TEDxRiga ideju forumu var vērot bezmaksas tiešraidē

Lelde Petrāne, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22. novembrī notiek ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uzstājas 20 runātāji un mākslinieki, tostarp uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, mūziķis Ralfs Eilands, ekonomists un pasniedzējs Arnis Sauka, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, komponists un pianists Platons Buravickis, režisors un scenārists Andris Gauja un citi.

TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši 149 runātāji un mākslinieki. Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts “Together” jeb “Kopā”, vēršot uzmanību uz to, ka kopā varam īstenot ko diženāku nekā katrs individuāli.

Visas dienas garumā foruma tiešraidi bez maksas iespējams vērot TEDxRiga mājaslapā 2019.tedxriga.com, kā arī sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tiešraide būs skatāma Latvijas reģionālajās un augstskolu bibliotēkās: Alūksnes pilsētas bibliotēkā, Bauskas Centrālajā bibliotēkā, Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā, Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā, Jelgavas pilsētas bibliotēkā, Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centrā, Limbažu Galvenajā bibliotēkā, Madonas novada bibliotēkā, Ogres Centrālajā bibliotēkā, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā, Saldus pilsētas bibliotēkā, Staiceles pilsētas bibliotēkā, Tukuma bibliotēkā, Valmieras bibliotēkā un Ventspils Galvenajā bibliotēkā, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Pārdaugavas pamatskolas, Latvijas Kultūras koledžas, RTU Arhitektūras fakultātes, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes, Banku augstskolas, RISEBA un Biznesa augstskolas “Turība” bibliotēkās. Tāpat tiešraidi varēs vērot 15 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoros visā Latvijā, kā arī vairākās kopstrādes telpās: Skola6 radošo industriju centrs, Teikums, TechHub Riga, People Work un OraculeTang Space.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Exceed" izstrādājis mācīšanās platformas "TextAid" versiju latviešu valodā, kas pamatā domāta bērniem, skolēniem, kā arī studentiem un citiem cilvēkiem ar mācību traucējumiem.

"TextAid" versija latviešu valodā ir izstrādāta sadarbībā ar "ReadSpeaker". Citās Eiropas valodās šis mācību palīglīdzeklis ir jau vairākus gadus, piemēram, Beneluksa valstīs to lietojot vairāk nekā 20 tūkstoši skolēnu un trīs tūkstoši skolotāju. "Ņemot vērā, ka piedāvājam gatavu produktu, kas sevi ir pierādījis Eiropā, mūsu skatījumā nākotnē to varētu piedāvāt ikvienam," teic Gatis Grīntāls, SIA "Exceed" vadītājs.

Šobrīd uzņēmums uzrunā gan specializētās skolas, gan vispārējās izglītības iestādes, jo teju katrā klasē ir bērni, kam šāds palīglīdzeklis būtu noderīgs. Risinājumu "Exceed" ir prezentējis vairākās skolās un atsauksmes no skolotājiem un logopēdiem esot labas. Viņš norāda, ka platformu varot viegli integrēt dažādās mācību platformās, ko apliecina starptautiskā pieredze, tādējādi "TextAid" nebūtu vēl viena atsevišķi izmantojama vietne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja būtu nesen ievēlēts tautas priekšstāvis, tad šādi varētu saprast VARAM vēstījumu deputātiem 5. februāra rītā Saeimas komisiju namā. Divas jaukas VARAM ierēdnes stāsta pērn savēlētiem Vides un klimata apakškomisijas Saeimas deputātiem par to, kā daba jāsargā, kā mums ar SEG emisijām veicas. Tiešāk - neveicas, jo neizdodas un neizdodas izpildīt Eiropai sasolīto.

Kādēļ neveicas? Lauksaimnieki stipri gāzē. Ik gadu viņiem emisiju aizvien vairāk un vairāk un būs vēl vairāk! Pēc šādas uzrunas pat piecgadniekam, kurš lasīt neprot, ir skaidrs, ka lauksaimnieki ir valsts lielākie gāzētāji - emisiju grēkāži. Rīgā cilvēki kā cilvēki, emisijas nepalielina, bet no lauka kā nes pēc mēsliem, tā nes un ar katru gadu aizvien vairāk.

Viens gan visā referātā deputātiem skan kaut kā mazliet ačgārni. Saīsināti - Latvija SEG emisiju ziņā uz vienu iedzīvotāju izskatās labi, jo mums praktiski nav ražošanas. Tiešāk - tās ir ļoti maz. Ir citi aprēķini un kritēriji, pēc kuriem izskatāmies slikti, bet atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, lauksaimniecībā, izskatāmies ļoti slikti. Ierēdnes monotonā runa rosina klusu, bet ķecerīgu domu - Latvija Eiropas priekšā izskatītos ideāli, ja vispār nebūtu lauksaimniecības ar savām govīm, cūkām, zemes aršanu un visu citu, kas rada SEG emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Programmēšanas skolotāji mācībās programmē tiešsaistes čatu

Zane Atlāce - Bistere, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolēniem pēc Skola2030 izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa, 32 skolotāji mācībās papildināja savas zināšanas, vienā no darba uzdevumiem izstrādājot sarakstes lietotni jeb tiešsaistes čatu.

Mācības organizē nodibinājums IT Izglītības fonds Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās. Mācību saturu sagatavo un pasniedz zinoši mentori un lektori no Skola2030, Accenture, MAK IT un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Janvāra augstākā līmeņa programmēšanas mācības notika divos posmos. Pirmajā posmā skolotāji piedalījās vebinārā, kura laikā lektora vadībā sagatavoja darba vidi klātienes mācībām.

Vebinārs tika nodrošināts sadarbībā ar projektu Skola2030. Otrais mācību posms ietver tikšanos klātienē kopstrādes telpā TEIKUMS, kas atrodas Jaunajā Teikā un ir daļa no inovāciju kustības VEFRESH.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VEF rajonā plāno investēt 200 miljonus eiro

Ilze Žaime, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā dibināts uzņēmums «M.M.M. Projektai» iegādājies zemes gabalus VEF rajonā pie tirdzniecības centra Elkor, un nākamo septiņu gadu laikā plāno uzbūvēt biroju un dzīvojamās ēkas.

«Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti», kas pieder «M.M.M. projektai», kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu Centrālajā un Austrumeiropā, iegādājušies no SIA «RE Property» divus nekustamos īpašumus Rīgā, Gustava Zemgala gatvē 73 un Brīvības gatvē 201.

«Zemes gabali 2,32 hektāru un 5,59 hektāru platībā iegādāti ar mērķi attīstīt biroju un dzīvojamo ēku kompleksu. Plānojam attīstīt šo apkaimi līdz 2026. gadam G.Zemgala gatves zemē uzbūvējot biroju ēkas platībā līdz 50 tūkst. m2, kā arī dzīvojamās mājas Brīvības ielā platībā līdz 100 tūkst. m2. Kopējās plānotās investīcijas ir vairāk nekā 200 miljoni eiro septiņu gadu laikā,» norāda «Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti» valdes locekle Saule Zabulionyte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina jauno valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo cenu lidsabiedrība Norwegian Air Shuttle dibina Norwegian Air Resources Latvia atbalsta centru Rīgā, izveidojot biroju biznesa centrā "Jaunā Teika".

Uzņēmums 2020. gada novembrī plāno izveidot 800 m 2 lielu atbalsta biroju Jaunajā Teikā, plānojot ar laiku telpas paplašināt līdz 3000 m 2 .

Aviokompānija Norwegian atver biroju Rīgā un uzsāk darbinieku atlasi 

Aviokompānija "Norwegian" saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju ir pieņēmusi lēmumu...

"Esmu pārliecināts, ka Norwegian Air Resources Latvia birojs būs lielisks papildinājums Jaunās Teikas kopienai. Norwegian atbalsta centra dibināšana Rīgā kļuva iespējama, pateicoties milzīgajām LIAA komandas pūlēm, kas daudz strādāja arī pandēmijas laikā, neskatoties uzceļošanas un komunikācijas ierobežojumiem, kā arī neskaidro situācijā visā pasaulē, spēja piesaistīt investīcijas un radīt jaunas darba vietas Latvijā," komentē Ēriks Bergmans, Colliers International partneris, aģentūras vadītājs.

"Mēs priecājamies par Norwegian zīmola uzņēmumu atbalsta biroja izveidi Rīgā, kas ir daļa no mūsu stratēģijas, lai centralizētu svarīgas funkcijas un pārietu no ārpakalpojumiem uz pakalpojumiem uzņēmuma ietvaros. Ar nepacietību gaidām, kad varēsim uzņemt savus jaunos kolēģus Jaunās Teikas birojā," piebilst Knuts Ūlafs Hjogs (Knut Olav Høeg), Norwegian Air Shuttle IT un procesu uzlabošanas vadītājs.

"Priecājamies, ka tik ievērojama starptautiska kompānija kā Norwegian Air Resources Latvia redz un tic Jaunās Teikas koncepcijai. Esam pārliecināti, ka tas dzīvesveids, ko mēs piedāvājam, un novatoriskā vide, kuru veicina VEFRESH kustība, sekmēs Norwegian Air Resources Latvia attīstību," saka Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas), HANNER grupas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, informē CFLA pārstāve Daiga Reihmane.

Paziņojums par lēmumu 2.maijā nosūtīts RS.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par projekta ieviešanas riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA «Ernst & Young Baltic» ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

«Pamatojumā savam lēmumam norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK). Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir «nulles tolerance». Rezumējot - viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,» skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Komentāri

Pievienot komentāru