Eksperti

Komercīpašumu tirgus atdzīvojas

<i>Colliers International</i> analītiķe Agija Vērdiņa, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m2 platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m2 biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m2, bet Viļņā 162 tūkst. m2. Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Redzamākais notikums tirdzniecības platību segmentā šogad ir bijusi projekta Akropole nodošana ekspluatācijā, kas par 15% palielināja Rīgas tirdzniecības centru kopējo platību. Ar Akropoles atvēršanu tirdzniecības centru platība uz vienu iedzīvotāju Rīgas apkārtnē pieauga līdz 0.55 m2, kas ir nedaudz zemāks kā Viļņas reģiona rādītājs 0.66 m2 un ievērojami zemāks par Tallinas reģiona 0.85 m2 uz iedzīvotāju. Akropole sasniedza 1 miljonu apmeklējumu pirmajās 40 dienās kopš atvēršanas, kas atstāja negatīvu iespaidu uz apmeklētību citos tirdzniecības centros, tomēr pagaidām brīvo platību apjoms tirdzniecības centros saglabājas veselīgā līmenī zem 2%. Drīzumā tirdzniecības centru segmentu papildinās arī jaunās platības, kas tiks pievienotas Alfai un Origo, kā arī pēc rekonstrukcijas atvērtajam tirdzniecības centram Ozols (kādreizējai Galerijai Azur), kas kopējo tirdzniecības centru apjomu palielinās vēl par 10% līdz 493 tūkst. m2. Pašlaik tirdzniecības centri veido 60% no kopējā Rīgas tirdzniecības platību apjoma.

Industriālajā segmentā jaunie objekti lielākoties tiek pilnībā iznomāti jau pirms to nodošanas ekspluatācijā, kas attiecas arī uz ekspluatācijā nodoto VGP projekta otro kārtu un projektu Lidostas Parks. Šogad ekspluatācijā nodoti jau 32 tūkst. m2 industriālo platību un vēl 49 tūkst. m2 plānots nodot līdz gada beigām, attiecīgi šogad plānots nodot ekspluatācijā par 42% vairāk industriālo platību nekā 2018. gadā. Tirgū vērojama situācija, ka uzņēmumi vēlas pārcelties tuvāk darbiniekiem un attiecīgi jaunuzceltajās ēkās Rīgā un tās tuvumā brīvo platību tikpat kā nav, kamēr kompleksos, kas atrodas uz apvedceļa, vērojams, ka brīvās platības aizpildās lēnāk un interese par tām ir zemāka. Tas attiecīgi ietekmē arī nomas maksas, Rīgā tās aug un var sasniegt pat 4.8 EUR/m2, kamēr Pierīgā tās nedaudz samazinās. Uzņēmumu pārvākšanās rezultātā brīvo platību apjoms tirgū uz šo brīdi ir palielinājies līdz 3%.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, šā gada pirmajos 6 mēnešos investīciju apjoms komercīpašumos ir par 19% lielāks un sasniedz 150 miljonus eiro. Pusi no šī apjoma veido viens darījums, kurā par 75 miljoniem eiro Baltic Horizon Fund no Linstow iegādājās tirdzniecības centru Galerija Centrs. Otrs lielākais investīciju darījums šogad bija Mariner Capital Limited iegādātais Elipse BLC loģistikas centrs. Jauns spēlētājs Latvijas tirgū ir igauņu Lumi Capital, kas šogad jau paspējis iegādāties Rimi un MyFitness iznomātās tirdzniecības platības Imantā Anniņmuižas bulvārī un DHL loģistikas centru. Lai gan biroju segmentā pirmajā pusgadā nebija nozīmīgu investīciju darījumu, otrais pusgads iesākās ar Luminor centrālās biroja ēkas pārdošanu investīciju kompānijai Colonna. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem arī viesnīcu tirgus ir bijis salīdzinoši aktīvs – viesnīca Radi un Draugi tika pārdota igauņu investoriem, savukārt RIJA VEF HOTEL iegādājās vietējais viesnīcu operators Mogotel. Par spīti sarežģītajai situācijai ar finansējuma pieejamību, investīciju tirgus saglabājas aktīvs ar stabiliem atdeves rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus" valdes priekšēdētāja pienākumus no līdzšinējās vadītājas Aijas Āboliņas pārņēmis Guntis Kanenbergs, informē uzņēmumā.

"Es esmu daļa no Ober-Haus profesionālās komandas 18 gadus, un pēdējos 11 gadus man ir bijis tas gods un atbildība vadīt šo speciālistu komandu. Mēs koncentrējāmies uz pakalpojumu kvalitāti un konsekventu un pārdomātu attīstību, kas daudzus gadus palīdzēja nodrošināt un saglabāt vienu no TOP pozīcijām tirgū," sacīja A.Āboliņa, kura kopš 2009. gada Latvijā vadīja Ober-Haus.

Jaunais Valdes priekšsēdētājs G.Kanenbergs savu pieredzi nekustamā īpašuma nozarē uzsācis pirms desmit gadiem, vadot uzņēmuma "Arco Real Estate" Komercīpašumu nodaļu. Pirms tam G.Kanenbergs guvis pieredzi korporatīvo klientu apkalpošanā, gandrīz 7 gadus strādājot kā projekta vadītājs biznesa finansēšanā AS "Swedbank".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību reformu, projekta vadīšana no atbildīgās institūcijas ir ļoti zemā līmenī un sākta no otra gala, uzskata "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa domām, par plānotajām izmaiņām ir jārunā kompleksi, jaunās kadastrālās vērtības sasaistot ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļu likmēs.

"Kopumā ir labi, ka mēs cenšamies kadastrālās vērtības pietuvināt tirgus vērtībai, ko, starp citu, pirms vairākiem gadiem rosināja Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vismazāko tirgus izmaiņu gadījumā kadastrālās vērtības pārsniedz nekustamo īpašumu tirgus vērtību," uzsver eksperts.

Lai gūtu priekšstatu par plānotajām izmaiņām, uzņēmumā "Arco Real Estate", kura vērtētāji ikdienā veic dažādu nekustamo īpašumu vērtēšanu, apkopota informācija par mēneša laikā analizētiem īpašumiem, kā rezultātā atklājās šāda aina. Kopumā sērijveida dzīvokļu segmentā projektētās kadastrālās vērtības lielākoties nepārsniedz šī brīža tirgus vērtību, taču ir konstatēti izņēmumi ar 119. sērijas ēkām – tur, piemēram, neremontētu dzīvokļu projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus vērtību. Tas, iespējams, saistīts ar ēku būvniecības gadu, jo tās būvētas salīdzinoši nesen, proti, padomju laiku pēdējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vēlas aktīvāku banku vēlmi kreditēt nekustamā īpašuma attīstītājus

Žanete Hāka, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējuma pieejamība ir nopietns jautājums ne tikai komercīpašumu, bet arī mājokļu attīstītajiem, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA rīkotajā vebinārā atzina eksperti.

Nereti viņi ir spiesti izmantot nevis institucionālo banku pakalpojumus, bet, piemēram, pūļa finansējumu, kas ir krietni dārgāks, līdz ar to – arī gala produkts, turklāt šobrīd attīstītāji nevar izmantot "Altum" atbalstu.

"Zinu kādu projektu Rīgā, kam šajā situācijā attīstītājs ir saņēmis aizņēmumu no Eiropas Investīciju bankas (EIB). EIB aizdod komerciāla biroju centra attīstīšanai Rīgā, bet Latvijas valsts garantijas, finanšu instrumenti nav pieejami," akcentēja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, uzsverot, ka uzņēmēji kopumā sagaidītu banku aktīvāku vēlēšanos kreditēt nekustamā īpašuma attīstīšanas biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

New Hanza Capital ieguldījusi 11 īpašumos ar kopējo vērtību 48,3 miljoni eiro

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada deviņos mēnešos New Hanza Capital AS strādājis ar peļņu pirms nodokļiem 225,60 tūkstošu eiro apmērā, savukārt koncerna peļņa pirms nodokļiem sasniedza 417,84 tūkstošus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna īpašumā esošo ieguldījuma īpašumu skaits trešajā ceturksnī nav mainījies — tie ir 11 īpašumi ar kopējo tirgus vērtību 48,3 miljoni eiro.

Koncerna ieņēmumi 2019. gada deviņos mēnešos veido 2,9 miljonus eiro; modificētā EBITDA 2019. gada 30. septembrī sasniedza 1,1 miljonu eiro (ienākumi pirms nodokļiem, procentu izmaksām, nolietojuma un amortizācijas, ieguldījuma īpašumu pārvērtēšanas rezultāta); bruto aktīvi, salīdzinot ar stāvokli 2018. gada beigās, auguši par 12%, sasniedzot 63,2 miljonus eiro.

New Hanza Capital AS ir 2006. gadā dibināts uzņēmums, kas savus līdzekļus iegulda komercīpašumos.

Sabiedrības darbības mērķis ir, nodrošinot ilgtermiņa kapitāla pieaugumu, komercīpašumos ieguldīt savus un trešo pušu līdzekļus, ilgtspējīgi palielināt ienākumus no telpu nomas un veicināt īpašuma vērtības pieaugumu ilgtermiņā. Uzņēmuma komercīpašumu portfelī ir VEF biroju ēkas, airBaltic centrālais birojs lidostā Rīga, biroju ēka Elizabetes ielā 23, loģistikas centri Rīgā un Ķekavas novadā, kā arī citi īpašumi. Kopējā iznomājamā telpu platība pārsniedz 77 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas nekustamo īpašumu tirgu sagaida tuvākajā nākotnē?

"Starlex Real Estate" valdes loceklis Egīls Smilktiņš un "Starlex Invest" partneris - nekustamā īpašuma ekonomists Auseklis Sarkans, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbību uzsākām tieši iepriekšējās krīzes laikā, līdz ar to varam vilkt dažas paralēles un zinām, kādas aktivitātes veicamas un kam jāpievērš uzmanība, lai katrs apzinātos savas iespējas un nekristu panikā pirms laika. Tomēr jāatzīst, ka šī brīža situācija ir pilnīgi negaidīta visiem un balstīta uz pilnīgi citiem aspektiem.

Daudziem krīze ir iespēju laiks, bet vai visiem?! Ļoti labi atceros mūsu kompānijas pirmsākumus, kad pat līdz 2012. - 2013. gadam mūsu klienti 60% gadījumos pirka īpašumus bez kredīta. Mēs paredzam, ka tuvāko 2 gadu laikā varētu būt līdzīgi, jo pēdējo gadu laikā daudziem iedzīvotājiem ir pietiekami lieli uzkrājumi.

Pēdējos 6 gadus Latvijas ekonomika ir katru gadu augusi no visiem aspektiem - pieaugums bija iekšzemes kopproduktam, eksportam, nodarbinātībai un atalgojumam. Tomēr tikai daļēji šo izaugsmi varējām novērot nekustamo īpašumu jomā, jo no 2014. - 2016. gadam tirgus piedzīvojis jau pāris mazākas cenu korekcijas - transformēšanos gan klientu ziņā, kļūstot par izteikti vietējo pircēju tirgu, gan arī ievērojami samazinot pieprasījumu pēc premium segmenta īpašumiem. Būtiskākais iemesls, kāpēc pēdējo divu gadu laikā tomēr īpašuma cenas pieauga, bija augošās algas un būvniecības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2022. gada tiks atcelts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) primārajam mājoklim.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli".

Komercīpašumu apsaimniekotājus uztrauc iespējamais šī nodokļa maksājuma kāpums.

Jāatgādina, ka 2019. gada nogalē Saeimā tika iesniegta 40 518 pilsoņu parakstīta iniciatīva par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim. Saskaņā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes datiem 2019. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētas 5257 izpildu lietas par piedziņu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes labā saistībā ar NĪN parādu.

100 000 eiro slieksnis

Piedāvātais grozījumu projekts paredz, ka primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN nebūs jāmaksā. Ja mājokļa vērtība pārsniegs 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu, no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (speciālo vērtību).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Direct Invest Group" uzsācis A klases biroju centra attīstīšanu Rīgā, Balasta dambī. Ēkai būs 23 stāvi ar kopējo platību 20 tūkstoši kvadrātmetru.

Jaunās biroju ēkas priekšrocība būs tās atrašanās vieta - tuvu centram ar skatu uz Daugavu un Vecrīgu no ēkas 91 m augstuma.

Kopējās investīcijas jaunajā biroju centrā plānotas 30 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd projekts ir saņēmis būvatļauju, bet celtniecības darbus plānots uzsākt 2020. gada otrajā pusē, kad spriedze būvniecības tirgū būs mazinājusies. Ēka tiks celta atbilstoši LEED sertifikāta prasībām, kas garantē tās atbilstību visstingrākajām vides normām, kas ir kļuvušas par obligātu prasību vairumam starptautisko nomnieku un investoru.

Vitali Kõllomets, "Direct Invest Group" partneris, stāsta: "Pēdējos desmit gadus esam īstenojuši daudzus biroju ēku un tirdzniecības centru projektus Igaunijā. Šis būs pirmais mūsu īstenotais projekts Latvijā, un uzskatām, ka Rīgai ir vēl augsts, neapgūts potenciāls biroju ēku attīstīšanā. Mūsuprāt, neskatoties uz nesen pabeigtajiem jaunajiem birojiem, Rīgas tirgū vēl ir kvalitatīvu biroju telpu trūkums. Daudzi uzņēmumi joprojām atrodas zemas kvalitātes telpās, bet modernas biroja telpas skaistā vietā var būt papildu priekšrocība jaunu darbinieku piesaistē situācijā, kad uzņēmumi saskaras ar darbaspēka trūkumu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēsturiskais Rīgas Piensaimnieka ražošanas komplekss meklē investoru

Monta Šķupele, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc SIA "Rīgas Piensaimnieks" pievienošanas AS "Rīgas piena kombinātam" ("Food Union" grupa), ražošana no rūpnīcas Valmieras ielā pārcelta uz AS "Rīgas piena kombināts" teritoriju Bauskas ielā, līdz ar to iegādei pieejamas bijušās rūpnīcas ēkas un zeme.

Objekta pārdošanu uzticēts veikt nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmumam SIA "InSign". Ņemot vērā izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, automašīnu novietošanas iespējas teritorijā un salīdzinoši plašās attīstības iespējas, īpašums ir labi piemērots tirdzniecības apbūves, noliktavu un ražotnes attīstīšanai, uzskata uzņēmuma partneris un komercīpašumu speciālists Armands Broničs.

Īpašums Valmieras ielā atrodas Rīgas pilsētas centrā, kas jau vēsturiski bijusi piena pārstrādes un ražošanas teritorija. Īpašumam ir 4,65 hektāru liels zemes gabals, kuru jaunais investors var veiksmīgi izmantot un attīstīt atbilstoši saviem biznesa plāniem un iecerēm.

Saskaņā ar spēkā esošo Rīgas pilsētas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu, īpašums atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju un daudzveidīgām komerciāla rakstura un publiskām funkcijām teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 veicinājis izmaiņas nekustamā īpašuma pasaulē, un aizvien biežāk var redzēt tukšas biroju, viesnīcu un tirdzniecības centru telpas.

Lielās kompānijas patlaban pārdomā vajadzības pēc biroja telpām, mēģinot kompaktāk mainīt biroju izkārtojumu, lai samazinātu telpu izmaksas, jo daļa darbinieku aizvien strādā attālināti vai maiņās - dažas dienas uz vietas, dažas - attālināti.

Tajā pašā laikā ir viens segments, kur telpas ir uz izķeršanu - un tās ir noliktavas. Pēdējo mēnešu laikā piedzīvotais straujais e-komercijas pieaugums veicinājis akūtu noliktavu nepieciešamību. Tā, piemēram, ASV komercīpašumu pakalpojumu kompānijas "JLL" eksperti prognozē, ka līdz 2025.gadam pieprasījums sasniegs gandrīz vēl papildu 100 miljonus m2. Kompānijas aplēses liecina, ka pirms Covid-19 krīzes aptuveni 35% no industriālās nomas aktivitātēm bija saistītas ar e-komerciju, taču tagad šis īpatsvars ir palielinājies līdz 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Lielākie VAS Valsts nekustamie īpašumi pagājušajā gadā pārdotie objekti

Lelde Petrāne, 10.01.2020

Īpašums Indriķa ielā 8B, Rīgā. Pārdošanas cena: 679 000 EUR.

Foto avots: VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 2019. gadā atsavinājusi 109 valsts funkcijām nederīgus nekustamos īpašumus gan Rīgā, gan reģionos par kopējo summu 4,086 milj. eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, nodalot kvalitatīvus objektus valstij nepieciešamo funkciju veikšanai no īpašumiem, kas ir nepiemēroti un rada zaudējumus.

"2019. gadā pārdots liels valstij nederīgo nekustamo īpašumu skaits – 109 objekti, tas ir par 26 objektiem vairāk nekā pirms gada, ienākumos gūstot par 0,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā, kas ļaus iegūtos līdzekļus novirzīt valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā. Vienlaikus veiksmīgi attīstām arī komercīpašumu nomu. Salīdzinājumā ar 2018. gada nogali Rīgā esam samazinājuši brīvo nomas platību apjomu par 9%," norāda A. Vārna.

Lielākie VNĪ pārdotie objekti Rīgā ir Indriķa ielā 8B (679 000 EUR) un Čiekurkalna 7. šķērslīnijā 7, 7A (643 000 EUR), kā arī Jūrmalā – Rojas ielā 8/10 un Poruka prospektā 12 (949 250 EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz Latvijā SIA "Cemety" strādā ar aptuveni 50 pašvaldībām un ir digitalizējis 330 kapsētas.

"Ceram, ka piecu līdz desmit gadu laikā visas Latvijas kapsētas tiks digitalizētas," saka Miks Blate, SIA "Cemety" vadītājs. Pagaidām no visām pašvaldību kapsētām uzņēmums ir digitalizējis aptuveni 20%, bet no visām Latvijas kapsētām – 11 līdz 12%. Kopumā digitalizēta informācija par vairāk nekā 900 tūkstošiem apbedītajiem.

"Grūtākais bija pārliecināt pašvaldības, ka šis pakalpojums ir nepieciešams. Daudzas pašvaldības bieži vien īsti nesaprot un negrib runāt par to, kāda jēga ir digitalizēt kapsētas. Tagad jau ir vieglāk, jo pilnīgi visas pašvaldības, ar kurām sākām sadarbību, šo sadarbību turpina un nav pārtraukušas. Kad kapsētas digitalizētas un pašvaldība redz, kā tas palīdz ikdienas darbā, jau ir vienkāršāk. Parasti pašvaldība uztaisa vienu kapsētu un saprot, ka tas tiešām ir forši, uzskaite ir vieglāka, iedzīvotājiem dati pieejami, un pēc tam digitalizē nākamās," saka M. Blate.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Avatars iespaidā tapis Mercedes-Benz konceptauto

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lasvegasā notiekošajā tehnoloģiju izstādē CES 2020 vācu autoražotājs "Mercedes-Benz" prezentējis jaunu konceptauto "Vision AVTR".

Konceptauto modelis tapis, iespaidojoties no režisora Džeimsa Kamerona 2009.gada zinātniskās fantastikas filmas "Avatars", kurā ir zilas krāsas personāži un kas iedvesmojusi automašīnas estētiku.

AVTR ir vācu autogiganta versija par nākotnes auto - tas ir elektromobīlis, kas spēj braukt uz sāniem, kā arī uz priekšu. Auto jumtu klāj 33 pārvietojami "atloki", ko "Mercedes" nodēvējis par "bioniskajiem atlokiem" un apgalvo, ka to funkcija ir sazināties ar vadītāju. "Novietojot roku uz vadības bloka, interjers atdzīvojas, un transportlīdzeklis atpazīst vadītāju pēc viņa sirdsdarbības un elpošanas," preses paziņojumā apgalvo uzņēmums.

Uzņēmums savu vīziju par šo nākotnes auto raksturo kā "nulles trieciena automobilis". Proti, šajā konceptmodelī apspēlēta tālās nākotnes mobilitāte, apvienojot ilgtspēju ar digitalizāciju, kā arī cilvēkus un mašīnas ar vidi. Konceptauto ilustrē vēlamo mobilitātes nākotni, kurā cilvēks, daba un tehnoloģijas vairs nav pretrunā, bet gan harmonijā viena ar otru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Siguldas pilsdrupu estrādē atdzīvojušies Elitas Patmalnieces darbi

Monta Glumane, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pilsdrupu estrādē atklāts multimediālais brīvdabas uzvedums "Sapnis", kura laikā, izmantojot video projekciju, gaismu, lāzeru un skaņas sintēzi, "atdzīvojas" mākslinieces Elitas Patmalnieces darbi, informē pasākuma producenti.

E.Patmalnieces darbi vērotājam ļauj iegrimt tajos un iejusties neparastā nomoda sapņu pasaulē. Mākslinieces krāsaino un dzīvespriecīgo darbu kolekcija kļuvusi par pamatu video stāstam - to papildina gaismas, lāzeri, dūmi un dažādi speciālie efekti.

"Es esmu pārliecināta, ka cilvēkiem viss šķitīs trakoti interesanti. Gribu, lai viņi pēc uzveduma dodas projām uzlādēti, priecīgi par dzīvi un aizmirst drūmo ziemu un tumsu. Dzīve taču ir tik skaista un interesanta," par uzvedumu saka E.Patmalniece.

Viņa norāda, ka fantāzijas uzvedumā "Sapnis" nomoda dāma Franciska un sapņu pavēlnieks Augusts aicinās skatītājus doties projām no virspusējas nedzirdēšanas, neieklausīšanās, tukšu pļāpu un ikdienu apsēdušo sīkumu pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas jauno auto tirgū nosacīti panākumi

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadības ieskatā Vidzemes tirgus atjaunošanu visizdevīgāk būtu veikt, piesaistot investorus, pastāstīja Centrāltirgus pārstāvis Aleksandrs Šuņins.

Šī ir RCT valdes oficiālā nostāja un nedēļas laikā tā tiks iesniegta izvērtēšanai kapitāldaļu turētājam Vadimam Baraņņikam (S). Pēc Šuņina teiktā, šis ir RCT viedoklis, taču Rīgas dome var izvēlēties jebkuru no iespējamajiem tirgus attīstības scenārijiem. «Mums patlaban ir ļoti daudz projektu, kas saistīti ar Centrāltirgus teritorijas atjaunošanu. Esam gatavi jebkādā veidā iesaistīties Vidzemes tirgus atjaunošanā, neuzņemoties papildus finansiālos slogus,» sacīja Šuņins.

Kopumā uzņēmums SIA «Colliers International Advisors» izstrādājis trīs iespējamos Vidzemes tirgus atjaunošanas scenārijus, no kuriem RCT bija jāizvēlas viens, viņuprāt, vispiemērotākais variants, kuru prezentēs arī domes vadībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik strādājam pie trīs valstu - Somijas, Latvijas un Igaunijas - vienota tirgus attīstības, un šis projekts ir liels solis uz priekšu, Dienas Biznesa, Latvijas Gāzes un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas rīkotajā siltumapgādes forumā «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks» sacīja AS «Conexus Baltic Grid» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

«Ja vēl pirms 2 gadiem runājām, kā vispār uzsākt tirgu Latvijā, tad tagad ir jautājums, kā apvienot mazos tirgus. No 1.janvāra sāks darboties vienotais dabasgāzes tirgus un jebkāda kustība šo valstu ietvaros būs bez maksas. Tas ir liels solis, un reti kad izdevies šādu projektu tik tālu ieviest,» viņa atzina.

Pārvades operatori patlaban strādā pie šo tirgu ieviešanas un līgumu slēgšanas. «Tomēr, kā vienmēr, regulācija ir mūsu klupšanas akmens,» atzina Z. Kotāne. «Ja salīdzina, kā strādā Latvijas regulācija ar Igauniju, tad ir ievērojama atšķirība, pie mums lēmumi tiek pieņemti pēdējā brīdī,» viņa piebilda.

«Igauņi tirgus noteikumus plāno pieņemt līdz 1.oktobrim, savukārt Latvija vēl nav pateikusi, kad tie būs. Tādēļ pastāv iespēja, ka atsevišķi Latvijas nosacījumi būs ar izņēmumiem. Kāpēc pie mums ir kavējumi - jo kaudze izmaiņas tiek pieņemtas pēdējā brīdī, kas rada virkni neskaidrību,» sacīja Z. Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru