Jaunākais izdevums

Latvijas skolēni regulāri plūc laurus dažādās starptautiskās olimpiādēs, kur viņus noskata pasaulē atzītas universitātes, liela daļa no viņiem vairs neatgriežas

Katru gadu Latvijas skolēni no prestižām sacensībām ārvalstīs atved vairāk nekā desmit augsta kaluma medaļas dažādos mācību priekšmetos. Pērn bijis viens no ražīgākajiem godalgu birumiem – 17 medaļas. Valsts Izglītības satura centra (VISC) dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas skolēni guvuši jau 11 dažādas medaļas starptautiskās olimpiādēs – trīs sudraba un vienu bronzas godalgu ķīmijā, vienu sudraba un divas bronzas – bioloģijā, trīs sudraba un četras bronzas – fizikā. Tāpat iegūtas trīs sudraba un trīs bronzas medaļas Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādē, trīs bronzas medaļas Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, trīs bronzas medaļas Baltijas informātikas olimpiādē un viena bronzas medaļa Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē.

Ļoti labu sniegumu Latvijas skolēni uzrāda starptautiskās olimpiādēs informātikā – 2015. un 2016. gadā ir izcīnītas zelta medaļas vairāk nekā 80 valstu konkurencē.

Taču Latvijā neviena iestāde neapkopo informāciju par to, kur paliek talantīgākie jaunieši pēc skolas beigšanas, kādās mācību iestādēs viņi izvēlas studēt, vai viņi dod savu ieguldījum mūsu valsts zinātnē vai uzņēmējdarbībā.

Nepieciešams atbalsts

Medaļa starptautiskā olimpiādē ir biļete uz labu ārvalstu augstskolu, piemēram, Kembridžas Universitāti, to visi dalībnieki lieliski zina, saka Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis, kurš ir piedalījies starptautiskajās matemātikas olimpiādēs 1991. un 1992. gadā un izcīnījis zelta un sudraba godalgas. Izglītību viņš ir ieguvis Kalifornijas Universitātē Bērkli (University of California, Berkeley), bet Latvijā ir atgriezies, pateicoties Latvijas Universitātes programmai, kas trīs gadus finansiāli atbalstīja spējīgākos zinātniekus. Ar šīs programmas palīdzību dzimtenē ir atgriezušies vismaz desmit talantīgi jaunie zinātnieki.

«Tas, ka jaunieši aizbrauc studēt uz ārvalstu augstskolām, ir labi, viņi iegūst vērtīgu pieredzi, taču svarīgi būtu, lai viņi atgrieztos. Lai to veicinātu, ir nepieciešams kāds atbalsta instruments valstiskā līmenī. Būtu jāpanāk, lai pamatstudiju posmu viņi pavadītu kādā Latvijas augstskolā, nevis aizbrauktu uzreiz pēc vidusskolas, jo tieši pamatstudiju posms ir ļoti nozīmīgs – tā laikā izveidojas saikne ar Latviju. Tāpat būtu nepieciešama stipendiju programma tiem spējīgajiem jauniešiem, kas ārvalstīs ir ieguvuši doktora grādu un vēlas atgriezties,» uzskata A. Ambainis.

Visu rakstu Noceļ gudrākos prātus lasiet 3. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jauno mācību gadu Valmieras Pārgaujas ģimnāzija turpmāk darbosies valsts ģimnāzijas statusā, šodien lēma Ministru kabinets.

Lai vispārējās vidējās izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām par īstenojamo izglītības programmu skaitu, skolēnu skaitu un mācību sasniegumu vidējo procentuālo novērtējumu centralizētajos eksāmenos, kā arī jāveic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas plānošanas reģionā un jāiesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā.

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā 2018.gada 1.septembrī 10.-12.klasē kopumā mācījās 286 bērni. Skola īsteno trīs vispārējās vidējās izglītības programmas - vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojoša virziena programmu, vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Ģimnāzijā licencētas divas pamatizglītības programmas, viena no tām matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez STEM mācību priekšmetu apguves nav iedomājama nākotne

Maksims Jegorovs - «Accenture» vadītājs Latvijā, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāki redz savus bērnus studējam informācijas tehnoloģijas (IT), uzņēmējdarbību, medicīnu, tiesību zinātnes, finanses, bet jaunieši vēlas būt pavāri un sportisti – dalīta trešā vieta no jaunās paaudzes puses ir IT un aktiera profesijām.

Man kā IT nozares uzņēmuma vadītājam, no vienas puses, vajadzētu priecāties par Swedbank aptaujas datiem, jo IT speciālists un uzņēmējs ir vienīgās no profesijām, par kuru izvēli vecāku un viņu bērnu domas daļēji sakrīt, tomēr, no otras puses, tas aktualizē jautājumu par citām profesijām, kurās būtiskas ir STEM zināšanas.

No darba devēju puses nerimst signāli, ka daudzās jomās trūkst darbinieku, bet tai pašā laikā vēl aizvien katru dienu Latviju pamet 74 cilvēki, attiecīgos statistikas datus publicēja Dienas Bizness, norādot, ka 27 gadu laikā valsts zaudējusi aptuveni tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā – 700 tūkst. 2017. gada pārskatā par Latviju OECD eksperti ir vienisprātis, ka straujākas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešams labāks eksporta sniegums, kas Latvijā uzlabojas, taču eksports joprojām balstās uz zemas pievienotās vērtības un dabas resursu ietilpīgiem produktiem, kas daļēji atspoguļo augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu un nepietiekamas inovācijas. Tas nozīmē, ka bez mākslīgā intelekta un ārvalstu speciālistu piesaistes būtisks kā vēl nekad ir izglītības reformu jautājums. Kā mēs nākotnē audzināsim un skolosim jauno paaudzi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sāk Ķemeru teritorijas kompleksu attīstīšanu

Zane Atlāce - Bistere, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsēta sākusi būvprojekta izstrādi daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveidei Ķemeros un mežaparka labiekārtojumam, informē pašvaldībā.

Tiek izstrādāts arī topošā izglītojošā dabas tūrisma centra ekspozīcijas tehniskais projekts. Dabas tūrisma centra izveide ir daļa no Jūrmalas pašvaldības Ķemeru attīstības plāniem, kas paredz kurortoloģijas atdzimšanu un dabas tūrisma attīstību, sakārtojot Ķemeru vēsturisko infrastruktūru un saglabājot unikālās Ķemeru dabas vērtības.

«Viens no būtiskiem virzieniem centra darbībā būs izglītība, dabaszinību apguves iespējas skolēniem, ko varēs īstenot ārpus izglītības iestāžu telpām. Centrs būs interaktīvs, izklaidējošs, izglītojošs un sabiedrību iesaistošs. Līdz ar dabas tūrisma centra attīstību ievērojami palielināsies tūrisma plūsma, un tas sekmēs arī jaunu tūrisma produktu un uzņēmējdarbības vides attīstību Jūrmalā kopumā,» uzskata domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Dobeles novadā atklās 4,6 miljonus eiro vērtu Dabaszinātņu mācību centru

Lelde Petrāne, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobelē atklās jauno Dobeles novada izglītības iestāžu Dabaszinātņu mācību centru, kas tapis ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu.

Jaunajā Dabaszinātņu mācību centrā atrodas 10 ķīmijas, bioloģijas, fizikas, matemātikas un informātikas klases, kā arī Dobeles Valsts ģimnāzijas reģionālais mācību centrs ar kopējo platību vairāk nekā 1700 kvadrātmetru. Klašu telpās pieejami informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi un aprīkojums, ergonomiskas mēbeles un laboratorijas iekārtas. Dabaszinātņu mācību centrs paredzēts gan Dobeles Valsts ģimnāzijas, gan arī Dobeles 1. vidusskolas skolēniem.

“Zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomu attīstība ir viena no jaunā mācību satura prioritātēm. Lai vairotu skolēnu interesi un zināšanas par eksaktajām zinātnēm, tiek palielināts šo priekšmetu īpatsvars skolas un ārpusskolas nodarbībās, kā arī piesaistīts finansējums to attīstībai. Jaunais projekts sekmīgi papildina jau līdzīgus mācību centrus Siguldā un citviet Latvijā,” norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru