Jaunākais izdevums

Līdz ar jauno mācību gadu Valmieras Pārgaujas ģimnāzija turpmāk darbosies valsts ģimnāzijas statusā, šodien lēma Ministru kabinets.

Lai vispārējās vidējās izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām par īstenojamo izglītības programmu skaitu, skolēnu skaitu un mācību sasniegumu vidējo procentuālo novērtējumu centralizētajos eksāmenos, kā arī jāveic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas plānošanas reģionā un jāiesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā.

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā 2018.gada 1.septembrī 10.-12.klasē kopumā mācījās 286 bērni. Skola īsteno trīs vispārējās vidējās izglītības programmas - vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojoša virziena programmu, vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Ģimnāzijā licencētas divas pamatizglītības programmas, viena no tām matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā.

Pēc Valsts izglītības satura centra sniegtās informācijas iepriekšējos divus mācību gadus ģimnāzijas skolēnu mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos bijis vismaz par 10% augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī un vismaz par 5% augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums attiecīgajā plānošanas reģionā. 2017.gadā tie bija 62,09% (valstī 49,11%, Vidzemes plānošanas reģionā 48,71%), bet 2018.gadā 62,21% (valstī 49,68%, Vidzemes plānošanas reģionā 49,24%).

Ģimnāzija faktiski jau veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas Vidzemes plānošanas reģionā. Skolas pedagogi sniedz metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, bet Metodiskais centrs sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu, organizē darba un diskusiju seminārus, atbalsta un organizē pedagogu tālākizglītību.

No 2005.gada ģimnāzija ir Vācijas Federatīvās Republikas federālo zemju kultūras ministru konferences (KMK) oficiāli atzīta Vācu valodas diploma (Deutsches Sprachdiplom - DSD) skola, nodrošinot skolēniem iespēju piedalīties II pakāpes DSD vācu valodas eksāmenā un iegūt starptautisku diplomu, kas apliecina vācu valodas zināšanas Eiropas valodu B2 un C1 līmenī.

Patlaban Latvijā darbojas 28 valsts ģimnāzijas, kurās mācās apmēram 10% no kopējā vidusskolēnu skaita. Iepriekšējo trīs gadu laikā valsts ģimnāzijas statuss tika piešķirts trim vispārējās izglītības iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 1,9 miljoniem eiro pārbūvēta Valmieras Pārgaujas ģimnāzija

Zane Atlāce - Bistere, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) galveno mācību korpusu pēc tā pārbūves, informē pašvaldības pārstāve Liene Zālīte.

Pārbūvējot VPĢ, ir uzlabota drošība un telpu izkārtojums. Skolas ēkā nomainīta elektroinstalācija un gaismekļi, apkures sistēma, pārbūvēta ūdens apgādes sistēma, izbūvēta pieplūdes – nosūces ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kā arī izbūvēta jauna ugunsdrošības sistēma. Uzstādītas ugunsdrošās durvis un atjaunota iekšējā apdare visā ēkā. Skolēnu grupu darbam izveidota atsevišķa tam paredzēta telpa. Ēkā ierīkoti moderni dabaszinību kabineti, multimediju telpa un robotikas laboratorija.

Mācību kabineti ir aprīkoti ar ergonomiskām mēbelēm, tāpat kabinetos, gaiteņos un citviet ēkā ir izvietotas arī dizaina mēbeles atbilstoši interjera projektam. Pašlaik notiek informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, robotikas un zāles aprīkojuma iegāde. Plānots, ka viss aprīkojums tiks uzstādīts līdz maija beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No skolotāja par uzņēmēju - izveido Laboratorium Zinātnes skolu

Natālija Poriete, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ķīmijas fakultātes beigšanas Mārtiņš Gulbis kļuva par skolotāju, taču pēc tam nolēma īstenot savu sapni.

Viņš grib panākt, lai bērni izvēlas profesijas dabaszinātņu jomā. Tāpēc Mārtiņš Gulbis kļuva par uzņēmēju, izveidojot tālākizglītības skolu Laboratorium Zinātnes skola.

Fragments no intervijas

Kā jūs nonācāt pie idejas veidot savu skolu?

24 gados nonācu dzīves krustcelēs, man bija jāizlemj, ko turpmāk darīt. Pēc Ķīmijas fakultātes pabeigšanas kādu laiku strādāju par asistentu Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, taču nejutu sava darba jēgu. Tāpat kādu laiku strādāju mēbeļu ražotnē par apdares materiālu tehnologu, taču rutīna šajā darbā man šķita pārāk liela.

Kādēļ aizrāva tieši ķīmija?

Par ķīmiju sāku interesēties jau skolā, 10 gadu vecumā. Reiz skolā demonstrēja šovu ar ķīmijas eksperimentiem. Tas ilga vien 15 minūtes, bet šis brīdis mainīja manu dzīvi. Mamma, kurai es nemitīgi stāstīju, cik ķīmija ir interesanta, uzdāvināja man Jaunā ķīmiķa komplektu, bet vidusskolā es iestājos klasē ar padziļinātu ķīmijas un bioloģijas virzienu. Nākamais loģiskais solis bija RTU Ķīmijas fakultāte, bet uzreiz pēc universitātes nevēlējos strādāt skolā – skolotāja profesija man tajā brīdī nešķita pietiekami prestiža, un īsti nesapratu, kur man doties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā mācību gadā Mārupes pamatskolā stundas vadīs arī novada uzņēmumu vadītāji un darbinieki, informēja izglītības iestādes pārstāvji.

To paredz skolas vecāku iniciatīvas grupas, skolas administrācijas un skolotāju kopīgi izstrādātā Mārupes pamatskolas attīstības programma «Skola dodas dzīvē - dzīve ienāk skolā».

No septembra 7. un 9.klasēm matemātikas, fizikas, dabaszinību un bioloģijas stundas notiks gan ārpus skolas telpām - sešos Mārupes novada uzņēmumos, gan kā ierasts skolā, bet stundas kopā ar priekšmetu skolotājiem vadīs uzņēmumu pārstāvji.

Mārupes pamatskolas direktore Sigita Sakoviča norāda, ka, pateicoties skolas vecāku iniciatīvai, pamatskolā šogad tiks sākts ieviest «Skola 2030» idejas. «Reformas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kas prot risināt reālās dzīves izaicinājumus un veidojas par laimīgu un atbildīgu personību,» norāda direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: King's College Britu skolas otrajā kārtā investēs 15 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu skolas otrās kārtas būvniecība, kuru pilnībā plānots pabeigt līdz 2021.gadam, Db.lv pastāstīja izglītības iestādes direktore Adele Stenforda.

Būvniecības otrā kārta dubultos līdzšinējo skolas platību no esošajiem 3400 kvadrātmetriem līdz 7600 kvadrātmetriem. Pēc paplašināšanās skolā būs 16 jaunas klases informācijas tehnoloģiju, mākslas un mūzikas nodarbībām, zinātnes laboratoriju telpas, bibliotēka peldbaseins, tenisa korti u.c. Plānots, ka jaunās klases varētu sākt darboties jau 2020.gadā, peldbaseins 2021.gadā. Tiks ierīkotas arī papildu telpas konkrētiem vidusskolas priekšmetiem, kā arī plānots izveidot skatuves mākslas klasi.

King's College Britu skola Latvijā durvis vēra 2017. gada septembrī. Pirmajā gadā skolā mācījās 72 skolēni, pašlaik izglītojamo skaits pieaudzis līdz 122 bērniem vecumā no trīs līdz 12 gadiem. Pieaugot bērniem, pakāpeniski tiek atvērtas nākamās klases līdz tiks sasniegts 18 gadu vecums. A.Stenforda cer, ka nākamgad skolā mācīsies jau 165 skolēni. Skolas kapacitāti plānots palielināt līdz 580 skolēniem. Mācību maksa skolā svārstās no aptuveni 8000 eiro gadā mazākajiem bērniem (3-4 gadu vecumā) līdz 16 000 eiro gadā lielākajiem skolēniem (11-12 gadi). Mācību maksā iekļauti visi mācību materiāli un ēdināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Laboratorium Zinātnes skola uzņemta Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijā

Lelde Petrāne, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Laboratorium Zinātnes skola", kas piedāvā bērniem un jauniešiem padziļināti apgūt ķīmiju, fiziku un elektroniku, iestājusies Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijā, liecina skolas sniegtā informācija.

"Dienas Bizness" jau vēstīja, ka pēc Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas fakultātes beigšanas Mārtiņš Gulbis kļuva par skolotāju, taču vēlāk nolēma īstenot savu sapni, izveidojot "Laboratorium Zinātnes skolu". Viņa mērķis ir panākt, lai bērni izvēlas profesijas dabaszinātņu jomā.

"Ja skolotājs skolā savu priekšmetu māca neinteresanti, tas nav iemesls, lai mēs darītu tāpat. Kad bērnu aizrauj elektriskās ķēdes, viņam ir interesanti, kādēļ viena lampiņa deg spilgtāk, bet cita – blāvāk, viņš arī skolā domās līdzi," iepriekš sacīja M. Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Starptautiskā skola Ekziperī ieviesusi robotikas kursu visās klasēs

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā skolā "Ekziperī" (Exupery) atklāta robotikas un programmēšanas nodarbību klase "Robotics", kurā 1. līdz 9. klašu audzēkņi varēs veidot savus robotus, mācīties tos vadīt, apgūt matemātikas jēdzienus un programmēšanu.

Kompānijas Robbo Somijas filiāle (Robbo Finland) ir uzstādījusi 10 komplektus, kas sastāv no robotizēta mehānisma, plates robota vadībai, papildus devēju komplekta un programmnodrošinājuma.

Turklāt skola ir iegādājusies izglītojošu 3D printeri, lai apgūtu prototipēšanas un 3D drukāšanas pamatus. Ar tās palīdzību bērni varēs patstāvīgi izgatavot savu nākotnes robotu korpusu daļas un mehānismus.

"Robbo robotu konstruktori ir radīti uz atvērtās programmatūras un aparatūras nodrošinājuma bāzes, kas padara mācību procesu daudz efektīvāku," saka skolas direktors Rojs Vaits.

Sadarbība ar Ekziperī skolu ir pirmā kompānijas Robbo pieredze darbā ar iestādēm Latvijā. "Mums ir tuva ideja, ko praksē īsteno Ekziperī Starptautiskajā skolā: izglītot radošus, atbildīgus un neatlaidīgus bērnus, dodot viņiem iespēju apgūt prasmes, kas nepieciešamas panākumu sasniegšanai nepārtraukti mainīgajā pasaulē," sacīja Robbo dibinātājs Pāvels Frolovs

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Attīsta un popularizē ekstrēmo sportu

Laura Mazbērziņa, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālais alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrs The Spot nākotnē vēlas piesaistīt vairāk skolas un privātskolas, lai jaunieši vairāk nodarbotos ar ekstrēmo sportu.

Jau šobrīd The Spot sadarbojas ar dažādām privātskolām, tomēr nākotnē viņi vēlētos, lai arī valsts skolas sporta stundas padarītu aizraujošākas, dodoties ārpus skolas telpām. «Valsts skolās šobrīd joprojām ir ļoti strikta sistēma, jo viņi sporta stundas laikā nevar izdomāt uz vienu vai divām stundām doties ārpus skolas un vēl papildus par to maksāt. Savukārt privātskolās tas ir daudz vienkāršāk. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arī valsts skolām pierādīt, ka sporta stundas var padarīt aizraujošākas,» teic Einārs Lansmanis, The Spot sporta centra direktors.

The Spot atrodas Rīgā, Ūnijas ielā. Tas iekārtojies vecas instrumentu ražotnes telpās, kuras ir renovētas un pielāgotas centra vajadzībām. The Spot darbības virziens ir sporta bāze, kas piedāvā dažāda veida sporta telpas, kuras pielāgotas ekstrēmajam sportam. Centra kopējā platība ir 2800 kvadrātmetri, kurā iekārtotas atsevišķas zonas ar batutiem un porolonu bedri, klinšu kāpšanas sienu, fiziskās sagatavotības treniņu zāli un diviem skeitparkiem. Jaunieši savus spēkus var izmēģināt inline, bmx, skeitborda, veikborda skolā. Ir gan brīvais apmeklējums, gan treniņi, kuros centrs sadarbojas ar dažādām sporta biedrībām un klubiem, individuālajiem treneriem. Šobrīd treniņu sadaļa ir sporta centra galvenais darbības virziens. Sporta centra treneri ir sertificēti un ar atbilstošu izglītību. «Šis centrs sevī ietver gan nepieciešamo nopietniem treniņiem visdažādāko sporta veidu pārstāvjiem, gan arī aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuri vienkārši vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Mēs vēlamies mainīt cilvēku priekšstatu, par ekstrēmo sportu, ka tas nav domāts tikai huligāniem un karstgalvjiem, bet ir tik pat nopietns, kā vieglatlētika, hokejs, basketbols vai futbols. Lai to panāktu, mums ir jāmaina vecāku konservatīvā domāšana, rādot pareizus piemērus, tai skaitā, veidojot stabilas un uzticamas treniņu grupas ar profesionāliem treneriem, izceļot talantīgākos sportistus un organizējot kvalitatīvas sacensības visos līmeņos,» teic E. Lansmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāsmai Cimerei ēdienu gatavošana patikusi jau kopš agra vecuma – gan eksperimenti mammas virtuvē, gan māsas krustmātes bieži aicinājumi strādāt vasarās kā kāzu saimnieces palīdzei, mudināja radīt savu pavārgrāmatu, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc daudziem skolā nostrādātiem gadiem viņa Ogrē izveidojusi atvērto ielas kafejnīcu Pūce Cep. Tuvojoties 9. klases beigām, L. Cimerei bijusi pat iecere apgūt pavāra profesiju, taču, ņemot vērā, ka bērnu skatiens un grāmatu pasaule šķitusi pārāka par pašgatavoto vecāku virtuvē, gan arī abi vecāki strādājuši skolā kā pedagogi, arī viņa izvēlējusies iet «sirds» ceļu – studēt filologos Latvijas Universitātē. Tiesa gan, ēst gatavošanas process aizvien palicis kā hobijs, un, arī strādājot skolā, viņa regulāri pārsteigusi skolēnus ar dažādiem pašas gatavotiem kārumiem.

Kopumā L. Cimere skolā nostrādājusi 23 gadus, taču pārslodze bijusi milzīga, liela darba mīlestība radījusi pārslodzi un stresu, kas ar katru gadu pieaudzis, tādēļ nācies pieņemt lēmumu par izmaiņām dzīvē. Ņemot vērā, ka L. Cimeres vīrs ir uzņēmējs kokapstrādes nozarē, arī viņa ilgus gadus bijusi saistīta ar uzņēmējdarbību, palīdzot viņam eksporta un loģistikas jomā. Tādēļ, aizejot no skolas, radusies ideja skatīties sava biznesa virzienā, tomēr nedaudz nogaidījusi. Sākotnēji L. Cimere izveidojusi jauniešu organizāciju - NVO Jauniešu pašizaugsmes, kompetenču un sociālās uzņēmējdarbības centru OISTABA, ar kura starpniecību īstenojusi vairākus projektus jauniešiem, strādājusi arī kā mentore, lektore un karjeras konsultante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Mana pieredze: Izjūt Porziņģa panākumu fenomenu

Monta Glumane, 18.02.2019

Individuālās sagatavošanas basketbola skolas īpašnieki Reinis Strupovičs un Aivars Svirido.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Ogres novada pašvaldība atteiksies no Swedbank pakalpojumiem

Žanete Hāka, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldība ir nolēmusi pakāpeniski atteikties no Swedbank sniegtajiem pakalpojumiem.

Ogres novada pašvaldības Darbības risku vadītāja Aiva Ormane skaidro, ka lēmums atteikties no Swedbank sniegtajiem pakalpojumiem tika pieņemts piesardzības nolūkos. Šobrīd pašvaldība kontrolē ienākošos maksājumus Swedbank kontā, un katras dienas beigās visi līdzekļi no Swedbank kontiem tiek pārskatīti uz Valsts kasi.

A. Ormane arī atzīmē, ka šāda piesardzība ir nepieciešama, jo atbilstoši Noguldījumu garantiju likuma 23. panta 3.daļai tādu pašvaldību, kuru gada budžets pārsniedz 500 000 eiro, noguldījumiem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība 100 000 eiro apmērā.

«Mēs nedrīkstam riskēt ar pašvaldības, t.i., nodokļu maksātāju naudu, tāpēc arī atsakāmies no šīs komercbankas pakalpojumiem,» norāda Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibens spēriens aizdedzinājis «Annas koku skolas» jumtu. Bojājumu novēršanai If Apdrošināšana atlīdzībā izmaksāja nepilnus 5 tūkstošus eiro.

Netiešu zibens spērienu radīti bojājumi, īpaši vasaras negaisu laikā, novērojami samērā bieži. Retāk gadās, ka nelaimi izraisa tieša zibens izlāde jeb spēriens, šo gadījumu komentē If Apdrošināšana. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pagājušajā gadā reģistrēti 28 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens izlāde, 2017. gadā – 10, 2016. gadā – 27. Visbiežāk deguši koki un meža zemsedze (13 gadījumi), kā arī elektrolīnijas balsta stabi, transformatori (5 gadījumi). Tāpat degušas dažādas ēkas (3 gadījumi), saimniecības ēkas un citi objekti.

«Parasti zibens izlāde notiks augstāk esošajā objektā, piemēram, ja blakus ēkām atrodas liels koks, tad zibens drīzāk iespers tajā. Diemžēl šovasar «Annas koku skola» bija piemērs tam, ka tā vienmēr nenotiek. Ēkai blakus atradās liels, vecs koks, kas bija daudz augstāks par pašu ēku, kā arī ēkai bija uzstādīts zibens novedējs. Tomēr zibens spēriens trāpīja ēkas jumtā, un izcēlās lokāls ugunsgrēks,» skaidro If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vairākas privātskolas var beigt pastāvēt

Privātās vidusskolas “Patnis” direktore Agnese Pūtele, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aizvadītā gada izskaņā pēc publiskajā telpā izskanējušās kritikas politiķi solīja privātskolām skolēnu minimālā skaita kritērijus nepiemērot, pagājušajā nedēļā, tiekoties ar privātskolu direktoriem, ministrijas vadība šādu solījumu vairs nepieminēja.

Tikpat neskaidrs palika arī jautājums, vai skolas tiks mērītas pēc kvantitatīvajiem vai kvalitatīvajiem rādītājiem, un kādi būs kritēriji. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija beidzot aicinājusi uz sarunu arī "privātos" un cerams, ka viss vēl nav izlemts un dialogs ir iespējams.

Noteikto slieksni pārsniedz tikai daži

Jautājums par līdzfinansējuma piešķiršanu privātskolām, kā slieksni nosakot konkrētu skolēnu skaitu, ticis apspriests jau vairākus mēnešus. Ja sākotnēji tika runāts tikai par vidusskolu līmeni, tad šobrīd rodas sajūta, ka finansējums tiks pārtraukts visā posmā no 1. līdz 12. klasei, ja skolā nebūs vismaz 350 skolēnu.

Tā kā privātās izglītības iestādes tiek dibinātas ar mērķi nodrošināt personisku pieeju katram skolēnam, īstenojot arī iekļaujošu izglītību, šāds skolēnu skaits nav gandrīz nevienai privātskolai, izņemot izglītības iestādes, kas īsteno tālmācību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltenes vidusskolā konstatētā zarnu infekcija, visticamāk, ir norovīruss, un saslimušo skaits līdz šodienai pieaudzis līdz 61 bērnam, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Viņa gan uzsvēra, ka epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Visi saslimušie ārstējas ambulatori un saslimšana norit ģimenes ārstu uzraudzībā.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudē konstatējis, ka ēdienu skolas un arī bērnudārza audzēkņiem gatavoja skolas virtuvē, turklāt tajā konstatēti vairāki vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi, tostarp, dezinfekcijas un tīrīšanas pasākumu realizācijā, personāla higiēnā - roku mazgāšanā.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina informēja, ka skolēnu ēdināšanas pakalpojumus skolā esošajā virtuvē nodrošina SIA Draugs-SD. Šo informāciju apstiprināja arī PVD. Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties ar Draugs-SD vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izglītība vairs nav privilēģija

Edgars Grīnis,Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO,VIDEO: 25 miljonus vērtā Ventspils koncertzāle gatavojas startam

Monta Glumane, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ļauj noticēt savām spējām

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 31.07.2019

Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa.

Foto: Elza Zīverte

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālā skola dod iedrošinājumu doties tālāk.

Lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba tirgū atbilstoši iespējām un vajadzībām, īpaši svarīga ir iekļaujoša izglītības sistēma visos līmeņos, norāda Labklājības ministrijā (LM). Iegūtajā specialitātē strādāt gan izvēlas tikai neliela daļa absolventu, stāsta Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa.

Mācās arī četrdesmitgadnieki

Cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem Cīravā paredzētas divas programmas – pavāra palīgs un kokapstrādes iekārtu operators. Lai iestātos, nepieciešama pamatskolas izglītība. Vecuma ierobežojumu nav, un amplitūda ir ļoti liela – mācās arī četrdesmitgadnieki. «Motivācija ir ļoti dažāda,» novērojusi L. Zeltiņa. «Mēs uzrunājam, piedāvājam, un reizēm skola ir pirmais izaicinājums. Ne vienmēr šie cilvēki zina, kādas iespējas viņus var sagaidīt ārpusē. Baidās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Investē 1,7 miljonus eiro, lai nodrošinātu dienesta dzīvokļus

Monta Glumane, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 1,7 miljonus eiro, Cēsīs, Ata Kronvalda ielā 56 atklāta Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas atjaunotā dienesta dzīvokļu ēka, informē Aizsardzības ministrija.

«Atklājot šo ēku, mēs būtiski uzlabosim ikdienas apstākļus Instruktoru skolā dienošiem karavīriem. Šis projekts ir piemērs Aizsardzības ministrijas nospraustajam mērķim attīstīt infrastruktūru reģionālajās struktūrvienībās, lai turpinātu uzlabot Nacionālo bruņoto spēku sagatavotību un kaujas spējas,» informē aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Atjaunotā dzīvojamā ēka A.Kronvalda ielā 56 ir Aizsardzības ministrijas un Cēsu novada pašvaldības kopīpašums. Abas puses kopīgi piedalījās tā iepirkuma organizēšanā un līguma slēgšanā par dzīvojamās ēkas pārbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbiem, autoratlīdzību, būvekspertīzi un citiem darbiem.

Ēkas atjaunošanu par 1 751 455 eiro veica SIA «WOLTEC». Aizsardzības ministrija no projekta kopējām izmaksām sedza 478 143 eiro. Dzīvojamā ēka ekspluatācijā tika nodota šā gada 2. augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izdzīvošanas skolā vēlas izaudzināt atbildīgus vīriešus

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms aptuveni divarpus gadiem biedrība Izdzīvošanas skola iesprauda karogu Pāvilostā.

Tagad šeit notiek korporatīvie pasākumi, nometnes puišiem, izaicinājumiem ļaujas tēvi un dēli, kā arī tēvi kopā ar meitām, stāsta tās vadītājs Oskars Špickopfs.

Vieta personības izaugsmei

Izdzīvošanas skolas aizsākums meklējams Saliedēt.lv komandā, kas organizē apmācību programmas uzņēmumiem efektīva komandas modeļa izveidei. «Mums bija vairāki cilvēki ar militāro pieredzi un vēlmi attīstīt izdzīvošanas prasmju apguvi,» stāsta Oskars. Viņš pats savulaik aktīvi darbojies Zemessardzē. «Līdz ar to izveidojām jaudīgu pakalpojumu. Izdzīvošanas skolā apvienojām mūsu līdzšinējo mācīšanas pieredzi ar jaunu elementu – dabu.»

Ideja par darbu ar jauniešiem, tēviem, dēliem Oskaram radās lūzuma brīdī. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. «Reizēm dzīvē pienāk brīdis, kad piespiedu kārtā tiekam apstādināti,» viņš nosaka. Ar lauztu kāju dzīvojis pa mājām, pārdomājis savu dzīvi, to, kas notiek sabiedrībā un ko vēlētos darīt turpmāk. Sapratis: «Ja gribam, lai nākotnē sabiedrībā ir spēcīgi vīri, tēvi, politiķi, uzņēmēji, dakteri, karavīri – vīrieši ar atbildību, tad jārīkojas jau šodien.» Tā tapa Izdzīvošanas skola – vieta personības izaugsmei, kas notiek mijiedarbībā ar dabu un cilvēkiem. «Kāpēc ar cilvēkiem? Tāpēc, ka esam radīti, lai būtu starp cilvēkiem, bet, ja gribam labi sadzīvot un veiksmīgi sadarboties, tas jāmācās. Kāpēc ar dabu? Būšana dabā sniedz mieru un atpūtu no ikdienas stresa, telefoniem, datoriem, paziņojumiem un tajā pašā laikā rada izaicinājumus, kas ir svarīgi personības izaugsmei, jo īpaši puišiem un vīriem,» skaidro Oskars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ādažu vidusskolā ierīkos ķermeņa temperatūras mērīšanas ierīci

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums SIA "Baltijas Elektro Sabiedrība" sadarbībā ar Ādažu novada pašvaldību uzsākusi tehniskus darbus pie pirmās digitālās ķermeņa temperatūras mērīšanas ierīces uzstādīšanas Ādažu vidusskolas sākumskolā.

Šī būs pirmā mācību iestāde Latvijā, kas jaunajā mācību gadā varēs savlaicīgi identificēt skolēnus un skolas personālu ar pasliktinātu veselības stāvokli, vienlaikus pasargājot bērnus no Covid-19 un citu infekciju slimību izplatības riskiem skolā.

"Ņemot vērā faktu, ka ar vīrusa pandēmiju būs ilgstoši jāsadzīvo, esam spēruši būtisku soli preventīvu pasākumu nodrošināšanā un paplašinājuši savu darbību sertificētu ķermeņa temperatūras mērierīču uzstādīšanā sabiedriskās ēkās," atzīst SIA "Baltijas Elektro Sabiedrība" valdes loceklis Edgars Bergholcs.

"Ādažu novada dome ir daudzkārt diskutējusi par nepieciešamajiem soļiem, lai veiksmīgi pasargātu novada iedzīvotājus no Covid-19 riskiem un izplatības. Ķermeņa temperatūras mērīšanas iekārta būs nozīmīgs atbalsta instruments nākamā mācību gada uzsākšanai un bērnu vispārīgai drošībai sākumskolā, lai samazinātu jebkādu vīrusu izplatību skolā," norāda Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir izveidojusi "Doktorantūras skolu" – platformu topošajiem un esošajiem doktorantiem, doktora grāda pretendentiem, pētniekiem un docētājiem. Tās mērķis ir nodrošināt operatīvu informācijas apriti, kvalitatīvu doktorantūras pieredzi un profesionālo kompetenču attīstību starpdisciplinārā vidē.

"Pētniecība ir un būs mūsu attīstības prioritāte, tādēļ "Doktorantūras skolas" atklāšanu varam uzskatīt par jauna izrāviena sākumu, kas nodrošinās papildus jaudu un iespējas jaunajiem zinātniekiem," uzskata RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Starp nozīmīgākajiem "Doktorantūras skolas" darbības virzieniem ir palīdzība pētījumu plānošanā, dizainā, datu apstrādē, to interpretācijā un projektu sagatavošanā. "Doktorantūras skola" darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā doktoranti un citi pētnieki operatīvi un kompetenti varēs saņemt nepieciešamo informāciju un konsultācijas pētījumu kvalitatīvai izstrādei.

"Doktorantūras skolas ienāca mūsu valstī līdz ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu doktorantu stipendijām - visbiežāk kā brīvprātīgi organizēta, dažreiz tīri formāla iniciatīva, kas aptvēra konkrētu zinātņu nozari. "Doktorantūras skolas" izveidošana ir nākošais līmenis RSU attīstībā pēc labākajiem ārvalstu paraugiem," vērtē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, atzīstot, ka, tā kā studijas doktorantūrā un darbs pie zinātniskā darba ir vientuļš process, tieši šāda skola var būt vieta, kur satikties līdzīgi domājošajiem, pārspriest aktualitātes un izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

VIDEO: Vecāki rada savu sapņu skolu bērniem

Ilze Žaime, 11.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Ikšķiles Brīvās Skolas vadītāja Kristīne Liberta

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Sociālā uzņēmuma Ikšķiles Brīvā skola vēsture aizsākās pirms desmit gadiem, kopā sanākot vecākiem, ar mērķi radīt vienotās vērtībās balstītu izglītības iestādi saviem bērniem. Viņu dibinātā Ikšķiles Brīvā skola reiz jau kļuva par celmlauzi Latvijas likumdošanā, veicinot pārmaiņas skolu ēdināšanā.

Tagad skolas vadītāja Kristīne Liberta saredz gan iespējas, kā veicināt pozitīvas pārmaiņas izglītības jomā, gan – ka tieši ēdināšana varētu kļūt par nākotnes iespēju biznesa attīstībai.

Jautāta, kā izdodas nodrošināt izglītību par cenu, kas tomēr ir zemāka, nekā mēdz būt citās privātskolās, K. Liberta atklāj: "Mums ir viens noslēpums. Mēs esam divas dibinātājas, kuras visus šos desmit gadus ir strādājušas bez atalgojuma. Mēs to veicam kā brīvprātīgo darbu."

Visu rakstu lasiet jaunajā žurnālā "Dienas Bizness". Meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad attieksme un labā griba ir svarīgāka par naudu

Zane Ozola, Privātās vidusskolas Patnis dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā dažādos līmeņos plaši tiek diskutēts par to, kā sekmēt Latvijas iedzīvotāju remigrāciju, tiek izstrādāti plāni un stratēģijas, meklēti finanšu līdzekļi, aizmirstot, ka ģimenēm, kas vēlas atgriezties, bieži vien nepieciešamas nevis finansiāls atbalsts, bet labvēlīga attieksme un informācija.

Viens no būtiskākajiem aspektiem, ko ģimenes vērtē, lemjot par atgriešanos, ir bērna iespējas iekļauties izglītības vidē. Pagaidām šajā jomā trūkst valstiska līmeņa rīcības, un lielākā daļa no paveiktā balstās uz privāto iniciatīvu.

Piemēri, kas darbojas

Daļa no Latvijas iedzīvotājiem, kuri šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs, aizbrauca lielā kredītu sloga ietekmē, ko radīja piedzīvotā finanšu krīze. Ja valsts vēlas sekmēt iedzīvotāju atgriešanos, jāstrādā tieši pie šī aspekta, veicot pārrunas ar bankām u.tml. Kas attiecas uz skolēnu iekļaušanos izglītības sistēmā, jāuzsver, ka šajā jomā jau ir piemēri, kas lieliski darbojas. Atliek tikai pārņemt stafeti no nevalstiskajām organizācijām un tām skolām, kuras jau šobrīd to īsteno.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas Robotu būvētāji uzvar sacensībās Ķīnā

Lelde Petrāne, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas no prestižākajām robotu sacensībām pasaulē - RobotChallenge 2019, kuras norisinājās no 9 - 11. augustam Ķīnā, latviešiem ir nesušas izcilus panākumus.

Robotu skolas pārstāvji kopumā piedalījās trīs disciplīnās, un visās guva godalgotas vietas:

1.vieta Nano Sumo kategorijā- Aleksandrs Tikačovs, Uģis Bergfelds;

1.vieta Mini Sumo kategorijā – Matīss Buks un Armands Upenieks

3.vieta Micro Sumo kategorijā – Aleksandrs Tikačovs, Uģis Bergfelds un Toms Bergfelds;

RobotChallenge čempionāta vēsture aizsākās 2004. gadā Austrijā - Vīnē un 13 gadus RobotChallenge bija Eiropas lielākais robotikas čempionāts. Sacensībās iesaistoties visas pasaules pārstāvjiem, kopš 2017. gada organizatori to pārcēla uz Pekinu.

Robotu Skola ir Latvijas robotikas entuziastu apvienība, kuras dalībnieki viens otram, kā arī Latvijas izglītības iestādēm palīdz apgūt robotu un dronu būvi, atbalstot un organizējot nodarbības un robotikas čempionātus. Latvijas vārdu starptautiskās robotikas sacensībās Robotu Skola nes kopš 2007. gada, izcīnot vairākas augstākās vietas Eiropas, ASV un Japānas robotikas čempionātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Komentāri

Pievienot komentāru