Jaunākais izdevums

Nodokļu nomaksas pagarinājumus Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim atteicis aptuveni 1% no uzņēmumu pieteikumiem, piektdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa informēja, ka līdz šim nodokļu nomaksas pagarinājumus vēlējušies saņemt 3475 uzņēmumi un apmēram 2000 uzņēmumiem tie jau ir piešķirti. Pārējie iesniegumi tiek vērtēti, bet atteikumu nav vairāk par 1%.

Jaunzeme stāstīja, ka nodokļu nomaksas pagarinājumi uz trīs gadiem, kas ir jaunums saistībā ar Covid-19, patlaban jau piešķirti 365 uzņēmumiem kopumā par 11 miljoniem eiro. Kopumā nodokļu nomaksas pagarinājumi piešķirti par gandrīz 37 miljoniem eiro.

"Tas parāda, ka uzņēmumi spēj plānot savas naudas plūsmas. Vēlos uzsvērt, ka šis atbalsts tiek sniegts tikai tiem uzņēmumiem, kuri izjutuši grūtības tieši Covid-19 ietekmē. Tiem uzņēmumiem, kuriem bijušas grūtības jau pirms Covid-19 krīzes, šie pagarinājumi netiek sniegti," stāstīja Jaunzeme.

VID vadītāja piebilda, ka arī dīkstāves pabalsti patlaban jau piešķirti aptuveni 16 000 cilvēkiem, kurus pieteikuši kopumā 3643 darba devēji un pašnodarbinātie. Dīkstāves pabalsti piešķirti aptuveni četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Nav pieļaujams darbaspēka nodokļu izmaksu pieaugums

Db.lv, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot Baltijas valstu darbaspēka nodokļu likmes un kopējās izmaksas uz vienu darbiniekam izmaksāto eiro, redzams, ka šobrīd Latvijā tās ir augstākās un izrietoši kavē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju gan ārējos tirgos, gan talantu piesaistē, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

LTRK ieskatā nav pieļaujams darbaspēka nodokļu izmaksu pieaugums. Tādēļ šodien notikušajā diskusijā "Nodokļu politikas evolūcija - tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi" tika aicināts fokusēties uz esošo darbaspēka nodokļu un ar to saistīto izmaksu samazināšanu uzņēmēju konkurētspējas celšanai, ēnu ekonomikas mazināšanu, nodokļu nomaksā iesaistot tos, kas šobrīd no tās izvairās, maksājot aplokšņu algas.

"Šis ir brīdis, kad politiķiem un arī nodokļu administrācijai ir iespēja mainīt pieeju nodokļu sistēmai un attieksmei pret uzņēmumiem. Nav pieļaujami politisku interešu dēļ katram raut nodokļu sistēmas "deķi" uz savu pusi un likt papildus nodokļu, administratīvo un kontroles slogu uz tiem uzņēmumiem, kas tos godprātīgi maksā jau šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID vienotā nodokļa konta sistēma nav draudzīga tās lietotājiem, secinājis Tiesībsarga birojs.

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu.

Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu vienkāršāku nodokļa nomaksu mazajiem uzņēmējiem, kā arī atvieglotu nodokļu aprēķināšanu, tiks ieviests vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts, informē Finanšu ministrija.

Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija.

Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK un LTRK iesniedz Finanšu ministrijai ieteikumus darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā

Db.lv, 03.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Gatavojoties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādi”, LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju. Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu (Ernst & Young, OECD) aprēķinātie salīdzinājumi. Jāatzīmē, ka korektai salīdzināšanai starp valstīm būtu jāvērtē kopējo darbaspēka nodokļu slogs (kopējās nodokļu izmaksas) pret neto algu. Kā iespējamie darba nodokļu sloga samazinājuma risinājumi varētu būt:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2.decembrī galīgajā lasījumā apstiprināja 2021. gada valsts budžetu un nodokļu izmaiņas, ignorējot uzņēmējus, kuri praktiski būs spiesti Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos tikt galā arī ar valdības mestajiem izaicinājumiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž sarūgtinājumu, ka valdība nav sadzirdējusi 84%* Latvijas uzņēmēju viedokli krīzes laikā nodokļu reformu neveikt. Saeimas apstiprinātās nodokļu izmaiņas mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem īpaši būtiski Covid-19 vīrusa izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā.

Vēsturiski ilgākajā laikā Saeima pieņem nākamā gada budžetu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758...

Saeima ilgstošajās diskusijās nav sadzirdējusi LTRK iebildumus, ka šobrīd nav īstais brīdis ieviest minimālo VSAOI un noteikt, ka tā apmēra nodrošināšana ir darba devēja pienākums. Likums arī nenodrošina iespēju iemaksu veicējam paredzami plānot savu darbību attiecībā uz minimālā VSAOI kopējo slogu uzņēmumā, kā arī nepiedāvā minimālo VSAOI ieviest pakāpeniski gan attiecībā uz spēkā stāšanās termiņu, gan paredzamo iemaksu apmēru.

Krīzes laikā neprofesionāli lēmumi nav pieļaujami 

Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja...

LTRK vērš uzmanību, ka katrai personai pašai ir jānodrošina minimālo VSAOI veikšana, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību. Tāpat Saeimas apstiprinātajā likumā nav piedāvāts risinājums, lai sociālās apdrošināšanas sistēmā iesaistītos arī tās personas, kuras ir darbspējīgā vecumā un uz kurām nebūtu attiecināma neviena no likumā paredzētajām izņēmumu kategorijām. Tas veicinās darba vietu neuzrādīšanu un nokļūšanu ēnu ekonomikā, un tādējādi pašreizējie aplokšņu algu saņēmēji paliks ēnā un nepiedalīsies nodokļu nomaksā un sociālā budžeta veidošanā.

“Nav atbalstāms, ka minimālo sociālo iemaksu ieviešana notiek šobrīd – pašā krīzes epicentrā un ar tādu steigu. Tāpat nav skaidrs, kādēļ krīzes laikā jālikvidē mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīms, kas sevi pierādīja kā teicamu mehānismu, lai cilvēkiem krīzes laikā būtu vieglāk iesaistīties biznesā un pelnīt naudu sev pašiem. Saeima un valdība cenšas “apkarot” MUN režīmu, argumentējot ar nodokļu optimizēšanas shēmu iespējamību. Vai tādēļ ir jānoliek zem sitiena aptuveni 37 000 uzņēmēju, kam šis nodokļu maksāšanas režīms palīdz gūt ienākumus? Šis valdības teorētiski uz papīra izstrādātais un Saeimas apstiprinātais eksperiments dzīvē var beigties ar lielāku ēnu ekonomiku, samazinātiem ienākumiem valsts budžetā un lielāku bezdarbu,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Arī darba devēji norāda, ka augstas nenoteiktības un nedrošības apstākļos, nevajadzēja veikt grozījumus VSAOI un nodokļu sistēmā. Šīm izmaiņām bija jānotiek pakāpeniski un jāstājas spēkā tikai pēckrīzes periodā. Tāpat darba devēji ir neizpratnē, kāpēc netika ņemti vērā LDDK priekšlikumi IIN likuma grozījumiem par to izdevumu kompensēšanu, kas rodas strādājošajiem par attālināto darbu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ, darba devēji no visām tautsaimniecības nozarēm – gan lielie un vidējie, gan arī mazie uzņēmumi – arvien vairāk sāk ieviest elastīgākas darba formas, tostarp attālināto darbu, tāpēc darba devējiem bija svarīgi, lai valsts nāktu pretī un budžeta paketē ietvertu lielāku kompensācijas apmēru. Šobrīd sanāk, ka valsts uzņēmējiem uzliek par pienākumu veicināt attālināta darba iespējas, bet nesniedz darba devējam palīdzību to nodrošināt.

“Nav pieļaujams, ka Saeima krīzes laikā neieklausās darba devējos un darba ņēmējos, kas sniedz kvalitatīvus priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības uzlabošanai,” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

LDDK uzskata, ka šobrīd jo īpaši svarīgi ir gudri un saskaņoti izmantot visas pieejamās investīciju iespējas un finansējuma avotus, jo īpaši – Eiropas atjaunošanas un noturības mehānisma, lai Latvijas ekonomikas varētu nostāties uz stabila izaugsmes un attīstības ceļa.

LTRK savukārt atgādina, ka Covid-19 vīrusa izplatības laikā, kad valdība ar saviem lēmumiem ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbību un aicina uzņēmumus un iedzīvotājus strādāt attālināti, valdība un Saeima neatbalstīja LTRK priekšlikumus palielināt ar iedzīvotāja ienākuma nodokli neapliekamos limitus darbinieku ēdināšanas izdevumu segšanai un ar attālināto darbu saistīto izdevumu kompensēšanai. Šie priekšlikumi sniegtu atbalstu gan uzņēmumiem, kuru darbība ir ierobežota, gan tiem, kas atbildīgi seko valdības aicinājumam īstenot attālināto darbu un pilnā apmērā kompensē savu darbinieku papildu izdevumus.

LTRK uzskata, ka piedāvātās izmaiņas MUN režīmā, īpaši ievērojot ar Covid-19 vīrusa izplatību saistītos riskus tautsaimniecībai, var sekmēt pretēju efektu sākotnēji iecerētajam mērķim. Nesabalansēta piedāvājuma rezultātā, nepiedāvājot režīma lietojamības uzlabojumus, straujas MUN režīma izmaiņas var sekmēt ēnu ekonomikas palielināšanos un iesaistes nodokļu nomaksā samazināšanos.

Saeima spērusi soli tuvāk Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā – samazinot VSAOI likmi par 1%.Taču biedrība vienlaikus vēlas norādīt, ka piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūnijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt nodokļu samaksas termiņu

Db.lv, 01.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, informē VID pārstāvji.

Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības.

Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi.

Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% apmērā par katru kavēto dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu grasās piedāvāt viena banka

LETA, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu pašlaik Latvijā gatavojas piedāvāt viena banka, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē sacīja Finanšu nozares asociācijas padomnieks Edgars Pastars.

Viņš gan neatklāja bankas nosaukumu, norādot, ka banka par to plāno paziņot tuvākajā laikā.

Starp iemesliem banku neieinteresētībai piedāvāt šo pakalpojumu Pastars minēja pārāk mazo potenciālo lietotāju skaitu, tehnoloģiski sarežģīto risinājumu, kas nav standartizēts un katrai bankai būtu jāveido atsevišķi, kā arī ļoti augstās šāda risinājuma izmaksas, kas vienai bankai būtu no 50 000 eiro līdz 80 000 eiro.

Sāksies saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ēra  

Mazā biznesa ērtībām no 2022. gada ir paredzēts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts,...

Pastars sacīja, ka šāds risinājums paredzēts tikai fiziskajām personām, kuras nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas un ir ar apgrozījumu zem 40 000 eiro gadā, līdz ar to patlaban Latvijā ir aptuveni 9000 šī pakalpojuma potenciālo lietotāju, bet nākotnē to skaits varētu pieaugt līdz aptuveni 15 000.

Tāpat bankai ir nepieciešams uz divām dienām bloķēt katru saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā ienākušo maksājumu 40% apmērā, līdz no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiek saņemta informācija, kāds nodokļu režīms konkrētajam nodokļu maksātājam ir piemērojams.

Pastars informēja, ka Igaunijā šādu pakalpojumu piedāvā tikai "LHV Bank", un to izmanto aptuveni 3000 klientu. Savukārt Lietuvā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu plānots attiecināt uz visiem pašnodarbinātajiem, kas nav PVN maksātāji, tādā veidā aptverot aptuveni 100 000 pakalpojuma lietotāju.

Pastars sacīja, ka banka orientējas uz pakalpojuma piedāvāšanu no 1.jūlija, bet prognozēja, ka tas varētu notikt gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī.

Kā iespējamu saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojuma vienkāršošanu Pastars minēja iespēju izmantot e-rēķina modeli, kad VID kontam piesūta e-rēķinu par maksājamo nodokļa apmēru un no konta tiek automātiski veikta šī e-rēķina apmaksa.

Vienlaikus Pastars atzina, ka šādā gadījumā pastāv iespēja, ka nodokļu maksātājs ir paspējis iztērēt visu kontā esošo naudu un "nodokļu e-rēķinu" nespēj apmaksāt. Pastars pieļāva iespēju, ka tādos gadījumos varētu lūgt nodokļa nomaksas pagarinājumu.

Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Olga Bogdanova sacīja, ka e-rēķina princips iepriekš izdiskutēts, taču nav atzīts par pietiekami labu. Gadījumā, ja kontā esošā nauda ir iztērēta, bet "nodokļu e-rēķins" vēl nav izrakstīts, VID būtu jāvēršas pret nodokļu maksātāju ar parāda piedziņu. Tāpat par e-rēķiniem tiek iekasētas komisijas maksas.

Bogdanova piebilda, ka valsts no savas puses jau ir izdarījusi visu nepieciešamo, lai saimnieciskās darbības ieņēmumu konts varētu sākt darboties un tagad viss atkarīgs no bankām.

Iepriekš 14.februāra Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pavēstīja, ka VID saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanai bija gatavs jau 2021.gadā, taču tad nebija pieteikusies neviena banka, kas būtu gatava nodrošināt šādu pakalpojumu.

VID mājaslapā ir norādīts, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu konts ir paredzēts, lai aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem un automātiski pārskaitītu šos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā.

Saeima 2021.gada vidū pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" par šāda vienkāršota nodokļa nomaksas risinājuma ieviešanu. Tas paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

FM likuma grozījumus pamatoja ar nepieciešamību radīt motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazināt administratīvo slogu, ierobežot ēnu ekonomiku, radīt modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku. Vienlaikus ar šāda konta ieviešanu iecerēts sekmēt mazā biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu.

Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā.

Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa.

Par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs varēs pieteikt kontu, kurš nav viņa pamatkonts un kurš ir atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem piedāvā šādu pakalpojumu. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu piemērošanai. Kontu varēs mainīt uz citu kontu tajā pašā vai citā kredītiestādē, nodrošinot vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma un nodokļa iekasēšanas nepārtrauktību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK eksperts: Darbaspēka nodokļa slogs visos līmeņos ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme visās Baltijas valstīs ir līdzīga, kopumā darbaspēka nodokļa slogs visos līmeņos Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konferencē par nodokļu politiku pavēstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

Arī darbanespējas lapu apmaksas kārtība Latvijā salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm darba devējiem rada lielākas izmaksas. Proti, Latvijā darba devējiem ir jāapmaksā lielāks slimības dienu skaits, kamēr valsts uzņemas apmaksāt apmēru, kas ir relatīvi mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, viņš norādīja. Hermanis tostarp skaidroja, ka, lai gan šajā gadījumā varētu būt iesaistīti arī citi faktori, piemēram, tieslietu sistēma, augsts darbaspēka nodokļu slogs noved pie eksporta apmēra samazinājuma, mazāka ārvalstu investīciju pieplūduma, zemākām iespējām uzlabot darbinieku atalgojumu un lielākas ēnu ekonomikas.

Turklāt, atbilstoši LDDK rīcībā esošajiem datiem, 2019.gadā vidējās aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nesasniedza iemaksas no valstī noteiktās minimālās darba algas kopumā 273 612 cilvēkiem. Viņš uzskata, ka pašreizējie mērķi būtu darbaspēka nodokļu konkurētspējas veicināšana, kā arī lielāka nodarbināto personu iesaiste nodokļu nomaksā, tostarp ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas katras personas līmenī, neatkarīgi no nodokļu režīma. Vienlaikus eksperts uzskata, ka būtu jāvirzās uz konkurētspējīgu darba devēju izmaksas sistēmu attiecībā uz slimības lapu izmaksas apmēru un ilgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 18.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu.

Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Šo iespēju varēs izmantot tikai tāda nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, kuram tā izmantošanu paredz konkrētā nodokļa likums.

Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa, paredz likumprojekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas paradokss esot tas, ka valstī reģistrēti 130 tūkstoši uzņēmumu, bet nodokļus pilnībā nomaksā un valsts budžetu pilda vien 20 tūkstoši.

Tā TV24 raidījumā “Dienas personība” atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pārējie uzņēmumi nodokļu optimizējot caur ēnu ekonomu vai nodokļus maksā daļēji, kas rezultējoties ar atšķirīgām likmēm starp nodokļu maksātājiem, kā arī negodīgiem konkurences apstākļiem.

“Ja mēs samazinām nodokļus, tajā brīdī tas, protams, būtu ļoti labi priekš tiem, kuri maksā visus nodokļus, bet savukārt tie, kuri [nemaksā nodokļus], viņiem būs vēl lielākas iespējas optimizēties,” norāda I. Jaunzeme.

VID varot piedāvāt savu analīzi un datus par nodokļu maksātājiem – cik katrs uzņēmums maksā nodokļus, kādās nozarēs tos iekasē vairāk, kādās mazāk. “Tajos uzņēmumos, kuros ir normāla nodokļu nomaksa, vidējā alga ir apmēram 1 500 eiro, kur nav – tur ir 670 eiro. Redziet, šo starpību! Ja maksā nodokļus no 1 500 tā ir viena summa, ja maksā nodokļus no 670 – pavisam cita,” norāda VID ģenerāldirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Solidaritātes nodokļa melnie caurumi

Māris Ķirsons, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nav parūpējusies par melno caurumu «aizvēršanu» solidaritātes nodoklī, jo situācijā, kad uzņēmums ir lūdzis un arī saņēmis nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, fiziskā persona solidaritātes nodokļa maksātājs kļūst par atbildīgo valsts priekšā - jāsamaksā papildus nauda valstij, vai arī tiek atmaksāta mazāka summa nekā pienāktos.

To Dienas Biznesam stāsta finansists Kaspars Kociņš, kurš ar šādu situāciju saskāries personīgi. Pašreizējā solidaritātes nodokļa aprēķināšanas, deklarēšanas un nomaksas kārtība pastāv vairākus gadus, taču, viņaprāt, situācijās, kad uzņēmumiem ir piešķirti nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumi, parādās «nezināmā realitātes» problēmas. Tieši tāpēc nepieciešama šīs kārtības reglamentēšana, kurā fiziskā persona netiktu nostādīta vainīgā pozīcijā, kurai prasa samaksāt to nodokļa daļu, kuru uzņēmums nav samaksājis, jo tam piešķirts nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums, kurš var būt pat uz trijiem gadiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta platformas "Bolt" nodokļu nomaksas prakse kurjera pakalpojumu biznesā ir apšaubāma, secinājuši Igaunijas laikraksta "Postimees" pētnieciskie žurnālisti, bet kompānija apsūdzības noliedz.

Igaunijas likumi paredz, ka kompānijai vai institūcijai, maksājot personai par pakalpojumi, ir jāietur ienākuma nodoklis un jāsamaksā sociālais nodoklis. "Bolt" maksā kurjeriem par ēdienu piegādi no restorāniem uz pasūtītāju mājām, tomēr nodokļus par šo darbu nemaksā, vēsta "Postimees", norādot, ka kompānija ēdiena piegādes biznesam ir izveidojusi sarežģītu un apšaubāmu shēmu, praktiski izveidojot beznodokļu zonu.

Savukārt "Bolt" uzstāj, ka kompānijas attiecības ar kurjeriem nav darba devēja un ņēmēja attiecības. "Bolt Food Estonia" vadītājs Jāgups Jalakass "Postimees" paskaidrojis, ka kurjeri nav "Bolt" darbinieki, bet gan "neatkarīgi pakalpojuma sniedzēji", kuri paši ir atbildīgi par nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ilgus gadus cīnījies ar ēnu ekonomiku ar represīvajiem pasākumiem, vairāk kontrolējot, prasot vairāk informācijas, vairāk sodot, bet līdz šim tas ēnu ekonomiku ir mazinājis lēnāk, nekā būtu gribēts, intervijā sacīja jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

"Tādēļ varbūt mēģinām no otras puses, mēģinām no pozitīvā? Parādām mazajam biznesam, arī lielajam biznesam, ko dod administratīvā sloga mazināšana, kas mazina patērēto laiku saistību izpildei pret valsti. Tad tie, kas varbūt tagad strādā ēnu ekonomikā, nelegalizējas, nemaksā nodokļus, sapratīs, ka darboties godīgi ir vieglāk un ērtāk, naktīs var mierīgāk gulēt, nekā slēpt, slapstīties un meklēt, kur dabūt skaidru naudu, lai izmaksātu darbiniekiem algas aploksnēs," pauda Šmite-Roķe.

Jautāta, kāpēc attiecībā uz mazo biznesu Latvija tik ilgi iet uz Igaunijas piemēru, kur nodokļu nomaksa automātiski notiek caur bankas kontu, Šmite-Roķe norādīja, ka Latvijā jau ir saimnieciskās darbības ieņēmumu konts mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču tam ir maz lietotāju, un šādu kontu atvērt piedāvā tikai vienā bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo sešu gadu laikā gadā par vairāk nekā 36 800 kompānijām samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, tāpat ir sarucis to uzņēmumu skaits, kuru samaksātie nodokļi bija ar mīnusa zīmi.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīstot, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tiem, kuriem valsts nodokļos piemaksā, vai tie, kuri nodokļos samaksājuši 0 eiro. “Tendence ir pozitīva, taču tik un tā par to ir daudz jautājumu,” vērtē Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņas ieskatā fakts, ka samazinās uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, apliecina — tie, kuri grib strādāt, tie maksā nodokļus, bet tie, kuri nav bijuši aktīvi, ir izslēgti no datubāzēm.

“Tie, kuri cenšas radīt produktu vai pakalpojumu ar pievienoto vērtību, kuri grib strādāt ar peļņu un maksāt nodokļus, veselīgā ilgtspējīgā uzņēmumā, tiem nodokļu nomaksa ir goda lieta,” tā E. Egle. Vienlaikus viņa atgādina, ka Latvijā gan cilvēku, gan uzņēmumu demogrāfija ir mīnusos, kas atsauksies gan uz nodokļu ieņēmumiem, gan arī uz sabiedrībai nepieciešamo valsts pakalpojumu finansējuma apmēriem, savukārt uzņēmumiem būtībā jārēķinās ar darbaspēka trūkumu un pat augstāku nodokļu slogu, lai valsts spētu apmaksāt sabiedrībai vajadzīgus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kriminālvajāšanai nodod trīs personas par izvairīšanos no nodokļiem 2,5 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde Saldus rajona prokuratūrai šā gada jūlijā kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījusi kriminālprocesu pret trīs fiziskām personām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā.

Pret divām no šīm personām kriminālvajāšanu lūgts uzsākt jau 2013.gadā par līdzīga rakstura noziegumiem. Toreiz tiesa par vainīgu atzina vienu no tām un piesprieda naudas sodu - 9600 eiro apmērā.

Šā gada jūlijā kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītais kriminālprocess uzsākts 2018.gadā pēc Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka fiziskās personas par savu uzņēmumu saimniecisko darbību laika periodā no 2008. gada decembra līdz 2018. gada novembrim Valsts ieņēmumu dienestā iesniedza deklarācijas un pārskatus, aprēķināja valsts budžetā maksājamās nodokļu summas, taču neveica aprēķinātos maksājumus likumā noteiktajā kārtībā un termiņā. Tādējādi personas izvairījās no nodokļu nomaksas valsts budžetā lielā apmērā. Izmeklēšanas laikā arī noskaidrots, ka uzņēmumu rīcībā bija pietiekoši naudas līdzekļi, tomēr, neraugoties uz to, nodokļu nomaksa pilnā apmērā netika veikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz šā gada beigām tiks veikti vairāki būtiski pasākumi attiecībā gan uz skaidras naudas lietošanas griestu samazināšanu, nelegālās nodarbinātības un aplokšņu algu izmaksu samazināšanu, gan arī ogotāju un sēņotāju kontroli.

To paredz Ministru kabinetā apstiprinātais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021.–2022. gadam. Vairāki DB aptaujātie pauda pārsteigumu par šī plāna termiņu – 2021.–2022. gadam, jo 2021. gads jau ir pagātne.

Vienlaikus tika atgādināts, ka diemžēl ēnu ekonomika bija, ir un arī būs, taču vienmēr pret to no valsts puses notiek cīņa gan par to, lai tiktu veikta atbilstoša nodokļu nomaksa, gan lai vienlaikus novērstu nodokļus maksājošo uzņēmumu tirgus pozīciju zaudēšanu, jo darba devēji, melnajā un pelēkajā sektorā strādājošajiem nemaksājot nodokļus pilnībā vai daļēji, ir daudz konkurētspējīgāki. Uzņēmēji uzskata, ka valstij ir jācīnās ar pelēkajiem un pagrīdes šeftmaņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pēdējā laikā aktīvi runā par nepieciešamību pasaulē ieviest jaunu kārtību, kas noteiktu, ka uzņēmumiem ir kāda noteikta minimālā ienākuma nodokļa likme.

Tiesa gan, savos jaunākajos izteikumos ASV savu nesen nosaukto latiņu šajā ziņā pazeminājusi. Proti, nu ASV runā par to, ka globālajai minimālajai starptautisku uzņēmumu ienākumu likmei vajadzētu būt vismaz 15% apmērā, kur vēl aprīlī ASV prezidenta Džo Baidena administrācija teica, ka šai likmei kā minimums vajadzētu būt 21% apmērā. Valda pieņēmums, ka agrākā ASV nosauktā likme, iespējams, daudziem citiem bijusi par augstu, lai būtu cerības panākt kādu vienošanos šajā ziņā.

Pandēmijas krīze nākusi komplektā ar milzīgiem valdību tēriņiem. Attiecīgi tiek domāts par to, kā nākotnē nodrošināt gan lielākus valdību nodokļu ienākumus, gan saglabāt konkurētspēju (kas acīmredzami ietver liegt kompānijām meklēt izdevīgākus nodokļu režīmus). ASV arī droši vien negrib riskēt, ka, paaugstinot nodokļus, kompānijas sev meklēs citas mājas zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieļauj saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu izmantošanu no gada otrās puses

LETA, 14.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā kādas bankas izrādīto interesi nodrošināt saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu darbību, šādu kontu varētu būt iespējams izmantot no 2022.gada otrās puses, šodien Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Šāds vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums ir paredzēts mazajiem uzņēmējiem - fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. VID mājaslapā skaidrots, ka konts ir paredzēts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem.

Jautājumu par to, kur "pazuda" iecere par saimnieciskās darbības konta ieviešanu, apakškomisijas sēdē aktualizēja Saeimas deputāte Ļubova Švecova (LPV).

VID vadītāja skaidroja, ka iestāde saimnieciskās darbības konta ieviešanai bija gatava jau 2021.gadā, taču tad nebija pieteikusies neviena komercbanka, kas būtu gatava nodrošināt šādu pakalpojumu.

Pašlaik viena banka varētu būt gatava ieviest šo sistēmu, un prognozējams, ka, ja ne gada pirmajā pusē, tad gada otrajā pusē šim kontam būtu jābūt pieejamam, pauda Jaunzeme. VID ģenerāldirektore norādīja, ka vēl arī otra komercbanka pašlaik testē VID izveidoto sistēmu, tomēr viņa nevar atklāt, kas ir šīs bankas, un ka sīkāka informācija būtu jāprasa Finanšu nozares asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji labprātīgi precizējuši savu nodokļu apmēru par 4,04 miljoniem eiro

LETA, 14.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajiem nodokļu nomaksas veicināšanas pasākumiem šī gada astoņos mēnešos uzņēmēji precizējuši savu nodokļu apjomu un papildus iemaksājuši budžetā 4,04 miljonus eiro, žurnālistiem sacīja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Savukārt pēc veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem papildus nomaksai aprēķināti 0,87 miljoni eiro.

Gadu iepriekš uzņēmēji paši precizējuši nodokļu apjomu par 2,51 miljonu eiro, bet kontroles pasākumu rezultātā papildus aprēķināti 0,56 miljoni eiro.

Garanča stāstīja, ka kopumā pēc VID veiktajiem veicināšanas pasākumiem 83% uzņēmēju labprātīgi novērš neatbilstības un nomaksā nodokļus.

Būvniecības nozarē pēc veiktajiem veicināšanas pasākumiem uzņēmumi precizējuši nodokļus par 1,84 miljoniem eiro, savukārt kontroles pasākumu rezultātā papildus aprēķināti nodokļi 1,52 miljonu eiro apmērā.

Savukārt ēdināšanas nozarē šogad veikti mērķēti pasākumi 130 nodokļu maksātājiem - ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem vai publiskajos pasākumos, kuros tiek nodrošināta tirdzniecība, ēdināšanas un izklaides/atrakciju pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā brīvprātīgi nodokļus nomaksā 57% nodokļu maksātāju, tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāmeklē ceļi, kā piekļūt tiem, kuri to nedara, piektdien sabiedrības vadītāju konferencē "Celtspēja" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja skaidroja, ka tas ir diezgan labs rādītājs, jo ir valstis, kurās brīvprātīgi nodokļus maksā vien 5%, tomēr šo rādītāju būtu jāpalielina.

"Profesionāls un godīgs VID veicinās nodokļu nomaksu, bet arī sabiedrībai ir jāmainās. Jājautā, cik toleranti mēs būsim pret nodokļu nemaksātājiem. Ja mēs pieveram acis, sakot, ka viņam jau klājas grūti, tāpēc nemaksā, tad nekas nemainīsies. Nemaksātājiem klājas grūti jau 20 gadus un nekad nekļūs vieglāk, ja mēs pret to būsim toleranti," sacīja Jaunzeme.

VID vadītāja piebilda, ka nederēs arī atruna, ka "visi tā dara", jo skaitļi liecina par pretējo - vairums godīgi un brīvprātīgi maksā nodokļus.

Jaunzeme skaidroja, ka viens no VID tuvākās nākotnes uzdevumiem būs izprast nodokļu nemaksātāju motivāciju, tāpēc nepieciešami uzvedības ekonomikas pētījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 200 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanā samaksā 9 nozares, no kurām visvairāk tirdzniecība – tās seši uzņēmumi budžetā katrs samaksājuši vairāk nekā 100 milj. eiro.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm.

“Vērtējot uzņēmumu samaksāto nodokļu apjomu 2021. gadā un salīdzinot to ar 2020. gadu, redzam, ka Latvijas uzņēmumi kopā pērn samaksājuši 8,26 miljardus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā kopējie uzņēmumu maksājumi 2020. gadā,” skaidro SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju 

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu...

Uzņēmumi pērn valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veikuši 2,8 miljardu eiro apmērā, un 1,43 miljardi eiro ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Lai arī nereti valsts iestāžu vadītāji lepojas ar godīgumu nodokļu nomaksā, tomēr jāsaprot, ka šo valsts budžeta iestāžu samaksātās algas un nodokļi ir tikai privāto kompāniju samaksāto nodokļu vēlreizēja pārdale. It īpaši iedzīvotāju ienākuma, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pievienotās vērtības nodokļa (iepirkumos un maksājumos), akcīzes nodokļa ievērojamas summas tiek radītas no sektoriem (izglītība, kultūra, veselība, infrastruktūra, aizsardzība, iekšējā drošība, valsts pārvalde), kuras šo naudu pirmreizēji iegūst tieši no biznesa samaksātajiem nodokļiem.

Ja raugās uz biznesā nodarbināto skaitu, tad faktiski viens strādājošais uztur ne tikai vienu pensionāru un vienu nepilngadīgo bērnu, bet vēl arī sedz kādu valsts pārvaldes aparātā strādājošā izmaksu daļu. Tirdzniecība savāc nodokļus Iegūtie dati rāda, ka visvairāk samaksā uzņēmumi, kuri par pamatdarbības jomu uzrādījuši tirdzniecību, to kopējie maksājumi budžetā veido vairāk nekā 3 miljardus eiro. Lielākie nodokļu maksātāji tirdzniecības nozarē 2021. gadā, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, bijuši degvielas tirgotāji.

Pērn bijuši kopskaitā seši tirgotāji (SIA NESTE LATVIJA, SIA Circle K Latvia, SIA Orlen Latvia, SIA Baltic Sales Network, SIA PHILIP MORRIS LATVIA un SIA Pirmas) ar valsts kopbudžetā nodokļos samaksātiem vairāk nekā 100 milj. eiro – uzņēmumi, kuru samaksāto nodokļu summā lielu daļu veido akcīzes nodoklis par degvielas vai arī tabakas tirdzniecību. Būtībā valsts maks pamatā balstās uz patēriņa nodokļiem (un to maksātājiem), kādi ir pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Tādējādi valsts budžets un iespējas ir cieši saistītas ar iedzīvotāju spēju pirkt un arī vēlmi veikt pirkumus tiem, kuriem ir nauda.

Visu rakstu lasiet 3.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reirs: Veselības aprūpei finansējumu plānots iegūt no nodokļu sistēmas reformas

LETA, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpei finansējumu plānots iegūt no nodokļu sistēmas reformas, trešdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

"Nodokļu reformas kontekstā mēs veidosim nodokļu sistēmu, kas būtu taisnīga, un taisnīgums izpaudīsies tajā, ka nodokļu nomaksā piedalīsies visi strādājošie," teica ministrs.

Viņš arī piebilda, ka Latvijā apmēram 600 000 iedzīvotāju jau divus gadus maksā 1% sociālajā nodoklī, kas tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, kamēr apmēram 250 000 iedzīvotāju iemaksas neveic un tādējādi nepiedalās arī veselības aprūpes finansēšanā.

"Tie ir tie iztrūkstošie līdzekļi, kas būtu nepieciešami," uzsvēra Reirs.

Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs, bet 11% - darba ņēmējs. No kopējās obligāto iemaksu likmes 1% tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru