Starptautiskie aizdevēji esot iebilduši pret Latvijas valdības vēlmi samazināt neapliekamo minimumu un ieteikuši ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Uzreiz jāteic — šis jautājums ir dalāms divās daļās. Pirmkārt, šā raksta pirmajā teikumā, visticamāk, būtu jāmaina saturs. Proti, aizdevēji atbrauca, paskatījās, kādu 2010. gada budžeta projektu ir izveidojusi mūsu valdība, un uzbrēca tās pārstāvjiem, lai taču pilda to, kas ir solīts. Jāatgādina, ka šā gada vasaras vidū SVF adresētajā vēstulē Latvijas valdība norādīja — gadījumā, ja nodokļu ieņēmumi nebūs pietiekami, ir iespējama PVN palielināšana un progresīvā IIN ieviešana.

Tāpat nav noslēpums, ka aizdevēji jau ilgstoši ir iebilduši pret neapliekamā minimuma palielināšanu, tāpēc iekļaut šādu normu budžeta projektā faktiski nebija jēgas. Tiesa, finanšu ministrs Einars Repše (JL) gan ir paziņojis, ka neatbalsta progresīvā IIN ieviešanu, taču līdzšinējā pieredze gan rāda, ka aizdevēju kā jau naudas devēju teiktais vārds allaž ir bijis stiprāks par vietējo politiķu pozīciju. Tādējādi būtu, protams, pat vēlams, lai Repše sarunās ar aizdevējiem panāktu savu taisnību, taču notiekošais no viņa puses šobrīd vairāk gan atgādina sava veida dūru vicināšanu pēc kaujas. Otrkārt, ir jārunā par pašu progresīvo IIN pēc būtības.

Pašmāju kosmētikas ražotājiem vērienīgi paplašināšanās plāni. Spītējot krīzei un tirgus samazinājumam, vietējie kosmētikas ražotāji kaļ jaunus plānus, lai varētu attīstīties un tirgū piedāvāt jaunus produktus.

Ekokosmētikas ražotājs Madara Cosmetics jau nākamā gada sākumā gatavojas sākt pilnīgi jaunu produktu ražošanu. Uzņēmuma finanšu direktors, valdes loceklis Uldis Iltners stāsta, ka paredzētas divas jaunas produktu līnijas - atsevišķi produkti bērniem - ziepes, šampūni, eļļas un krēmi un matu kopšanas līdzekļi - šampūni un balzami.

Tāpat uzņēmums paredzējis papildināt jau esošās sejas un ķermeņa kopšanas līnijas. Lai gan šogad ekonomiskās krīzes un pirktspējas samazinājuma dēļ apgrozījums kosmētikas tirgū sarucis teju par ceturto daļu, taču Madarai Cosmetics apgrozījums pieaudzis par 50 % un izdodas attīstīties. U. Iltners uzsver, ka, visticamāk, nākamgad tik strauja izaugsme vairs nebūs. Madara Cosmetics 2010. gadā Latvijā plāno mazāku izaugsmi, bet vairāk iecerēts attīstīt pārdošanu ārvalstīs esošajos parfimērijas veikalos. Pērno gadu Madara Cosmetics pabeidza ar 399.6 tūkstošu Ls apgrozījumu, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2007. gadā, savukārt šo gadu iecerēts pabeigt ar viena miljona Ls apgrozījumu. Uzņēmumam pieder trīs veikali Latvijā, bet produkcija nopērkama vairāk nekā 50 tirdzniecības vietās, tostarp veikalos Kolonna.

Pēc iecelšanas amatā KNAB vadītājs Normunds Vilnītis, deklarējot savu mantisko stāvokli, uzrādīja vairāk nekā 200 tūkstošus eiro lielas parādsaistības. TV3 raidījums Nekā personīga ir noskaidrojis, ka vēl vismaz 10 reizes lielāki parādi ir N. Vilnīša dzīvesbiedres firmai.

Nākamnedēļ apritēs gads kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā Saeima iecēla N. Vilnīti. «Kad pirms gada bija jālemj par N. Vilnīša apstiprināšanu amatā, bažas galvenokārt tika izteiktas par viņa politisko piederību sociāldemokrātiem - vai viņš būs spējīgs neitrāli spriest par savu bijušo partiju. Tomēr risks izrādījās meklējams kur citur. Parādu nasta, zems atalgojums, algai neatbilstošs dzīvesveids, emocionāls svārstīgums, neapmierinātība un vilšanās, pārmērīgas prasības darbiniekiem, uzmanības nepievēršana korupcijas draudiem, tās ir pazīmes, kas apliecina, ka cilvēks ir viegli korumpējams. Šīs pazīmes izstrādājuši KNAB speciālisti. Kurš gan varētu domāt, ka šāds portrets atbildīs kādam KNAB darbiniekam? Taču atbilst. Un nevis vienkārši darbiniekam, bet iestādes priekšniekam Normundam Vilnītim,» norādīja Nekā personīga.

Spītējot ekonomiskajai krīzei Austrumeiropas un Centrāleiropas Top 500 spēlētāji – lielākie uzņēmumi reģionā – ir palielinājuši apgrozījumu par 5%, sasniedzot vairāk nekā 628 miljardus eiro 2012. gadā. Tomēr šis rezultāts nav pozitīvi ietekmējis peļņas rādītājus, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pētījums.

Pētījumā aplūkoti 500 lielākie uzņēmumi reģionā, vērtējot pēc apgrozījuma un papildus faktoriem, piemēram, darbinieku skaita, salīdzinājumu ar kopējo situāciju nozarē.

2011. gadā lielākie reģiona uzņēmumi bija audzējuši peļņu, krītoties apgrozījumam par gandrīz 32%.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskais reģions ir kļuvis neviendabīgāks nekā jebkad, un kopējais Top 500 uzņēmumu bankrotu skaits ir teju trīskāršojies, novērojusi Coface.

«Pat Eiropas «jaunajām» valstīm 2012. un 2013. ir bijuši smagi gadi. Tajā pašā laikā Top 500 kompāniju novērtējums parāda, ka pat nemierīgas ekonomikas attīstības laikā pastāv izaugsmes potenciāls,» rezumē Coface izpilddirektore Centrāleiropas valstīs Katrazina Komorovska (Katarzyna Komorowska).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana vectēva, tēva dzimtā puse ir Valmiera, tādēļ neredzu labāku vietu plašajā pasaulē, kur veidot saimniecību, kā savā dzimtajā pusē, kur sirds sitas visstraujāk un saknes spēku dod. Mūsu senčiem alum bija ierādīta goda vieta svinībās. Alus tiek daudzināts tautasdziesmās un latviešu ticējumos. Tādēļ vēlos šodien atgriezt alu uz latviešu svētku galda līdzās vīnam un konjakam.

Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jānis Turlajs.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas.

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finanšu instrumenta "TaiwanBusiness – EBRD Technical Cooperation Fund" ietvaros uzsāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru "Startup Wise Guys".

Organizācijas sadarbojas finanšu tehnoloģiju akselerācijas programmas "Wise Guys Fintech 4" ietvaros, kas sāksies oktobrī un būs bāzēta Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Programmai var pieteikties plaša spektra finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā tādi, kas strādā ar analītikas, drošības un regulējuma aspektiem. Programmā uzņemtie jaunuzņēmumi varēs saņemt līdz 100 tūkstošu eiro lielu sākotnējo investīciju ar iespēju to vēlāk papildināt. Investīcijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma attīstības stadijas un tirgus rādītājiem. "Jaunuzņēmumi piedalīsies līdz pat piecus mēnešus garā pilna laika akselerācijas programmā, kurā būs kombinēti klātienes un tiešsaistes moduļi," stāsta Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Investīciju piesaistes jomā 2020. gads iesākās piesardzīgi, tomēr trešajā ceturksnī investoru aktivitāte pieauga. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību pērn īstenots 51 investīciju projekts un šie uzņēmumi Latvijas ekonomikā ienesīs 252,4 miljonus eiro, izveidojot 2893 jaunas darba vietas, informē LIAA.

“Aizvadīto gadu var salīdzināt ar braucienu bez kartes nezināmā apvidū. Līdz ar pandēmiju un izsludinātajiem ierobežojumiem biznesa vidē notika daudz strauju pārmaiņu, kurām bija jāpielāgojas. Latvijas ekonomika 2020. gadā ir demonstrējusi augstu noturību un, spītējot krīzei, vairākas nozares šo gadu būs noslēgušas ar izaugsmi. Kopējais preču eksporta apjoms 2020. gada 11 mēnešos ir pārsniedzis 2019. gada līmeni par 80 miljoniem eiro. Arī investīciju piesaistes jomā gads ir bijis veiksmīgs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

No LIAA realizētajiem investīciju piesaistes projektiem var minēt biznesa pakalpojumu centrus kā, piemēram, “Norwegian Air” un “Swisscom”, kas kopā izveidos vairākus simtus augsti apmaksātu darbavietu. Papildus pakalpojumu nozarē ir pievienojušies IT izstrādātāji no Vācijas – “Prime Force” un “QSC AG” –, kopā izveidojot vairāk nekā 100 jaunu darba vietu. Jaunuzņēmumu nozarē ir piesaistīts Honkongā bāzētais biomedicīnas uzņēmums “Longenesis”.

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

Spītējot krīzei Turpinām augt, neraugoties uz to, ka nozare stagnē. Tā saka komunikācijas konsultāciju kompānijas Hauska & Parter vadītājs Māris Plūme.

Kopš ienākšanas Latvijas sabiedrisko attiecību tirgū 2007.gada sākumā Hauska & Partner ir attīstījusies ļoti strauji - pērn ienākumu pieaugums sasniedza 188%. Apgrozījums sasniedza 317 tūkst. latu, un M. Plūme paredz, ka šogad ieņēmumi augs vismaz par 30 %. Pēc pašu vērtējuma viņi pašlaik ir 7. vai 8. vietā citu nozares aģentūru starpā.

«Vēsmas, ar kurām ienāca austrieši un inficēja mūs - jauno uzņēmuma vadību, bija pilnīgi jauns virziens. Līdz šim Latvijā sabiedrisko attiecību biznesā bija pieņemts pārdot pakalpojumus - attiecības ar medijiem, preses konferences, preses relīzes, pasākumu organizēšanu, tā sakot - mēs protam to un to, tas maksā tik un tik. Hauska & Partner pieeja ir par 180 grādiem atšķirīga - nevis piedāvāt konkrētus pakalpojumus, bet ar komunikācijas metodēm palīdzēt klientiem sasniegt viņu mērķus, piemēram, palielināt apjomu, peļņu, pārdošanu.»