Jaunākais izdevums

Norvēģijā drīzumā varētu tikt aizliegta jauniešu auditorijai paredzētu «neveselīgu ēdienu» – gāzētu dzērienu, šokolādes, saldējuma un «treknu burgeru» - reklāma, iecerējusi valsts Veselības ministrija.

Norvēģijas Veselības ministrija iecerējusi aizliegt šādu ēdienu reklāmu televīzijā un citos masu medijos. Aizliegums attieksies uz reklāmu, kas paredzēta bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem auditorijai, lai ar tā palīdzību cīnītos ar liekā svara problēmām, vēsta Norvēģijas mediji.

«Veselības direktorāts uzskata, ka neveselīgas pārtikas mārketinga regulēšana ir ļoti svarīgs solis, lai novērstu neveselīgus ēšanas paradumus un liekā svara problēmas, tādējādi aizsargājot bērnu un jauniešu veselību,» norāda Norvēģijas Veselības ministrija.

Tāpat iecerēts aizliegt jauniešu auditorijai paredzēto saldināto košļājamo gumoju, jogurta konfekšu, saldinātu sulu un piena dzērienu, kā arī saldinātu graudaugu produktu reklāmas.

Norvēģijas veselības ministrs Jonas Gahrs (Jonas Gahr) sarunā ar laikrakstu Aftenposten norādīja, ka ir pārliecināts par valsts varasiestāžu pienākumu aizsargāt sabiedrību pret «bīstamiem pārtikas produktiem».

Neveselīgas pārtikas apkarošanas precedenti notikuši jau iepriekš. Tā, piemēram, ASV izklaides kompānija Walt Disney aizliedza savos bērnu raidījumos ievietot neveselīgas pārtikas reklāmu.

Latvijā gada sākumā tika noteikts, ka skolu un bērnudārzu ēdienkartēs turpmāk vairs nedrīkstēs iekļaut frī kartupeļus un piedevās piedāvāt kečupu vai majonēzi, savukārt cīsiņiem, sardelēm un citiem gaļas izstrādājumiem būs jāsatur vismaz 70% gaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Neveselīgas pārtikas nodoklis: meklēs līdzsvaru starp miljoniem un veselību

Sanita Igaune, Sandra Dieziņa, 27.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerei ieviest nodokli neveselīgai pārtikai draudus saskata informācijas trūkumā un administrēšanā, kas var būt smagnējs process.

Līdzsvars ir jāatrod, lai no jaunā, iecerētā nodokļa neciestu maznodrošinātas personas, kas lētāku pārtiku pērk līdzekļu trūkuma dēļ. Tāpat ir skaidri jādefinē, kas ir neveselīga pārtika, turklāt pārtikas grozs būtu jāpārskata kopumā pirms izmaiņu tālākas virzības, tā liecina Dienas Biznesa apsekojums.

«Mēs apzināmies, ka rezultātu nevar sasniegt mēneša, pat gada laikā,» DB skaidro veselības ministre Ingrīda Circene. Līdz decembra vidum diskusijās ar pārtikas ražotājiem ir plānots noskaidrot iespējamos scenārijus. Viens no variantiem paredz arī atvieglojumu ieviešanu ražotājiem, kuri koncentrēsies uz veselīgas pārtikas ražošanu. «Jau šobrīd ir maizes ražotāji, kuri norādījuši, ka varētu samazināt sāls daudzumu maizē,» klāstīja I. Circene. Veselības ministrija (VM) no akcīzes nodokļa palielināšanas un akcīzes nodokļa ieviešananas neveselīgai pārtikai plāno iekasēt 33,7 milj. Ls, tostarp 7 milj. Ls ir plānots iegūt no akcīzes neveselīgai pārtikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules bagātākajā daļā pandēmijai komplektā nākusi interesanta parādība – cilvēki pieņēmušies svarā, kam pašam par sevi, laikam ejot, var būt būtiska negatīva ietekme uz sabiedrības veselību un tādējādi – arī ekonomiku.

Piemēram, "Bloomberg" izceļ, ka pandēmija padziļinājusi gan finansiālo, gan veselības nevienlīdzību. Daudzi cilvēki pandēmijas apstākļos, iespējams, daudz biežāk atrodoties ledusskapja tuvumā, mēdzot ēst gan vairāk, gan neveselīgāk. Rezultātā arī Apvienotās Nācijas steigušas bridināt – ja pasaulē riski no neveselīgas ēšanas netiks apkaroti, tad ar to saistītā maksa veselībai nākamajos 10 gados viena gada laikā var pārsniegt 1,3 triljonus ASV dolārus.

"Recesijas iespaidā cilvēkiem būs mazāki ienākumi. Tādējādi liela daļa pāries uz lētāku, mazāk veselīgu pārtiku, kas varētu palielināt liekā svara un aptaukošanās līmeņus," teikuši organizācijas ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attiecībā uz normām par bērnu ēdināšanu skolās nekādu kompromisu nebūs, nekādā gadījumā nenāksim pretī pārtikas ražotājiem, šodien telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Tā ministrs atbildēja uz jautājumu, vai ir iespējami kādi kompromisi starp Veselības ministriju un pārtikas ražotājiem saistībā ar priekšlikumu ieviest akcīzes nodokli šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem.

Savukārt Pārtikas ražotāju federācijas vadītāja Ināra Šure sacīja, ka ražotāji ir gatavi veikt un jau veic pārmaiņas tehnoloģijās, lai samazinātu veselībai kaitīgās sastāvdaļas. Viņa arī skaidroja, ka būtu jārunā kategorijās ieteicams un neieteicams, nevis veselīgs un neveselīgs. Šure pretēji veselības ministram norādīja, ka Eiropas Savienībā neesot noteikta definīcija, kas ir veselīgs un neveselīgs.

«Bez šaubām, ēšanas paradumi ir jāveido, bet tie jāsāk ar ģimeni un skolu. Nedrīkst aizmirst arī fiziskās kustības,» sacīja Šure. Viņa arī vaicāja, kāpēc tā vietā, lai noteiktu akcīzes nodokli neveselīgiem pārtikas produktiem, nevarētu samazināt pievienotās vērtības nodokli veselīgiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londona secina, ka viss ir slikti, tāpēc jāmazina nodokļi; izņēmums ir lielās korporācijas un neveselīgā pārtika, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas veselības politikas veidotāju cīņa pret pārlieku cukura daudzumu, sevišķi skolās pārdodamajā pārtikā gūst jaunu aktualitātes uzrāvienu līdz ar paralēlu valdības rīcību Lielbritānijā. Finanšu ministra Džordža Osborna publiskotajās nodokļu sistēmas izmaiņās skaļāko publicitāti ir guvis «cukura nodoklis», ar ko no 2018. gada apliks saldinātos dzērienus. Iegūtā summa – vairāk par pusmiljardu sterliņu mārciņu (664 milj. EUR) – tiks tērēta veselīga dzīvesveida popularizēšanai un ieviešanai skolās.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 18.marta, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Privātā veselības uzlabošanas iestādē Aizputes novadā sašauti trīs cilvēki

LETA, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30.septembra pēcpusdienā privātā veselības uzlabošanas iestādē Aizputes novada Lažas pagastā sašauti trīs cilvēki, un likumsargi vēl turpina darbu notikuma vietā, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA pastāstīja, ka apšaude notikusi kādā viesu namā, un tajā sašauti trīs cilvēki. Sākotnējā informācija liecina, ka sašauto cilvēku gūtie ievainojumi nav dzīvībai bīstami.

Cietušo vecumu un dzimumu policijā pašlaik nevarēja precizēt. Pašlaik nav plašākas informācijas arī par šāvēju. Sākts kriminālprocess, tiek skaidroti notikušā apstākļi. Sīkāk par notikušo policija sola informēt pirmdien.

Latvijas Televīzija, atsaucoties uz Valsts Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku Rimantu Kārkliņu, vēsta, ka uzbrukums varētu būt bijis pasūtījuma slepkavības mēģinājums. Noziegums vērsts pret personām, kas atradās automašīnā, un tas ļauj secināt, ka tieši šīs personas bija uzbrukuma mērķis, skaidrojis Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir kategoriski pret Veselības ministrijas (VM) pašreizējiem ierosinājumiem paaugstināt akcīzes nodokli atsevišķām pārtikas produktu grupām un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Nodokļu paaugstināšana pārtikas industrijai, kas šobrīd ļoti nopietni cieš no Krievijas sankcijām un saskaras ar milzīgu konkurenci, lai iekarotu citus tirgus, ir industrijas dzīšana vēl lielākā bedrē.

«Mēs, protams, atbalstām VM rūpes par sabiedrības veselību, taču ir jābūt arī kaut kādai izpratnei par pašreizējo valsts ekonomiku kopumā un kā atsevišķu nodokļu paaugstināšana var ietekmēt vadošo industriju Latvijā, kura šobrīd piedzīvo ne tos vieglākos laikus. VM ierēdņi kārtējo reizi ir tikai matemātiski aprēķinājuši, cik teorētiski viņi varētu iekasēt no nodokļa paaugstināšanas, bet ir aizmirsuši aprēķināt arī zaudējumus un nākotnē neiekasētos nodokļus. Nav saprotams, kāds ir VM pamatojums, apšaubot valdības kompetenci, jo 2013.gadā Ministru Kabinets šādus grozījumus par akcīzes celšanu jau noraidīja kā neatbilstošus un nerealizējamus,» neizpratnē ir LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gada griezumā: Pārtikas nozarē aizvadīts saspringts gads

Sandra Dieziņa, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaksu samazināšana un nodokļu peripetijas – pārtikas nozari raksturojošie procesi šogad.

«Gads ir bijis ļoti saspringts. Ar atbildīgajām amatpersonām esam nemitīgi diskutējuši par dažādām nodokļu iniciatīvām – akcīzes nodoklis dabasgāzei, bezalkoholiskajiem dzērieniem, IIN, PVN pārtikai un citiem. Pēdējais – Veselības ministrijas ierosinājums ieviest akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai, kas, mūsuprāt, ir absurds un nav līdz galam pārdomāts solis. Šobrīd šī nodokļa virzību ir izdevies apturēt un diskusija par to ir iegājusi daudz konstruktīvākā gultnē, spriežot un meklējot risinājumus pašai problēmai – sabiedrības veselības problēmām, nevis automātiskai nodokļa ieviešanai, lai papildināti ministrijas budžetu. Par šo jautājumu noteikti notiks diskusijas arī nākamajā gadā,» šogad nozarē notiekošo raksturo Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.

X-diena Norvēģijā ir klāt?

Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.

Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?

Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mana pieredze Norvēģijā ir tāda: ja dzīvo sistēmā, kas labi funkcionē, tas ir tik ērti, ka sistēmu krāpt negribi. Dzīve ir tik sakārtota, ka labprāt maksā nodokļus un zini - kad vajadzēs, tev būs ārsts un viss cits, kas nepieciešams,» intervijā izdevumam Ir sacījusi Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla Komunikācijas skolas profesore Vēsma Kontere McQuillan.

«Pēc Norvēģijā nodzīvotiem gadiem man ir jājautā: kāds ir iemesls cilvēkiem nemaksāt nodokļus? Tas taču ir veids, kā uzturi valsti, sabiedrisko sistēmu! Kādam ir jāmaksā par skolām, medicīnu, kultūru. Norvēģijā cilvēki to apzinās. Ja nemaksā nodokļus, tev nav pat iespējas bankā atvērt kontu. Faktiski nevari dzīvot,» pieredzē dalījusies profesore.

Uz norādi, ka Latvijā ir izplatīts veids maksāt nodokļus no minimālās algas, bet pārējo saņemt aploksnē, viņa atbildējusi: «Norvēģijā tas nav iespējams, jo informācija par katra cilvēka ienākumiem un uzkrājumiem ir publiski pieejama. Ekonomiskā sistēma ir caurskatāma. Labums, maksājot nodokļus, ir tāds, ka vari saņemt izglītības, medicīnas pakalpojumus. Piemēram, vizīte pie terapeita maksā 90 latus. Es kā nodokļu maksātāja par to maksāju tikai 18 latus, valsts sedz pārējo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maxima traģēdija nav iedragājusi Latvijas būvnieku reputāciju ārvalstīs

Lāsma Vaivare, 22.01.2014

Skonto grupas uzņēmumi šobrīd piedalās vairāk dzīvojamo ēku projektu realizācijā Londonā, starp kuriem ir arī Dickens Yard.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgales uzņēmēji Norvēģijā veido sadarbības kontaktus

Dienas Bizness, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5. līdz 7. oktobrim Oslo uzturējās Latgales uzņēmēji, lai veidotu ciešākus biznesa kontaktus Norvēģijā būvniecības un rūpniecības nozarēs, informē Latvijas vēstniecībā Norvēģijā.

Latvijas uzņēmējus savā rezidencē uzrunāja arī vēstnieks Indulis Ābelis, izsakot gandarījumu par Latgales biznesa pārstāvju vizīti Norvēģijā. Viņš tāpat pauda cerību, ka šī vizīte būs pamats veiksmīgai sadarbībai nākotnē.

Vizītes laikā uzņēmēji piedalījās seminārā Oslo, kurā diskutēja par uzņēmējdarbības specifiku Norvēģijā, kā arī Latvijas un Norvēģijas sadarbības iespējām būvniecības un pakalpojumu nozarēs. Ar Norvēģijas būvniecības nozares kvalitātes standartiem klātesošos iepazīstināja Norvēģijas uzņēmuma Nordhus AS pārstāvis Edgars Bredovskis, savukārt ar savu pieredzi pakalpojumu sektorā dalījās uzņēmuma VISMA AS pārstāvis Martins Vikborgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Raidījums: Arčers neizdarības dēļ strādnieki paliek ar 2 000 latu nodokļu parādu

Dienas Bizness, 10.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union iegādājas Norvēģijas trešo lielāko saldējuma ražotāju

Lelde Petrāne, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādātājs un saldējuma ražotājs Food Union ir parakstījis iegādes līgumu ar Norvēģijas trešo lielāko saldējuma ražotāju Isbjørn Is, tādējādi nostiprinot savu klātbūtni un saldējuma tirgus pozīcijas Ziemeļvalstīs, kas ir daļa no Food Union grupas stratēģiskā izaugsmes plāna.

Food Union uzņēmumu grupā ietilpst seši uzņēmumi: Rīgas piena kombināts, Rīgas piensaimnieks un Valmieras piens Latvijā, Premia Igaunijā, Premier Is Dānijā un Isbjørn Is Norvēģijā.

«Isbjørn Is ir tradicionāls Norvēģijas saldējuma ražotājs, kurš lepojas ar Norvēģijā iecienītiem produktu zīmoliem. Mēs saredzam potenciālu Isbjørn Is izaugsmei Norvēģijā un pie tā arī strādāsim,» skaidro Food Union dibinātājs un īpašnieks Andrejs Beshmeļņickis.

Isbjørn Is ražo un piegādā dažādus saldējuma un saldēto desertu produktus visā Norvēģijā, koncentrējoties uz to tiešo pārdošanu, kā arī pārtikas veikalu ķēdēm visā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijā un Norvēģijā pēdējās nedēļās ir atkal strauji pieaudzis jauno Covid-19 gadījumu skaits, pavēstīja abu valstu iestādes.

Dānijas slimību kontroles institūcija - Valsts seruma institūts (SSI) - ceturtdien ziņoja, ka oktobra pirmajās divās nedēļās Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 73%. Tas pārsvarā noticis galvaspilsētas Kopenhāgenas reģionā.

Norvēģijā cilvēku skaits ar pozitīviem Covid-19 testiem vienas nedēļas laikā pieaudzis par 53%.

To Covid-19 infekcijas gadījumu skaits, kad nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, abās valstīs tomēr ir zemā līmenī.

Dānija un Norvēģija pirms dažām nedēļām atcēla gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Vairs nav nepieciešams valkāt sejas maskas, un netiek arī prasīts Covid-19 sertifikāts, lai apmeklētu restorānus un muzejus. Norvēģijā apmēram 87% no pieaugušajiem iedzīvotājiem ir saņēmuši abas Covid-19 vakcīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksportspēja: Atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā

Linda Zalāne, speciāli DB, 21.05.2019

“Pitstop” ir Azerbaidžānas ceļu infrastruktūras projekts, kura ietvaros tiks izvietoti 52 apstāšanās punkti, kuros iespējams atpūsties, paēst un iegūt tūrisma informāciju. Šādi paviljoni izvietoti uz četrām noslogotākajām automaģistrālēm Azerbaidžānā, kuras ved uz Gruziju, Krieviju, Irānu kā arī tūristu apmeklēto atpūtas vietu Gabala Azerbaidžānas Ziemeļos.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Norvēģijā strādnieku streiki paralizē naftas ražošanu; naftas cena jau aug

Gunta Kursiša, 09.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no rītdienas, 10. jūlija, pasaules piektajā lielākajā naftas eksportētājā Norvēģijā tiks apstādināta naftas un dabasgāzes ražošana. Tam par iemeslu ir strādnieku izvirzītās pensiju prasības, apstiprinājusi Norvēģijas valdība. Tikmēr naftas cena jau sākusi augt, vēsta BBC.

Enerģētikas kompānijas Norvēģijā norādījušas, ka strādnieki nenāks uz darbu sākot no otrdienas. Šāds lēmums pieņemts cerībā, ka tādējādi valdība liks lietā savas ārkārtas rezerves notiekošo streiku apturēšanā.

Norvēģijas trīs galvenās arodbiedrības streiko jau 15 dienas. Strādnieki pieprasījuši tiesības doties pensijā jau 62 gadu vecumā, saņemot pilnu pensiju. Oficiālais pensionēšanās vecums Norvēģijā ir 67 gadi.

«Ja nekas nemainīsies, naftas ražošana apstāsies pusnaktī,» norādīja Norvēģijas Naftas un enerģētikas ministrs Hākons Smits-Īzaksens (Haakon Smith Isaksen). Galvenais arodbiedrības un uzņēmumu sarunu starpnieks no Norvēģijas Naftas industrijas asociācijas norādīja, ka pēc 13 stundas ilgušās diskusijas ir izgāzušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecībā rosina ieviest citu minimālo algu

Uldis Andersons, 
 Māris Ķirsons, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecībā, Latvijā šajā jomā strādājošajiem būtu jāievieš īpašs – augstāks – minimālās algas līmenis, no kura būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi

«Tas nav nekas revolucionārs Eiropas Savienībā, jo tāda kārtība pastāv, piemēram, Beļģijā. Kāpēc gan šo pieredzi nevarētu izmantot Latvijā?» savu pozīciju skaidro būvniecības eksperts, vairāku ar būvniecību saistītu likumdošanas izmaiņu līdzautors un bijušais būvkompānijas valdes priekšsēdētājs, kā arī ilggadējs LTRK Nacionālās stratēģijas padomes vadītājs Normunds Štāls. Viņš norāda, ka būvniecību ne tikai Latvijā uzskata par vienu no nozarēm, kurās pastāv ēnu ekonomika, kas nodara kaitējumu ne tikai valsts budžetam, bet arī legālām nodokļus maksājošām būvkompānijām, kuras izmaksu jomā nevar sacensties ar tām, kuras nodokļus maksā daļēji. «Latvijā publiskajos iepirkumos ar dažiem izņēmumiem par uzvarētāju atzīst zemākās cenas piedāvātāju, tādējādi priekšrocība ir tiem, kuri maksā minimālās algas un pārējo aploksnēs,» skaidro N. Štāls. Viņš norāda, ka atšķirībā no Latvijas jau minētajā Beļģijā un arī Norvēģijā faktiski ir ieviesta cita minimālā alga, no kuras obligāti jāmaksā nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ārzemēs dzīvojoša latviete: dzīve Latvijā pat ar Norvēģijas algu nav lēta

Dienas Bizness, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gunda Kārkliņa, kura sevi uzskata par tirzmalieti, jau trešo gadu dzīvo un strādā Norvēģijā. Tirzā pagājusi Gundas bērnība un skolas gadi, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Kamēr mamma ar tēti dzīvoja Tirzas baznīcas pakājē, es ciemos braucu bieži gan vasaras, gan ziemas brīvdienās, tagad labi ja reizi gadā aizbraucu,» saka Gunda.

Gunda ir pirms diviem gadiem dibinātās Bergenas Latviešu biedrības Norvēģijā valdes locekle.

Bergenā latviešu ģimenes ir adaptējušās, vecāki strādā, bērni apmeklē skolu vai bērnudārzu. Runas par atgriešanos Latvijā reizēm pavīd, bet ar piebildi, ka tikai tālākā nākotnē. Tas nozīmē, ka cilvēki par to domā. «Šobrīd sociālās garantijas, labāka izglītība, labāk apmaksāts darbs un drošība par rītdienu ir tas, kas attur cilvēkus atgriezties. Jāatzīst, ka dzīve Latvijā pat ar Norvēģijas algu nav lēta. Kur nu vēl nestabilitāte par rītdienu! Tiem, kas maksā kredītus, vispār pārcelšanās jāatliek, jo ar Latvijas algām tos mūžam nesamaksāt. Tāpēc nav brīnums, ka cilvēki dzīvo un strādā ārzemēs, bet Latvija ir kā atvaļinājumu vieta. Jūra mums ir fantastiska, Latvijas lauki, meži un pļavas - kā nekur citur pasaulē! Ja man jautā, vai atgriezīšos Latvijā, saku, ka šobrīd nav zīmju, lai to darītu. Tikko esmu atgriezusies no vasaras atvaļinājuma, kuru pavadīju Latvijā, un redzēju mūsu bērnu radošo veikumu Dziesmu un deju svētkos. Uz Ziemassvētkiem atkal būšu mājās. Galvenais, lai nenosodām un neskaužam tos latviešus, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas robežām. Katram arī Norvēģijā ir savi prieki un bēdas, izaicinājumi un veiksmes,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāda kompānija darbam Norvēģijā šobrīd aktīvi vervē Rīgas, Daugavpils, Ventspils un Liepājas medi­cīnas māsas. Interesentu par šo iespēju netrūkst, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Nupat darbā iekārtošanas kompānija informatīvu pasākumu rīkojusi Ventspilī. Uz to ieradušās 17 medicīnas māsas un ārsta palīgi. Darbā iekārtošanas kompānijas pārstāve uzreiz godīgi atklājusi, ka, piemē­ram, slimnīcās par medicī­nas māsām strādāt nevarēs. Tam ir nepieciešama augstā­kā līmeņa norvēģu valodas prasme. Darbs būs nodroši­nāts veco ļaužu pansionātos, lielos aprūpes centros, kā arī mājas aprūpē. Tātad pamatā būs jāveic aprūpes darbs. Taču arī tam esot nepiecieša­mas norvēģu valodas pamatzināšanas, jo darba pienāku­mos ietilpst arī aprunāšanās ar vecajiem ļaudīm, kopīga TV skatīšanās un redzētā apspriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģija otrdien pazinoja, ka atceļ lielāko daļu Covid-19 ierobežojumu, neraugoties uz omikrona paveida veicinātu infekcijas gadījumu skaita kāpumu.

Lai gan lipīgais omikrona paveids izraisījis Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, smagi slimu Covid-19 pacientu hospitalizācija nav palielinājusies, un vakcinācijas aptvere valstī ir augsta.

"Mēs beidzot esam sasnieguši punktu, kad varam atcelt daudzus no ierobežojumiem, ar kuriem mums bija jāsadzīvo šajā ziemā," preses konferencē paziņoja premjerministrs Jūnass Gārs Stūre.

"Mums būs jāsadzīvo ar augstu inficēšanās līmeni - mēs varam sadzīvot ar augstu inficēšanās līmeni," viņš piebilda.

Norvēģiem turpmāk nevajag doties karantīnā pēc kontaktēšanās ar inficēto, lai gan ir ieteikts piecas dienas veikt testus katru dienu. Izolācijas periods Covid-19 gadījumiem tiek samazināts no sešām līdz četrām dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas programmētāji ievieš biznesa inteliģences programmas Norvēģijas pašvaldībās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Visma Enterprise (iepriekš SIA FMS) jaunie īpašnieki Norvēģijā uzvarēja iepirkumu, kura ietvaros jāievieš biznesa inteliģences programmas 424 Norvēģijas pašvaldībās un daļu no projekta izstrādā Latvijas uzņēmums. «Kopš esam daļa no lielā Visma koncerna, mūsu kompetences biznesa inteliģences risinājumos tiek novērtētas ne tikai Latvijā, bet arī grupas ietvaros,» stāsta Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise valdes locekle. Uzņēmums izstrādā, ievieš un atbalsta resursu vadības sistēmu Horizon, veic IT sistēmu integrāciju un programmatūras izstrādi, kā arī veido dažādus datu analīzes un finanšu plānošanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru