Latvijas notāru padomes vadītāja Ilze Pilsētniece nonākusi lielās naudas grūtībās un tās sāk traucēt viņai pildīt tiešos pienākumus, ziņo raidījums Nekā personīga. Pilsētniece pati savā darbībā likuma vai ētikas pārkāpumus nesaskata un apgalvo, ka parādus nomaksās.

Nekā Personīga rīcībā esošas ziņas liecina, ka padomes priekšsēdētājas Ilzes Pilsētnieces saistības ir lielākas par amatpersonu deklarācijā uzrādītajām. Tie varētu būt vairāki simti tūkstoši.

Pilsētniece aizņēmusies gan bankās, gan no privātpersonām. Par dažiem aizdevējiem viņai nācies lemt arī profesionāli. 50 tūkstošus eiro notāru priekšniecei aizdevusi arī firma Prīmuss Marketings. Pilsētniece naudu nav atdevusi. Dienu pēc vekseļa izdošanas šīs firmas līdzīpašniece kārtoja notāru eksāmenu un komisijā bijusi arī Pilsētniece. Pilsētniece notikušajā neko nosodāmu nesaskata.

«Laimīgā latvieša» portretu veido 25 – 35 gadus veca sieviete, kura ir precējusies vai dzīvo kopā ar partneri. Viņa ir pilsētniece ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem. Savukārt «nelaimīgais latvietis» ir laukos mītošs 55 – 74 gadus vecs vīrietis ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem, viņš ir atraitnis vai šķīries, secināts padziļinātajā laimes un ģimenes attiecību mērījumā Amigo laimes indekss, apjautājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 – 74 gadiem visos Latvijas reģionos.

«Pētījuma demogrāfiskie dati ir ļāvuši ieskicēt vidēji laimīgāko un nelaimīgāko Latvijas cilvēku portretus, un tas rosina padomāt, kas tad ir svarīgākie parametri, kas vienus atšķir no otriem? Un arī uzdot sev jautājumu – pie kuriem es varu pieskaitīt sevi? Kad mēs sākam pētīt laimi tuvplānā, tad redzam, ka daudzo un dažādo laimi veidojošo faktoru vidū tomēr visbūtiskāk izceļas ciešu attiecību loma. Piemēram, pētījums apliecina, ka ciešāku saišu uzturēšana ar citiem cilvēkiem un līdzdarbošanās sabiedrības dzīvē veicina laimes sajūtas veidošanos arī pašiem. Taču der arī atcerēties, ka laime ir mūsu apzināta izvēle, un mēs katrs kaut ko varam darīt lietas labā, lai kļūtu laimīgi,» saka Inga Akmentiņa Smildziņa, Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm vadītāja.

#Lai arī 12 000 eiro šķiet daudz, ražošanas uzsākšanai tā patiesībā ir salīdzinoši maza summa.

Ikdienas steigā mēdzam aizmirst savus iepirkumu maisiņus mājās un iegādājamies arvien jaunus dabai nedraudzīgos plastmasas maisiņus. Uzņēmums GENECIE piedāvā risinājumu šai problēmai - naudas makus ar iestrādātām iepirkumu somām.

GENECIE 2017. gada jūlijā radīja Ieva Rozentāle un Krista Krūmiņa. Nosaukumu nosapņojusi Ieva - viņai to sapnī pateikusi Krista. Tas šķitis zīmīgi. Pašlaik uzņēmumā darbojas tikai abas īpašnieces. Tā kā ražošana uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, pagaidām ar šādu cilvēku skaitu pietiek, taču līdz ar tirdzniecības uzsākšanu būšot jāmeklē papildu darbinieki. Produktu plānots pārdot savā online veikalā genecie.com, kā arī amazon.com.

Nils Ušakovs ar velosipēdu guvis uzvaru satiksmes eksperimentā Rīgā, kura mērķis bija noskaidrot, kurš transporta veids ir visātrākais un izdevīgākais galvaspilsētas apstākļiem, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji.

Eksperimenta dalībnieki trešdien, pulksten 8.30 devās ceļā no Juglas, Mārupes un Zolitūdes uz galvaspilsētas centru, izmantojot dažādus transporta līdzekļus – sabiedrisko transportu, velosipēdu, motorolleri un automašīnu. Braucienā velosipēdisti un motorollera vadītājs visātrāk veica visas trīs distances no galvaspilsētas mikrorajoniem, savukārt automašīnām bija vajadzīgs visilgākais laiks. Plkst. 9.30 visi dalībnieki pulcējās Apsara tējas namiņā Raiņa bulvāra un Kr. Barona ielas krustojumā.

N. Ušakovs 8,8 kilometru posmu no Imantas-Zolitūdes un Rostokas ielas krustojuma veica 22 minūtēs. Cita eksperimenta dalībniece - «pilsētniece Ruta» ar vilcienu galapunktu sasniedza 31 minūtē, bet pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš ar automašīnu brauca 41 minūti.