Finanses

NVA e-apmācībā piedāvā apgūt finanšu pratības pamatus

Zane Atlāce - Bistere, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Lai apgūtu finanšu pratības pamatus, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir izstrādājusi e-apmācības moduli «Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība», kuru ikviens var apgūt attālināti, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Vita Krieviņa.

E-apmācības materiāla apguve veicinās izpratni un atbildību par ģimenes budžeta veidošanu un personisko finanšu pārvaldīšanu, nodokļu nozīmi un to ietekmi uz sociālo garantiju saņemšanas iespējām. Mācību materiāli izstrādāti ESF projektā «Atbalsts bezdarbnieku izglītībai».

Mācību modulis sastāv no četrām daļām . Viena no tām, proti, «Privāto finanšu plānošana» palīdzēs izprast, kā racionāli izmantot pieejamos līdzekļus un samērot izdevumus ar ienākumiem. E – apmācību modulis piedāvā interaktīvu budžeta plānotāju, kurā iespējams norādīt dažādas izdevumu pozīcijas un izvērtēt tās attiecībā pret kopējiem mēneša ienākumiem. Arī šajā sadaļa ir praktiski ieteikumi ikdienai, piemēram, metodika, kas palīdz izvairīties no spontāniem pirkumiem, kredītu veidu apraksti un riski u.c.

Mācību daļā «Finanšu un ekonomiskā vide. Nodokļi» tiek skaidrota finanšu sektora loma ekonomikā un sniegta informācija par finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Praktiski tiek izskaidrots, kā pārliecināties, vai darba devējs maksā nodokļus. Šeit ir aprakstīti nodokļu nomaksas ieguvumi un zaudējumi, ja netiek maksāti nodokļi, kā arī patērētāja tiesību aizsardzība. «Nauda un darījumi» pieejami dažādi padomi, piemēram, kā atpazīt viltotas naudas zīmes, kā rīkoties, ja naudas zīme ir bojāta, kā veidojas preču cenas veikalos un praktiski padomi par iepirkšanos.

Savukārt sadaļā «Valsts un sociālais budžets, sociālās apdrošināšanas sistēmas darbība valstī», tiek skaidrota pabalstu pieprasīšanas kārtībā un valsts pensiju sistēma.

Mācību saturā iekļauts gan teorētiskais skaidrojums, gan audio un video materiāli, gan dialoga simulācijas, gan pašpārbaudes testi. E-apmācības modulis ir pieejams vietnē: http://e-apmaciba.nva.gov.lv autorizējoties ar portāla Latvija.lv starpniecību. VPVKAC darbinieki palīdzēs autorizēties portālā, izmantojot kādu no autentifikācijas veidiem – internetbanku, eID karti, eParaksts mobile. Mācību kursu ikviens var turpināt apgūt arī mājās, bet, ja rodas jautājumi – vērsties VPVKAC.

VPVKAC izveide Latvijā tika uzsākta 2015. gadā. Klientu centros vienuviet var saņemt pašvaldību un vairāku valsts iestāžu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras u.c. pakalpojumus. Tāpat centros var saņemt konsultācijas par e-pakalpojumiem un praktisku palīdzību darbam ar datoru, internetu, jautājumos par e-adreses izveidi u.c. Pašlaik Latvijā pieejami 110 klientu apkalpošanas centri 85 pašvaldībās. Visu VPVKAC adreses var atrast portālā Latvija.lv sadaļā «Vienotie pakalpojumu centri».

Palīdzību e-pakalpojumu apgūšanā var sniegt arī digitālie aģenti – īpaši sagatavoti speciālisti – valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji (tai skaitā VPVKAC darbinieki), bibliotekāri, skolotāji, kuri pastāstīs un parādīs, kā darboties e-vidē un saņemt e-pakalpojumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apkopotie dati liecina, ka 2019. gada astoņos mēnešos VPVKAC sniegto pakalpojumu kopējais apjoms ir pieaudzis par 7% salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2018. gadā.

Padomu, kā lietot mācību materiālus, var saņemt Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centros (VPVKAC) visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumiem daudz nopietnāk būtu jāpārbauda klientu finansiālā situācija

LETA, 02.12.2019

Maksājumu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" izpilddirektore Baltijas valstīs Ilva Valeika.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu nenomaksāto parādu apmēru, Latvijā ir jāstiprina iedzīvotāju finanšu pratība, taču arī uzņēmumiem, kuri sniedz aizdevumus vai pārdod preces un pakalpojumus uz pēcapmaksu, daudz nopietnāk jāpievēršas klientu finanšu situācijas izpētei, intervijā atzina maksājumu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" izpilddirektore Baltijas valstīs Ilva Valeika.

Viņa norādīja, ka arī pētījumos ir redzams, ka valstīs, kur finanšu pratība ir augstākā līmenī, piemēram, Zviedrijā, Šveicē, Vācijā, iedzīvotāji ne tikai labāk prot pārvaldīt savus ikdienas tēriņus, bet arī daudz vairāk spēj uzkrāt nākotnei. Un otrādi - valstīs, kuru iedzīvotājiem ir zemāks finanšu pratības līmenis, pastāv tendence neveidot uzkrājumus vai uzkrāt mazāk.

"Viens no mūsu pakalpojumiem ir arī parādu atgūšana. Visbiežāk šādos gadījumos mēs redzam, ka cilvēki ir pārvērtējuši savas iespējas - gan savu finansiālo situāciju, gan to, kādēļ viņiem bija nepieciešama konkrētā prece uz pēcapmaksu un kā par to pēc tam norēķināties. Tomēr tā ir tikai viena medaļas puse. Otrā pusē ir uzņēmumu atbildība, jo arī tiem daudz nopietnāk būtu jāpārliecinās par cilvēku finansiālo situāciju un spēju samaksāt," uzsvēra Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gravitācijas likumi un elastība biznesa finansēšanā

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības institūciju vai attīstības banku misija visā pasaulē ir finansēt projektus, nozares, kuras kādu iemeslu dēļ nefinansē privātais sektors vai dara to nepietiekamā apjomā.

Tas gan nenozīmē, ka finansējam jebko, kas tiek prezentēts kā biznesa iniciatīva. Arī pie mums potenciālais finansējuma saņēmējs sastopas gan ar projekta kvalitātes un pamatotības, gan ar likumības kritēriju pārbaudi. Atšķirība ir tāda, ka Altum, pateicoties savai īpašajai misijai, saglabājot tikpat lielu atbildību pret finansējumu kā jebkurš cits finanšu tirgus dalībnieks, var atļauties elastīgāku pieeju daļā no šiem kritērijiem. Tā arī ir galvenā atšķirība starp Altum un komercbanku.

Taču nodokļu parādi, neskaidra finanšu izcelsme un maksājumu kavējumi ir negrozāmas sarkanās līnijas. Ja šeit ir problēmas, sadarbība ar Altum nesanāks. Ir vēl vairāki kritēriji, kuriem mūsu klientiem ir jāatbilst. Tāpat kā jebkurš kreditētājs, viena no pirmajām lietām, ko pārbaudīsim, ir biznesa pamatotība. Proti, gaidāmie ienākumi būs lielāki par izdevumiem un projekta īstenošana uzņēmējiem ļaus gūt peļņu. Te ir ļoti plašs izvērtēšanas lauks, sākot ar uzņēmuma komandu un tās prasmēm, ienākumu un izdevumu pamatotību, pieprasījumu, konkurenci, izplatīšanas kanāliem, nepieciešamo aprīkojumu, iespējamajiem riskiem, līdz pat tam, vai nav piemirsts zelta likums, ka sākotnēji rodas izmaksas, bet ieņēmumi – tikai pēc kāda laika, īpaši uzņēmējdarbības sākuma posmā. Banku nozarē aizdevuma piešķiršanu pieņemts skatīt kontekstā ar vēsturiskajiem darbības apjomiem, saistībām jeb kredītvēsturi. Altum loma ir veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu, palīdzēt klientiem attīstīties un izaugt, kļūt par banku klientiem. Šī ir viena no galvenajām jomām, kur mūsu loma ir būt elastīgākiem, – varam vairāk veltīt laiku sarunām ar klientu, uzņemties papildu riskus, strādāt ar uzņēmējiem bez kredītvēstures, varam piedāvāt garākus aizdevumu atmaksas termiņus. Protams, arī šeit ir vieta samērīgumam – lai arī cik ļoti jaunais uzņēmējs tic, ka saņems miljona aizdevumu un otrajā darbības gadā būs ar vairāku miljonu apgrozījumu, tas, visdrīzāk, nav ticams scenārijs. Kopumā uzņēmēji ir kļuvuši zinošāki, tomēr joprojām redzam arī vieglprātību, pārlieku lielu pašpārliecinātību vārdos, bet paviršību aprēķinos un idejas pamatošanā. Bieži Altum loma ir tieši pārliecināt klientu, ka nepieciešams investēt mazākā apjomā vai pie idejas vēl nepieciešams pastrādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banku biznesa modeļu maiņa uzrādīs pirmos rezultātus

Žanete Hāka, 25.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Paula Čurkste/LETA

Finanšu sektors šobrīd virzās no riska neuzņemšanās uz risku pārvaldību, līdz ar to nākotnē bankas plāno par klientiem runāt dažādu riska kategoriju griezumā, kur klientam ar zemu riska profilu vajadzētu būt pilnīgi citādiem nosacījumiem nekā klientam ar augstu riska profilu.

Arī klientu apkalpošanas sistēma virzīsies dažādo ātrumos - jo mazāk risku, jo visam jānotiek automātiski un ātri, intervijā par turpmāko finanšu sektora virzību stāsta Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Viņa uzsver, ka šajā gadā banku sektorā varēsim vērot jau pirmos biznesa modeļu maiņas rezultātus.

Fragments no intervijas

Kādas prioritātes un uzdevumus esat izvirzījusi, stājoties amatā, - kurām jomām finanšu sektorā tiks pievērsta lielākā uzmanība?

Kā prioritāro uzdevumu esmu noteikusi izglītošanu un komunikācijas veidošanu gan ar sabiedrību, gan tirgus dalībniekiem, gan citām iesaistītajām pusēm - pētījumi liecina, ka cilvēku finanšu pratība vēl ir ievērojami āuzlabo, turklāt tas vērojams gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu segmentā. Otrs būtisks aspekts ir esošā situācija finanšu sektorā, kas patlaban ir nostabilizējusies, taču tieši šajā periodā ļoti būtiska ir komunikācija, lai viestu skaidrību gan tirgus dalībnieku darbībā, gan klientu izpratnē par to, ko no viņiem bankas prasa sadarbības gaitā. Mēs no asociācijas puses šobrīd cieši sadarbojamies ar FKTK, lai veicinātu vienotu banku nozares vadlīniju ieviešanu. Šis uzdevums ir ļoti nozīmīgs tādēļ, ka, stājoties spēkā jaunam regulējumam, ir svarīga tā izpratne, jo nereti viena un tā pati norma var tikt

Komentāri

Pievienot komentāru