Jaunākais izdevums

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

“Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados ir palielinājies iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, un daļa no tiem tiek mērķtiecīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai. Kā liecina iedzīvotāju aptaujas dati, trešdaļa mājsaimniecību pēdējo divu gadu laikā ir izjutusi ienākumu pieaugumu, savukārt katrs desmitais norāda, ka palielinājies pieejamo brīvo naudas līdzekļu apmērs. Tas devis iespēju cilvēkiem, kuru ienākumi palielinājušies, arī vairāk rast līdzekļus uzkrājumiem (91%). Turklāt zīmīgi, ka arī tie iedzīvotāji, kuri brīvo naudas līdzekļu apjomu nav izjutuši izdevumu pieaugumu dēļ, tik un tā spējuši uzkrājumiem atvēlēt vairāk naudas nekā iepriekš (38%). Tas apliecina izpratni par uzkrājumu nozīmību. Gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķiem veidots uzkrājums dažādos dzīves ciklos sniedz lielāku rīcības brīvību,” atzīmē Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.

Uzkrājumu apjoms Rīgā un reģionos bez būtiskām atšķirībām Nemainīga tendence, ka Rīgā un Pierīgā procentuāli vairāk iedzīvotājiem ir drošības spilvens (19%) un Pierīgā dzīvojošie ir spējuši arī izveidot lielāko drošības spilvenu. Tas skaidrojams gan ar nodarbinātību, gan arī ar iespējām nopelnīt. Tomēr situācija reģionos caurmērā ir diezgan līdzīga (14% spējuši izveidot drošības spilvenu). Turklāt finanšu rezerves apmērs vienmērīgi ir audzis visu reģionu iedzīvotājiem (vidēji par 1% punktu gadā).

Kā liecina Swedbank dati, kopējais krājēju skaits šogad palielinājies par 5%, turklāt atšķirības starp reģioniem ir samērā nelielas. Lielākā nevienlīdzība saglabājas tieši novadu griezumā– no 9% līdz 28%. Kopumā uzkrājumu apjoms pieaudzis visos reģionos. Lielākie kopējie finanšu uzkrājumi ir Rīgā un Pierīgas novados, bet no reģioniem – Kurzemē. Zīmīgi, ka šogad straujāk audzis to iedzīvotāju skaits, kuru uzkrājumi pārsniedz 5000 eiro – Rīgā un Pierīgā šāds uzkrājums ir 36% iedzīvotāju, Kurzemē 26%, Zemgalē un Latgalē 25%, bet Vidzemē – 23%. Tikmēr no novadiem jāizceļ, ka mazākais krājēju skaits ir Balvos un Viļakā.

Uzkrājumu veidošanas mērķi un risinājumi Vaicāti, kādam mērķim nauda tiek krāta, teju puse (47%) norāda – drošības spilvenam nākotnei. Tam seko uzkrājums veselībai (26%), lielākiem pirkumiem un ceļojumiem (25%), remontam (23%), kā arī pensijai (19%) un bērnu nākotnei (18%). Swedbank dati rāda, ka nauda visbiežāk tiek krāta kontā (63%), kas dod iespēju ērti un jebkurā brīdī piekļūt uzkrājumam. Popularitātes ziņā nākamais risinājums ir uzkrājums pensiju 3.līmenī, ko izmanto 32% iedzīvotāju, apliecinot ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa finanšu rezerves nepieciešamību. Savukārt katrs desmitais veido uzkrājumu krājkontā (12%) un izmanto uzkrājošo apdrošināšanu (9%), kas līdzīgi kā uzkrājums privātajai pensijai, ir atbalstīts finanšu instruments no valsts puses ar iespēju saņemt Iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu un sniedz iespēju pelnīt finanšu tirgos bez priekšzināšanām. Raugoties paaudžu griezumā, jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem visbiežāk naudu krāj kontā (61%) un pensiju 3.līmenī (20%), kas ļauj rūpēties ne tikai par īstermiņa, bet arī nākotnes vajadzībām. Kas patīkami pārsteidz, ka šīs vecuma grupas krājēji domā arī par ilgtermiņa uzkrājumiem vecumdienām. Jo sākot krāt jau šajā vecumā, iespēja izveidot nozīmīgu uzkrājumu ir tiešām ļoti liela.

Arī jaunie profesionāļi vecumā no 25 līdz 35 gadiem visbiežāk krāj naudu kontā (46%) un krāj pensijai (22%). Taču šajā vecuma grupā jau parādās vajadzība pēc tādiem finanšu instrumentiem kā uzkrājums bērna nākotnei (9%) un aktīvāk meklēti risinājumi, kā efektīvāk uzkrāt un ieguldīt, piemēram, izmantojot iespēju ieguldīt vērtspapīros (6%) vai izmantot privātā portfeļa risinājumu. Arī vecumā no 35 līdz 50 gadiem populārākā ir naudas krāšana kontā (41%) un pensiju 3. līmenī (31%), kā arī aktīvāk tiek krāts bērna nākotnei (11%) un izmantoti cita veida uzkrājumi (piemēram, privātais portfelis, vērtspapīri 7%).

Savukārt vecumā no 50 līdz 65 gadiem izteikti divi krāšanas veidi – kontā (51%) un pensiju 3.līmenī (36%). Zīmīgi, ka, saglabājoties zemām procentu likmēm, pēdējos divos gados ir pieaugusi iedzīvotāju interese par ieguldījumiem vērtspapīros. Vislielākā interese ir tieši par ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos. Tā, piemēram, darījumu skaits ar akcijām pēdējā gada laikā pieaudzis par vairāk nekā 10%, savukārt apjoms – pat par 50%. Lai arī ieguldīšana vērtspapīros ir izteikti populārāka vīrieši vidū (77%), tomēr redzam, ka arī sievietes katru gadu arvien biežāk izvēlas šo ieguldījumu risinājumu.

Pozitīvā ziņa, ka sabiedrībā pieaug ieguldījumu pratība, apzinoties, ka zemo procentu likmju dēļ krājkontā ieskaitītās naudas pieaugums būs salīdzinoši neliels, iedzīvotāji ir gatavi mēģināt ieguldīt rīkos, kas šobrīd garantē lielāku iespējamo peļņu. Kopumā iedzīvotāji uzkrājumiem ik mēnesi novirza no 20 līdz 50 eiro mēnesī, liecina Swedbank dati.

Vaicāti, ja mēnesī būtu brīvi papildu 20 līdz 50 eiro, iedzīvotāji norāda – tos primāri novirzītu uzkrājumiem vecumdienām (30%), ceļojumiem (29%) un veselības izdevumiem (29%).

“Vēlamā rīcība uzkrājumu veidošanā ir vispirms sākt ar drošības spilvenu neparedzētām situācijām un tēriņiem. Ideālā veidā šāds drošības spilvens ir vismaz 3 vidējo mēnešalgu apmērā. Tad svarīgi ir apzināties citus mērķus, kam nepieciešami naudas līdzekļi, piemēram, bērna izglītībai, pirmajai iemaksai nekustamā īpašuma iegādei, ceļojumam, neaizmirstot arī par pensijas uzkrājumu veidošanas nepieciešamību. Tad, kad par finanšu rezervi un citiem mērķiem esat parūpējušies, tad ir vērts skatīties, kā ieguldīt brīvos naudas līdzekļus, lai tie saglabātu savu vērtību un pelnītu. Tā kā ekonomika allaž ir attīstījusies kāpumu un kritumu ceļā – viens cikls nomaina nākamo, ir vērts mācīties no kļūdām, lai nākamajā lejupslīdes fāzē esam vairāk sagatavojušies, nekā pirms tam. Viena no šādām mācībām ir uzkrājumu veidošana labajos laikos, kas ļaus pārlaist ekonomikas “ziemu”. Protams, izveidot uzkrājumu uzreiz 3 mēnešalgu apmērā ātri nemaz nav tik vienkārši, tāpēc īpaši priecē, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa sāk virzīties uz šo mērķi. Savukārt ekonomikas augšupejas brīdis, kuru piedzīvojam šobrīd, ir īstais brīdis, lai brīvos līdzekļus novirzītu uzkrājumiem un pieradinātu sevi pie neliela ikmēneša maksājuma savai nākotnei,” norāda Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pandēmijas laikā sapratuši, ka ikdienā iespējams dzīvot taupīgāk un aktīvāk būtu jāveido regulāri uzkrājumi, noskaidrots "Luminor" bankas veiktajā aptaujā.

"Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi un to ietekme uz ekonomisko situāciju daudziem licis pārdomāt savus ikdienas paradumus, tostarp tēriņus. Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka cilvēki ir iemācījušies dzīvot taupīgāk un vairāk uzmanības veltīt uzkrājumiem – 34% respondentu atzina, ka ikdienā var tērēt mazāk naudas, un 35% norādīja, ka aktīvāk jāveido uzkrājumi. Šīs divas atziņas iet roku rokā – samazinot, iespējams, liekus ikdienas tēriņus, ikviens var ietaupīt līdzekļus, lai iekrātu "drošības spilvenam", kas palīdzēs justies drošāk un vieglāk pārdzīvot neparedzētas situācijas. Regulāros uzkrājumus visvieglāk sākt veidot, izmantojot vienkāršu norēķinu kontu, kur ik mēnesi pārskaitīt kaut nelielu summu," komentē "Luminor" eksperte Jekaterina Ziniča.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kara draudi finanšu tirgu no sliedēm neizsit; sarūk pat naftas cena

Jānis Šķupelis, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā un 2020. gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību maksātspēja turpināja uzlaboties, taču, samazinoties ekonomiskās izaugsmes tempam, tas notika lēnāk nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas Finanšu Stabilitātes pārskats.

2019. gadā neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9% (2018. gadā – 7,2%). Darba meklētāju īpatsvars 2019. gadā saruka līdz 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (2018. gadā – 7,4%).

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi ir nozīmīgs šoks, kas ietekmēs bezdarba līmeni, mājsaimniecību ienākumus un maksātspēju. Mājsaimniecību maksātspējas riskus īstermiņā daļēji mazina valdības atbalsta pasākumi un privātais moratorijs privātpersonām. Mājsaimniecību maksātspējas turpmākās pārmaiņas būs atkarīgas no recesijas dziļuma un valsts atbalsta pasākumu efektivitātes.

Lai gan kopumā mājsaimniecību noturība pret šokiem pēdējo gadu laikā ir augusi, Latvijas mājsaimniecību spēju pārvarēt pēkšņu krīzi mazina zemais uzkrājumu un ienākumu līmenis. Saskaņā ar CSP provizorisko novērtējumu 2020. gada sākumā gandrīz trešdaļai (29,3%) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, 40,9% mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne ilgāk kā trīs mēnešus, un tikai 29,8% mājsaimniecību ir uzkrājumi, kas ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni trīs mēnešus vai ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz trešdaļai (29,3%) Latvijas mājsaimniecību 2020. gada sākumā nebija uzkrājumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskā novērtējuma dati.

Lielākajai daļai (40,9 %) mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne vairāk kā 3 mēnešus, savukārt tikai 29,8 % mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni 3 mēnešus vai ilgāk.

CSP šobrīd veic iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Šīs aptaujas ietvaros tiek iegūta informācija arī par mājsaimniecību veiktajiem uzkrājumiem. Provizoriskā novērtējuma dati ir iegūti no 1 004 mājsaimniecību atbildēm, kas ir aptuveni piektdaļa no plānotā aptaujāto skaita. Dati no tik maza respondentu skaita tiek publicēti, lai sabiedrībā raisītu izpratni par iedzīvotāju ekonomisko situāciju COVID-19 krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku loma ekonomikas stabilizācijā

Anna Mišņeva, ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gausa ienākumi no airBaltic pērn pieauguši par 12,2% līdz 1,3 miljoniem eiro

LETA, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās lidsabiedrības «airBaltic Cooperation» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis 1,302 miljonus eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2017.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu.

Tostarp 578 490 eiro bijis atalgojums uzņēmumā «airBaltic», kas ir par 0,1% mazāk nekā 2017.gadā. Savukārt prēmijās Gauss saņēmis 669 436 eiro, kas ir par 22% vairāk nekā gadu iepriekš. 53 935 eiro saņemti kompensācijā no «airBaltic» par veselības apdrošināšanu.

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā ir trīs būves - pa vienai Vācijā, Austrijā un Itālijā, bet kopīpašumā viņam pieder viens nekustamais īpašums Rīgā. Viņam pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums «Moosinning», kura akciju kopējā vērtība ir 25 000 eiro.

Tāpat «airBaltic» valdes priekšsēdētāja īpašumā ir divas automašīnas - 2017.gada «Canam Quard» un 2016.gada «Mercedes», bet viņa lietošanā ir trīs automašīnas - divas 2017.gada «Tesla» un 2015.gada «Volkswagen».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs - nenoliedzami tas ir cilvēks, kurš ir finansiāli stabils, spēj orientēties finanšu nozarē un adaptēties jaunām situācijām. Spēj būt elastīgs pielāgojoties gan klientu, gan tirgus prasībām. Tāds, kurš nebaidās uzņemties riskus spēj būt atbildīgs izmantojot kredītus savā labā, kā arī spēj darboties ar investīcijām un aizdevumiem. Kāpēc mēs apskatam uzņēmēja īpašības? Izprotot uzņēmēja prasmes un rakstura īpašības, mēs spējam pietuvoties atziņām, kas ļauj saprast, kas tad ir finansiāli veiksmīgs cilvēks un izmantot to savā labā.Līdz ar to šajā rakstā piedāvājam piecus padomus, kas ļaus pietuvoties īpašībām, kas nepieciešamas, lai kļūtu par šo finansiāli veiksmīgo cilvēku ekonomisko pārmaiņu laikā.

5 galvenie ieteikumi, kā veiksmīgi piesaistīt naudu

Iespējams, jūs domājat, ka finansiāli veiksmīgs cilvēks ir tāds, kurš saņem, konkrētu naudas summu mēnesī. Katram tas ir atšķirīgi, kāda būtu veiksmīga cilvēka peļņa, ar kuru jūs uzskatāt, ka būsiet sasniedzis finanšu kalnus. Tomēr algai, ko saņemat katru mēnesi nav saistība ar finansiāli veiksmīga cilvēka īpašībām. Ar ko sākt? Jums vajadzētu sākt ar saviem ikdienas tērēšanas paradumiem un saprast, kā no esošajiem ienākumiem gūt vēl lielāku peļņu. Protams, tas ir svarīgi ikvienam indivīdam, bet uzņēmējiem it īpaši, jo viņiem ir jārūpējas par saviem algotajiem darbiniekiem. Izmaksājot viņiem algas, atvaļinājumus, maksājot nodokļus, jāspēj nomaksāt īre par telpām vai jāatgūst peļņā par iegādātu īpašumu utt. Paralēli tam jāgūst peļņa un jāuztur stabila finansiālā situācija savā uzņēmumā. Tālāk rakstā, dosim iespēju ielūkoties 5 galvenajos padomos, kā to panākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmā pusgada dati liecina, ka Latvijas banku sektors kopumā darbojās ar peļņu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tā ir samazinājusies, jo bankas preventīvi veidoja uzkrājumus, prognozējot Covid-19 pandēmijas potenciālo negatīvo ietekmi, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā Latvijas banku sektors rāda noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā. Covid-19 negatīvā ietekme, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem (moratoriji un galvojumu programmas), pilnībā vēl nav novērojama, tomēr nenoteiktība saglabājas augsta, un nevar izslēgt kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos nākotnē.

2020. gada otrā ceturkšņa beigās moratorijs bija piemērots 11 554 kredītiem par kopējo summu 1,168 miljardi eiro jeb 8.87% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa apjoma. No visiem moratorijā esošiem kredītiem 67% ir juridisko personu kredīti (pēc kredītu apjoma) un 33% fizisko personu kredīti. Kā arī 33 kredīti līdz 2020. gada otrā ceturkšņa beigām bija saņēmuši Altum garantiju saistībā ar Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmumiem. To kopējais apjoms bija 43 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Kompānija Avotiņi» apgrozījums pērn saglabājies 2017.gada līmenī, taču tā bruto peļņa samazinājusies par 63%, liecina Lursoft dati.

Peļņas kritums skaidrojams ar nozares attīstības cikliskumu, kā arī nepieciešamību zināmus aktīvus realizēt par zemākām cenām apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanas vajadzībām, un arī ar izmaksām, kas radušās VID pārbaudes rezultātā veiktā uzrēķina dēļ.

2018.gadā VID pārbaudes rezultātā aprēķināts papildus maksājamais PVN un soda nauda 119 tūkst.EUR apmērā. Šo uzrēķinu uzņēmuma vadība uzskata par nepamatotu, taču resursu efektīvas izmantošanas nolūkos izveidoti uzkrājumi šīm saistībām un tās pilnībā dzēstas šī gada februārī.

Kompānija 2018.gadā apgrozījusi 20,70 miljonus eiro un gadu noslēgusi ar 120,79 tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Lielāko daļu jeb 17,58 miljoniem eiro no uzņēmuma apgrozījuma pērn devusi vairumtirdzniecība, 2,84 miljonus eiro – mazumtirdzniecība, bet atlikušo daļu veidojusi būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ar faktiem un argumentiem par Latvijas lauksaimniecību

Anita Kantāne, 03.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Edgars Treibergs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Latvijas pienesums Eiropas tautsaimniecībai ir nozīmīgāks nekā Eiropas Savienības tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi ilgtspējīgai attīstībai, taču politiskā līmenī ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas Savienības dalībvalstīm, sarunā ar žurnālu "Dienas Bizness" atzīst Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas – kā dzīvosim nākamajos septiņos gados? 

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības...

"Daļai sabiedrības šķiet, ka lauksaimniecība nav cietusi ierobežojumu dēļ, taču triecieni ir lieli, it sevišķi nozarēm, kas ir eksportējošas. Daudziem piena pārstrādes uzņēmumiem ir uzkrājušies produkti, ko nebija iespējams realizēt. Ir uzņēmumi, kuriem izveidojušies uzkrājumi pat 90% apjomā no saražotā. Šāda situācija rada ķēdes reakciju – cenas krīt, pārstrādātāji piena ražotājiem maksā mazāk, piena ražotājiem grūtāk ir ievest spēkbarību, kas kļūst dārgāka. Rezultātā ražošanas izmaksas pieaug. Neiztur kritiku apgalvojums, ka ir samazinājušās benzīna cenas un tas atsver sadārdzinājumu. Ir jāsaprot, ka lauksaimnieki degvielu parasti iepērk un uzglabā savā saimniecībā un daudzi to ir iepirkuši pērnā gada nogalē vai šā gada sākumā par daudz augstāku cenu, nekā to var nopirkt šobrīd." skaidro E. Treibergs.

"Kad politiķi runā, ka esam donorvalsts, kas tikai saņem naudu, man rodas jautājums, vai svaru kausos ir ielikti visi argumenti, kas runā par labu Latvijai. Esam pazaudējuši tik daudz cilvēku! Eiropa saņēma gatavu darbaspēku, bet cik tas ir izmaksājis Latvijai?" jautā E. Treibergs.

Visu interviju lasiet 2. jūnija žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas kredīts ir kļuvis par ierastu lietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā liecina Latvijas bankas kredītu reģistra statistika šī gada pavasarī 736.7 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spēka esošas kredītsaistības. Kādiem mērķiem tiek lietota šī nauda un kādi ir kredītu ņemšanas paradumi pēdējos gados?

Kā liecina aktuālā statistika, vispopulārākais aizdevumu veids mūsu valstī ir kredīti patēriņam, kredītkartes un overdrafti. Šāda veida naudas kredīts noder tam, lai uzreiz iegādātos preci vai izmantotu pakalpojumu, bet par to samaksātu vēlāk – visdrīzāk pakāpeniski. Kredīts patēriņam ir visbiežāk ņemtais aizdevums, taču šāds naudas kredīts bieži vien nav liels, tāpēc izsniegtās naudas ziņā maijā tas ir bijis vien trešais populārākais aizdevuma veids Latvijā, aiz mājokļa kredīta un kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Aizņemas arvien pārdomātāk

Gan statistika, gan aizdevēju klientu aptaujas liecina par to, ka par spīti tam, ka izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir liels, cilvēki ir sākuši aizņemties krietni pārdomātāk nekā kādreiz. Cilvēki ir sapratuši, ka šāds naudas kredīts patēriņam ir jāizmanto prātīgi un tādos gadījumos, kad šī nauda ir noderīga kaut kam, kas ir nepieciešams ieguldījums ikdienā. Piemēram, iegādājoties preci, kas nepieciešama ikdienas soļa veikšanai, kā veļas mašīnu, tiek ņemts naudas kredīts, kuru var atdot 12 mēnešu laikā. Tāpat cilvēki arvien labāk ir iemācījušies veikt savu finanšu plānošanu un maijā 84,2% visu saistību tiek atmaksātas bez kavējumiem. Kā liecina statistika, samazinājies arī ilgstoši neatdotu kredītu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB grupas" Latvijā ieņēmumi sasnieguši 110 miljonus eiro, par 7% vairāk nekā 2018. gada 12 mēnešos, bet izmaksas bija 54 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pirms gada, kas saistīts ar investīcijām digitālajos risinājumos un Baltijas vienotajā klientu apkalpošanas sistēmā, tāpat pieaugušas nozares uzraudzības izmaksas.

Grupas peļņa pirms uzkrājumiem sasniedza 56 miljonus eiro, par 6% vairāk nekā 2018. gada janvārī - decembrī. Laika posmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim izveidoti uzkrājumi 5,3 miljonu eiro apmērā.

Grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2019. gada 12 mēnešos sasniegusi 49,6 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā pirms gada.

Kopējais noguldījumu apjoms bankā 2019. gada 31. decembrī bija 3 miljardi eiro, kas par 15% pārsniedz noguldījumu apjomu 2018. gada decembra beigās, bet kopējais kredītportfelis 2019. gada decembra beigās bija 3 miljardi eiro, t.i. par 2% vairāk nekā 2018. gada decembra beigās. Savukārt kapitāls un rezerves 2019. gada 31. decembrī bija 390,9 miljoni eiro, bet aktīvu apjoms, noslēdzoties 2019. gada decembrim, bija 4 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vairāk nekā puse iedzīvotāju jūtas droši par ienākumu stabilitāti

Lelde Petrāne, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (53%) ir pārliecināti, ka viņu ienākumi tuvākajos sešos mēnešos saglabāsies nemainīgi – tādā pašā līmenī kā pirms Covid-19 pandēmijas, turklāt 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka viņu ienākumi tuvākajā nākotnē palielināsies, liecina "SEB bankas" veiktās aptaujas dati.

Par savu ienākumu stabilitāti šobrīd visdrošāk jūtas valsts sektorā strādājošie, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 1000 EUR mēnesī), kā arī iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 74 gadiem.

Ienākumu samazināšanos tuvākajos sešos mēnešos vairāk prognozē privātajā sektorā strādājošie, kā arī ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 64 gadiem, kuru ģimenēs ir bērni. Lai arī par ienākumu samazināšanos šobrīd vairāk uztraucas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (līdz 500 EUR mēnesī), kā liecina aptaujas rezultāti, arī 37% iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (vairāk nekā 1000 EUR mēnesī uz vienu ģimenes locekli) pieļauj, ka tuvāko mēnešu laikā tie varētu samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Soda pensiju krājējus

Jānis Šķupelis, 22.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Šā gada notikumiem bijusi plaša ietekme uz lielas daļas pasaules cilvēku dzīvi. Viena no jomām, kur pandēmijas nospiedumu vēl izjutīsim, ir uzkrājumi nākotnei. Pie apvāršņa pagaidām nespīd procentu likmju palielināšana. Tas savukārt nozīmē, ka fiksētā ienesīguma tirgū sagaidāmā atdeve ir ļoti liesa.

Kopumā zemās likmes ir labvēlīgas kredītu ņēmējiem, bet šāda realitāte var apbēdināt krājējus, ja tie izvēlas kādus nosacīti drošus, konservatīvus ieguldījumus. Savukārt ideju virzītāji – tie, kas aizņēmās, – var tikt pie vairāk vai mazāk naudas par brīvu. Nodoms negatīvo likmju ieviešanai, protams, ir izaugsmes veicināšana. Šajā pašā laikā pastāv risks, ka cilvēki gluži kā par spīti vēl piesardzīgāk tērē naudu, jo saprot, ka uzkrāt vajag vairāk.

Pastāv arī uztraukums, ka aktuālās ekonomikas nedienas un bezdarba pieaugums galu galā novedīs arī pie mazākiem nodokļu ieņēmumiem, kas tiek virzīti valstu pensiju fondēšanai. Savukārt kādus smagus lēmumus, piemēram, par krasu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, papildu maksājumiem un nodokļiem negrib pieņemt neviena aktuālā valdība. Līdz ar to tie var tikt novilcināti līdz pēdējam iespējamajam brīdim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukuru grib patērēt mazāk; to gan ražo rekordapjomā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē populārākās pārtikas izejvielas tiek mītas ar biržas palīdzību. Līdz ar to tās ietekmē gan spekulācijas par sagaidāmo ražu, gan kopējās tirgus dalībnieku riska apetītes izmaiņas. Piemēram, sojas pupiņu cenu ietekmējuši nemitīgie pavērsieni ASV–Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Vēl viena no pārtikas izejvielām, kurai cena šogad planējusi zemāk, ir cukurs. Tā cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir samazinājusies par 5%, bet Londonas preču biržā – gandrīz par 7% līdz 310 ASV dolāriem par tonnu (baltajam cukuram). Rezultātā cukura vērtība ir tuvu zemākajai 10 gadu laikā.

Šīs saldās izejvielas vērtība uz sarukuma taciņas atrodas jau visai ilgi. Pasaulē pašlaik populāri domāt par veselīgāku ēšanu, un bieži vien tieši liels cukura patēriņš tiek vainots pie dažādām problēmām, piemērām, diabēta, aptaukošanās un sirds slimībām. Rezultātā patērētāji un pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas vai vismaz mazināt tā izmantošanu. Rezultātā pieprasījums pēc cukura stagnējis (vai pat nedaudz sarucis) ir gan Eiropas Savienībā, gan ASV, gan Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Rietumvalstīs var runāt par negatīvu likmju laikmetu. Tas nozīme, ka, nobāzējot naudu kādos drošos vērtspapīros, piemēram, Vācijas parādā, garantēti tiks zaudēta nauda.

Turklāt šādas likmes ir ne tikai šādiem Eiropas drošības etalona vērtspapīriem. Investori demonstrējuši gatavību piemaksāt par iespēju aizdot naudu pat mūsu valstij.

Katrā ziņā - lai līdzekļus turētu kādā nosacītā drošībā, ir jābūt gatavam piemaksāt. Tomēr šādas negatīvas likmes pa prātam nebūt nav tiem pašiem vāciešiem, kuri tad labāk izvēlas skaidru naudu un seifus.

Pati ideja par skaidras naudas kaudzes glabāšanu mūsdienu elektroniskā laikmetā varētu šķist vecmodīga, lai gan izskatās, ka komercbankas un apdrošinātāji šādu alternatīvu apsver visai nopietni. Vācijas Bundesbank apkopotie dati liecina, ka šīs valsts komercbanku fiziski naudas uzkrājumi pagājušā gada decembrī sasnieguši 43,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni trīs reizes lielāks apmērs nekā 2014. gadā maijā (jeb mēnesi pirms Eiropas Centrālā banka ieviesa savu negatīvo likmju politiku komercbankām).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo darbosies arī privāto pensiju fondu tirgū

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" plāno sākt darbību arī privāto pensiju fondu tirgū, pavēstīja kompānijā.

"Pēc veiksmīgas nostiprināšanās otrā pensiju līmeņa tirgū gatavojamies jaunu produktu ieviešanai, tostarp trešajā pensiju līmenī," sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Savukārt kompānijas jaunieceltais izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs norādīja, ka piedāvājumu privāto peniju fondu tirgū "Indexo" plāno pieteikt tuvākā gada laikā.

Viņš atzīmēja, ka pensiju trešā līmeņa uzkrājumi Latvijā ļoti strauji aug un jau šobrīd pārsniedz pusmiljardu eiro. Tajā pašā laikā pensiju trešajā līmenī ir iesaistījusies tikai trešā daļa no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī darba samaksa turpina augt.

"Tādēļ (trešajā pensiju līmenī) izaugsmes iespējas vēl ir milzīgas atšķirībā no otrā līmeņa, kas jau sasniedzis brieduma pakāpi ar vairāk nekā miljonu dalībnieku," teica Arefjevs, prognozējot, ka tuvākajos gados pensiju trešais līmenis Latvijā piedzīvos strauju izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā būtiski palielinājās iekšzemes uzņēmumu uzkrājumi banku kontos, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Vienlaikus turpināja augt arī mājsaimniecību noguldījumi, tomēr to kāpums sezonālo vasaras tēriņu laikā bija neliels. Jāatzīmē, ka naudas uzkrājumu nebaltām dienām straujāka palielināšanās vērojama jau kopš pērnā gada nogales, tautsaimniecības izaugsmei palēninoties un augot nenoteiktībai par turpmāko attīstību, īpaši pasaules ekonomikas kontekstā. Iekšzemes kredītportfelis jūlijā palielinājās, nedaudz augot gan nefinanšu uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfelim.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūlijā pieauga par 3.0%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 8.0%, bet mājsaimniecību noguldījumi – par 0.1%. Lai gan noteicošo kāpuma daļu veidoja atlikumi norēķinu kontos, neierasti straujš bija termiņnoguldījumu kāpums, kas varētu būt saistīts arī ar augstākām nekā iepriekš uzņēmumu termiņnoguldījumu procentu likmēm. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 pieauga par 1.8%, augot gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti, gan arī noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem un ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (M3 gada kāpuma temps jūlijā veidoja 9.6%; noguldījumu – attiecīgi 9.9%, 14.3% un 2.4%).

Komentāri

Pievienot komentāru