Enerģētika

OIK izmaksas varētu uzlikt CO2 piesārņojuma radītājiem transportā un enerģētikā

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Viens no mehānismiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanai būtu atbilstoša «sloga» jeb maksājuma uzlikšana oglekļa dioksīda (CO2) piesārņojuma jeb emisiju radītājiem, pastāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

OIK likvidēšana nozīmēs, ka «mēs to vairs neredzēsim savos rēķinos», paziņoja Nemiro. Politiķis skaidroja, - lai to panāktu, līdzekļi netiks ņemti tikai no budžeta, bet arī atbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem ieviešot principu «piesārņotājs maksā». Kā to ieviest praksē, vēl tiks spriests, taču jau tagad tiek plānots attiecināt šo slogu jeb maksājumu uz piesārņotājiem transporta un enerģētikas jomā.

Tādā veidā piesārņotāji tikšot mudināti kļūt energoefektīvākiem un samazināt radīto CO2 piesārņojumu. Ekonomikas ministrija (EM) ziņojumu valdībā arī ar citiem mehānismiem paredzējusi iesniegt līdz 2020.gada vidum, kad paredzētas diskusijas par kopējām izmaiņām nodokļu politikā. Taujāts, vai ziņojuma iesniegšana nav atlikta uz pārāk tālu laiku, Nemiro vērsa uzmanību, ka cita starpā nepieciešams laiks arī diskusijām ar nozares pārstāvjiem.

OIK atcelšana paredzēta no 2021.gada 1.janvāra, ja ieceres būs izdiskutētas līdz 2020.gada vidum un izmaiņas saņems nepieciešamo atbalstu, skaidroja ministrs. Ministrs apstiprināja, ka šādā gadījumā no 2021.gada patērētājiem vairs nebūs jāmaksā OIK maksājums, kas pašlaik ir iekļauts elektroenerģijas rēķinos.

Reizē par sniegto finansiālo ieguvumu no kompensējošajiem mehānismiem vēl ir jāgaida Finanšu ministrijas (FM) aprēķini, norādīja Nemiro. Vaicāts, vai 2021.gads nav pārāk optimistiska prognoze, ekonomikas ministrs akcentēja, ka rīkojas «atbilstoši vēlētāju dotajam mandātam» par OIK maksājumu pārtraukšanu.

Šī jautājuma izstrādāšanai iesaistītas arī FM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Satiksmes ministrija.

Vēl pirms Nemiro izteikumiem Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien žurnālistiem pauda, ka gan valdība, gan ekonomikas ministrs strādā pie tā, lai OIK tiktu atcelts. Politiķis atturējās prognozēt, cik ilgā laikā tas būtu jāizdara, bet norādīja, ka šajā jautājumā gaida redzējumu no ekonomikas ministra.

Kā ziņots, Ministru kabinets vasarā atbalstīja EM priekšlikumus OIK problēmu risināšanai, kas paredz stingrākas prasības OIK saņēmējiem, ierobežojot atbalsta apmēru un samazinot elektrības izmaksas patērētājiem.

Vasarā atbalstīti vairāki priekšlikumi, kas paredz, ka ar 2021.gadu obligātā iepirkuma mehānisma izmaksas tiktu segtas no papildu gūtajiem valsts budžeta ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai enerģētikas nozares problēmas, visticamāk, neatrisinās.

To DB norāda vairāki nozares pārstāvji un eksperti, uzsverot - maz ticams, ka ministrijas plāns, kuru līdz mēneša beigām plānots papildināt, uzlabos esošo situāciju. Tajā pašā laikā iesaistītās puses atzīst - pozitīvi, ka EM vairs neplāno strauju OIK atcelšanu. Zināms, ka 7. maijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstīja EM lūgumu pagarināt likumprojekta Par OIK atcelšanu galīgo izpildes gaitu līdz 31. maijam, savukārt 9. maijā Saeimā iesniegti nepieciešamie 34 deputātu paraksti OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei. Parlamentāro izmeklēšanu paredzēts veikt par valsts rīcību, izveidojot Latvijas un Eiropas Savienības (ES) tiesību normām neatbilstošu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem (AER) un koģenerācijā. Tāpat paredzēts izmeklēt, kāpēc notikusi neatbilstoša un nepietiekama šo sistēmu uzraudzība un kontrole. Atbalstu komisijas izveidei publiski paudis arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.

Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

Fragments no intervijas

Kas līdz ar jaunajiem MK noteikumiem ir noticis ar biogāzes ražošanu?

Ja vērtē biogāzes ražošanu pēc tās faktiskās izstrādes, nevis uzstādītās jaudas, tad apmēram 45% no biogāzes ražošanas ir ārā. Ir daļa, kas vēl strādā ar OIK, ir daļa, kas strādā pēc biržas cenām, ir daļa, kas ir slēgti uz neatgriešanos. Taču daži domā, ka varbūt varētu atsākt biogāzes ražošanu. Ja ņemam tīri pēc saražotās elektroenerģijas, tad ir mazinājies biogāzes staciju pienesums, jo viena no cīņas metodēm pret OIK bija arī cīņa ar kukurūzas lietotājiem. Fakts ir, ka kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā deva reizes desmit vairāk gāzes nekā dzīvnieku mēsli. Te arī redzami samazinājuma iemesli, bet šā brīža situācijā, kad esam ļoti energoatkarīgi, manuprāt, vajadzētu izmantot jebkādus izejmateriālus. Ja es būtu bijis valdībā, būtu pieņēmis nepolitisku lēmumu, lai strādā visi un ražo maksimumu. Eiropas noteikumi to vēl aizvien pieļauj. Pirmās paaudzes biogāzi ir jābeidz ražot līdz 2030. gadam. Turklāt tas attiecas uz biogāzes izmantošanu transportā, ne elektroenerģijas ražošanā. Transporta degvielās ir jāsamazina izmantotais kukurūzas apjoms, bet tā vēl nav aizliegta. Latvija ir pārcentusies un pateikusi, ka tai jau tagad nevajag enerģiju no kukurūzas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK krimināllietās nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss

LETA, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietās par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām un stacijām nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss, apliecināja Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska.

Tāpat nevienai valsts amatpersonai nav piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Otrdien Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins paziņoja, ka lietās par krāpšanos ar OIK atļaujām un stacijām kriminālatbildība varētu iestāties vairākām valsts amatpersonām.

VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs komisijā skaidroja, ka ONAP visas ar OIK sistēmu izmeklējamās lietas ir sadalījusi trīs blokos.

Pirmajā blokā iekļautas lietas, kuras saistītas ar tā dēvētajām «konteineru shēmām». «Šīs lietas saistās ar to, ka uzņēmumi, kuri nebija sākuši reālu ražošanu, taču nevēlējās zaudēt OIK atļauju, uzstādīja pārvietojamās konteineru stacijas, lai formāli izpildītu prasības,» skaidroja Mundurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK mazināšana glābs no elektroenerģijas cenu pieauguma?

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu rekordi biedē patērētājus, kuri sagaida valsts efektīvu rīcību šo izmaksu slāpēšanai, kā pirmo soli šajā virzienā redzot samazināto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji. Daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāmeklē ne tikai īstermiņa risinājumi elektroenerģijas cenu pieauguma slāpēšanai, bet arī ilgtermiņa risinājumi, pretējā gadījumā citās Ziemeļeiropas reģiona valstīs strādājošajiem konkurentiem būs būtiski zemākas elektroenerģijas cenas.

Zemākas OIK izmaksas

Pagājušajā nedēļā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu no 2022. gada. Apstiprinātā OIK un jaudas komponentes vidējā vērtība ir 7,55 eiro/MWh jeb 0,00755 eiro/kWh, kas ir par 57% zemāka, norādīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Lelde Petrāne, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas izvērtēšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Ieva Krapāne sagatavojusi vēstuli Ekonomikas ministrijai ar pieprasījumu sagatavot informāciju par katru izsniegto licenci OIK staciju darbībai, norādot konkrētas valsts amatpersonas un ierēdņus, kas pieņēmušas lēmumus.

Ieva Krapāne norāda, ka šāda informācija ļaus iegūt objektīvu informāciju par atbildīgo ierēdņu un amatpersonu iesaisti OIK lietā un, iespējams, saskatīt likumsakarības licenču izsniegšanas politikā. Iespējams izdosies izvērtēt vai atsevišķi pretendenti, vai pretendentu grupas ir baudījušas nepamatoti labvēlīgu attieksmi.

Gaidāmajā sēdē pirmdien, 19. augustā, komisijas deputāti pārrunās saņemto informāciju no Ekonomikas ministrijas un Iekšlietu ministrijas, kā arī uzklausīs prokurorus, ko darbam komisijā deleģējusi LR Ģenerālprokuratūra.

OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais šobrīd izveidotās sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt atbildīgos šādas sistēmas izveidē, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no nākamā gada elektrības cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem samazināsies par līdz pat 10%, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka šodien valdības sēdē panākta vienošanās nākamos gados AS "Latvenergo" dividendes, kas līdz šim tika novirzītas budžetā dažādu problēmu risināšanai, izmantot tieši enerģētisko mērķu risināšanai.

"Nākamajā gadā elektrības cena gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem tiks samazināta par līdz pat 10%. Šajā laikā, kad ir liela neskaidrība un uzņēmējiem nepieciešams konkurēt sarežģītos apstākļos, šāda elektrības rēķina samazināšanās būs īpaši svarīga," teica Vitenbergs. Kā ziņots, otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu 2021.gadā samazināt OIK līdz 17,51 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 23%. OIK mazināšanai 2021.gadā no "Latvenergo" dividendēm tiks novirzīti 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atbildīgā komisija EM priekšlikumus par OIK samazināšanu sāks izskatīt jaunnedēļ

LETA, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālo jautājumu komisija Ekonomijas ministrijas (EM) iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanu sāks skatīt jaunnedēļ.

Kā pastāstīja komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV), deputāti uz šim jautājumam veltītu sēdi sanāks 12.jūnijā.

Ministrijas piedāvātie grozījumi minētajā likumā ir pirmais solis elektroenerģijas tirgus reformā patērētāju izmaksu samazināšanai, atzīmēja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). EM izskatīšanai komisijā iesniegusi 30 priekšlikumus likuma grozījumiem ar stratēģiskiem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problemātikas risināšanai un elektroenerģijas rēķinu samazināšanai.

Priekšlikumi grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā izstrādāti atbilstoši pieciem noteiktiem rīcības virzieniem elektroenerģijas tirgus reformai - elektroenerģijas gala patērētāju izmaksu samazināšana, efektīva valsts atbalsta sistēmas kontrole, stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem, atbalsta apmēra ierobežošana un veicinoši apstākļi elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

OIK pāragrais prieks

Jānis Bethers, energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs, 18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka beidzot šī jautājuma risinājumi iegūst kādu reālistisku virzību nevis kalpo tikai par priekšvēlēšanu platformu populistiskiem solījumiem. Tomēr, pirms priecāties par gaidāmo elektrības rēķinu samazināšanu, patērētājiem ir svarīgi brīdi aizdomāties par to, ka piedāvātajā rīcības modelī OIK maksājumu summa nekur nepazūd un netiek samazināta. Tā vienkārši tiek pārvirzīta uz citu valsts budžeta pozīciju, bet gala rezultātā par to maksās patērētāji – jautājums tikai, kuri un cik daudz?

Pašreizējais risinājums patērētāju izdevumu mazināšanai, izņemot OIK no elektrības rēķiniem un pārceļot šo izdevumu slogu uz valsts budžetu, sabiedrībai sniedz visai nosacītu ieguvumu. Turklāt tā nav laba saimniekošanas prakse – uzlikt papildu slogu valsts budžetam, kamēr vēl nav skaidri definēts, kur šo naudu iegūt. Iedzīvotāju rēķini tik tiešām samazināsies, bet samazināsies arī valsts budžeta rocība dažādu aktivitāšu īstenošanai.

Skaidrs, ka tūlītējie ieguvēji būs visi uzņēmēji, to starpā arī eksportējošie ražotāji, par kuru konkurētspēju OIK sloga dēļ līdz šim ir bijušas vispamatotākās bažas. Tomēr lielais nezināmais jautājums ir par to, kā tieši tiks ieviests princips «piesārņotājs maksā» un vai būs jauns nodoklis lielākajiem CO2 izmešu radītājiem. Pēc būtības tas ir loģisks risinājums ar potenciālu iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus atjaunīgo energoresursu nozares tālākajam atbalstam. Tas ir īpaši svarīgi 2030. gadam noteikto klimata mērķu kontekstā, kur Latvija plāno būtiski paaugstināt atjaunīgo resursu īpatsvaru savā enerģijas bilancē. Vienlaikus jāsaprot, ka tas, cik efektīvi un samērīgi tiks ieviesta jaunā nodeva, noteiks vai šo izmaiņu kopējā ietekme uz uzņēmējiem būs pozitīva vai negatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā 2021.gadā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 16,78 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 26%, aģentūrai LETA sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš informēja, ka Ministru kabinets iepriekš skatījis EM priekšlikumu, ka turpmāk no AS "Latvenergo" saņemtās dividendes tiks novirzītas konkrētam mērķim, proti, enerģētikas jautājumu risināšanai, tostarp OIK problemātikai.

Patlaban plānots, ka "Latvenergo" no 2020.gada peļņas valstij dividendēs izmaksās 74 miljonus eiro, no kuriem 31,5 miljonus eiro plānots novirzīt energoietilpīgo uzņēmumu un mazāk aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam, 1,5 miljonus eiro iecerēts novirzīt valsts enerģētikas pētījumu programmai, bet 1,4 miljonus eiro pētījumam par valsts klimata plānā minēto enerģētikas sadaļu.

Savukārt atlikušo summu - nepilnus 40 miljonus eiro - EM vēlas novirzīt OIK samazināšanai 2021.gadā līdz 16,78 eiro par MWh. Valantis gan piebilda, ka vēl nav zināms, vai ar minēto summu pietiks, lai samazinātu OIK vēlamajā apjomā, bet netiek izslēgta iespēja nepieciešamos līdzekļus pārdalīt no citām budžeta programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu 2021.gadā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 23%.

OIK mazināšanai 2021.gadā no "Latvenergo" dividendēm tiks novirzīti 20 miljoni eiro.

Savukārt 2022.gadā OIK likmi paredzēts samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, savukārt 2023.gadā tā būs 13,25 eiro par MWh.

Iepriekš EM valsts sekretārs Edmunds Valantis stāstīja, ka ministrija bija iecerējusi nedaudz straujāku OIK samazinājumu 2021.gadā, to samazinot līdz 16,78 eiro par MWh jeb par 26%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo TEC obligātā iepirkuma ietvaros jaudas maksās gadā saņem 21 miljonu eiro

LETA, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" TEC obligātā iepirkuma ietvaros par uzstādītajām elektroenerģijas jaudas maksām gadā saņem 21 miljonu eiro.

Tā trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde sacīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāti trešdien uzklausīja KEM ziņojumu par esošo un turpmāko situāciju ar obligāto iepirkumu.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) skaidroja, ka Latvija pilnībā atteiksies no obligātā iepirkuma sistēmas. Turpmāk tos pilnībā segs no valsts budžeta nevis patērētāju puses, un pēdējais obligātā iepirkuma sistēmas gads būs 2028.gads.

Kurevska skaidroja, ka jaudas maksājumos "Latvenergo" TEC, "Juglas jauda" un "Gren" kopā saņem 28,8 miljonus eiro gadā. Tostarp "Latvenergo" TEC jaudas maksa ir 21 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kaislības ap saules paneļiem – kā neapdedzināties?

Ivars Zariņš, enerģētikas eksperts, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Šoreiz var sanākt pat divu veidu aitas – tās kuras nopirks saules paneļus, un tās kuras tos nenopirks! Kā nenokļūt cērpamo aitu barā? Lai cik tas neskanētu dīvaini, tad visvairāk kritizētie pasākumi(ierobežojumi) ir vērsti tieši uz to, lai šis cērpamo aitu bars sanāktu pēc iespējas mazāks, lai cērpamajām aitām paliktu vairāk vilnas. Tas, protams, neapmierina cirpējus – tāpēc publiskajā telpā tiek tiražēts daudz izdomājumu un puspatiesības.

Par svarīgāko, lai jūsu izvēle nepieviltu

Ir ļoti svarīgi, lai saules paneļiem paredzētā atbalsta sistēma būtu skaidri saprotama, taisnīga un ilgtspējīga - lai cilvēki, paļaujoties uz šo atbalsta sistēmu, netaptu piemānīti: vai nu tāpēc, ka nav sapratuši pareizi šo atbalsta sistēmu, vai arī ir pārrēķinājušies - paļaujoties uz to, kas vēlāk tiek izmainīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ģenerālprokuratūra deleģējusi prokurorus OIK izmeklēšanas komisijas darbam

Lelde Petrāne, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra deleģējusi divus prokuratūras pārstāvjus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas izvērtēšanai izveidotajā parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, kuras mērķis ir noskaidrot OIK sistēmas pārkāpumus un nodarīto kaitējumu valstij.

Šobrīd komisija ir vērsusies pie Ministru prezidenta, ekonomikas ministra un iekšlietu ministra ar lūgumu mēneša laikā sniegt skaidrojumu un informāciju par būtiskiem ar OIK sistēmas izveidi saistītiem jautājumiem. Pirmā mēneša laikā komisijas vadītāja Ieva Krapāne esot ievākusi lietā būtisku materiālu un informācijas bāzi, kā arī tikusies ar OIK sistēmā iesaistītajiem. Izveidota arī komisijas operatīvā komanda ar komisijas juriskonsultantu un tehnisko sekretāri.

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

BVKB: Šogad atbalstu zaudējušas 10 OIK elektrostacijas

Lelde Petrāne, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajos sešos mēnešos Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis 10 lēmumus par tiesību atcelšanu elektroenerģijas ražotājiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

BVKB pieņemto lēmumu rezultātā valstij šogad esot izdevies ietaupīt aptuveni 1,22 milj. eiro, bet visa plānotā elektroenerģijas ražotāju atbalsta perioda ietvaros šī summa veidojot 14,63 milj. eiro.

Septiņām elektrostacijām atļaujas atceltas par pārkāpumiem, savukārt vēl trīs elektrostaciju īpašnieki no valsts atbalsta atteikušies paši.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: "Ekonomikas ministrijas (EM) prioritāro pasākumu ietvaros ir OIK atcelšana, no 2021. gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksas sedzot tikai no valsts budžeta, tādējādi izņemot slogu no iedzīvotāju un uzņēmēju rēķiniem. Gaidām Saeimas lēmumu par iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem Elektroenerģijas tirgus likumā par OIK atcelšanu. Vienlaikus mums ir jāturpina esošo OIK staciju uzraudzība un kontroles sistēmas sakārtošana. Kopš šā gada janvāra, kad OIK staciju uzraudzības funkcijas tika nodotas BVKB, ir tiesiski noteiktas stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem. Šobrīd EM strādā pie papildu grozījumiem noteikumos, lai pilnveidotu un uzlabotu OIK staciju uzraudzības regulējumu. "

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Koalīcija vienojusies par atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem

Db.lv, LETA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai skaistajā svētku laikā atļaujiet man caur jūsu laikraksta slejām paust visnotaļ pozitīvu atziņu: šī valdība man sāk iepatikties. Vēl vairāk, šis tas no valdības šķietami komediantiski grābstīgās ņemšanās pēkšņi parādās jaunā gaismā.

Atklāsme man uznāca brīdī, kad līdz šim no lielu muļķību runāšanas un darīšanas izsprukušais Iekšlietu ministrs Ģirģena kgs tomēr atvēzējās varoņdarbam: ar spēku pārņemt trolejbusu un autobusu kustības kārtošanu Rīgas pilsētā.

Pirmajā acu uzmetienā tā varētu šķisties kantaina stulbuma manifestācija. Ar šādu pašu pamatojumu – iespējams iedzīvotāju apdraudējums – policijai būtu jāpārņem krietns ducis lauku klubu, jāsāk vadīt kādas provinces bibliotēkas, jāpārraksta uz policijas vārda zemesgrāmatā pārdesmit Rīgas slavenāko graustu, un vēl sabiedrības drošības garantēšanai jāsašņorē pāris trīs deputātu. Bet tad iemetu aci valdības deklarācijā: tur par iekšlietām ir tikai dažas rindkopas, un nevienā no tām nav solīta policijas virsvadība pašvaldības transporta jomā. Bet! Toties ir solījums tikt galā ar OIK, pašā pašā sākumā. Kā zināms, Saeima pat nobalsoja par OIK sistēmas tūlītēju likvidēšanu, ko jevroglumais Kariņa kgs pēčāk iegrieza tā, ka tas ir bijis tikai naivs deputātu vēlējums EM nākt klajā ar kādu nekādu plānu. Vienvārdsakot, valdība ir aptaisījusies jau pašā startā, bet te OIK atcelšanas vietā nāk satiksmes atcelšana uz Deglava tilta, un visi priecīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) novembrī apstiprināja SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" (EPT) aprēķināto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un jaudas komponenti, kas turpmāk būs nulle eiro par megavatstundu (MWh), informē SPRK pārstāvji.

SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka šāds rezultāts iespējams saistībā ar augsto elektroenerģijas cenu, kas būtiski palielinājuši EPT ieņēmumus no obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas pārdošanas biržā. Attiecīgi 2023.gadā valsts budžeta dotācija OIK apmēra segšanai netiek paredzēta.

"Atbilstoši SPRK pieņemtajam lēmumam par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm, galalietotājiem par tām vairs nebūs jāmaksā. Tas ir nozīmīgi apstākļos, kad elektroenerģijas cenas pieaug," norāda Ozola.

Jau ziņots, lai samazinātu elektroenerģijas cenas pieauguma negatīvo ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, 2022.gada 6.septembrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, kas paredz, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vidējā likme no 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim ir nulle eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksu segšanu no valsts budžeta, tādējādi samazinot elektroenerģijas izmaksas visiem elektroenerģijas galalietotājiem.

Ar likumu tiek grozītas elektroenerģijas tirgus likuma normas, kas noteic pienākumu visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt obligātā iepirkuma komponentes maksājumu radītās izmaksas. Likumprojekta mērķis ir samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem elektroenerģijas galalietotājiem, obligātā iepirkuma izmaksas turpmāk sedzot no valsts budžeta.

Likums paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks OIK maksājumus. OIK ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem. Gadījumā, ja publiskā tirgotāja ar OIK sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, tās segs no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jūlijā valsts atbalstu nesaņēma 63 OIK saņemošās stacijas

Lelde Petrāne, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā valsts atbalstu obligātā iepirkuma sistēmā nesaņēma 63 elektrostacijas, informē Ekonomikas ministrija.

Turpinot OIK saņemošo elektrostaciju darbības un komersantu sniegtās informācijas izvērtēšanu, Ekonomikas ministrija, AS Enerģijas publiskais tirgotājs un AS Sadales tīkls konstatēja principiālo elektriskā pieslēguma shēmu (turpmāk – PEPS) neatbilstību normatīvo aktu un vadlīniju prasībām 53 stacijās. Līdz ar to šā gada jūlijā šīs stacijas, kā arī 10 stacijas, kuras vispār neiesniedza minētās pieslēguma shēmas, valsts atbalstu nesaņēma. Līdz brīdim, kamēr netiks saņemts elektrostaciju PEPS precizējums un netiks novērstas neatbilstības, šiem komersantiem valsts atbalsts nebūs pieejams, liecina ministrijas sniegtā informācija.

No minētajām 63 stacijām par 34 stacijām jūlijā komersanti ir iesnieguši prasībām atbilstošas PEPS un ar 1.augustu valsts atbalsts tām tiks atjaunots. Savukārt 29 komersanti joprojām riskē zaudēt valsts atbalstu arī augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aizdomās par krāpšanos policija veikusi kratīšanas septiņās OIK stacijās visā Latvijā

LETA, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par valsts atbalsta izkrāpšanu Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) veikusi kratīšanas septiņās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) stacijās visā Latvijā, trešdien vēstīja «TV3 ziņas».

ONAP veikusi kratīšanas septiņos uzņēmumos - divos Rīgā un pa vienam Tukumā, Smiltenes, Brocēnu, Saldus un Preiļu novados. Pēc likumsargu aprēķiniem, izkrāptās summas varētu sasniegt pat vairākus miljonus eiro.

«TV3 Ziņu» rīcība esošā informācija liecina, ka kratīšanas veiktas arī vairākos ar uzņēmēju Mārtiņu Reisonu saistītos uzņēmumos, tostarp uzņēmumā «Brocēnu enerģija», kuras akcionārs ir arī pašvaldībai piederošais uzņēmums «Brocēnu siltums».

Tās vadītājs Kārlis Barančans apstiprināja, ka policija pie siltuma ražotāja jūlijā viesojies, tomēr sīkāk komentēt notikušo nevēlējās. Savukārt Reisona tēvs Juris Reisons apstiprināja, ka kratīšanas vienlaikus notikušas piecās ar dēlu saistītas OIK stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%

LETA, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%, pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš norādīja, ka Latvija, atšķirībā no lielas daļas Eiropas Savienības (ES) valstu, saistībā ar enerģijas cenu kāpumu izvēlējusies mērķētu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt elektrības rēķinus.

Tostarp Vitenbergs minēja, ka ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem kopumā 40 miljonu eiro apmērā, kā arī tiek atbalstīti energoaizsargātie iedzīvotāji - daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais atbalsts ir Energointensīvā programma, kura šobrīd tiek skaņota ar Eiropas Komisiju (EK), lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem, lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM prioritātes: OIK samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas

LETA, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) nākamā gada budžeta prioritātes ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas, informēja ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu par valdībā panākto vienošanos par 2021.gada valsts budžetu.

"EM 2021.gada budžeta prioritātes ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšana, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, pēc daudzu gadu pārtraukuma rasts valsts līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem, tāpat piešķirts finansējums mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai, investīciju un eksporta veicināšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšanai, kā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2021.gada valsts budžetā plānots novirzīt 31 576 857 eiro. Pēc EM sniegtās informācijas, obligātā iepirkuma kopējā apjoma mazināšana ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau nākamgad vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība rīt, 30.novembrī, uzklausīs informatīvo ziņojumu par ieceri no nākamā gada samazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos par 65%.

Tā pirmdien preses konferencē pēc sadarbības sanāksmes informēja Nacionālo apvienību pārstāvošā Saeimas deputāte Ilze Indriksone.

Politiķe stāstīja, ka rīt valdības darbakārtībā iekļaut ziņojums par OIK "samazināšanu katra iedzīvotāja elektrības patēriņa rēķinā".

Tāpat rīt Ministru kabineta darba kārtībā iekļauts jautājums par atbalsta pasākuma turpināšanu slēgtajām nozarēm, kuras šobrīd nevar strādāt Covid-19 ierobežojumu dēļ.

Kā ziņots, maksu par elektroenerģiju veido vairākas daļas - elektroenerģijas cena, pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifi un OIK jeb valsts noteiktais atbalsta maksājums par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā vai no atjaunojamiem energoresursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru