OIK pāragrais prieks 

Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka beidzot šī jautājuma risinājumi iegūst kādu reālistisku virzību nevis kalpo tikai par priekšvēlēšanu platformu populistiskiem solījumiem. Tomēr, pirms priecāties par gaidāmo elektrības rēķinu samazināšanu, patērētājiem ir svarīgi brīdi aizdomāties par to, ka piedāvātajā rīcības modelī OIK maksājumu summa nekur nepazūd un netiek samazināta. Tā vienkārši tiek pārvirzīta uz citu valsts budžeta pozīciju, bet gala rezultātā par to maksās patērētāji – jautājums tikai, kuri un cik daudz?

Jānis Bethers, energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs, 18.7.2019

Foto: Ieva Makare/LETA

Pašreizējais risinājums patērētāju izdevumu mazināšanai, izņemot OIK no elektrības rēķiniem un pārceļot šo izdevumu slogu uz valsts budžetu, sabiedrībai sniedz visai nosacītu ieguvumu. Turklāt tā nav laba saimniekošanas prakse – uzlikt papildu slogu valsts budžetam, kamēr vēl nav skaidri definēts, kur šo naudu iegūt. Iedzīvotāju rēķini tik tiešām samazināsies, bet samazināsies arī valsts budžeta rocība dažādu aktivitāšu īstenošanai.

Skaidrs, ka tūlītējie ieguvēji būs visi uzņēmēji, to starpā arī eksportējošie ražotāji, par kuru konkurētspēju OIK sloga dēļ līdz šim ir bijušas vispamatotākās bažas. Tomēr lielais nezināmais jautājums ir par to, kā tieši tiks ieviests princips «piesārņotājs maksā» un vai būs jauns nodoklis lielākajiem CO2 izmešu radītājiem. Pēc būtības tas ir loģisks risinājums ar potenciālu iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus atjaunīgo energoresursu nozares tālākajam atbalstam. Tas ir īpaši svarīgi 2030. gadam noteikto klimata mērķu kontekstā, kur Latvija plāno būtiski paaugstināt atjaunīgo resursu īpatsvaru savā enerģijas bilancē. Vienlaikus jāsaprot, ka tas, cik efektīvi un samērīgi tiks ieviesta jaunā nodeva, noteiks vai šo izmaiņu kopējā ietekme uz uzņēmējiem būs pozitīva vai negatīva.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jauna nodeva uzņēmumiem nozīmētu tālāku OIK maksājuma sloga pārdali daudz šaurākā patērētāju lokā. Nezinot šīs nodevas aprēķina principus, nevar izslēgt risku, ka tā var būt vēl lielāks slogs ražotājiem nekā līdzšinēja sistēma, jo tirdzniecības un biroja ēkas nav tik lieli piesārņotāji kā lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu. Jā, OIK sistēmā ir nepilnības un tās noteikti ir jārisina, lai mēs varētu runāt par ilgtspējīgu atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstību Latvijā. Pēdējā gada laikā izvērstās aktivitātes, padarot OIK par visa ļaunuma sakni, radīja negatīvu tendenci, ka faktiski ikviens atjaunīgās enerģijas ražošanas projekts automātiski tika uztverts kā krāpniecisks – pat, ja to iespējams īstenot bez valsts atbalsta. Tas būtiski apdraud investīciju piesaisti atjaunīgo energoresursu apgūšanai ilgtermiņā.

Līdz ar jaunu nodevu ieviešanu vecu parādu segšanai nedrīkst aizmirst arī par motivējošiem atvieglojumiem tiem patērētājiem, kuri ir gatavi izmantot energoefektīvus risinājumus. Tas, ka elektroenerģijas cenas no tīkla samazināsies, nozīmē arī lēnāku ilgtspējīgu risinājumu un jaunu tehnoloģiju apguvi. Proti, energoefektivitātes projektu atmaksāšanās periods pagarināsies un uzņēmēji nebūs tik motivēti ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos. Līdzīga situācija būs arī ar saules enerģijas paneļu uzstādīšanu uz privātmāju vai uzņēmumu jumtiem. Tādēļ, vēl jo svarīgāk būs veidot labvēlīgus likumdošanas apstākļus un ieviest papildu motivāciju patērētājiem, lai tie veidotu pieprasījumu pēc videi draudzīgiem enerģijas risinājumiem.

Tevi varētu interesēt

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmas jautājumiem izveidotās parlamentārās...

Komersanti, kuriem pagaidām apturēta valsts atbalsta saņemšana obligātā iepirkuma (OI) ietvaros,...

Šodien Saeimas sēdē otrajā lasījumā tiks skatīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL),...

Izvērtējot vairāk nekā 300 OIK saņemošo elektrostaciju principiālo elektriskā pieslēguma shēmu...

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google,...

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes...

Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā mediju telpā un sabiedrībā sākās...

Apspriežot Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, ik pa laikam kā viena no...

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu,...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas...

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas...

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir...

Pieceļoties no rīta, cilvēkam vairs nav jāmēro ceļš līdz birojam, viņš var...

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu...