Bez radikālām reformām 

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

Armanda Vilcāne, 08.2.2019
1/6

Ralfs Nemiro

Foto: Paula Čurkste/LETA

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Jāsaka, ka EM viedoklis par OIK atcelšanu nav mainījies. Skaidrs, ka OIK ir jāatceļ un šī sistēma ir jāpārskata, taču šobrīd jāizvērtē arī citi aspekti. Pie mums ir vērsušies vairāku valstu vēstnieki, kas pauduši bažas par uzņēmējiem, kuri darbojas Latvijā. Faktiski OIK ir kļuvusi par ārpolitikas jautājumu, kas jārisina nekavējoties. Tajā pašā laikā OIK jāvērtē arī kontekstā ar mūsu valsts drošību un prognozējamību. Šī sistēma ir radīta vairāk nekā pirms 20 gadiem - problēma ir milzusi, tāpēc pieņemts lēmums, ka tā ir jālikvidē. Protams, tam noteikti būs arī sekas, jo mēs saprotam, ka ir vairāki uzņēmumi, kas, visticamāk, vērsīsies tiesā. Šobrīd publiski šādus signālus ir devis, piemēram, uzņēmums Winergy. Mēs šo lēmumu saprotam, jo tiesvedība, lai gan dārgs, ir strīdu risināšanas veids. Jebkurā gadījumā šajā jautājumā ir ļoti daudz pretrunu, tāpēc šobrīd svarīgākais ir veikt vispārīgu situācijas analīzi. Mēs esam pasūtījuši jaunu izvērtējumu no neatkarīga juridisko pakalpojumu sniedzēja, šobrīd gaidām atzinumu. Tāpat ar lūgumu sniegt viedokli esam vērsušies Eiropas Komisijā, un tuvākajā laikā plānojam izveidot divas darba grupas, kuru sastāvā būs gan OIK saņēmēji un maksātāji, gan valsts sektora pārstāvji. Darbs jau iepriekš ir noticis, taču pašlaik mēs gribam šos dažādos viedokļus apkopot, ņemot vērā šo noteikto termiņu - 31. martu. Katrā ziņā laika mums ir ļoti maz.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Iepriekš vairākus mēnešus dažādi nozares pārstāvji un eksperti ar šo jautājumu darba grupā jau strādāja, tagad, cik saprotu, no EM tiek gaidīts jauns plāns OIK atcelšanai. Vai sanāk, ka līdzšinējais darbs bijis veltīgs un tagad viss jāsāk no jauna?

Jāsaprot, ka iepriekšējā darba grupa ir strādājusi pie daudz un dažādiem aspektiem, taču tās uzdevums nekad nav bijis OIK izbeigt divu mēnešu laikā. Šobrīd būtiskākā lieta, kas mums jāsaprot, ir - vai mēs Latvijā vispār vēlamies zaļo enerģiju? Lai gan tas ir retorisks jautājums, atbilde uz to ir ļoti svarīga. Zaļā enerģija ir alternatīvs veids, kā mums būt mazāk atkarīgiem, tāpat, attīstot šo nozari, mēs varētu mazāk lietot fosilos resursus, kā arī kļūt zaļāki un videi draudzīgāki. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka zaļā enerģija, salīdzinot ar elektroenerģijas biržas cenām, vienmēr būs dārgāka. Būtībā zaļā enerģija kaut kādā veidā, manuprāt, tomēr būtu atbalstāma. Protams, ir gan labie, gan sliktie piemēri, jo līdz šim OIK saņemošo staciju vidū atklāts arī liels skaits pārkāpumu. Jebkurā gadījumā ir jāsaprot, ka izsniegto atļauju skaits attiecībā pret Latvijas patēriņu ir četras reizes lielāks, kas nozīmē, ka process ir bijis absolūti nekontrolēts un nepārdomāts. Izejot no tā, protams, ir jārod risinājumi. Tuvākajā laikā mēs nāksim klajā ar šo situācijas izvērtējumu, piedāvāsim risinājumu valdībai, izklāstot savu redzējumu un mēģinot saprast, vai sabiedrībai vajag vai nevajag zaļo enerģiju.

Vai tie zaļās enerģijas ražotāji, kuri strādā godprātīgi, var būt droši, ka viņu bizness tiks atbalstīts arī turpmāk?

Šobrīd mēs redzam, ka lētākais enerģijas veids, kas ir vēja parki, veido salīdzinoši niecīgu daļu no obligātā iepirkuma ietvaros izmaksātā atbalsta. Lielāko daļu veido dabasgāzes koģenerācijas stacijas. Tas liek domāt, ka šis atbalsts nav bijis īpaši pārdomāts. Skaidrs, ka, pārskatot procesu un plānojot to daudz rūpīgāk, iespējams iegūt lētāku enerģiju, taču jāsaprot, ka šie trīs burti jeb OIK sabiedrībā raisa ļoti lielu sašutumu. Cilvēki bieži līdz galam nesaprot, kas aiz tā slēpjas. Es uz šo jautājumu skatos no tiesiskā aspekta, kas ir Saeimas lēmums. Tas ir augstāka likumdevēja dots uzdevums EM izstrādāt šos normatīvos aktos, ko ministrija pašlaik arī dara.

Vai Latvijai ir nepieciešama zaļā enerģija?

Uzskatu, ka zaļā enerģija ir vajadzīga vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, nedrīkst aizmirst, ka Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi zaļos mērķus, par kuru neizpildi mums nāksies maksāt. Līdz ar to veidojas situācija, ka mums jebkurā gadījumā ir jāmaksā - sods ES vai OIK. Ja mēs maksājam OIK, tad Latvijā ir zaļā enerģija, taču, ja mēs šo naudu vienkārši pārskaitām ES, tad faktiski mēs to pazaudējam. Otrkārt, izmantojot zaļo enerģiju, mēs kļūstam arvien neatkarīgāki no kaimiņvalstu dabas resursiem, bet treškārt - mēs atsakāmies no fosilās enerģijas, ko šobrīd dara visa pasaule. Tajā pašā laikā vienmēr jāņem vērā arī ietekme uz elektroenerģijas gala rēķinu. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka es esmu gatavs par zaļo enerģiju samaksāt arī nedaudz vairāk, taču nedrīkst aizmirst, ka ir cilvēki, kas dzīvo trūcīgi un to atļauties nevar. OIK komponentes pieaugums vēsturiski ir būtiski mainījis elektrības rēķinu.

Rezumējot - saprotu, ka šobrīd EM nodarbojas ar OIK jautājuma izvērtēšanu un diskutē ar iesaistītajām pusēm, lai tuvākajā laikā nāktu klajā ar risinājumu?

Jā, informācijas daudzums ir ārkārtīgi plašs. Faktiski šī sistēma ir radīta deviņdesmito gadu vidū, normatīvo aktu un izdoto atļauju skaits šo gadu laikā ir audzis. Tāpat tirgus piedzīvojis arī citas būtiskas pārmaiņas, tajā skaitā liberalizāciju. Mums ir jāsaskaņo šis viedokļu kopums un jāizveido bāze, uz kuru balstīties. Mēs redzam, ka šī problēma ir ielaista, kā rezultātā tas var kļūt par aktuālu jautājumu arī visam Baltijas reģionam.

Pēdējos gados arvien aktīvāk attīstās arī vietējie jaunuzņēmumi. Kāds ir jūsu iespaids par tiem - cik liela prioritāte ir šīs uzņēmējdarbības vides attīstīšana?

Jaunuzņēmumi vienmēr ir liela prioritāte, jo no maza uzņēmuma jebkurā brīdī pēkšņi var izaugt milzīgs uzņēmums, kas sniedz būtisku labumu Latvijas tautsaimniecībai. EM šiem uzņēmumiem sniedz gan konsultācijas, gan atbalstu dažādu programmu ietvaros. Nepieciešamo informāciju interesenti var saņemt arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kas ir EM padotībā esoša iestāde. Neviens atteikt jaunajiem censoņiem nevēlas, mēs gribam redzēt vairāk uzņēmumu. Labāk, lai Latvijā ir nevis desmit milži, bet desmit tūkstoši vidēja lieluma uzņēmumu. Tas sekmē gan konkurenci, gan ceļ vidējo dzīves līmeni. Jaunie uzņēmumi noteikti ir atbalstāmi.

Visu interviju Bez radikālām reformām lasiet 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

2018. gadā Latvija bija visstraujāk augošais galamērķis Eiropā, jo pērn tūristu skaita...

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV.LV)...

Enerģētikas nozares pārstāvji neatbalsta Saeimas deputātu aicinājumu izstrādāt regulējumu...

Jaunās partijas vēl ir priekšvēlēšanu gaisotnē un «nesēj nolaisties uz zemes», šādu...

Saskaņā ar Saeimas 10. janvāra sēdes lēmumu par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Šodienas Saeimas sēdē kriminālvajāšanai izdotā deputāta Jura Juraša (JKP) vietā bija «nosēdināta»...

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja...

Saeimas deputāts Aldis Gobzems trešdien izslēgts no partijas «KPV LV» Saeimas frakcijas,...

«KPV LV» valde šodien nolēma izslēgt no partijas politiķi, Saeimas deputātu Aldi...

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki ir veikuši procesuālās darbības,...

Opozīcijā esošās partijas «Saskaņa» Saeimas frakcijas deputāti kā alternatīvu koalīcijai...

Ar Brexit sākas ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Latvijas jaunās valdības...

Vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) «nav atvērta jaunai apspriešanai»,...

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai...