Jaunākais izdevums

Lai izvairītos no trīs svarīgiem riskiem valdība varētu neatbalstīt, ka no marta beigām tiktu atcelta obligātā iepirkuma komponente (OIK), šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš sacīja, ka nākamnedēļ ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) valdībai sniegs gala ziņojumu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā OIK atcelšanai, taču jau tagad bažīgu dara fakts par potenciālajiem trīs riskiem, kas varētu rasties, ja OIK atceltu marta beigās.

«Pagaidām varu runāt pieļāvuma formā, jo gala ziņojums būs zināms tikai nākamnedēļ, bet no tā, kas man ir stāstīts varu droši teikt, ka pēc OIK atcelšanas marta beigās var rasties trīs būtiski riski, kurus Latvija nevar atļauties. Proti, viens miljards eiro lieli zaudējumi tiesvedībās pret Latvijas valsti, kā arī tūlītējs elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu kāpums,» sacīja premjers.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un marta beigās to iesniegs Ministru kabinetā (MK).

Nemiro iepriekš pauda, ka izpildot Saeimas lēmumu «Par obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu», EM ir uzklausījusi iesaistītās puses. Notika tikšanās ar Finanšu ministriju (FM), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), AS «Latvenergo», AS «Augstsprieguma tīkls» (AST), kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un virkni nevalstisko organizāciju.

Viņš stāstīja, ka EM pašreiz ir sagatavojusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lai izpildītu Saeimas uzdevumu. Izstrādātajiem likuma grozījumiem tika pasūtīts juridiskais izvērtējums, kas būs gatavs tuvāko dienu laikā. Viņš arī uzsvēra, ka no sagatavotajiem grozījumiem izrietēs citi likumi un MK noteikumi.

Nemiro pastāstīja, ka sarunās AST norādījis, ka, izpildot Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu ar 31.martu, tas var veicināt elektroenerģijas cenas pieaugumu vairumtirdzniecības tirgū. Savukārt Atjaunojamo energoresursu federācija (AER) paudusi, ka, izpildot Saeimas lēmumu, visas elektroenerģijas ražošanas stacijas ar jaudu līdz vienam megavatam pārtrauks savu darbību. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) norādījusi, ka mazie lauksaimnieki, kas darbojas ar atjaunojamiem energoresursiem, bez atbalsta varētu kļūt maksātnespējīgi.

Ministrs stāstīja, ka Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija paudusi, ka siltumenerģijas tarifi varētu pieaugt 20-40% robežās. Arī SPRK norādījusi iespējamību, ka OIK atcelšanas gadījumā varētu pieaugt siltumenerģijas tarifi.

Nemiro pauda, ka šī mēneša beigās Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus ar anotāciju iesniegs MK, kā arī sniegs prezentāciju pat to, kādi varētu būt risinājumi nākotnē, jo Latvijai jāievēro arī Eiropas Savienības (ES) noteiktie «zaļie» mērķi.

Viņš arī uzsvēra, ka EM ir paredzēts izpildīt Saeimas lēmumu «Par obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu» un izveidot normatīvos aktus OIK atcelšanai, ne grozīšanai. Likuma grozījumi tiks iesniegti MK atbilstoši Saeimas uzdotajam kopā ar dažādu iestāžu viedokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Intervijā telekanālam LNT Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozē, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Ekonomikas ministrijai (EM) divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.

Kariņš noliedza valdības nespēju risināt OIK jautājumu, jo jau no pirmās valdības darba dienas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) esot ķēries pie šī jautājuma risināšanas. Tagad ir izstrādāts ziņojums par straujas OIK likvidēšanas sekām, kas iezīmētas drūmas, tāpēc tagad uzdevums EM ir atrast pareizo ceļu, kā OIK likvidēt bez negatīvām sekām.

Nemiro ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus. Saeima iepriekš uzdeva EM piedāvāt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai enerģētikas nozares problēmas, visticamāk, neatrisinās.

To DB norāda vairāki nozares pārstāvji un eksperti, uzsverot - maz ticams, ka ministrijas plāns, kuru līdz mēneša beigām plānots papildināt, uzlabos esošo situāciju. Tajā pašā laikā iesaistītās puses atzīst - pozitīvi, ka EM vairs neplāno strauju OIK atcelšanu. Zināms, ka 7. maijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstīja EM lūgumu pagarināt likumprojekta Par OIK atcelšanu galīgo izpildes gaitu līdz 31. maijam, savukārt 9. maijā Saeimā iesniegti nepieciešamie 34 deputātu paraksti OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei. Parlamentāro izmeklēšanu paredzēts veikt par valsts rīcību, izveidojot Latvijas un Eiropas Savienības (ES) tiesību normām neatbilstošu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem (AER) un koģenerācijā. Tāpat paredzēts izmeklēt, kāpēc notikusi neatbilstoša un nepietiekama šo sistēmu uzraudzība un kontrole. Atbalstu komisijas izveidei publiski paudis arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozares pārstāvji neatbalsta Saeimas deputātu aicinājumu izstrādāt regulējumu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai no 31. marta.

Eksperti norāda, ka nepārdomāta un steidzīga OIK likvidēšana būtu smags trieciens gan Latvijas tautsaimniecībai un atjaunojamo energoresursu (AER) nozarei, gan valsts prestižam investoru acīs, kā rezultātā ilgtermiņā elektroenerģijas cenas tikai sadārdzināsies. DB jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā Saeima atbalstīja lēmuma projektu par OIK atcelšanu. Tajā deputāti aicina Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai jau no šā gada 31. marta. Iepriekš EM OIK bija iecerējusi likvidēt trīs gadu laikā.

Jau šobrīd piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā ik gadu samazinās, tāpēc šādu nepārdomātu lēmumu pieņemšana varētu vēl vairāk iedragāt ārvalstu investoru uzticību, uzskata enerģētikas eksperts Edgars Vīgants. «Šis lēmums arī būtiski apdraudētu AER mērķu izpildi. Zināms, ka Latvija iecerējusi panākt, lai 2030. gadā AER īpatsvars enerģijas kopējā gala patēriņā būtu 45%, kas patiesībā ir ļoti neliels pieaugums, jo Lietuva un Igaunija tajā pašā laikā no daudz zemākām pozīcijām apņēmušās sasniegt 50%. Tas, manuprāt, ir pierādījums tam, ka tas, kas pašlaik notiek, nav pareizi,» atzīmē E. Vīgants, atgādinot, ka joprojām nav izvērtēts, cik Latvijai izmaksās OIK atcelšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšana ir komplicēts jautājums, kas, visticamāk, netiks atrisināts tuvāko nedēļu laikā.

To pēc tikšanās ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro DB norāda vairāki enerģētikas nozares pārstāvji un eksperti. Iesaistītās puses prognozē, ka līdz 31. martam Ekonomikas ministrija (EM) nāks klajā ar piedāvājumu situācijas risināšanai, taču šobrīd nav skaidrs, kāds būs tā saturs. Jau ziņots, ka gada sākumā Saeima atbalstīja lēmuma projektu par OIK atcelšanu, kurā deputāti aicināja EM steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no šā gada 31. marta. Ekonomikas ministrs aģentūrai LETA uzsvēris, ka EM izpildīs Saeimas doto uzdevumu un noteiktajā laikā iesniegs priekšlikumus OIK likvidēšanai, bet lēmums par OIK atcelšanas datumu būs jāpieņem parlamentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK izmaksas varētu uzlikt CO2 piesārņojuma radītājiem transportā un enerģētikā

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no mehānismiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanai būtu atbilstoša «sloga» jeb maksājuma uzlikšana oglekļa dioksīda (CO2) piesārņojuma jeb emisiju radītājiem, pastāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

OIK likvidēšana nozīmēs, ka «mēs to vairs neredzēsim savos rēķinos», paziņoja Nemiro. Politiķis skaidroja, - lai to panāktu, līdzekļi netiks ņemti tikai no budžeta, bet arī atbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem ieviešot principu «piesārņotājs maksā». Kā to ieviest praksē, vēl tiks spriests, taču jau tagad tiek plānots attiecināt šo slogu jeb maksājumu uz piesārņotājiem transporta un enerģētikas jomā.

Tādā veidā piesārņotāji tikšot mudināti kļūt energoefektīvākiem un samazināt radīto CO2 piesārņojumu. Ekonomikas ministrija (EM) ziņojumu valdībā arī ar citiem mehānismiem paredzējusi iesniegt līdz 2020.gada vidum, kad paredzētas diskusijas par kopējām izmaiņām nodokļu politikā. Taujāts, vai ziņojuma iesniegšana nav atlikta uz pārāk tālu laiku, Nemiro vērsa uzmanību, ka cita starpā nepieciešams laiks arī diskusijām ar nozares pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle uz publiku miljonu vērtībā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana pēdējā laikā nenoliedzami kļuvusi par vienu no apspriestākajiem tematiem, sevišķi kopš šā gada janvāra, kad Saeima atbalstīja lēmuma projektu, kurā deputāti aicināja Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no šā gada 31.marta.

Viedokļi par to, kas īsti noteiktajā termiņā jāpaveic, gan dalījās. Nozares pārstāvji, eksperti un arī paši deputāti Saeimas lēmumu interpretēja dažādi - vieni no EM gaidīja tikai plānu, citi cerēja, ka trīs mēnešu laikā ministrija spēs šo gadiem sasāpējušo jautājumu atrisināt pilnībā, pārtraucot staciju atbalstu un uz visiem laikiem iznīcinot OIK. Noteiktais termiņš ir pagājis, un aprīlis pienācis bez īpašiem pārsteigumiem, liekot secināt, ka OIK no mūsu elektroenerģijas rēķiniem tik ātri nepazudīs. Lai gan liela daļa sabiedrības ar šo situāciju, visticamāk, nav mierā, nedrīkstētu aizmirst, ka jautājums ir neviennozīmīgs, jo, strauji atceļot OIK, var nākties saskarties arī ar vairākiem riskiem. Jau iepriekš vēstīts, ka OIK atcelšana varētu radīt ne tikai strauju siltumenerģijas tarifu pieaugumu, bet arī iedragāt ārvalstu investoru uzticību un ieraut valsti miljoniem vērtās tiesvedībās. Tāpat, pārtraucot atbalstu elektroenerģijas ražotājiem, aktualitāti saglabā arī jautājums par atjaunojamo energoresursu turpmāko nākotni un Eiropas mērķu izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas scenārijs mudina investorus vērsties tiesā pret Latviju

Armanda Vilcāne, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

BVKB: Šogad atbalstu zaudējušas 10 OIK elektrostacijas

Lelde Petrāne, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajos sešos mēnešos Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis 10 lēmumus par tiesību atcelšanu elektroenerģijas ražotājiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

BVKB pieņemto lēmumu rezultātā valstij šogad esot izdevies ietaupīt aptuveni 1,22 milj. eiro, bet visa plānotā elektroenerģijas ražotāju atbalsta perioda ietvaros šī summa veidojot 14,63 milj. eiro.

Septiņām elektrostacijām atļaujas atceltas par pārkāpumiem, savukārt vēl trīs elektrostaciju īpašnieki no valsts atbalsta atteikušies paši.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: "Ekonomikas ministrijas (EM) prioritāro pasākumu ietvaros ir OIK atcelšana, no 2021. gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksas sedzot tikai no valsts budžeta, tādējādi izņemot slogu no iedzīvotāju un uzņēmēju rēķiniem. Gaidām Saeimas lēmumu par iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem Elektroenerģijas tirgus likumā par OIK atcelšanu. Vienlaikus mums ir jāturpina esošo OIK staciju uzraudzība un kontroles sistēmas sakārtošana. Kopš šā gada janvāra, kad OIK staciju uzraudzības funkcijas tika nodotas BVKB, ir tiesiski noteiktas stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem. Šobrīd EM strādā pie papildu grozījumiem noteikumos, lai pilnveidotu un uzlabotu OIK staciju uzraudzības regulējumu. "

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai skaistajā svētku laikā atļaujiet man caur jūsu laikraksta slejām paust visnotaļ pozitīvu atziņu: šī valdība man sāk iepatikties. Vēl vairāk, šis tas no valdības šķietami komediantiski grābstīgās ņemšanās pēkšņi parādās jaunā gaismā.

Atklāsme man uznāca brīdī, kad līdz šim no lielu muļķību runāšanas un darīšanas izsprukušais Iekšlietu ministrs Ģirģena kgs tomēr atvēzējās varoņdarbam: ar spēku pārņemt trolejbusu un autobusu kustības kārtošanu Rīgas pilsētā.

Pirmajā acu uzmetienā tā varētu šķisties kantaina stulbuma manifestācija. Ar šādu pašu pamatojumu – iespējams iedzīvotāju apdraudējums – policijai būtu jāpārņem krietns ducis lauku klubu, jāsāk vadīt kādas provinces bibliotēkas, jāpārraksta uz policijas vārda zemesgrāmatā pārdesmit Rīgas slavenāko graustu, un vēl sabiedrības drošības garantēšanai jāsašņorē pāris trīs deputātu. Bet tad iemetu aci valdības deklarācijā: tur par iekšlietām ir tikai dažas rindkopas, un nevienā no tām nav solīta policijas virsvadība pašvaldības transporta jomā. Bet! Toties ir solījums tikt galā ar OIK, pašā pašā sākumā. Kā zināms, Saeima pat nobalsoja par OIK sistēmas tūlītēju likvidēšanu, ko jevroglumais Kariņa kgs pēčāk iegrieza tā, ka tas ir bijis tikai naivs deputātu vēlējums EM nākt klajā ar kādu nekādu plānu. Vienvārdsakot, valdība ir aptaisījusies jau pašā startā, bet te OIK atcelšanas vietā nāk satiksmes atcelšana uz Deglava tilta, un visi priecīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems pārtrauc sarunas par valdības veidošanu ar Attīstībai/Par

LETA, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems nolēmis pārtraukt sarunas par valdības veidošanu ar partiju apvienību «Attīstībai/Par» (AP), paziņoja Gobzems.

«Ar šo paziņoju, ka no turpmākajām valdības veidošanas sarunām izslēdzu «Attīstībai/Par», kurai pielipis valdības gāzēja vīruss. Šim vīrusam jau ir recidīva raksturs un tā, acīmredzot, ir tā jaunā politika, ko partija solīja vēlētājiem,» teikts Gobzema paziņojumā.

Gobzems pārmet, ka jau no paša sākuma AP esot bijusi «vēlme spēlēt tikai Edgaram Jaunupam un tā sponsoriem saprotamu spēli». «Neviena konstruktīva priekšlikuma, meli televīzijas kameru priekšā, gļēvulīgi smaidi, drosmes trūkums runāt sejā un aizmuguriski kuluāru piedāvājumi vēl vakar vakarā ar mēģinājumiem izveidot (...) valdību ar Krišjāni Kariņu (JV) priekšgalā un centieniem trūkstošās balsis piepirkt no citām partijām,» AP kritiku turpina Gobzems, «es ļoti ceru, ka partijas šādiem netīriem kuluāru piedāvājumiem netaisās piekrist un netaisās iet Jaunupa pavadā, akceptējot iepriekš politikā pierastu deputātu pirkšanas scenāriju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji bravūrīgajiem solījumiem, OIK marta beigās, visticamāk, netiks atcelta, jo atklājies, ka OIK atcelšana Latvijas tiesvedībai izmaksātu aptuveni miljardu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana varētu veicināt siltumenerģijas tarifu kāpumu, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA) prognozē, ka atsevišķās pilsētās pieaugums varētu sasniegt pat 40%.

Šobrīd atbalstu obligātā iepirkuma (OI) ietvaros saņem 17 koģenerācijas stacijas, kas nodrošina centralizēto siltumapgādi dažādās Latvijas pilsētās, tajā skaitā Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. LSUA norāda, ka, ja OIK tiks atcelta bez pārejas perioda, siltumenerģijas ražošana šajās pilsētās varētu ievērojami sadārdzināties, atsevišķos gadījumos pat apdraudot uzņēmumu spēju nodrošināt centralizēto siltumapgādi. Jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro publiski paziņojis, ka OIK, visticamāk, tik strauji atcelta gan netiks.

Liels trieciens

Tarifu pieaugums varētu skart aptuveni 996 tūkstošus cilvēku jeb teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kas siltumenerģiju iegādājas no valsts atbalstu saņemošajām stacijām, uzsver LSUA pārstāvis un uzņēmuma Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš. «Redzam, ka pilsētās, kur valsts atbalsts OI ietvaros stacijām beidzies plānveidīgi, siltumenerģijas tarifs paaugstinājies par apmēram 20%. Ja šis atbalsts tiktu pārtraukts sasteigti, pieaugums varētu būt vēl lielāks – 30 vai pat 40%. Uzņēmējiem ir nepieciešams laiks, lai atmaksātu ieguldītās investīcijas, kā arī pārorientētos un saprastu, kā siltumu ražot bez papildu finansējuma,» atzīst J. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa veidotā valdība pārņem stafeti no Māra Kučinska Ministru kabineta, bet problēmjautājumu loks no tā nemainīsies.

Tā DB aptaujātie uzņēmēji vērtē vakar Saeimas vairākuma (61 balss no 100) atbalstu guvušās valdības turpmāko darbību. Krišjānis Kariņš pārstāv 13. Saeimā vismazāko frakciju — tikai astoņas vietas, taču viņam izdevās sastādīt valdību atšķirībā no divreiz vairāk mandātu parlamentā guvušajām JKP un KP LV, kuru līderus Jāni Bordānu un Aldi Gobzemu Valsts prezidents bija nominējis valdības vadītāja amatam, taču viņiem tas izdevās.

Pēc vairāku aptaujāto domām, šajā jautājumā lielu lomu nospēlējusi K. Kariņa ilggadējā darba pieredze Eiropas Parlamentā, kaut arī šis faktors tika minēts kā trūkums, lai spētu saprast Latvijā notiekošo. Esot liela atšķirība starp to, par kādiem jautājumiem diskutē Strasbūrā un par kādiem – Rīgā. K. Kariņu ar apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā apsveica arī Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas (ietilpa arī K. Kariņš) vadītājs Manfreds Vēbers. Viņaprāt, ir labi, ka pēc sarežģītām sarunām politisko partiju koalīcijai ir izdevies izveidot jaunu valdību šajos sarežģītajos laikos, un ETP grupa būs gatava vienmēr palīdzēt, kad Latvijai šāda palīdzība būs nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

papildināta - Topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju, žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pēc partiju sanāksmes pauda, ka partijas vienojušās par valdības deklarāciju, sadarbības līgumu un fiskālās disciplīnas līgumu.

Tagad šos dokumentus pārlasīšot korektori, bet trešdien, 23.janvārī, no rīta politiķi tos varētu parakstīt.

Trešdien arī iecerēts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par valdības apstiprināšanu. Tā varētu notikt pirms pusdienlaika, iespējams, plkst.11, pastāstīja Kariņš.

Valdību veidojošām partijām šodien savās lēmējinstitūcijās vēl oficiāli jāizskata jautājums par dalību valdībā.

«KPV LV» Saeimas frakcija pašlaik lemj par jautājumiem, kas saistīti ar dalību valdībā. Frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pirms sanāksmes nekomentēja iespējamo lēmumu, norādot, ka mudinās frakciju atbalstīt dalību valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš ar aicinātajiem ministriem trešdien parakstīs deklarāciju par valdības iecerēto darbību

Db.lv, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 23.janvārī, plkst. 9:00 Saeimas Sarkanajā zālē Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš ar aicinātajiem ministriem parakstīs deklarāciju par valdības iecerēto darbību. Tāpat tiks parakstīts arī Sadarbības līgums un Fiskālās disciplīnas līgums.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būs finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.

Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā.

«Valdībai ir jāliek stingrs pamats un jānosprauž skaidri mērķi Latvijas attīstībai līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu noteiktos mērķus, nepieciešams dialogs starp dažādām sabiedrības grupām un vienošanās par valsts attīstības prioritātēm un līdzekļiem to sasniegšanai, kā arī vispusīgs apstiprināts Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadam,» teikts «Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību». Pilns deklarācijas dokuments pieejams pielikumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

JV piedāvā partneriem vienlīdzīgi sadalīt atbildības jomas valdībā

LETA, 14.12.2018

JV šodien sāk diskusijas ar vēl piecām partijām par iespēju izveidot valdību Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jaunā Vienotība» (JV) piedāvā potenciālajiem partneriem sadalīt atbildības jomas valdībā pēc paritātes principa, proti, katrs pārraudzītu vienādu jomu skaitu, neskatoties uz partijas pārstāvniecības apmēru Saeimā.

JV šodien sāk diskusijas ar vēl piecām partijām par iespēju izveidot valdību Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā. JV sagatavotajā pārskatā par starppartiju konsultāciju tēmām pausts, ka darbs valdībā notiek solidāri, paredzot, ka atbildības jomas valdībā partijām ir pēc paritātes principa jeb vienādā apjomā katram koalīcijas partnerim.

Paredzēts, ka Saeimas priekšsēdētāja amats ir līdzvērtīgs ministra pozīcijai, tātad kopumā runa ir par 15 amatiem - 14 valdības locekļiem un parlamenta spīkers.

JV Saeimas deputāts Ojārs Kalniņš ir atzinis, ka JV bez premjera amata pretendēs arī uz ārlietu un finanšu ministru vietām. Ja «sadalē» ir 15 amati un JV «pēc paritātes principa» pretendē uz trim no tiem, var pieļaut, ka apsvērta tiek piecu koalīcijas partneru veidota valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

KPV LV jaunajā valdībā vēlētos uzņemties atbildību par VARAM un EM

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» solījusi vēlētājiem būtisku reformu īstenošanu, tāpēc jaunajā valdībā varētu uzņemties atbildību par Ekonomikas ministriju (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), žurnālistiem pēc tikšanās ar «Jauno Vienotību» (JV) sacīja «KPV LV» valdes loceklis Ralfs Nemiro.

Politiķis pauda, ka būtiska ir administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, kā arī OIK likvidēšana. Ja šajos jautājumos būs vienošanās, tad «KPV LV» varētu vadīt EM un VARAM. Savukārt JV jaunajā valdībā būtu jāuzņemas arī Finanšu ministrijas pārraudzība, uzskata «KPV LV» pārstāvis.

Visi šie jautājumi gan vēl tiks pārrunāti «KPV LV» Saeimas frakcijā. Tāpat tiks izdiskutēts arī JV piedāvājums sadalīt atbildības jomas valdībā pēc paritātes principa. Politiķis reizē pauda, ka atbildības jomas šodienas sarunā precīzi netika pārrunātas.

Partija «KPV LV» kā labāko variantu redz premjera amata kandidātu, kurš pārstāv kādu no parlamenta partijām, norādīja Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis: Prezidentam jānominē Saskaņas premjera kandidāts

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka «Saskaņa» saņēmusi lielāko vēlētāju atbalstu, Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būtu jānominē šī politiskā spēka pārstāvis valdības veidošanai, pēc tikšanās ar «KPV LV» politiķiem šādu nostāju kārtējo reizi pauda «Saskaņas» politiķis Vjačeslavs Dombrovskis.

«Mēs uzskatām, ka šī nominācija pienākas mums kā partijai, kas uzvarējusi vēlēšanās,» uzsvēra Dombrovskis.

Vērtējot sarunas ar «KPV LV», Dombrovskis pauda, ka konsultācijas bija ļoti konstruktīvas. Piemēram, viņaprāt, partijām neesot pretrunu jautājumā par pensiju celšanu līdz 400 eiro jau nākamgad.

«KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems pēc tikšanās atkārtoti uzsvēra, ka šīs nebija valdības veidošanas sarunas, bet konsultācijas, kurās pārrunāta programmu realizācijas iespējas, piemēram, koalīcijas padomes likvidēšana, reģionālā reforma, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājuma pārskatīšana un cenu samazināšana bezrecepšu medikamentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru