Jaunākais izdevums

Viena no lielākajām tehnoloģiju jaunuzņēmumu jeb startup kļūdām ir nekonsultēšanās ar gudriem cilvēkiem, kam ir pieredze nozarē un biznesā

«Nedrīkst baidīties stāstīt citiem par savām idejām, jo realizācija ir 99% no startup veiksmes – jautājums, vai spēsi savu ieceri realizēt. Tikai no tā ir atkarīgi potenciālie panākumi. Parunā ar citiem uzņēmējiem – ietaupīsi gan laiku, gan naudu,» iesaka Niks Ustinovs, tulkošanas platformas lokali.se dibinātājs.

Vērtējot startup situāciju Latvijā, N. Ustinovs priecājas par to, kā attīstās nozare – viņš īpaši izceļ infogr.am un Monea. Ik pa laikam pie Nika nāk konsultēties jaunie uzņēmēji. Daži vēlas uztaisīt kaut ko, ko kāds jau sen veiksmīgi realizējis. «Man ir sajūta, ka daži cilvēki nemāk lietot Google meklētāju. Nekādā gadījumā nevajag taisīt to, kas jau ir – tas nestrādās. Darīt to pašu, ko kāds jau dara, var tikai tad, ja esi pilnīgi pārliecināts, ka piedāvā kaut ko atšķirīgu. Sīkumi, mazās lietas produktā padara to unikālu. Tas ir līdzīgi kā ar ziņapmaiņas rīku Slack. Pirms diviem gadiem visi sēdējām Skype, bet tagad daudzi lieto Slack. Vēl citiem ir kosmiskas idejas, kam es neticu un cenšos atrunāt no liekas naudas un nervu tērēšanas,» viņš teic. Uzņēmējs uzskata, ka, lai startup būtu veiksmīgs, uzņēmējiem jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē – uzmanīgi jālasa TechCrunch un citi nozares mediji.

Tas, cik ilgs laiks nepieciešams startup projekta realizācijai, ir atkarīgs no konkrētā projekta, bet, ja tas nav lietojams pēc gada, visticamāk, jāliek punkts. Pēc N. Ustinova pieredzes ir labi, ja līdz pirmajai lietojamai versijai paiet ne vairāk kā divi trīs mēneši, jo pēc tam tik un tā produkts būs jāpārtaisa, jāstrādā pie lietotāju piesaistes un atkal jālabo – IT projekti nekad nav «gatavi». «Tagad lokali.se darbojas ilgāk nekā gadu un projekts ir tiktāl attīstīts, ka man nebūtu kauns to pārdot,» viņš saka.

Par Nika Ustinova pieredzi biznesā lasi, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā radīto lokalizācijas procesu automatizācijas un tulkošanas vadības risinājumu "Lokalise" izmanto "Revolut", "Yelp", "Tesco", "Delivery Hero", "Daimler", “TransferGo" un citi.

"Pirmos trīs gadus veiksmīgi attīstījāmies, nepiesaistot ārējās investīcijas. Ar laiku pie mums sāka vērsties pasaules mērogā lieli klienti, kuri pieprasa cita veida funkcionalitāti un līmeni. Sapratām, ka ar ārējo finansējumu, ko varētu ieguldīt jaunu cilvēku pieņemšanā darbā un produkta attīstīšanā, mēs varētu izdarīt ko lielāku nekā līdz šim," saka Niks Ustinovs, "Lokalise" līdzdibinātājs.

Nesen "Lokalise" piesaistīja 5,1 miljona eiro (sešus miljonus ASV dolāru) investīcijas. Šī investīciju raunda divi galvenie investori ir Austrijas riska kapitāla fonds "capital300" un Maiks Šalfens (Mike Chalfen), kurš ir viens no Eiropas aktīvākajiem solo investoriem un iepriekš ir bijis riska kapitāla fonda "Mosaic Ventures" līdzdibinātājs. Tāpat investoru vidū ir 12 biznesa eņģeļi, kam ir pieredze līdzīgu kompāniju dibināšanā. N. Ustinovs uzsver, ka visi uzņēmumi, ko šie cilvēki ir dibinājuši, jau ir t.s. vienradži jeb to novērtējums investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniedzis miljardu dolāru. Privāto investoru vidū ir "Miro", "Algolia", "Intercom", "GoCardless" un citu tehnoloģiju kompāniju dibinātāji. "Galvenā doma ir izmantot viņu zināšanas, pieredzi, kontaktu tīklu. Jā, mēs saņēmām finansējumu, bet tikpat svarīgas ir iespējas, ko šādu investoru līdzdalība var palīdzēt sasniegt," teic N. Ustinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Lokalise šogad plāno četru miljonu eiro apgrozījumu

Anda Asere, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad apgrozījums bija 1,32 miljoni eiro

"Mūsu biznesā svarīgs rādītājs ir ikgadējie atkārtotie ieņēmumi (ARR), kas mums šogad būs aptuveni 2,5 miljoni eiro," teic Niks Ustinovs, digitālo produktu tulkošanas platformas "Lokalise" līdzdibinātājs.

"Lokalise" ir 1300 maksājoši klienti. Lielākā daļa ir no ārzemēm, piemēram, "Lemonade", "Yelp", "Revolut", "Tidal". Tāpat ir uzņēmumi, kuru nosaukumus N. Ustinovs nevar atklāt, bet teic, ka 20 no tiem ir no pasaules lielāko uzņēmumu "Fortune 500" saraksta un vēl 20 tā risinājumu šobrīd testē. Tāpat to izmanto labi zināmi Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, "Printful" un "Mintos".

N. Ustinovs teic, ka viens no svarīgākajiem gada notikumiem ir komandas paplašināšanās. Gada laikā "Lokalise" komanda augusi vairāk nekā divreiz, darbinieku skaitam pieaugot no 12 līdz 30. Viņš atzīst, ka tas nav vienkāršs process, jo uzņēmuma šī brīža attīstības posmā vajadzīgi augstākā līmeņa speciālisti ar specializāciju "bizness biznesam (B2B)" un programmatūra kā pakalpojums nozarēs. Īpaši sarežģīti ir atrast mārketinga un pārdošanas cilvēkus, tāpēc viņi tiek meklēti arī ārzemēs. Uzņēmumam ir arī plāns "importēt" Latvijas izcelsmes speciālistus, kuri šobrīd strādā ārzemēs. "Izaicinājums izaugt no 12 līdz 30 ir grūts jebkurā kompānijā, notiek pāreja no mikromenedžmenta uz menedžemtnu un veidojas nodaļas, sistēma, procesi. Tas ir izaicinoši," teic N. Ustinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā digitālo produktu tulkošanas platforma "Lokalise" plāno 16 miljonu eiro apgrozījumu un ikgadējos atkārtotos ieņēmumus 10 miljonu eiro apmērā

"Lai to paveiktu, mums nepieciešams dubultot darbinieku skaitu," saka Niks Ustinovs, digitālo produktu tulkošanas platformas "Lokalise" līdzdibinātājs. 2019. gadā uzņēmuma darbinieku skaits jau auga vairāk nekā divtik – no 12 līdz 30.

Iepriekšējos trīs gadus uzņēmums pārsvarā orientējās uz produktu un tā attīstību, mazāk pievēršot uzmanību aktīvai pārdošanai. 2020. gadā nolemts fokusēties uz mārketingu un pārdošanu un piesaistīt vairāk pārdošanas speciālistu, lai nodrošinātu jaunu klientu piesaisti.

Db.lv jau rakstīja, ka "Lokalise" 2019. gada provizoriskais apgrozījums ir četri miljoni eiro, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad apgrozījums bija 1,32 miljoni eiro. Uzņēmumam ir 1300 maksājoši klienti. Lielākā daļa ir no ārzemēm, piemēram, "Lemonade", "Yelp", "Revolut", "Tidal". Tāpat ir virkne uzņēmumu, kuru nosaukumus N. Ustinovs nevar atklāt, bet teic, ka 20 no tiem ir no pasaules lielāko uzņēmumu "Fortune 500" saraksta un vēl 20 no tā risinājumu šobrīd testē. Tāpat to izmanto labi zināmi Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, "Printful" un "Mintos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blaumaņa ielā, Rīgā atvērts Latvijas apģērbu dizaineres Katrīnas Eidukas apģērbu un aksesuāru veikals «Lokali».

«Lokali» zīmolam ir seši gadi, taču K. Eiduka ar dizainu un mākslu nodarbojas jau 12 gadus. Ideja par «Lokali» radusies, kad K. Eiduka uzadījusi pašu pirmo cepuri, un zīmols savu atpazīstamību Latvijas tirgū ieguvis tieši ar merino vilnas cepurēm. Apģērbi un aksesuāri jaunajā veikalā pārsvarā ir melnā krāsā.

Līdz apģērbu šūšanai K. Eiduka nonākusi pakāpeniski – konstatējot, ka vietējā tirgū ir ļoti neliels un neinteresants piedāvājums «plus size» apģērbu segmentā. Sākotnēji šuvusi apģērbus tikai sev, taču ar laiku parādījies paprāvs pulciņš viņas talanta cienītāju un lēnām izveidojies jau pastāvīgs klientu loks, kuriem individuāli, pēc pasūtījuma šūti K. Eidukas dizainēti apģērbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Eksportspēja: Arī niša var būt gana liela

Anda Asere, 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo produktu tulkošanas platforma Lokalise mērķē būt pirmajai izvēlei brīdī, kad programmētāji meklē risinājumu fragmentāru tekstu tulkošanai.

Lokalise apgrozījums 2018. gadā sasniedza 1,5 miljonus dolāru (1,32 miljonus eiro), un uzņēmums aug par 15% mēnesī. Šogad tas plāno sa­sniegt piecu miljonu dolāru lielu apgrozījumu. «Sanāca tā, ka nejauši tikām pie nišas produkta un šī niša izrādījās gana liela, bet konkurence tajā – maza. Šis nav ne mākslīgais intelekts, ne blokķēde – principā vienkārša lieta, bet izrādās, ka tā ir niša, kur var nopelnīt. It kā mobilo lietotņu tulkošana nav liela «sāpe», bet, ja katru dienu jāstrīdas ar programmētāju par to, lai viņš kaut ko izlabo, tas nav veselīgi. Mēs šādas situācijas palīdzam atrisināt, turklāt ietaupām programmētājiem laiku,» stāsta Pēteris Antropovs, SIA Lokalise līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena nozarē krīzes zemākais punkts ir pārdzīvots, aģentūrai LETA pauda piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" biedrs un AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko.

Viņš gan arī uzsvēra, ka Latvijas piena nozare kopš šā gada 1.februāra joprojām strādā zem pašizmaksas.

Tāpat Vaļķo atzina, lai gan prognozes bija cerīgākas, pēdējos mēnešos situācija piena nozarē nav būtiski mainījusies, tostarp dati liecina, ka Latvijā augustā un septembrī piena cenai kāpums praktiski nebija, savukārt oktobrī varētu būt bijis neliels piena cenas pieaugums.

Viņš prognozēja, ka piena cena turpinās kāpt, bet pieaugums nebūs tik straujš, lai pārsniegtu pašizmaksu, jo tam nav pamata.

"Diemžēl virkne saimniecību bija spiestas pārtraukt savu darbību, un jau vasaras nogalē plānoja noganīt govis, izbarot sagatavoto barību un pārtraukt piena ražošanu." stāstīja Vaļko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zarnu infekcijas, kas atklāta Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, izraisītājs jāmeklē lokāli, Siguldā, pauda augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» līdzīpašnieks Igors Sidorišins.

Viņš apgalvoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis uzņēmuma ceha darbību dārzeņu mizošanas spaiņa netīras maliņas dēļ. Turklāt, pēc Sidorišina teiktā, PVD Jelgavas daļa darbību pēc pārbaudes atļāvusi, jo konkrētā atkāpe esot normas robežās, taču vēlāk sekojusi rīcība no PVD Rīgas kolēģiem, kas ceha darbību apturējusi.

Uzņēmuma pārstāvis apgalvoja, ka visi darbinieki, kas strādā ražotnē, ir izgājuši attiecīgās medicīniskās pārbaudes, ievēro higiēnu un atbilstoši noteikumiem apstrādā arī aprīkojumu, ar ko tiek griezti dārzeņi. SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošina ēdināšanu Siguldas bērnudārzos, dārzeņi piegādāti termiski neapstrādāti, jo tāds bijis ēdinātāja pasūtījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū pieredzēta pēdējo septiņu gadu laikā iespaidīgākā izaugsme: Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti īpašumi kopsummā par 99,5 miljoniem eiro, kas bija par 19,5 miljoniem eiro jeb 24,4 % lielāks apgrozījums nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Tā liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Premium dzīvokļi joprojām dominē luksusa īpašumu segmentā kā pirktākie īpašumi, turklāt šajā pusgadā novērota pat par 32% lielāka interese par premium dzīvokļiem nekā pērn sešu mēnešu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

LeverX: Veiksmīga 20 gadu pieredze SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā

Sadarbības materiāls, 14.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri – iegriba vai nepieciešamība?

Guntars Cauna, SIA Pillar RE Services izpilddirektora vietnieks, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk tiek runāts par starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) straujo attīstību un potenciālajiem ieguvumiem, tomēr joprojām lokāli ne vienmēr ir skaidrs, par ko īsti ir runa. Vai tas ir kārtējais uzpūstais burbulis «mums vajag to pašu, kas ir citiem» vai tomēr tā ir nenovēršama darba vides attīstības tendence, uz kuru mērķtiecīgi jātiecas?

Modernas darba vides un augsti kvalificētu speciālistu piesaiste nenoliedzami ir prioritāte ne vien no potenciālo darba ņēmēju puses, bet arī valsts līmenī. SPBC ienes darba vietas ne tikai zvanu centros, tie ietver arī sarežģītus biznesa procesus, kas lokāli nozīmētu augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistīšanu. Latvijā jau šobrīd SBPC sektors veido gandrīz 8000 darba vietu, un Rīgā veiksmīgi darbojas aptuveni 50 uzņēmumi, tostarp Circle K Business Centre, Tele2 Shared Service Center, Accenture, Cabot, Evry, Tieto u.c. Tomēr uz pasaules fona attiecība starp nodarbināto skaitu SBPC sektorā pret citām darba vietām ir visai niecīga. Jaunākie dati liecina, ka Centrālajā un Austrumeiropā jau šobrīd darbojas vairāk nekā 1400 SBPC, un šī nozare aizvien turpina attīstīties, tirgum pieaugot par 6% katru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus. Valsts tēls tiks veidots ar misiju pieejas starpniecību, un kā pirmā tiks attīstīta misija “Jūra 2030”.

To paredz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas stratēģiju, ko 31.augustā izskatīja valdība.

Vienojošais elements darbā ar valsts tēlu misijā “Jūra 2030” būs dabīgas ūdens aprites atjaunošana. Turpmākie soļi paredz vienotas stratēģijas un rīcības plāna izstrādi, kā arī Latvijas tēla novērtējuma pētījuma veikšanu desmit valstīs.

“Valsts tēla veidošana ir iespēja radīt uz vērtībām balstītu stāstu, kas dos izrāvienu ekonomikā un inovācijās. Tam ir jākalpo kā instrumentam, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības viedās reindustrializācijas attīstību - paplašinot sadarbības tirgu ģeogrāfiju, ražojot un piedāvājot globāli pieprasītus produktus, veidojot jaunas sadarbības dažādās nozarēs, ceļot konkurētspēju un nodrošinot kopīgo labklājību,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tulkošanas platforma lokali.se ļauj programmatūras izstrādātājiem, startup un visiem citiem, kas darbojas IT sfērā, lokalizēt savus produktus, tādējādi atvieglojot piekļuvi citiem tirgiem

Ideja par lokali.se radās, kad Nikam Ustinovam citā viņa projektā Roamer vajadzēja pārtulkot visus tekstus 12 valodās. «Mobilajās lietotnēs un mājaslapās tekstu ir daudz. Kad gribējām tulkot Roamer, Latvijā tulkošanas biroji teica, ka var pieņemt dokumentus tikai excel vai word formātā. Roamer, kas ir pārtulkots 12 valodās, ir vairāk nekā 3000 frāžu, ko vajadzēja iztulkot – sākot ar «ok» un «cancel» un beidzot ar garākiem un sarežģītākiem paziņojumiem. Visa informācija ir specifiskā formātā – iOs un Android. Ja visus šo tekstus gribētu iegūt word formātā, man vajadzētu 3000 reizes kopēt un «ielīmēt» tekstu, lai nosūtītu viņiem tulkojamo materiālu, un tikpat daudz reižu pārkopēt tekstu, ieliekot to mūsu platformā. Tas ir ne vien ilgi, bet arī paver iespēju daudz kļūdām. Trakākais – kad pēc mēneša nāk klāt kāda jauna funkcija, tas viss jādara atkal,» problēmas būtību skaidro Niks. Mēģinot iztulkot Roamer, viņš nolēma izveidot sistēmu, lai tiktu ar šo problēmu galā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Patlaban saspringto situāciju izjūt lauksaimniecības nozare, rudenī to izjutīs arī pircēju maki

LETA, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Klauss: Meža nozares eksports līdz gada beigām varētu stagnēt

LETA, 11.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares eksports līdz šā gada beigām, visticamāk, stagnēs, intervijā stāstīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka nav milzīgu cerību par situācijas uzlabošanos tirgū, jo būvniecības sezona iet uz beigām, bet vienīgais segments, kas var uzrādīt milzīgu pārsteigumu, ir enerģētiskā koksne.

"Jāsaprot, ka šobrīd visi ķēdes dalībnieki - ražotāji, vairumtirgotāji, mazumtirgotāji - baidās, jo pēdējā pusgadā tā ir bijis, ka viss, ko tu saražo šodien, rīt ir kļuvis lētāks," skaidroja Klauss. Kā izņēmumu viņš minēja "premium" jeb mājsaimniecības kvalitātes granulas, kurām cena ir kāpusi.

Pēc viņa teiktā, visi ķēdes dalībnieki, tostarp gala patērētājs negrib veidot uzkrājumus, jo no patērētāja ir cerība, no pārdevēja bailes, ka patreizējie krājumi nākotnē būs lētāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biedrība Rail Baltica Business Network veicinās dialogu starp uzņēmējiem un iestādēm

Rūta Lapiņa, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Rīgā nodibināta biedrība «Rail Baltica Business Network», kuras viens no galvenajiem mērķiem ir dialoga veicināšana starp privātā sektora uzņēmējiem, publiskā sektora iestādēm un kapitālsabiedrībām, kas ir ieinteresētas Baltijas valstu lielākā infrastruktūras projekta «Rail Baltica» īstenošanā, kā arī projekta komerciālo iespēju izpētē, informē biedrības pārstāvji.

«Biedrība dibināta ar nolūku pulcēt kopā uzņēmējus Latvijā un starptautiski, kuri aktīvi iesaistītos kvalitatīvā diskusijā šī nozīmīgā projekta īstenošanas un biznesa potenciāla apzināšanas procesā. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmēju izpratni par «Rail Baltica» projektu un tā sniegtajām biznesa iespējām, kā arī aicināt aktīvi iesaistīties šajā procesā. Kā zināms, projekts ir svarīgs ne tikai lokāli, bet arī starptautiski,» stāsta «Rail Baltica Business Network» padomes priekšsēdētājs Anrī Leimanis.

«Rail Baltica Business Network» valdes locekle Anna Rozenfelde informē, ka biedrība divus gadus jau aktīvi darbojas Igaunijā, tā ir nodibināta un sāk savu darbu arī Somijā, bet Lietuvā un Polijā dibināšanas pasākumi notiks jau tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas Latvijā: nozīmīgs atbalsts, bet vai pietiekami izmantots?!

Līga Sičeva, LTRK ES projektu daļas vadītāja, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop» ir uzsācis petīciju, kuras mērķis ir mainīt esošo likumdošanu un neļaut vairs iepriekš plānotiem streikiem būt par kompensācijas atteikuma iemeslu

Aviopasažieri ir aicināti izteikt viedokli un parakstīties interneta platformā «Avaaz» (https://ej.uz/qis9), paužot savu nostāju pret pastāvošo likumdošanu.

Pagaidām petīciju parakstījuši nedaudz vairāk nekā 370 cilvēki. «Šobrīd esam secinājuši, ka cilvēki nelabprāt uzticas globālām petīcījam, tādēļ esam procesā, lai petīciju izveidotu katrā valstī lokāli. Šobrīd mūsu mērķis ir līdz šī gada decembrim savākt 100 tūkstošus parakstu,» saka Marjus Stonkus (Marius Stonkus), «Skycop» izpilddirektors.

Lietuvas jaunuzņēmums «Skycop» cīnās par pasažieru tiesībām ar aviolīnijām, kas izvairās no kompensāciju izmaksāšanas par kavētiem vai atceltiem lidojumiem. Uzņēmums piedāvā ceļotājiem, kuri vīlušies aviolīnijās, atgūt naudu par kavētu, atceltu vai pārpildītu lidojumu, izmantojot starptautisko platformu skycop.com. «Skycop» pārvalda kompensāciju portfeli vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā. Precīzs skaits, cik ceļotājiem uzņēmums ir palīdzējis, netiek atklāts, bet «Skycop» strādā ar pieprasījumiem no 173 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Latvija dara visu, lai izvairītos no pelēkā saraksta scenārija

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija dara visu iespējamo, lai izvairītos no negatīvā scenārija, kad Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force - FATF) februārī Latviju iekļautu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā", uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreiz Latvija dara ļoti pareizi, koncentrējoties uz pirmo scenāriju jeb to, lai mūs šajā sarakstā neiekļauj. Latvija dara visu iespējamo, lai negatīvo scenāriju noņemtu no dienaskārtības. Tas nozīmē ne tikai īstenot pārmaiņas, bet sadarbības partneriem to arī ļoti skaidrā veidā izstāstīt. Tas ir ļoti svarīgi," sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ja Latviju "pelēkajā sarakstā" tomēr iekļauj, finanšu sektora spēja balstīt ekonomiku caur kreditēšanu būs vāja. "Finanšu sektors nebūs pietiekami spējīgs stiprināt Latvijas ekonomiku," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā ir izdarīts milzīgs darbs attiecībā uz likumdošanu. Tiesību aktu izmaiņas ir ļoti plašas, un reti kura valsts var samēroties ar kaut ko līdzīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Jebkura biznesa vērtība un attīstības pamats ir cilvēki. Ja cilvēkiem patīk tas, ko viņi dara, ja viņi ir motivēti pilnveidoties kopā ar uzņēmumu, kurā strādā, tad tiks sasniegti jebkuri mērķi,” uzskata Ričards Zakss, EHR mediju grupas līdzīpašnieks. Viens no uzņēmuma svarīgākajiem mērķiem bija izveidot labāko radio aplikāciju Latvijā – un tas ir izdevies!

Galvenais – būt mobiliem

EHR mediju grupā ietilpst trīs radiostacijas – EHR, EHR Superhits un EHR Russkie Hiti, un katru mēnesi tai izdodas saglabāt vienu no vadošajām komerc-radio grupu pozīcijām, sasniedzot vidēji līdz pat 504 tūkstošiem unikālo klausītāju nedēļā.

Kā stāsta R. Zakss, radio mērķauditorija ir mūsdienīgi mileniāļi, tādēļ nepārtraukti jāseko līdzi jaunākajiem trendiem un tehnoloģijām. “Mūsu klausītāji ikdienā “dzīvo” savā viedtālrunī, tāpēc, lai sasniegtu veiksmīgus rezultātus, mums arī jābūt mobiliem.”

Lai saglabātu līdera pozīcijas arī turpmāk, kompānija savā attīstības plānā iekļāvusi trīs galvenos virzienus. Pirmkārt, orientēšanās uz aktualitātēm, tādēļ EHR portāls sevi pozicionē kā Eiropas popkultūras jaunumu centru, ziņojot par aktuālāko mūzikā. Otrkārt, fokuss uz daudzveidību – klausītājiem jau ir pieejami 20 hitu kanāli. Visbeidzot – konkurētspējas saglabāšana. EHR izstrādājis funkcijām bagātāko mobilo aplikāciju, kas ieņem stabilu vietu mūzikas aplikāciju trijniekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Robopac šajā pandēmijas laikā ir spējis ļoti labi pielāgoties un noreaģēt uz jauno situāciju. Paredzētā dīleru klātienes tikšanās tika ātri pārcelta uz tiešsaistes vidi, un tajā piedalījās lielāks skaits dalībnieku, nekā tas būtu iespējams klātienē. Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, Robopac savu attīstības tempu nezaudē. Kā tas ir iespējams? Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, uz interviju aicināju uzņēmuma Latvijas reģionālo menedžeri Masimiljāno Konfalones (Massimiliano Confalone) kungu.

Konfalones kungs, lai gan Robopac Latvijā nu jau ir plaši atpazīstams zīmols, tomēr mans pirmais jautājums ir – kas ir Robopac?

Robopac ir dibināts 1984. gadā kā uzņēmums, kas ražo pusautomātiskos palešu aptinējus. Tika piesaistīti inženieri, ieguldīti lieli līdzekļi pētniecībā, un šis process turpinās nepārtraukti. Mums ir reģistrēti neskaitāmi patenti, bet mēs nekad neguļam uz lauriem. Tiek uzlabotas esošās iekārtas, norit nepārtraukts modernizācijas un inovāciju process. Nāk klāt jaunas iekārtas, jaunas idejas.

Šī vēlme uzlabot, attīstīt, būt zaļākiem, videi draudzīgākiem ir mūsu uzņēmuma pamatvērtība un dzinulis darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ceļā no lokāla spēlētāja uz reģiona līmenī strādājošu

Māris Ķirsons, 30.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes uzņēmumu grupa AS Repharm iecerējusi paplašināties ārpus Latvijas, pirmais solis jau tika sperts 2020. gadā; lai īstenotu vērienīgos attīstības plānus, nepieciešama kapitāla piesaiste.

Izstrādātais AS Repharm nākamo piecu gadu stratēģiskais plāns Fit for 2025 paredz kompānijai veselības aprūpes segmentā kļūt par nozīmīgu spēlētāju Baltijā. Lai šo mērķi sasniegtu, ir nepieciešams papildu finansējums, kuru varētu piesaistīt, izmantojot divus dažādus risinājumus. Viens no scenārijiem paredz investora piesaisti. Pašlaik notiekot sarunas ar kādu ASV investoru, bet par to iespējamajiem rezultātiem vēl esot pāragri spriest. Savukārt kā alternatīva minētajam scenārijam būtu Repharm startēšana fondu biržā ar IPO.

“Vēlamies kļūt par būtisku spēlētāju Baltijas reģionā, jo īpaši, ja aptieku segmentā jākonkurē ar kompānijām, kuras strādā ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā, un pat ar transnacionālām kompānijām, salīdzinājumā ar kurām esam mazi, lokāli spēlētāji,” vīziju skaidro AS Repharm padomes priekšsēdētājs Andrejs Leibovičs. Viņš uzsver, ka, lai attīstītos, kompānijai ir nepieciešamas ne tikai finanses, bet arī speciālisti – savas jomas profesionāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piesardzīgi raugoties 2023. gadā – ko gan varam sagaidīt?

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās. Tad atnāca 2022. gads, un jau pavisam drīz patiesās norises sāka liecināt par pretējo, liela daļa pasaules palika gluži kā uz pauzes.

Krievijas aizsāktais karš Ukrainā daudziem uzņēmumiem apturēja plānoto ekonomisko augšupeju, lika pārskatīt darbību līdzšinējos tirgos, pārstrukturizēt piegāžu ķēdes un uzsākt cīņu ar izmaksu pieaugumu. Taču 2022. gadā mēs atguvām savu cilvēcīgo būtības šķautni – karš Ukrainā vienaldzīgu atstāja tikai reto. Nupat ir sācies nākamais gads, kurā atkal lūkojamies ar zināmām bažām un cerībām. Vai 2023. gads atnesīs pozitīvas pārmaiņas vai tomēr iestūrēs dziļāk tumšajos un dziļajos ūdeņos, kur mājo pieaugoša inflācija, resursu dārdzība un sajūta, ka nekad nepaliks labāk?

Alternatīvo finansētāju 2022. gada rezumē

2022. gada nogale finansēšanas nozarei bija netipiska – parasti darījumu skaits decembrī pieaug, bet pērn tas samazinājās. Spriežot pēc mūsu uzņēmuma datiem, darījumu skaita samazinājums pret 2021. gada decembri bija 12%, taču pieauga vidējā darījuma summa – par 19%. Tas izlīdzsvaroja nozares darbības apjomus un ļāva pabeigt gadu uz pozitīvas nots. Kopumā 2022. gada pēdējā ceturksnī klienti kļuva vēl piesardzīgāki, lielāku vērību pievēršot biznesa plānošanai un iespējamo ieguldījumu atdeves rēķināšanai. Līdzīgu tendenci jutām jau Covid-19 pandēmijas laikā un energoresursu krīzes priekšvakarā. Varējām precīzi just, kā samazinās patēriņš, jo patērētāji sāka vairāk taupīt un attiecīgi – tērēt mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru