Jaunākais izdevums

Pagājušais mēnesis ir karstākais oktobris, kāds līdz šim bijis pasaules mērogā, trešdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S), kas veic klimata novērošanu.

Oktobra gaitā ASV un Meksikas teritoriju daļas piemeklēja sausums, kamēr citur uz planētas laiks bija mitrāks nekā parasti, kas bieži saistīts ar vētrām un cikloniem.

Jūras virsmas temperatūra bija augstākā, kāda jebkad reģistrēta oktobrī, un to veicināja globālā sasilšana, kurai pēc zinātnieku atzinuma ir svarīga loma tai ziņā, ka vētras kļūst niknākas un postošākas.

"2023.gada oktobrī ir pieredzētas īpašas temperatūras anomālijas pēc četriem mēnešiem, kuros tika pārspēti globālie temperatūras rekordi," sacīja C3S direktora vietniece Samanta Bērdžesa.

"Mēs gandrīz droši varam teikt, ka 2023.gads būs līdz šim siltākais gads, un [vidējā temperatūra] pašlaik par 1,43 Celsija grādiem pārsniedz pirmsindustriālā laikmeta vidējo."

Vidējā temperatūra šī gada oktobrī bija par 1,7 Celsija grādiem augstāka nekā pirmsindustriālā laikmeta vidējā temperatūra oktobrī.

C3S piebilda, ka globālā vidējā temperatūra kopš šī gada janvāra bijusi augstākā, kopš 1940.gadā tika uzsākti šādi mērījumi, un par 1,43 Celsija grādiem pārsniegusi 1850.-1900.gada pirmsindustriālā laikmeta vidējo temperatūru.

Vidējā jūras virsmas temperatūra, izņemot polāros reģionus, pagājušajā mēnesī sasniedza 20,79 grādus pēc Celsija, kas ir visu laiku augstākā temperatūra oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tieslietu ministrija nepilda ST spriedumu par valsts nodevām

Diena.lv, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu segmentā izdzīvošanas laiks

Māris Ķirsons, 04.09.2023

Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā prezidents un SIAMarks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu eksports 2023. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 97, 58 milj. eiro, kas ir par 24, 3% jeb teju 31 milj. eiro mazāks nekā analogā laikā pērn, kad bija 128, 85 milj. eiro līmenī.

"Latvijas mēbeļu ražotāju tradicionālie noieta tirgi stāv uz vietas, Skandināvijas tirgos ir sava veida stagnācija, kas arī ietekmē eksporta rādītājus," situāciju komentē Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā prezidents un SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš piebilst, ka cenu krituma nav, bet tieši pretēji ir cenu kāpums, jo izmaksas Latvijā ir pieaugušas." Cik katrs ražotājs sarunās ar saviem partneriem ārzemēs spēja, tik arī dabūja cenu indeksāciju," tā J. Griķis.

Ārvalstu tirgus stagnācija samazina ienākumus par piektdaļu 

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši 1,76 miljardus...

Viņš arī pašmāju tirgū 2023. gada pirmos mēnešus uzskata par sava veida izdzīvošanas laiku. To apliecinot arī mēbeļu importa dati, kuri rāda, ka šogad tas bijis tikai 40, 39 milj. eiro līmenī, kamēr analogā laikā pērn 51, 8 milj. eiro — kritums par 22%. "Augusts jau bija salīdzinoši labs mēnesis, bet kāds būs gads kopumā, pašlaik vēl pāragri spriest, jo mēbeļu segmentā ļoti nozīmīgs ir tieši otrais pusgads, jo īpaši septembris, oktobris, novembris," uz jautājumu par to, kāda situācija ir pašlaik, atbild J. Griķis. Viņš secina, ka ierastais darba ritms ir pazudis jau kopš Covid-19 pandēmijas.

"Faktiski pēc pandēmijas laika svētkiem mēbeļu segmentā ir savdabīga krīzes situācija ar jautājumu, kas būs tālāk, tomēr tas nav pamats nokārt degunu, un, piemēram, Nakts mēbeles ver vaļā dārgo mēbeļu salonu Polijā (Heavens Polska), kas ir viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem un eksportētājiem," optimismu nezaudē J. Griķis.

Visu rakstu Ārvalstu tirgus stagnācija samazina ienākumus par piektdaļu lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Møller Baltic Import sasniedzis jaunus rekordus

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Møller Baltic Import (MBI), Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijas valstīs, 2023. gadu noslēdzis, piegādājot vairāk nekā 9000 automašīnu.

“Møller Baltic Import 2023. gadā uzrādījis ļoti pārliecinošus rezultātus gan finansiāli, gan ar mūsu pārstāvēto zīmolu jaunu auto pārdošanas rādītājiem. Audi 2023. gadā ir sasniedzis visu laiku labāko rezultātu. Zīmols pirmo reizi ieņēma pirmo vietu premium klases automobiļu konkurencē Lietuvā, savukārt Latvijā – klientiem piegādāts rekordliels automobiļu skaits, saglabājot otro vietu premium segmentā. Volkswagen zīmolam pagājušais gads aizritēja elektrifikācijas zīmē. Volkswagen sasniedza savu mērķi kļūt par lielāko elektrisko automobiļu piegādātāju Latvijā un Lietuvā. Tikmēr Volkswagen komerctransporta zīmola automobiļu piegādes klientiem Baltijā pieauga par 9%, un tā autoparks tika elektrificēts ar ID. Buzz un eCrafter modeļiem. Pārliecinoši pārdošanas rezultāti likumsakarīgi liecina par to, ka arī finansiāli 2023. gads ir bijis ļoti spēcīgs. Šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties ļoti ciešai sadarbībai ar Volkswagen un Audi rūpnīcām un mūsu mazumtirdzniecības partneru profesionālajam un mērķtiecīgajam darbam visā Baltijā. 2024. gadā mums būs jāspēj pielāgoties pārmaiņām, kā arī iespējamai lēnākai tirgus izaugsmei. Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir būtiski izmainījuši ierasto lietu kārtību, kā rezultātā ir nepieciešams pieņemt pārdomātus, bet ātrus lēmumus. 2024. gadam esam noteikuši ambiciozus mērķus. Mēs piedāvāsim spēcīgu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu modeļu klāstu, piemēram, pilnīgi jauno Volkswagen Tiguan un T-Cross, kā arī jaunus pilnībā elektriskus automobiļus, piemēram, Volkswagen ID.7 un ID.7 Tourer, ID. Buzz septiņu sēdvietu versiju un pirmos Audi elektroauto, kas ražoti uz PPE (Premium Platform Electric) platformas, – Q6 e-tron un Audi A6 e-tron. Pāri visam mēs jo īpaši fokusēsimies uz klientu pieredzes pilnveidošanu, kas ir svarīga prioritāte kā Volkswagen un Audi rūpnīcās, tā arī Baltijas tirgū,” saka vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024.gada 1.februāra iebraukšanas maksa Jūrmalas īpaša režīma zonā būs 3 eiro līdzšinējo 2 eiro vietā un iebraukšanas maksa būs spēkā visa gada garumā, kā tas bija līdz 2013. gadam.

Noteikumi kūrortpilsētā mainīti, lai mazinātu ik gadu pieaugošo satiksmes intensitāti un stimulētu braucējus izmantot videi draudzīgākus transporta veidus, informē pašvaldībā.

Caurlaižu režīms Jūrmalas kūrortpilsētā ir kopš 1996. gada, un tikai kopš 2013. gada tas bija atcelts ziemas sezonā.

Nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā Jūrmalā var iebraukt elektromobiļi un CSDD reģistrētie transportlīdzekļi, kas pielāgoti vadītājam invalīdam.

Deklarēto jūrmalnieku īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem caurlaides tāpat kā līdz šim būs bez maksas. Nemainīga paliks arī ilgāka termiņa iebraukšanas caurlaižu maksa: nedēļas caurlaide 7 dienām maksās 10 eiro, mēnesim (30 dienām) – 31 eiro, trīs mēnešiem (90 dienām) – 55 eiro. Caurlaide visam gadam (365 dienām) maksās 180 eiro, kas ir 0,49 eiro dienā, pusgadam (180 dienām) caurlaide maksās 107 eiro, bet 270 dienām – 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu nozarei pagājušais gads ekonomiskās situācijas un lielās inflācijas dēļ bija grūts, intervijā sacīja SIA "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Viņš norādīja, ka sūtījumu tirgus nav izolēts no pārējās ekonomikas, tostarp, piemēram, mazumtirdzniecība pagājušajā gadā uzrādīja samērā vājus rezultātus - 2023.gadā vienīgie mēneši, kad mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga, bija janvāris, februāris un decembris.

Muzikants arī atzīmēja, ka mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā apgrozījums Latvijā samazinājās kopumā par 2,1%, tostarp tieši nepārtikas produktu mazumtirdzniecībā, ar ko pārsvarā strādā sūtījumu kompānijas, kritums bija 2,3%.

"Līdz ar to kopumā ekonomiskā situācija nebija diez ko spoža," sacīja Muzikants.

Savukārt komentējot e-komercijas segmentu, viņš norādīja, ka šajā segmentā situācija bija nedaudz labāka. "Ir redzams, ka 2023.gadā pieaugums ir 2,1%. Taču arī te redzama interesanta tendence, ka pieaugums ir vērojams pirmajā gada pusē līdz jūlijam, bet pēc tam sākas kritums. Tas nozīmē, ka gads kopumā nav bijis viegls," piebilda "Omniva" pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica projektēšanas darbus kavē Spānijas uzņēmums Idom

LETA, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanas darbu kavējumos galvenokārt ir vainojama Spānijas projektēšanas uzņēmuma "Idom" nespēja pilnvērtīgi veikt saistības, teikts Tiesību aktu portālā (TAP) publiskotajā Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā šogad pirmajā pusgadā.

SM norāda, ka šobrīd projektēšanas darbos ir nozīmīgi kavējumi, tostarp pamata trasē caur Rīgu (posms Upeslejas-Misa) paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 32 mēneši, posmā Vangaži-Salaspils-Misa paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 34 mēneši, bet posmos Vangaži-Igaunijas robeža un Misa-Lietuvas robeža paredzamais kavējums ir 17 mēneši.

Rail Baltica projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus...

Ministrijā norāda, ka Spānijas uzņēmums "Idom", kas darbu ar partneriem veic trijās Latvijas pamata trases sekcijās, tostarp posmā cauri Rīgai, kas ir īpaši sarežģīts, nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt saistības. Ņemot vērā, ka attiecīgais uzņēmums strādā arī Lietuvas un Igaunijas atsevišķos pamata trases posmos, tam "Rail Baltica" projektā ir jānodrošina būtiska projektēšanas kapacitāte.

Ziņojumā teikts, ka situācijas novērtējums, ko ir veicis kopuzņēmums AS "RB Rail", liecina, ka "Idom" pamata trases būvprojektu iepirkumos ir iesniedzis pazeminātus izmaksu piedāvājumus, kas neatbilst "Rail Baltica" projekta sarežģītībai un Baltijas valstu būvniecības procesa juridiskajam un institucionālajam ietvaram. Tas nozīmē, ka "Idom" nav paredzējis pietiekamus finanšu resursus efektīvai un termiņiem atbilstošai līgumu saistību izpildei, kas ir radījis krīzi projektēšanas procesā, taču tā tiek aktīvi risināta.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka, vērtējot kavējumus, ir arī jāņem vērā, ka tos ietekmē novēlota trešo pušu, tostarp pašvaldību, tehnisko noteikumu izsniegšana, ar projektu nesaistītu prasību iekļaušana tehniskajos noteikumos un zemes īpašnieku pretestība ģeodēziskajiem darbiem.

SM norāda, ka arī punktveida objektu projektēšanā ir identificēti kavējumi, kas ir saistīti ar novēlotu iepirkuma konkursu izsludināšanu un pretendentu iesniegto piedāvājumu neiekļaušanos pieejamajā budžetā. Piemēram, Salaspils intermodālā loģistikas centra projektēšanas darbu un reģionālo staciju projektēšanas darbu kavējumi ir sasnieguši 12 mēnešus, Rīgas Centrālā multimodālā dzelzceļa mezgla pārvaldības modeļa izstrāde tiek kavēta par 11 mēnešiem, bet starptautiskās lidostas "Rīga" multimodālā transporta mezgla pārvaldības modeļu izstrāde tiek kavēta par 17 mēnešiem.

Pēc ministrijā skaidrotā, minēto pārvaldības modeļu izstrādes kavējumi neļauj savlaicīgi sākt darbu pie privātā kapitāla piesaistes to elementu būvniecībai, kurus Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) nefinansē.

Ziņojumā arī teikts, ka "Rail Baltica" projekts pamatā tiek finansēts no Eiropas Komisijas (EK) EISI finanšu resursa. EK 2014.-2022.gadā izsludināja projektu iesniegumu konkursus, kuros piedaloties un parakstot septiņus finansēšanas līgumus, Baltijas valstis un Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" saņēma EISI finansējumu 1 476 397 152 eiro apmērā, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 1 235 599 906 eiro apmērā. Latvijas aktivitāšu īstenošanai EISI piešķīrums ir 528 391 762 eiro, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļa veido 441 416 153 eiro.

2021.gada EISI militārās mobilitātes aploksnes projektu konkursa rezultātā Latvija saņēma 9 845 135 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 4 922 568 eiro apmērā.

2022.gada iesniegumu konkursā Latvija pieteicās 553 222 750 eiro finansējumam, tostarp EISI finansējumam 470 239 338 eiro apmērā, nodrošinot 82 983 412 eiro budžeta līdzfinansējumu. Konkursa rezultātā Latvija indikatīvi saņem 377 626 051 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzību 298 022 019 eiro apmērā.

Finansēšanas līguma projekts tiek skaņots ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA). Finansēšanas līguma parakstīšana plānota 2023.gada oktobrī.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2023.gada beigām Latvija būs saņēmusi 915 862 947 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 744 360 739 eiro apmērā. Finansējums ir strukturēts astoņos parakstītos finansējuma līgumos un vienā vēl neparakstītā finansēšanas līgumā ar CINEA.

Skaidrojot projekta izmaksas, SM ziņojumā norāda, ka 2017.gada izmaksu-ieguvumu analīze "Rail Baltica" projekta Latvijas daļas izmaksas prognozēja 1,9 miljardu eiro apmērā, savukārt 2021.gadā izmaksas tika lēstas 4,6 miljardu eiro apmērā. 2022.gadā Latvijas daļas izmaksas tiek lēstas 7,5 miljardu eiro apmērā, taču, kā uzsver SM, precīzākas "Rail Baltica" projekta izmaksas būs iespējams aprēķināt tikai pēc būvprojektēšanas posma noslēguma un jaunās izmaksu-ieguvumu analīzes pabeigšanas 2024.gada nogalē.

Tāpat ziņojumā teikts, ka "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešams atsavināt aptuveni 1700 nekustamo īpašumu. No tiem patlaban atsavināti 192, tostarp šogad pirmajā pusgadā - 17.

SM skaidro, ka lēnā nekustamo īpašumu atsavināšanas gaita ir skaidrojama ar to, ka Latvija cenšas izvairīties no piespiedu atsavināšanas procesa. Patlaban ir pieņemts likums par četru nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un drīzumā piespiedu atsavināšanas izskatīšanai Saeimā varētu tikt iesniegts vēl viens nekustamais īpašums.

Īpašumu atsavināšanu, pēc ministrijā skaidrotā, paildzina arī kavējumi "Rail Baltica" trases projektēšanā, jo projektētājam tiek prasīts sniegt pietiekami precīzus datus par atsavināmo īpašumu pirms projektēšanas risinājumu pilnas izstrādes, lai atsavinātu precīzi to zemes daļu, kas nepieciešama projektam.

Pēc publiskotās informācijas, "Rail Baltica" posmā Misa-Lietuvas robeža īpašumu atsavināšanu plānots noslēgt līdz 2025.gada vidum, posmā Vangaži-Salaspils-Misa - līdz 2026.gada vidum, posmā Vangaži-Igaunijas robeža - līdz 2026.gada vidum, bet posmā Misa-Upeslejas (caur Rīgu) - līdz 2027.gada beigām. Rīgas centrālajā stacijā īpašuma atsavināšana ir noslēgta, savukārt lidostas "Rīga" posmā to plānots noslēgt līdz šā gada beigām.

Plānotie "Rail Baltica" infrastruktūras objekti Latvijā ir 18 pasažieru apkalpes vietas, tostarp divas "Rail Baltica" starptautiskās stacijas un 16 reģionālās stacijas, kravu termināls, ritošā sastāva depo un divi infrastruktūras apkalpes punkti.

Informatīvais ziņojums izskatīšanai TAP portālā publicēts trešdien, 27.septembrī. Par tā saskaņošanas termiņu noteikts 11.oktobris.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro. "Šobrīd mums ir par apmēram 18 miljoniem eiro augstāks rēķins par projektēšanas pakalpojumiem," sacīja ministrs, piebilstot, ka projektēšanas procesā šobrīd faktiski ir zināma dīkstāve.

Tāpat ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir uzsākusi publisko obligāciju piedāvājumu Baltijas valstīs. Līdz 20. oktobrim ikviens var parakstīties uz jaunajām obligācijām ar fiksētu gada procentu likmi 13% apmērā.

Jaunās obligācijas tiek piedāvātas gan privātajiem, gan profesionālajiem jeb institucionālajiem investoriem. Pieteikšanās uz obligāciju iegādi būs spēkā līdz šā gada 20. oktobrim, un saskaņā ar obligāciju emisijas prospektu, kopējais emisijas apjoms sākotnēji ir ierobežots līdz 75 000 000 milj. eiro. Tas nozīmē, ka iegādei kopumā būs pieejamas 750 000 parāda vērtspapīra vienības ar nominālvērtību 100 eiro apmērā. Lai kļūtu par jauno obligāciju turētāju, investoram ir jāveic investīcija vismaz 1000 eiro apmērā, proti, jāiegādājas vismaz 10 obligācijas.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gada 31. oktobris, bet procentu izmaksa paredzēta reizi ceturksnī uz investora bankas kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa sākusi skatīt tabakas izstrādājumu vairumtirgotājs "Pro Vape" prasību par 5000 eiro morālā kaitējuma piedziņu saistībā ar reputāciju aizskarošu, nepatiesu ziņu izplatīšanu, 12.oktobrī vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Prasība pret Rīgas Austrumu slimnīcas plaušu ārstu Alvilu Kramu vērsta par sabiedrisko mediju portāla "Rus.lsm.lv" sižetu. Tajā žurnālists Daniils Smirnovs atklāja, ka, tirgojot aromatizētās bezdūmu e-cigaretes, netiek ievēroti visi tirgošanas nosacījumi.

Tirgotāji reportāžā skaidroja, ka reklāmas plakātu nejauši apskatei izstūmusi apkopēja. Sižetā intervēts ārsts Krams. Viņš uzsvēra, ka pārkāpumus redz pats un ka elektroniskās cigaretes ir bīstamas, un smēķēšana var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.

"Toksiskas vielas tirgotājs iesūdz tiesā ārstu, kurš publiski ir aicinājis tirgotājus un valsts institūcijas ievērot likumu! Tas ir bīstams signāls visai medicīnas nozarei un sabiedrībai, ka ārstam mēģina aizliegt izteikt viedokli un brīdināt sabiedrību. Tas ir unikāls tiesas process visas Eiropas Savienības kontekstā," apgalvoja Krams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijai (VP) pagājušais gads nebija viegls, un pērn reģistrēto noziegumu skaits ir pieaudzis, kas gan pamatā saistīts ar atbildības pastiprināšanu dzērājšoferiem, piektdien žurnālistiem atzina VP priekšnieks Armands Ruks.

Aizvadītais gads nebija viegls, jo norisinājās daudzi sarežģīti notikumi, ņemot vērā vispārējo stāvokli Baltijā, ģeopolitisko situāciju, karu Ukrainā, hibrīdkara izpausmes, policijas reformu, darbinieku motivāciju un vēlmi sniegt kvalitatīvāku darbu sabiedrībai. Tāpat bijušas pietiekami skaļas krimināllietas, kas saistītas ar jauniešiem, Gunāra Rusiņa gadījums, kara Ukrainā attaisnošana un Putina vadītās Krievijas slavināšana.

Pērn valstī reģistrēti 35 719 noziegumi, no kuriem 32 950 reģistrēti VP. 2022.gadā valstī reģistrēti 33 821 noziegums, bet VP reģistrēti 31 741. 2021.gadā reģistrēti 32 820 noziegumi, bet VP - 30 790 noziegumi. Vēl iepriekšējos gados noziegumu skaits bija daudz lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz svētdienu Rīgas ostā ienāca konteinerkuģis MSC MARITINA V, kas ir lielākais Rīgu jebkad apmeklējušais konteinerkuģis.

266 metrus garais un 37 metrus platais kuģis kuģo zem Madeiras (Portugāles) karoga, un tā maksimālā ietilpība ir 4533 TEU (20 pēdu konteineri).

Kuģa operators ir Šveicē bāzētā starptautiskā kompānija MSC (Mediterranean Shipping Company), kas Rīgas ostu iekļāvusi savas regulārās konteineru līnijas maršrutā.

MSC MARITINA V Rīgas ostā vispirms piestāja un tika apkalpots pie SIA “Rīgas Centrālais Termināls” piestātnēm, un tagad tas pārtauvots pie SIA “Baltic Container Terminal”, kur turpinās kuģa kraušanas darbi. No Rīgas ostas konteinerkuģis šodien dosies tālāk uz Havras ostu Francijā.

Rīgas osta ir vienīgā osta Latvijā, caur kuru notiek regulāro līniju konteinerpārvadājumi. Pašreiz konteinerpārvadājumus caur Rīgu veic sešas regulāro konteineru līnijas - CMA CGM, Maersk, Mediterranean Shipping Company (MSC), Sea Consortium Pte. Ltd Trading, Unifeeder un Samskip Multimodal B.V.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir izveidota un uzsākusi darbu jauna konteinerkravu pārvadājumu līnija, savienojot četras vadošas Eiropas ostas maršrutā Rīga - Halla (Lielbritānijā) - Roterdama (Nīderlandē) - Helsinki (Somijā), informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Konteinerpārvadājumus caur Rīgas ostu nodrošina Nīderlandes kompānijas Samskip pārvaldītā konteinerkuģu līnija Samskip Multimodal B.V. Līnijā pārvadājumu nodrošina divi vidēja izmēra konteinerkuģi - BF Cartagena un Dornbusch, kas ienāk Rīgas ostā pēc regulāra grafika - vienu reizi nedēļā.

“Esam priecīgi atklāt jauno konteineru pārvadājumu pakalpojumu, kas savieno Rīgas ostu ar Hallas un Roterdamas ostām, un uzskatām to par ļoti nozīmīgu notikumu. Regulāru konteinerpārvadājumu uzsākšana caur Rīgas ostu ir apliecinājums Samskip uzticībai saviem klientiem. Mēs nopietni strādājam, lai uzzinātu un uzklausītu mūsu klientu vajadzības, kā arī darām visu, lai tās piepildītu. Šajā gadījumā kopā ar klientiem tika identificēta nepieciešamība pēc ātra konteineru pārvadājuma no Rīgas uz Lielbritāniju, kas vienlaikus nodrošinātu uzticamu servisu un augsta līmeņa klientu apkalpošanu,” norāda kompānijas Samskip Baltijas jūras reģiona direktors Johans van der Pijls (Johan van der Pijl).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču eksportam grūti laiki, tekošajā kontā saglabājas deficīts

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas maksājumu bilancē tekošajā kontā reģistrēts deficīts 558 miljonu eiro apmērā, tas ir, 5.3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai arī deficīts ir nedaudz lielāks par šī gada pirmo pusgadu, tas tomēr ir mazāks nekā 2021. un 2022. gadā (gan miljonos eiro, gan pret IKP). Šogad deviņos mēnešos tekošā konta deficīts bija 1.4 miljardi eiro, kas ir 4.8 % no IKP.

Eiropas tautsaimniecības bremzējas – augsto procentu likmju iespaidā apstājušies nekustamo īpašumu un būvniecības sektori un mazinājies patēriņš. Tas nozīmē Latvijas eksportētājiem vājāku ārējo pieprasījumu un virknei Latvijas eksportam nozīmīgu preču arī zemākas cenas. Lai arī cenas pēc ilgstošāka krituma ir stabilizējušās, nozīmīgāko tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nevieš.

Eiropas ekonomikas nedienas turpina atsaukties uz preču eksportu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu tirgum augustā kopumā bija lejupejoša tendence – vadošās kriptovalūtas piedzīvoja kritumu vidēji par 9 %.

Tomēr strauju palēcienu kriptovalūtas piedzīvoja pēc Grayscale – viena no lielākajiem kripto aktīvu pārvaldītājiem – negaidītās uzvaras tiesā pret ASV Vērtspapīru un biržu komisiju, norāda Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā Polina Brotjē.

Mēneša pirmajā pusē kriptovalūtu tirgus bija ļoti stabils, bez straujām izmaiņām. Situācijā mainījās 15. augustā, kad kriptovalūtu tirgus vērtība kritās, sekojot kārtējam bāzes procentu likmju paaugstinājumam. Savukārt 29. augustā varēja novērot pilnīgi pretēju kriptovalūtu tirgus reakciju.

Pēc Grayscale uzvaras tiesā pret ASV Vērtspapīru un biržu komisiju kriptoaktīvi dažu stundu laikā piedzīvoja strauju kāpumu vidēji par 6 %. Tiesas spriedums paver ceļu Bitcoin ETF (biržā tirgoto fondu) izveidei ASV biržās. Tas atvieglos kriptovalūtu pieejamību institucionālajiem investoriem, piemēram, pensiju fondiem, tādejādi ievērojami kāpinot kopējo pieprasījumu pēc kriptoaktīviem. Tomēr straujais cenu kāpums bija īslaicīgs, jo kriptovalūtu vērtība pēdējā mēneša laikā atkal nokritās, atgriežoties iepriekšējā līmenī, kādā tā bija pirms tiesas lēmuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akciju tirgi gatavi svinēt Ziemassvētkus un ar mērenu optimismu sagaidīt 2024. gadu

Voldemārs Strupka, Signet Bank investīciju eksperts, 21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.

Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

  • 78 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%);

  • 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas un Izraēlas sadarbības potenciāls nav zudis

Irina Rubinčika, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības vadītāja Izraēlā, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālās bankas direktoru padome otrdien ārkārtas sanāksmē nolēma būtiski palielināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā straujo rubļa kursa kritumu.

Banka bāzes procentlikmi palielināja par 3,5 procentpunktiem līdz 12%.

"Šis lēmums paredzēts, lai ierobežotu cenu stabilitātes riskus," norāda banka.

Banka novērojusi, ka rubļa vērtības kritums negatīvi ietekmē patēriņa cenas, tādējādi pieaugušas prognozes par inflācijas kāpumu.

Jau vēstīts, ka Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru pirmdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada 23.marta, kad bija apritējis mēnesis kopš Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, un pārsniedza 100 rubļus par ASV dolāru.

Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru sarukusi par aptuveni 30%.

Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas arvien vairāk ietekmē nacionālās valūtas vērtību. Rietumvalstu noteiktie ierobežojumi Krievijas naftas eksportam un cenas griesti samazinājuši Krievijas eksporta ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu maģistrāles būvniecības sadārdzinājums pārsniegs aptuveni 7 miljonus eiro, šodien, apsekojot būvniecības objektu, informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķa vērtējumā, liela daļa sadārdzinājuma ir veidojusies Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ, kas izraisīja būvmateriālu cenu kāpumu, savukārt otra daļa ir saistīta ar neparedzētiem būvdarbiem. Pirmajā būvniecības kārtā kara dēļ sadārdzinājums bijis 2,7 miljoni eiro, otrajā - 3,4 miljoni eiro.

Savukārt papildu darbu dēļ sadārdzinājums pirmajā projekta kārtā bijis 1,7 miljoni eiro, bet otrajā - 1,5 miljoni eiro. Papildu darbi esot saistīti gan ar komunikācijām, kas neesot atradušās vietās, kur norādīts dokumentācijā, un bijis jāmeklē citus risinājumus. Arī grunti bijis jāmaina pret stabilāku.

Atsevišķās pozīcijās esot arī ietaupījumi, līdz ar to kopējais sadārdzinājums esot vairāk nekā 7 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Wall Street Memes drīz būs izpārdots – kas ir šī populārā kriptovalūta?

Sadarbības materiāls, 30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu cenas pēdējā laikā piedzīvojušas gan pamatīgus kritumus, gan kāpumus. Lai gan kriptovalūtu tirgus pašlaik neizskatās īpaši iedvesmojoši investīciju veikšanai, daudzi šobrīd spekulē par Wall Street Memes cenas kāpumu. Tas gaidāms līdz ar žetona iepriekšpārdošanas beigām, kad $WSM tiks kotēts biržās.

Pēdējo divu mēnešu laikā projekta atbalstītāju skaits ir ievērojami pieaudzis un aktivizējis meme monētu kopienu, kurā ir vairākas ietekmīgas personas, tostarp miljardieris un inovators Elons Masks. Arī lieli investori izrāda interesi par šo iepriekšpārdošanu, un viens investors paziņoja, ka Wall Street Memes ir ieguldījis vairāk nekā 1 miljonu ASV dolāru.

Tagad, kad Wall Street Memes iepriekšpārdošana beidzot ir pārsniegusi 25 miljonu ASV dolāru robežu, situācija sāk uzkarst vēl vairāk – ir atlicis mazāk nekā viens mēnesis, lai pievienotos un kļūtu par vienu no pirmajiem $WSM investoriem.

Kas ir Wall Street Memes un kāpēc tajā investēt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksas brīdi nosaka nevis peļņas sadali, bet tā aprēķināšanas brīdi.

LTRK aģentūrai LETA pauda, ka organizācija kritiski vērtē nodokļu sloga palielināšanu, nodokļu sistēmas komplicēšanu ar izņēmumiem un īpašiem režīmiem, kā arī neprognozējamu nodokļu politiku, kas samazina investīcijas Latvijā, jo zūd uzņēmēju uzticēšanās likumdevējam un valsts pārvaldes iestādēm.

Tāpat LTRK uzsver, ka nodokļu sistēmas fragmentācija ir arī tiešā pretrunā ar Latvijas apņemšanos mazināt administratīvo slogu un veicināt produktivitāti.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidro, ka atkārtota UIN nomaksas kārtības grozīšana būtu sliktas likumdošanas paraugs. "Šobrīd uzņēmējiem ir īpaši būtiski sekmēt finansējuma pieejamību, tomēr likumprojekts šo problēmu nerisinās, bet gan drīzāk pasliktinās," viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru