Pakļausies milžu diktātam

2018. gada 25. janvāris plkst. 9:49
Autors: Sandra Dieziņa
Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas jaunais Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājuma projekts nākamajam periodam radīs lielāku birokrātiju un nepiedāvā risinājumu būtiskām tirgus problēmām

Intervijā DB ekonomists, Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadošais pētnieks, kurš ilgus gadus strādājis ar politikas analīzes un teritoriju attīstības ekonomikas jautājumiem, Andris Miglavs norāda, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) piedāvājumu izveidojušas citas Rietumeiropas valstis, bet Latvija šajā jomā ir pasīvā pozīcijā.

Konferencē par KLP iepriekš izteicāties, ka tā ir slima un jaunais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nav revolūcija, bet evolūcija. Kāpēc tik skarbs viedoklis?

Piedāvājums, kas nācis no EK, ir radīts Briselē un atspoguļo primāri lielāko politikas veidošanas milžu – Vācijas, Francijas, Itālijas un Nīderlandes, iespējams, arī Polijas pozīciju. Šķiet, ka Latvija šajā procesā ir bijusi pasīvā pozīcijā un, cik man zināms, nav nākusi klajā ar savu iniciatīvu un uzstādījumiem nākamajam plānošanas posmam, ja neskaita tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Izskatās, ka tā nav bijusi mūsu valsts prioritāte. Par to liecina arī fakts, ka 2010. gadā toreizējo budžeta grūtību apstākļos Zemkopības ministrija faktiski slēdza finansējumu pastāvīgam neatkarīgas politikas analīzes pētniecības virzienam, turklāt ne tikai mūsu institūtā, bet vispār Latvijā, un līdz šim tas praktiski nav atjaunojies. Tāpēc manis šodien teikto, no profesionālā viedokļa raugoties, var vērtēt kā zināmā mērā amatierisku un profesionālajā pieredzē balstītu, jo tas nebalstās kādā nopietnā, speciāli šai tēmai veltītā pētījumā. Jo nedz es, nedz kāds no Latvijas pētniecībā strādājošajiem kolēģiem šos politikas veidošanas piedāvājumus un jaunos uzstādījumus ir profesionāli analizējis, nedz palīdzējis veidot Latvijas pozīciju.

Tas ir jautājums par Latvijas politisko izvēli – vai tā grib būt aktīvs Eiropas politikas veidošanas procesa dalībnieks vai vienkārši formāli piedalīties debatēs. Tā ir mūsu sabiedrības politiskā izvēle. Ja Latvija vēlētos profesionāli piedalīties šajās debatēs, mums jābūt argumentiem, un tiem jābūt arī zinātniski korekti pamatotiem.

Ja par konkrēto Eiropas KLP pārmaiņu piedāvājumu, tad, pēc būtības – jā, arī manā ieskatā kopējā lauksaimniecības politika ir slima. Kādreiz bija teiciens – klausieties manos vārdos, bet neskatieties manos darbos. Šeit būtībā ir tas pats. Vārdos sakām – jā, mums ir vajadzīga pārtikas drošība, vajadzīga vide. Bet praktiski tiek meklēti argumenti, lai sabiedrībai pamatotu, kādēļ saglabājams esošais Eiropas lauksaimniecības budžets un kādēļ būtu saglabājama esošā tiešmaksājumu sistēma. Sakām, ka mērķis ir politiku vienkāršot, bet jaunais piedāvājums praksē nozīmē vēl tālāku politikas īstenošanas administrēšanas sarežģīšanu. Tā jau ir birokratizējusies, un labi domātie pasākumi, kā zaļināšana, ir radījuši vairāk jautājumu kā redzamu pozitīvo efektu.

Vai jaunais EK piedāvājums nozīmē lielāku birokrātiju?

Manuprāt, skaidri un nepārprotami tā būs lielāka birokrātija, sākot no plānošanas posma un tālāk uz atskaitīšanās posmu. Vienlaikus tiks radīta sodāmības precedenta iespēja. Ja vēlēsies, vienmēr kāds varēs pateikt – jūs neesat sasnieguši izvirzītos rādītājus, tāpēc jūs ir pamats sodīt.

Visu interviju Pakļausies milžu diktātam lasiet ceturtdienas, 25. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu