Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas jaunais Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājuma projekts nākamajam periodam radīs lielāku birokrātiju un nepiedāvā risinājumu būtiskām tirgus problēmām

Intervijā DB ekonomists, Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadošais pētnieks, kurš ilgus gadus strādājis ar politikas analīzes un teritoriju attīstības ekonomikas jautājumiem, Andris Miglavs norāda, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) piedāvājumu izveidojušas citas Rietumeiropas valstis, bet Latvija šajā jomā ir pasīvā pozīcijā.

Konferencē par KLP iepriekš izteicāties, ka tā ir slima un jaunais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nav revolūcija, bet evolūcija. Kāpēc tik skarbs viedoklis?

Piedāvājums, kas nācis no EK, ir radīts Briselē un atspoguļo primāri lielāko politikas veidošanas milžu – Vācijas, Francijas, Itālijas un Nīderlandes, iespējams, arī Polijas pozīciju. Šķiet, ka Latvija šajā procesā ir bijusi pasīvā pozīcijā un, cik man zināms, nav nākusi klajā ar savu iniciatīvu un uzstādījumiem nākamajam plānošanas posmam, ja neskaita tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Izskatās, ka tā nav bijusi mūsu valsts prioritāte. Par to liecina arī fakts, ka 2010. gadā toreizējo budžeta grūtību apstākļos Zemkopības ministrija faktiski slēdza finansējumu pastāvīgam neatkarīgas politikas analīzes pētniecības virzienam, turklāt ne tikai mūsu institūtā, bet vispār Latvijā, un līdz šim tas praktiski nav atjaunojies. Tāpēc manis šodien teikto, no profesionālā viedokļa raugoties, var vērtēt kā zināmā mērā amatierisku un profesionālajā pieredzē balstītu, jo tas nebalstās kādā nopietnā, speciāli šai tēmai veltītā pētījumā. Jo nedz es, nedz kāds no Latvijas pētniecībā strādājošajiem kolēģiem šos politikas veidošanas piedāvājumus un jaunos uzstādījumus ir profesionāli analizējis, nedz palīdzējis veidot Latvijas pozīciju.

Tas ir jautājums par Latvijas politisko izvēli – vai tā grib būt aktīvs Eiropas politikas veidošanas procesa dalībnieks vai vienkārši formāli piedalīties debatēs. Tā ir mūsu sabiedrības politiskā izvēle. Ja Latvija vēlētos profesionāli piedalīties šajās debatēs, mums jābūt argumentiem, un tiem jābūt arī zinātniski korekti pamatotiem.

Ja par konkrēto Eiropas KLP pārmaiņu piedāvājumu, tad, pēc būtības – jā, arī manā ieskatā kopējā lauksaimniecības politika ir slima. Kādreiz bija teiciens – klausieties manos vārdos, bet neskatieties manos darbos. Šeit būtībā ir tas pats. Vārdos sakām – jā, mums ir vajadzīga pārtikas drošība, vajadzīga vide. Bet praktiski tiek meklēti argumenti, lai sabiedrībai pamatotu, kādēļ saglabājams esošais Eiropas lauksaimniecības budžets un kādēļ būtu saglabājama esošā tiešmaksājumu sistēma. Sakām, ka mērķis ir politiku vienkāršot, bet jaunais piedāvājums praksē nozīmē vēl tālāku politikas īstenošanas administrēšanas sarežģīšanu. Tā jau ir birokratizējusies, un labi domātie pasākumi, kā zaļināšana, ir radījuši vairāk jautājumu kā redzamu pozitīvo efektu.

Vai jaunais EK piedāvājums nozīmē lielāku birokrātiju?

Manuprāt, skaidri un nepārprotami tā būs lielāka birokrātija, sākot no plānošanas posma un tālāk uz atskaitīšanās posmu. Vienlaikus tiks radīta sodāmības precedenta iespēja. Ja vēlēsies, vienmēr kāds varēs pateikt – jūs neesat sasnieguši izvirzītos rādītājus, tāpēc jūs ir pamats sodīt.

Visu interviju Pakļausies milžu diktātam lasiet ceturtdienas, 25. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: MILZU! meklē investorus

Monta Glumane, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - MILZU! ieviesis jaunu produktu līniju, apvienojot šokolādi ar rudzu pārslām

Žanete Hāka, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu ražotājs MILZU! izveidojis jaunu produktu līniju - šokolādes konfektes un tāfelītes, apvienojot šokolādi ar rudzu pārslām, DB informēja kompānijas vadītājs Enno Ence.

MILZU! nonācis pie idejas, kā klasisko šokolādi pasniegt citā formā, papildinot to ar rudzu pārslu kraukšķiem, viņš stāsta.

Jaunums ir 3 veidu «bites» jeb našķu gabaliņi: premium tumšā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm, premium piena šokolāde ar rudzu kraukšķiem, āboliem un kanēli, kā arī premium baltā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm.

Šobrīd MILZU! saldumu piedāvājumā pieejamas arī 2 veidu šokolādes tāfelītes: premium tumšā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm, kā arī premium piena šokolāde ar rudzu kraukšķiem āboliem un kanēli un rozīnēm. MILZU! brokastu pārslu klāstā ir 25 dažādi produkti bērniem un pieaugušajiem.

2018.gadā Milzu! jaunu produktu izstrādē ieguldījis 50 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Milzu! apgrozījums pērn pieaudzis par apmēram 40%

LETA, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu un uzkodu ražotāja SIA "Milzu!" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskajiem datiem, bija apmēram 900 000 eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2018.gadā, pastāstīja kompānijas īpašnieks Enno Ence.

Viņš atzīmēja, ka "Milzu!" pagājušajā gadā attīstīja pārdošanu ārvalstu tirgos, realizācijas īpatsvaram eksporta tirgos sasniedzot 65%, kamēr gadu iepriekš šīs īpatsvars bija mazāks nekā 50%.

Ence minēja, ka pagājušajā gadā uzņēmuma produkcijas realizācijas apmērs ārvalstīs palielinājās par 63% salīdzinājumā ar 2018.gadu, bet vietējā tirgū uzņēmuma realizācijas apmēri 2019.gadā pieauga par 25%.

Pērn "Milzu!" sāka realizēt produkciju vairākos jaunos ārvalstu tirgos, tostarp Vācijā, Somijā, Kanādā, Slovēnijā, Saūda Arābijā, Rumānijā un Filipīnās. Tāpat gada nogalē uzņēmums sāka ražot pārslas Namībijas tirgum. Uzņēmums produkciju šobrīd realizē kopumā 20 eksporta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Latvija varot kļūt par vēja enerģijas lielvalsti un nodrošināt ar šo atjaunojamo resursu pašmāju vajadzības.

Kariņš: Latvijai ir milzu priekšrocības

Latvijai ir potenciāls kļūt par vēja enerģijas lielvalsti

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tehnoloģiju giganti apēdīs tradicionālās bankas?

Latvijas Bankas maksājumu eksperte Edīte Gailiša, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google, Apple, Facebook un Amazon (apzīmētas arī kā GAFA) ir dominējošie spēlētāji savās jomās.

Piemēram, 2018. gadā visā pasaulē 90% gadījumu, meklējot informāciju internetā, izmantots Google meklētājs. Facebook kopā ar Google ir dominējošie spēlētāji digitālās reklāmas pārdošanā (kopā tie aizņem vairāk nekā 50% tirgus). 2018. gada beigās Facebook bija gandrīz 2.4 miljardi lietotāju (tas ir vairāk nekā 30% planētas iedzīvotāju), un katru minūti tiek reģistrēti 400 jauni lietotāji. Google ir apmēram 1.5 miljardi lietotāju, Amazon – apmēram 300 miljoni. Tāpat strauji audzis Apple maksājumu risinājuma Apple Pay lietotāju skaits – 2018. gadā tas sasniedzis 383 miljonus (pieaugums pret 2017. gadu ir 67%).

Arvien nozīmīgāku lomu spēlē arī Ķīnas lielie tehnoloģiju uzņēmumi Baidu, Alibaba (AliExpress platformas uzturētājs), Tencent un Xiaomi (kopā apzīmēti kā BATX), kas radījuši digitālas ekosistēmas, ietekmējot Ķīnas iedzīvotāju ikdienu un dzīvi, kā arī metuši izaicinājumu GAFA pārākumam, aktīvi darbojoties ārpus Ķīnas robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Džonsons par Brexit: mēs to paveiksim līdz 31.oktobrim

LETA--REUTERS, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka ievēros likumu, bet nodrošinās valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) līdz oktobra beigām - ar vai bez vienošanās.

Lielbritānijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas pieprasa premjerministram lūgt ES atlikt Brexit, ja līdz 19.oktobrim netiks panākta vienošanās par izstāšanos.

Taču britu mediji vēsta, ka Džonsona komanda pēta, kā iespējams šo likumu apiet.

Jautāts, kā viņam tas izdosies, Džonsons intervijā britu raidorganizācijai BBC sacīja, ka ievēros konstitūciju un pakļausies likumiem, bet Brexit notiks 31.oktobrī.

Premjerministrs uzsvēra, ka cilvēkiem jāsaprot, ka Lielbritānija nepagarinās Brexit un izstāsies 31.oktobrī - ar vai bez vienošanās.

Taču Džonsons neatklāja, kā izvairīsies no nepieciešamības lūgt pagarinājumu, ja vienošanās par Brexit netiks panākta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Gada laikā olu cenas pieaugušas par ceturtdaļu. «Veikali arī grib nopelnīt.»

Mazumtirdzniecībā pagājušā gada laikā olu cenas pieauga par vidēji 24,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Tas bija viens no lielākajiem cenu pieaugumiem kādam no pārtikas produktiem, un tas sekmēja kopējo patēriņa cenu pieaugumu.

Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) dati rāda, ka 2017. gada decembrī vistu olu 10 gab. zemākā cena Rīgas lielveikalos bija 1,895 eiro, savukārt gadu iepriekš – 1,54 eiro. 2015. gada decembrī olu zemākā cena bija 1,36 eiro.

Latvijā veikalos cenas olām joprojām ir salīdzinoši augstas. «Veikali arī grib nopelnīt, tirdzniecības uzcenojums ir augsts,» vietējo tirgu raksturo Latvijas Olu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un a/s Balticovo padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze. Viņš prognozē, ka līdz Lieldienām būtisku cenu izmaiņu vairs nebūs, bet pēc šiem svētkiem tradicionāli varētu būt cenas kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tevi atpazīs – gribi to vai nē

Jānis Šķupelis, Anda Asere, Monta Glumane, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Olivier Coret/SIPA/Scanpix/LETA

Arī Rietumvalstis virzās uz to, lai ikdienas dzīvē – vēlies to vai nē – uz ielas tiktu ieviestas varas iestāžu kontrolētas sejas atpazīšanas tehnoloģijas.

Ja pirms kāda laika varēja šķist, ka tas vairāk ir paredzēts tādai valstij kā Ķīna, tad pieejamā informācija liecina, ka valdības kontrolētas sejas atpazīšanas tehnoloģijas tiks izmantotas arī, piemēram, Londonā.

Ir jābūt absolūtai ticībai, ka aktuālā un, cerams, likumīgā vara vienmēr būs godīga (gan vispārējā, gan kāda tehnoloģijām tuva ierēdņa individuālā līmenī) un pakļausies kādai nosacīti jēdzīgai izpratnei par sludinātajām, piemēram, Rietumu pasaules pamatvērtībām. Katrā ziņā orvelistiskie brīdinājumi par ciešu Lielā brāļa uzraudzību nebūt vairs nešķiet kāda zinātniskā fantastika.

"Kopumā Iekšlietu ministrija saskata ieguvumus šādu tehnoloģiju attīstībā, īpaši stratēģiski svarīgos objektos, piemēram, lidostās un ostās, lai varētu inovatīvā veidā rūpēties par sabiedrības drošību. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas dotu iespēju pūļos identificēt meklējamo personu sarakstā iekļautos cilvēkus, piemēram, aizdomās turamās un pazudušās personas," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjera kandidāts Aldis Gobzems ir malacis, ka vismaz ir nosēdinājis pie viena galda gandrīz visu atšķirīgo partiju pārstāvjus, kuri pirms tam vilka līnijas viens pret otru.

Kad beidzas liels karš, pie sarunu galda apsēžas ne tikai draugi, bet arī pretinieki. Jo, neskatoties uz visām domstarpībām un atšķirībām, neskatoties uz to, ka ir šauts un karots, mēģinot vienam otru sakaut, ir nonākts līdz tam, ka karam vienreiz ir jāpieliek punkts. Tāda ir kopējā griba. Citādi zaudējumi būs pārāk lieli. Citādi nevienam nebūs labāk, bet sliktāk. Citādi var tikt pazaudēts tas viss, kas cīņā ir iegūts un sasniegts. Jo mērķis nav karš, bet miers un labāka dzīve.

Gobzema izredzes ir pieaugušas, jo ir skaidri redzams, ka iepriekšējais bloks, kuram bija tikai 32 balsis, ir nojaukts. Tagad Gobzemam ir daudz vairāk balsu. Jo skaļāk par «populista» kandidatūru «ierēc» Facebook «troļļi», jo vairāk ir skaidrs, ka par spīti agresīvajai, pret viņu vērstajai kampaņai medijos un sociālajos tīklos Gobzemam ir iespējas izveidot valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ģirģens: Pastāv risks par valsts autoceļu uzturēšanas sadārdzināšanos brīvajā tirgū

Db.lv, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī brīža situācija ar valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu nerada pārliecību, ka līdz galam tiks ievēroti labas pārvaldības principi un šī reforma tiks īstenota valsts interesēs, uzskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens.

"Tieši pretēji - pastāv objektīvi riski, ka šobrīd sagatavotā reforma valsts autoceļu uzturēšanas atdošanai privātajās rokās varētu sadārdzināt pakalpojuma izmaksas, kā arī nākotnē radīt lielāku valsts atkarību no dažiem tirgus spēlētājiem," viņš norāda.

Par tirgus atvēršanu vēl būs jālemj Saeimai, un tā būs politiska izšķiršanās. Par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu šonedēļ notika Saeimas komisijas sēde, kurā deputāti uzklausīja reformas virzītāju Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un Konkurences padomi.

Komisijas vadītājs uzsver, ka tuvējās kaimiņvalsts Igaunijas piemērs liecina, ka pēc tirgus atvēršanas valstij izmaksas nevis samazinājušās, bet pieaugušas. Autoceļu uzturēšana ir specifiska darbības joma, kas prasa vērienīgus kapitālieguldījumus tehnikā un cilvēku resursos. Šobrīd valsts iegādājās šo pakalpojumu no valsts uzņēmuma - VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU), kas nozīmē, ka par pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis. Turklāt saprotams, ka šāda pakalpojuma sniegšanai būs nepieciešams ņemt kredītā tehniku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ģenerālvienošanās kā legāls kartelis

Jānis Goldbergs, DB žurnālists, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3. novembrī spēkā stājās ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā, kas kļūst saistoša visiem darba devējiem, kas saimniecisko darbību veic būvniecības nozarē. Vienošanās paredz, ka minimālā bruto alga būs 780 eiro, bet darbiniekiem ar atbilstošu izglītību – 820 eiro.

Vienošanos parakstījuši būvuzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums ir 51,02% no kopējā nozares apgrozījuma, tādēļ ģenerālvienošanās atbilstoši Darba likuma 18. panta 4. daļai kļūst saistoša visiem pārējiem nozares dalībniekiem, kuri neko nav parakstījuši.

Šobrīd ģenerālvienošanos sāk reklamēt kā ļoti progresīvu rīku, kā dažādas nozares var darīt kaut ko labu. Acīmredzams, ka arī valstij tas pirmajā mirklī šķiet izdevīgi, jo nodokļu iemaksas pēc algu celšanas palielinās. Tajā pašā laikā ģenerālvienošanās stipri atgādina valsts legalizētu karteli uz atsevišķu preces grupu tirgū – darbaspēku.

Karteļa vienošanās ir starp konkurentiem, un tās mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Kartelis ir vienošanās starp vienas un tās pašas nozares dalībniekiem ar mērķi veidot monopolu. Saprotams, ka vienošanās par darbaspēka cenām apzināti netiek pieminēta, definējot karteļus, jo tad Konkurences padomei uzreiz būtu jāķeras pie darba, lai gan ģenerālvienošanās un karteļa vienošanās sekas ir līdzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Piedāvā finansējumu MVU, lai veicinātu zinātnes un uzņēmējdarbības mijiedarbību

Žanete Hāka, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 2017.gada globālo investīciju indeksu Latvija kopš 2016.gada atrodas grupā vidēji inovatori, kas nozīmē, ka investīciju veiktspēja mūsu valstī ir 50-90% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Gan Lietuvas, gan Igaunijas rādītāji ir augstāki. Viens no veidiem, kā šo rādītāju paaugstināt, ir zinātnes un uzņēmējdarbības ciešākas mijiedarbības veicināšana, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ikvienam mazam vai vidējam uzņēmumam, kurš vēlas izstrādāt vai attīstīt jaunu produktu vai tehnoloģiju Latvijā, izmantojot zinātnieku pakalpojumus, atbalstu var sniegt LIAA Tehnoloģiju pārneses programma.

LIAA ietvaros strādā Tehnoloģiju skautu komanda, kas pārzina pētniecības organizāciju, tai skaitā universitāšu, sniegtās iespējas uzņēmumiem. Skauts ir ātrākais un efektīvākais veids kā uzņēmumam, kuram ir vēl tikai radusies ideja par jaunu vai uzlabojamu produktu vai tehnoloģiju, nonākt līdz piemērotākajam zinātniekam nozarē.

Ne mazāk būtiski uzņēmējam ir atrast finansējumu izveidotās sadarbības finansēšanai. Šim mērķim LIAA ir pieejami gandrīz 4 milj. EUR programmas «Inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumi» ietvaros. Viens uzņēmums var pretendēt uz atbalstu 60% apmērā, bet ne vairāk kā 25 000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jebkura negatīva informācija par produktu ietekmē ražotāju,» komentējot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izplatīto paziņojumu par toksisku vielu «Lat Eko Food» ražotajā pārtikā, biznesa portālam Db.lv akcentēja uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence.

«Ņemot vērā, ka SIA «Lat Eko Food» ražo bērnu pārtiku, viņiem noteikti ir iekšējās kontroles funkcijas. Tiek veiktas dažādas analīzes, un diez vai tad, ja viņi būtu konstatējuši, ka ir nobīdes no normas, būtu šos produktus realizējuši,» sprieda E.Ence.

Viņaprāt, jebkura negatīva informācija par produktu ietekmē ražotāju, tādēļ būtiska ir abu pušu - kontrolējošās iestādes un ražotāja - komunikācija. «Ja ražotājs neklausās PVD vai citā kontrolējošā institūcijā, tad tā ir cita situācija. Taču manā rīcībā nav informācijas, vai notika diskusija starp kontrolējošo institūciju un ražotāju. Es teiktu, ka abām pusēm ir jārunā,» komentēja Milzu! vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sumināti konkursa «Gada preču zīme 2017» uzvarētāji, informē Patentu valde. Labāko preču zīmju titulus ieguva Mārtiņa Barkāna ģimenes vīna darītavas uzņēmums SIA «Abavas dārzi» un videi draudzīgs uzņēmums SIA «Labie koki».

Suminot pērnā gada reģistrēto preču zīmju īpašniekus, apbalvojumi tika piešķirti divās nominācijās: «Gada preču zīme – Latvijai» un «Gada preču zīme – pasaulei».

Laureātu diplomus saņēma SIA «Baltic Dairy Farm» un Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Laureāti saņēma simpātiju un speciālbalvas. Patentu valdes Simpātiju balvu nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrija par reģistrēto preču zīmi «LATVIJA 100. ES ESMU LATVIJA», kas kļūs par šī vēsturiskā laika liecību, apvienojot Latvijas valsts simtgadei radītos un veltītos darbus.

Savukārt lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā – LTRK – savu Simpātiju balvu piešķīra AS «Latvijas Maiznieks» par reģistrēto preču zīmi «ĪSTENĀ» – preču zīmi, kas ir cieši saistīta ar mūsu tautas vērtībām, nacionālo lepnumu un tradīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvija ceļ Eiropu

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Izmisums. Soross sūta savus aģentus uz Saeimu

Sandris Točs, speciāli DB, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir milzu priekšrocības, lai kļūtu par vienu no vadošajām Eiropas valstīm pārejā uz tīru enerģiju, tomēr valdībai šajā jautājumā trūkst izpratnes un skaidras stratēģijas, tā intervijā DB atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš

Viņš uzskata, ka valstī būtu jāattīsta atjaunojamo energoresursu izmantošana, elektromobilitāte un jāmeklē veidi, kā uzlabot industriju, izmantojot emisiju kvotas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai mēs esam gatavi pārejai uz tīru enerģiju, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm? Kā mums pietrūkst?

Mums trūkst izpratnes par to. Dānijas valdība un parlaments ar visām partijām ir pieņēmuši skaidru stratēģiju - līdz 2050. gadam pārtraukt fosilās degvielas izmantošanu, saprotot, ka tas ir nākotnes ceļš. Dānija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai ir pozitīva bilance enerģētikā - viņi pārdod vairāk, nekā patērē. Saprotot, ka resursi no atradnēm Ziemeļjūrā tuvāko 10 - 15 gadu laikā tiks izsmelti, dāņiem bija jāizlemj - kļūt par importētājiem vai ražot no vietējā vēja un saules. Viņi nolēma ražot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lidl un Ikea ienākšana Latvijā sekmēs arī tūrisma pieaugumu

Zane Driņķe - Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja, SIA «Sky Port» valdes locekle, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā plaši izskanēja informācija par to, ka Latvijā ienāk Vācijas zemo cenu veikalu tīkls Lidl, kas daļai sabiedrības radīja prieku par iespējamām zemajām cenām, bet daļai - bažas par to, kas notiks ar vietējiem ražotājiem.

Vēl Latvijā ienācis arī cits tirdzniecības milzis - Ikea, kas sola vairāk nekā 400 darbavietas, uzsverot, ka Latvija ir gatava Ikea veikalam, jo katru nedēļu simtiem mūsu valsts iedzīvotāju iepērkas Viļņas veikalā, un Ikea esot gatava Latvijas tirgum. Arī šajā gadījumā daļa sabiedrības beidzot var atviegloti nopūsties, ka nebūs jāmēro ceļš uz Viļņu, bet daļa satraucas, vai lielie tirdzniecības milži neatņems vietējiem uzņēmējiem jau tā trūkstošos darbiniekus.

Sociālajos medijos bieži parādās informācija par latviešiem, kas brīvdienās dodas uz Šauļiem, lai iepirktos Lidl, vai uz Viļņu, lai iegādātos sev nepieciešamās lietas Ikea veikalā. Tāpat ik pa laikam tiek publicēti cenu salīdzinājumi un izvēršas plašas diskusijas par to, vai iepirkties kaimiņvalstī patiešām ir izdevīgāk. Latvieši šajos veikalos ir gaidīti - par to liecina fakts, ka uzraksti kases terminālī ir arī latviešu valodā. Un nauda no mūsu valsts turpina aizplūst, turklāt ne tikai tā, ko iedzīvotāji maksā par saviem pirkumiem minētajos veikalos - daļā gadījumu kaimiņvalstī tiek pildīta arī degviela, iespējams, pat pavadīta visa nedēļas nogale, uzturoties kādā viesu namā vai viesnīcā u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē turpinoties NATO samitam, ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus, aģentūrai DPA paziņojuši avoti, kas informēti par sarunu gaitu.

Trampa prasības pārējām dalībvalstīm nekavējoties palielināt savus militāros tēriņus līdz diviem procentiem no to iekšzemes kopprodukta (IKP) kļuvušas par dominējošo jautājumu arī otrajā samita dienā.

Ukrainai un Gruzijai veltītās sanāksmes laikā Tranks izmantojis viņam atvēlēto laiku, lai atkal atgrieztos pie jautājuma par izdevumu palielināšanu, aģentūrai AFP pavēstījis kāds anonīms avots diplomātu aprindās.

Tomēr šis avots atteicās apstiprināt DPA avotu sniegtās ziņas, ka ASV prezidents būtu draudējis ar iespējamu izstāšanos no NATO.

Savukārt aģentūras «Reuters» avoti nolieguši, ka Tramps būtu draudējis ar izstāšanos no alianses.

Pamatojoties uz pašreizējām tendencēm, tiek prognozēts, ka militāro izdevumu slieksni, par kuru tika panākta vienošanās 2014.gadā, šogad sasniegs tikai astoņas alianses dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atkritumu apsaimniekošanas nākotnes pieeja

Viktors Valainis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti likumu grozījumi, kas būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai atsevišķu ražotāju stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 10% - 15% no visa iepakojuma un nieka 2 – 5 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem VARAM aprēķiniem prasīs 30 miljonus eiro.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV tehnoloģiju milžu akciju cenas aug pirms peļņas paziņojumiem, naftas cenas kāpj

LETA/AFP, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju milžu akciju cenas pirmdien pieauga pirms šonedēļ gaidāmiem augsto tehnoloģiju uzņēmumu paziņojumiem par to peļņu, savukārt naftas cenu kāpumu veicināja satraukums par naftas piegādēm no Tuvo Austrumu reģiona.

Eiropas biržu indeksi un Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» demonstrēja nelielu pieaugumu, bet cits Volstrītas indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,7% pirms gaidāmajiem «Amazon», «Facebook» un «Google» paziņojumiem par to peļņu.

Naftas cenas pieauga, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu, turpinoties saspīlējumam Persijas līča rajonā, kur Irāna kopš pagājušās nedēļas ir aizturējusi Lielbritānijas tankkuģi.

Turpinoties 2.ceturkšņa peļņas paziņojumu sezonai, «kompānijas līdz šim pārspēj zemās cerības, un ar to var pietikt, lai novērstu peļņas recesiju», komentēja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

«Līdz nedēļas beigām mēs uzzināsim vairāk par korporatīvās Amerikas stāvokli,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru