Citas ziņas

Papildināta ar foto: Jaunķemeru karjerā atklāts dūņu ieguves lauks

Zane Atlāce - Bistere, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri dziedniecisko dūņu ieguves karjerā Sloka piektdien, 7.oktobrī tika atklāts jaunais dūņu ieguves lauks, kur turpmāk tiks iegūtas dūņas, kuras pielieto medicīniskajā rehabilitācijā un veselības veicināšanā, informē centrā Jaunķemeri.

«Jauna dziedniecisko dūņu ieguves lauka atklāšana ir stimuls un iedvesma turpināt darbu, attīstīt rehabilitācijas un kūrortoloģijas jomu,» saka rehabilitācijas centra Jaunķemeri valdes locekle, neiroloģe Elīna Malkiela.

Ķemeru kūrortā dūņas ārstnieciskajos nolūkos sāka pielietot jau 19.gadsimta vidū. Dziedniecisko dūņu ieguves karjers Sloka tika atklāts 1981.gadā. Rehabilitācijas centrs Jaunķemeri kopš dibināšanas 1967.gadā pielieto Slokas karjerā iegūtās dziednieciskās dūņas, bet kopš 2004.gada rehabilitācijas centrs pats nodarbojas ar šī resursa ieguvi un ir vienīgais Latvijā, kas iegūst dziednieciskās kūdras dūņas ārstniecības vajadzībām. 2016.gada 21.septembrī nomas tiesības jaunam dūņu ieguves laukam ieguva uzņēmums SIA Sanare - KRC Jaunķemeri.

Kūrorta rehabilitācijas centrs Jaunķemeri ir daudzprofila rehabilitācijas centrs, kas savā ikdienas praksē apvieno mūsdienu rehabilitācijas tehnoloģijas ar vēsturiskām kūrorta ārstēšanas tradīcijām - dūņu un minerālūdens procedūrām. Centrs sniedz rehabilitācijas pakalpojumus pacientiem ar kustību un balsta aparāta saslimšanām, centrālās un perifērās nervu sistēmas slimībām, sirds un asinsvadu slimībām, reimatoloģiskām saslimšanām, diabēta komplikācijām, gremošanas trakta saslimšanām, apkalpojot vairāk nekā 10 000 pacientu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izkopj balneoterapijas tradīcijas

Kristīne Stepiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūrorta rehabilitācijas centrs Jaunķemeri ievieš jaunas ārstniecības metodes un attīsta dūņu terapiju, piesaistot arvien vairāk medicīnas tūristu

SIA Sanare – KRC Jaunķemeri pretendē uz Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras Eksporta un inovācijas balvu 2017 kategorijā Eksportstpējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Latvija ir unikāla kūrortu un medicīniskās rehabilitācijas valsts, jo šeit ir gan dziednieciskās dūņas, gan minerālūdens, gan jūras tuvums, ir pārliecināta SIA Sanare – KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela. Turklāt Jūrmala ir vienīgā Latvijas pilsēta, kas ir uzņemta Eiropas kūrortu asociācijā. SIA Sanare – KRC Jaunķemeri ir viena no lielākajām ārstniecības iestādēm Latvijā, tā var vienlaikus uzņemt 385 pacientus. Katru gadu rehabilitāciju Jaunķemeros veic vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, 20% no tiem ir medicīnas tūristi. Pērn veselību tur uzlabojuši cilvēki no 35 dažādām ārvalstīm – Vācijas, Krievijas, Izraēlas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Balkrievijas, Ukrainas, ASV, Lielbritānijas, Uzbekistānas u.c. Šo Jūrmalas centru īpaši ir iecienījuši krievvalodīgie Vācijas iedzīvotāji, jo tajā pakalpojumus ir iespējams saņemt arī krievu valodā. Ārzemnieki parasti ierodas uz ilgāku laiku – no 7 līdz 10 dienām. «Pakalpojumu eksportspēja balstās uz kūrorta ārstniecības tradīciju pielietošanu vienkopus ar klasisko medicīnisko rehabilitāciju. Jaunķemeri nepārtraukti paplašina pakalpojumu spektru, ieviešot tādas jaunas metodes kā, piemēram, mūzikas terapiju, gaisa peldes, aquabike un vingrošanu ar īpašiem riņķiem,» stāsta E. Melkiela. Galvenais akcents kūrorta centra darbībā tiek likts uz personalizētu pieeju ikvienam, individuāla rehabilitācijas plāna izstrādi, kas ļauj piesaistīt ne tikai pacientus ar hroniskām slimībām, bet arī subakūtu rehabilitāciju, kas sākas jau pirmajā mēnesī pēc saslimšanas, piemēram, ar insultu u.c. slimībām. Lai veicinātu medicīnas tūristu piesaisti, ir aktīva sadarbība ar slimnīcām un ārstiem Vācijā, Krievijā, Baltkrievijā u.c. valstīs, kā arī ārvalstu tūrisma kompānijām. Reizi gadā kūrorta centrs aicina Vācijas tūrisma operatorus t.s. infotūrē, tiek rīkotas bizness biznesam (B2B) apmācības par rehabilitācijas centra pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dabas resursi un izkoptās balneoloģijas tradīcijas paver plašas iespējas tai attīstīties kā kūrortpilsētai.

Kūrorta rehabilitācijas centrs Sanare – KRC Jaunķemeri ievieš jaunas ārstniecības metodes un attīsta dūņu terapiju, piesaistot arvien vairāk medicīnas tūristu. Lielā mērā tas ir iespējams, pateicoties dabas veltēm – Slokas karjerā iegūtajām dūņām, ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un piejūras klimatam, kā arī Malkielu ģimenes uzņēmībai.

Uz pareizajām sliedēm

Rehabilitācijas centra veiksmes stāsts ir vectēva Mihaila Malkiela intuīcija, kas nav pievīlusi kopš uzņēmuma privatizācijas 90. gadu sākumā, atzīst SIA Sanare – KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela. «Vectētiņš zināja, kurā brīdī un kā reorganizēties, kādus pakalpojumus ieviest un kādas inovācijas attīstīt,» viņa vērtē. M. Malkiels uz Latviju ir pārcēlies no Baltkrievijas, būdams jauns ķirurgs, kad saslimusi viņa sieva un ārsti ir ieteikuši viņai mainīt klimatu. Tādējādi viņš ir pievērsies kūrortoloģijai, sācis strādāt sanatorijā Ķemeri par osteorefleksoterapeitu un līdzdarbojies pie kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri izveidošanas. Šobrīd tā vadības grožus viņš ir nodevis mazmeitai, taču arī pats, būdams 87 gadu vecs, reizēm iesaistās nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rehabilitācijas centrs Līgatne ticis ārā no parādiem un meklē investoru

Laura Mazbērziņa, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rehabilitācijas centrs «Līgatne» šobrīd meklē investoru, kurš palīdzētu sakārtot infrastruktūru un atkopties pēc lieliem parādiem.

Patlaban visvairāk būtu nepieciešams sakārtot ventilācijas sistēmas un atjaunot ārējo fasādi. Tam vajadzīgi 1,5 miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja Dace Klāmane, SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» valdes locekle.

Vēl 2013. gadā rehabilitācijas centra ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to radās finansiālas problēmas, kuru rezultātā uzņēmums vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Situācijas risināšanai tika pieņemts lēmums uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

2018. gada februārī veikti pēdējie maksājumi saskaņā ar TAP plānu. Tagad «Rehabilitācijas centrs «Līgatne»» apņēmies īstenot piesardzīgu un taupīgu finanšu politiku. Galvenais mērķis ilgtermiņā ir finanšu stabilitātes un tirgus mērķu sasniegšana, lai panāktu konkurētspējīga uzņēmuma darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķemeru dūņas minerālūdenim un dūņām rod pielietojumu dabīgā kosmētikā

Anda Asere, 25.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā kosmētikas zīmola "Kemmern" ražotājs SIA "Ķemeru dūņas" savos produktos apvieno Ķemeru dūņas un sērūdeņraža minerālūdeni.

"Tie ir unikāli dabas resursi, ko var un vajag mācēt izmantot. Kad mums pašām radās vēlme izmantot šo resursu, sapratām, ka iespējas ir ierobežotas, jo augstvērtīgas dūņas var iegūt tikai noteiktā dziļumā un apstākļos. Mums ir palaimējies ar veiksmīgu sadarbību ar SIA "Sanare-KRC Jaunķemeri", kas savā rehabilitācijas centrā jau ļoti sen izmanto peloīdterapiju. Tālāk dūņas tiek īpaši apstrādātas un integrētas ķermeņa kopšanas produktos, kā arī papildinātas ar bioloģiski aktīvām vielām, lai palielinātu produktu bioloģisko efektivitāti,"stāsta Kristīne Juhņeviča, Kemmern zīmola (SIA "Ķemeru dūņas") līdzdibinātāja.

"Mums abām ir svarīga ekoloģiska pieeja procesam, dabīgi, droši un ērti lietojami produkti. Tā arī apņēmāmies ražot dabīgus ķermeņa kopšanas līdzekļus, ko pašām būtu prieks lietot," piebilst otra Kemmern zīmola līdzdibinātāja Mairita Čuda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar oficiālās peldsezonas sākšanos, Jūrmalas pašvaldība ir labiekārtojusi 12 oficiālās peldvietas, papildinot pludmales ar nepieciešamo atpūtas aprīkojumu. Pilsētā šogad plīvos 5 Zilie karogi – Jaunķemeros, Dubultos, Dzintaros, Majoros, Bulduros. Kauguru peldvietai piešķirts Nacionālais peldvietu kvalitātes sertifikāts.

Kūrortpilsētā ir 11 oficiālas pilsētas piekrastes peldvietas jūras krastā, viena Lielupes krastā.

Līdz ar aktīvās peldsezonas sākšanos - no 15.maija līdz 15.septembrim, 26 kilometru garajā Jūrmalas pludmalē izvietotas 160 pārģērbšanās kabīnes, 165 atkritumu konteineri,16 konteinertipa sabiedriskās tualetes, kā arī atpūtniekiem pieejami 149 pastāvīgie soliņi. Piecās peldvietās - Bulduru, Dzintaru, Majoru, Asaru un Kauguru pludmalēs - ir izvietotas publiski pieejamas dušas un kāju skalotāji. 54 pludmales izejās uz jūru ir uzstādītas koka laipas. 10 pludmales izejas uz jūru ir nodrošinātas ar betona plāksnēm, pa kurām var nobraukt pludmalē operatīvais transports. Šogad pludmalē atpūtniekiem būs pieejamas 26 kafejnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru