Papildināta - LG oficiāli vēršas pie Vējoņa ar lūgumu neizsludināt grozījumus Enerģētikas likumā 

AS Latvijas Gāze (LG) šodien valdes sēdē pieņēmusi lēmumu vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu neizsludināt grozījumus Enerģētikas likumā, DB informēja LG pārstāvis Vinsents Makaris.

Kārlis Vasulis, 16.02.2016

Foto: LETA

LG norāda, ka šāds lūgums ir saistīts ar vairāku Enerģētikas likuma grozījumos ietverto tiesību normu neatbilstību Satversmei, kā arī Latvijas uzņemtajām saistībām pret LG un tās akcionāriem.

Enerģētikas likuma grozījumu spēkā stāšanās gadījumā Latvijai radīsies ievērojamas nelabvēlīgas finansiālās sekas - pienākums atlīdzināt visus nodarītos zaudējumus, kas saistīti gan ar piešķirto dabasgāzes tirdzniecības licenču ekskluzivitātes pārkāpšanu, gan arī ar nesamērīgiem dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades infrastruktūras atsavināšanas nosacījumiem, apgalvo LG.

Tāpat uzņēmums vērš uzmanību, ka nekad nav iebildis pret dabasgāzes tirgus atvēršanu līdz ar privatizācijas nosacījumu izbeigšanos 2017. gada 3. aprīlī un aktīvi šim procesam gatavojās. «Tomēr, atbilstoši Ekonomikas ministrijas skaidrojumam, pieņemtie Enerģētikas likuma grozījumi paredz faktisku dabasgāzes tirgus atvēršanu, ļaujot patērētājiem izvēlēties piegādātāju pirms šī termiņa. Tādējādi tiks pārkāpts Satversmes 105. pants – aizskartas līdz 2017. gada 3. aprīlim pastāvošās LG ekskluzīvās dabasgāzes tirdzniecības tiesības Latvijā,» piebilst V.Makaris.

LG arī neiebilst pret vienotā pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma nodalīšanu un tālāku pārdošanu, tomēr norāda, ka pastāv būtiski pretkonstitucionāli pārkāpumi attiecībā uz prasību ieviešanas termiņu.

Monopolists arī lūdz pārskatīt Enerģētikas likuma Pārejas noteikumu 34. un 44. punktu.

«Eiropas regulējums rada visus priekšnosacījumus, lai nacionālajā līmenī tiktu ievēroti privatizācijas līgumu nosacījumi. Līdz ar to valstij kā godprātīgai līgumslēdzēja pusei ir jānovērš visi apstākļi, kas rada līgumu pārkāpumus, nevis jārīkojas tieši pretēji,» pauž V.Makaris.

DB ziņoja, ka Valsts prezidenta kanceleja jau šonedēļ saņēma otreizējās caurlūkošanas lūgumu grozījumiem no viena no LG mazākuma akcionāra. Vējoņa padomnieks Gusts Kikusts DB norādīja, ka šis iesniegums tiks vērtēts. Prezidenta kanceleja neatklāja iesnieguma autorus.

LG intereses aizskārušie likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.

LG priekšnieks un bijušais premjers Aigars Kalvītis jau iepriekš ir paudis, ka nosakot tik īsus termiņus, valsts vēlas aplaupīt LG akcionārus. Tāpat LG vadītājs norādīja - lai sāktu uzņēmuma reorganizāciju, ir nepieciešama vairākuma akcionāru piekrišana. «Manuprāt, nepieciešama absolūtā vairākuma piekrišana un ar 51% balsu nepietiks,» teica Kalvītis.

LG uzskata, ka, ņemot vērā Enerģētikas likuma neatbilstību noslēgtajiem privatizācijas līgumiem, uzņēmumam pastāv iespēja vērsties gan Satversmes tiesā, gan Stokholmas Arbitrāžā. Tāpat uzliktie pārvades un uzglabāšanas operatora pārdošanas termiņi ir nesamērīgi īsi un var radīt zaudējumus akcionāriem.

LG vadītājs iepriekš neizslēdza iespēju tiesāties ar valsti par likumā ietvertajām normām.

Patlaban lielākais Latvijas Gāzes akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija Gazprom, Marguerite Fund pieder 28,97% akciju, Uniper Ruhrgas International GmbH - 18,26%, SIA Itera Latvija - 16%, bet 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem. LG kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 39 900 000.

Tāpat vēstīts, ka Kalvītis sarunā ar DB draudēja Latvijas valstij ar starptautisku arbitrāžu, ja LG radīsies zaudējumi no pieņemtā likuma par gāzes tirgus atvēršanu un LG sadalīšanu. «Ja mūsu kompānijai būs zaudējumi, tad vērsīsimies starptautiskā arbitrāžā, piemēram, Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā,» draudus pauda LG priekšnieks.

Savukārt Tieslietu ministrija (TM) sola palīdzēt Ekonomikas ministrijai ar visiem tās pieejamiem resursiem starptautiskas arbitrāžas procesa gadījumā, Db.lv norādīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Jau rakstīts, ka tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu dēļ AS Latvijas Gāze ir labas izredzes pret Latvijas valsti starptautiskajās tiesās, DB norādīja aptaujātie juristi.

Jaunākais izdevums