Foto

Papildināta - Rīgā milzīgs ozols sadragā desmit automašīnas

LETA/Žanete Hāka, 03.07.2013

Jaunākais izdevums

Rīgā, Āgenskalnā, šorīt milzīgs ozols uzgāzies desmit automašīnām, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnai, taču negadījumā neviens necieta, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses sekretāre Inga Vetere.

Papildināta ar apdrošinātāja komentāru pēdējās divās rindkopās.

Ugunsdzēsēji informāciju par negadījumu Gregora ielā saņēma ap plkst. 5.19. Milzīgais koks sabojājis desmit stāvošas automašīnas, no kurām piecas nācās ugunsdzēsējiem atbrīvot.

Ugunsdzēsēji arī ziņojuši Rīgas Dārzu un parku dienestam, jo koka paliekas jāaizved šim dienestam. Pašlaik nav skaidrs, kādu iemeslu dēļ ozols nolūzis.

AAS Balta transporta apdrošināšanas eksperts Lauris Pārups skaidro, ka gadījumos, kad uz automašīnas ir uzkritis koks, zaudējumus spēkrata īpašniekam atlīdzina KASKO apdrošināšanas ietvaros. AAS Balta pieredzē šādas atlīdzības ir ierastas, piemēram, pēc lielākām vētrām un negaisiem, kad klientu auto virsbūvi bojā krītoši zari vai citi priekšmeti.

Apdrošināšanas eksperts uzsver, ka šādos gadījumos var tikt izvērtēta apsaimniekotāja iespējamā bezdarbība, kas veicinājusi negadījuma iestāšanos, taču tam ir nepieciešama sīkāka negadījuma apstākļu un cēloņu izpēte. Arī Ergo pārstāvji apstiprina, ka nepieciešamības un lielu zaudējumu gadījumā regresa prasības kārtībā apdrošinātājs var vērsties pret teritorijas apsaimniekotāja. AAS Balta pārstāvis uzsver, ka apsaimniekotāji pārvalda ne tikai mājas, bet arī tām pieguļošo teritoriju, tādējādi šajā gadījumā būtu jāveic gan teritorijas, kurā audzis koks, apsekošana, gan arī jāizvērtē paša nolūzušā koka stāvoklis, pirms būs iespējams pieņemt lēmumu par iespējamu apdrošinātāja vēršanos pie apsaimniekotāja par nodarīto zaudējumu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainot amatu un karjeras virzību, tagadējais SEB bankas personāla vadītājs Baltijas valstīs Ainārs Ozols piepilda savu vēlmi nodarboties ar to, kas patīk vislabāk .

Ainārs Ozols kopš 2007. gada vadījis SEB banku Latvijā, bet nesen pievienojies SEB grupas Baltijas divīzijas vadības komandai un, ieņemot Baltijas personāla vadītāja amatu, uzņēmies atbildību par cilvēkresursu attīstības jomu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Iepriekš A. Ozols bija Latvijas līmeņa vadītājs, tagad – Baltijas. «Būs vairāk laika jāpavada ārpus Latvijas. Ar to rēķinos. Latvijas kolēģus jau zinu, būs vairāk jāiepazīst kolēģi ārpus Latvijas,» viņš saka.

A. Ozols ievērojis – lai gan mēdzam lietot vienotu apzīmējumu Baltija, latvieši, lietuvieši un igauņi ir atšķirīgi. «Kādreiz man likās, ka valodas dēļ Latvijas un Lietuvas cilvēki ir līdzīgi, bet pēdējā laikā esmu nonācis pie secinājuma, ka latvieši un igauņi savā domāšanā un pieejā dzīvei ir daudz līdzīgāki, neskatoties uz to, ka valodas ir pilnīgi atšķirīgas. Lietuviešu pieeja dzīvei, tas, kas viņiem svarīgs, un veids, kā viņi darbojas un gūst panākumus, būtiski atšķiras. Viņi ir ātri, izlēmīgi, enerģiski, bet igauņiem un Latvijas cilvēkiem svarīgāk būt apdomīgiem, pamatīgiem. Nekas nav pareizi vai nepareizi, svarīgi saprast, kā cilvēki domā un nonāk pie rezultāta,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rimi" e-veikalā pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī.

Piedāvājot arvien daudzveidīgākas iepirkšanās iespējas un ātrāku "Rimi" e-veikalā veikto pirkumu saņemšanu, tiešsaistē pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī. Savus pirkumus visu diennakti "Rimi Ozols" varēs saņemt "Rimi Drive", kurā pircēji var ierasties ar savu auto un saņemt e-veikalā veikto pasūtījumu tieši automašīnā. Savukārt "Rimi Spice" pirkumus visu diennakti varēs saņemt "Saņem veikalā" punktā pie "Rimi Spice" Informācijas centra, kur, ievadot speciālā terminālī pasūtījuma PIN kodu, "Rimi" darbinieks izsniegs sakomplektēto pirkumu grozu.

"Aicinām ikvienu šajā laikā būt atbildīgiem pret sevi un citiem – ne vien ievērot drošības un piesardzības noteikumus veikalos, bet arī plānot savus pirkumus, gatavot iepirkumu sarakstus, uz veikalu doties tikai nepieciešamības gadījumā. Savukārt, lai nodrošinātu ātrāku pirkumu saņemšanu "Rimi" e-veikalā, esam uzsākuši darbu nakts maiņās un sākuši testēt "Rimi" vēsturē pirmo nakts pasūtījuma saņemšanas projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā Rīgā durvis vērs «Kesko Senukai Latvia» veikals «K Senukai Ozols», un līdz ar to veikalu tīkls ieies jaunā tirgus nišā Latvijā, nodrošinot arī tādas preces kā datortehnika, telefoni, lielā un mazā sadzīves tehnika.

Tāpat būs pieejamas arī gudrās mājas jeb smart home ierīces. Lai varētu apskatīt un izmēģināt jaunāko tehniku, «K Senukai Ozols» būs izveidots tā dēvētais showroom.

«Apmeklētāju ērtībām būs pieejamas pašapkalpošanās kases, savukārt daļai preču būs elektroniskās cenu zīmes ar QR kodiem, kas klientiem sniegs iespēju viegli iegūt papildu informāciju par preci,» saka «Kesko Senukai Latvia» ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Veikalā strādās apmācības izgājusi 200 darbinieku komanda.

«Mums strauji aug klientu skaits, un esmu pārliecināts, ka ar «K Senukai Ozols» tas būtiski pieaugs, jo ar jauno lielveikalu mēs ieiesim jaunā tirgus nišā, tādējādi ieinteresējot daudz plašāku klientu loku,» piebilst M. Šukauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) drīzumā plānot izsludināt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka EM tika lēmusi neturpināt darba attiecības ar līdzšinējo LIAA direktoru Andri Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī.

Pēc Nemiro teiktā, patlaban tiek komplektēta LIAA direktora amata konkursa komisija, bet drīz pēc tam tiks izsludināts amata konkurss.

Iepriekš tika minēts, ka Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatam, tomēr Nemiro atzina, ka šāda rotācija, visticamākais, nenotiks. Ozola komentāru par viņa iespējamo rotēšanu CSP vadītāja amatā iegūt neizdevās.

Maijā tika vēstīts, ka Ozolu varētu rotēt CSP vadītāja amatā. Nemiro iepriekš norādīja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtēja LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ātro kredītu popularitāte aizvien aug, netrūkst arī cilvēku, kuri atzīst, ka nokļuvuši īstā kredītatkarības varā, vēsta laikraksts Diena.

«Labāk nemaz nelīst aizņemšanās purvā, jo no tā reti kurš tiek ārā,» sacījis pedagoģijas students, sporta skolotājs Juris Ozols. Viņa parādsaistības no pirmajiem izklaidei aizņemtajiem divdesmit latiem divu gadu laikā pārvērtušās par 1200 latiem, kas nu atdodami astoņām ātrās kreditēšanas iestādēm, raksta laikraksts.

J. Ozols ņēmis jaunus kredītus, lai dzēstu iepriekšējos. Tagad nākšoties atstāt darbu sapņu profesijā un meklēt labāk atalgotu darbu, lai rastu izeju no situācijas, sacījis J. Ozols. Visdrīzāk nāksies pamest Latviju un braukt naudu pelnīt uz ārzemēm, viņš atzinis. «Protams, pats vien esmu vainīgs, ka šo naudu aizņēmos,» teicis J. Ozols, taču retoriski vaicājis, kāpēc iestādes izsniegušas naudu, kas pārsniedz viņa ienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ozols: NATO Latvijā jau pērk degvielas kannas; vai pirks arī Balticovo olas?

Dienas Bizness, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO vajadzībām jau ilgāku laiku tiek pirktas Latvijā ražotas degvielas kannas un Defense Logistics vadītājs sola, ka tiks iegādāta arī Balticovo olu testa partija, savukārt citādā ziņā Latvijas eksports uz ASV amerikāņiem ir maz interesants, intervijā Bizness un Baltija (Бизнес&Балтия) pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.

Skandināvijas tirgus Latvijai ir izdevīgāks, jo zviedri vien Latvijas ekonomikā ir ieguldījuši 20% no visām kopējām investīcijām, savukārt ASV – vien 1,4% no kopējām investīcijām, kas veiktas Latvijā, norādīja A. Ozols.

Latvijas ekonomikas trīs vaļi ir kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas ražošana, kas ASV nav visai interesantas nozares. Piemēram, kokapstrādes produkcijas gadījumā eksportu uz ASV būtiski sadārdzina loģistikas izmaksas, skaidroja A. Ozols.

Taču ASV tirdzniecības kompānijām ir interese izvietot Latvijā noliktavas un šeit glabāt produkcijas rezerves, lai 24 stundu laikā varētu nodrošināt piegādes Minskai, Kijevai un Maskavai, stāstīja A. Ozols. LIAA vadītājs arī atzina, ka tā nav vien tikai interese, bet jau reāli projekti, kuru virzību ietekmējusi kompāniju vēlme mazināt riskus, kas radušies līdz ar krīzi Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: ASV barbekjū tradīcijas vēlas ieviest Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Oak’a BBQ iepazīstina Latviju ar ASV barbekjū (BBQ) tradīcijām, kuras aizgūtas no Teksasas, stāsta zīmola īpašnieks Kristaps Ozols.

Guvis pieredzi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kristaps ir ideju pilns barbekjū tradīcijas ieviest Latvijā. Oak’a BBQ ietver mērču gatavošanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu ASV BBQ tradīcijās. «Mēs cilvēkiem mācām un uzsveram to, ka BBQ mērce nav domāta tikai vasarā grilētam šašlikam vai vistai. Šīs mērces ir labs aizstājējs kečupam, lai nav tā, ka latvietis apēd divus kilogramus kečupu nedēļā. Es nebaidos runāt skaļi par to, cik latvieši savā uzturā lieto kečupu, jo esmu pietiekami runājis ar cilvēkiem un dažādiem veikalu tīkliem par šo. Latvietis kečupu ēd vairāk nekā maizi. Es gribu latviešus izglītot par gaļas gatavošanas mākslu, BBQ baudīšanas kultūru, kas ASV ir vesela kustība un ievērojami atšķiras no latviešu grilēšanas tradīcijām,» teic K. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Civilās aviācijas aģentūra: Iespējamo apdraudējumu mazināšanai dronu lietošanas regulējumam jābūt pēc iespējas vienkāršam

LETA, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lietošanas normatīvajam regulējumam jābūt pēc iespējas vienkāršam, lai vidējais dronu lietotājs to ievērotu, un tiktu mazināts iespējamais apdraudējums, ceturtdien «Rīgas aviācijas forumā 2019» sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vecākais inspektors Ilmārs Ozols.

Viņš teica, ka ir pagājis laiks, kad droni tika izmantoti kā rotaļlietas, un tuvākajā nākotnē bezpilota gaisa kuģi varētu pārvadāt gan pasažierus, gan starpkontinetālas kravas. Tostarp jau tagad Latvijā arvien vairāk publiskā un privātā sektora pārstāvji izmanto dronus savā darbā.

«Ja lielajā aviācijā ir ļoti stingri noteikumi par lidaparātiem un to vadīšanu, tad bezpilota gaisa kuģi pašreiz aviācijas sektorā ir jauns spēlētājs, un to lietošana netiek gana regulēta,» pauda Ozols.

CAA monitoringa dati rādot, ka dienā Rīgā tiek veikti apmēram 40 dronu lidojumu, no kuriem vairāk nekā 90% ir nelegāli.

Vienlaikus Ozols uzsvēra, ka nelegāls, ne vienmēr nozīmē nedrošs, piebilstot, ka ir divu veidu dronu lietotāji - likumpaklausīgie, kuru darbību apgrūtina nesakārtotā sistēma, un likumnepaklausīgie, kuri bieži to dara neapzināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas satiksme» jaunieceltajai padomei prioritāte būs ilgtspējīgu pārvaldības modeļa izveide un caurspīdīguma nodrošināšana, pauda jaunieceltie padomes locekļi.

Autonomas kompānijas «ALD Automotive» valdes loceklis Andrejs Pančenko atklāja, ka jaunievēlētās padomes primārais uzdevums, protams, būs uzņēmuma pastāvīgās valdes izraudzīšana - konkursa process, prasību noteikšana kandidātiem un citi darbi. Par pārējām īstermiņa prioritātēm padomei būtu jāvienojas kopīgi, tomēr kā viena no tām noteikti būtu uzņēmuma reputācijas atjaunošana.

Jautāts, vai nesenie «Rīgas satiksmes» korupcijas skandāli nerada bažas par vēl kādiem riskiem uzņēmuma darbībā, Pančenko skaidroja, ka visticamāk korupcijas skandāli ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, bet patlaban nevar komentēt, kādas tieši sekas tie ir radījuši, izņemot līdz šim medijos izskanējušo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts - Ar jaunu iepirkšanās portālu veidos tiltu starp ražotājiem un pircējiem

Lelde Petrāne, 12.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 11. oktobra pircējiem Latvijā ir pieejams iepirkšanās portāls, kas veltīts tikai Latvijā ražotiem produktiem un pakalpojumiem, informēja Mārtiņš Ozols-Ozoliņš, Savi.lv dibinātājs.

Sākotnēji ieguldītās pamatinvestīcijas esot tik lielas, «lai segtu pamatizmaksas, kas nepieciešamas pārdošanas platformas, telpu, aprīkojuma un kvalitatīva servisa izveidē». Precīzs investīciju apjoms netiek atklāts.

Savas preces iegādei Savi.lv piedāvā gan jau pazīstami un populāri pašmāju ražotāji, gan arī mazi tirgotāji un mājražotāji, kuri preces ražo nelielā skaitā.

Savi.lv mērķis esot «popularizēt Latvijā ražoto preču unikalitāti vietējo iedzīvotāju vidū, kā arī uzlabot produktu ražošanas attīstību».

M. Ozols-Ozoliņš skaidro: «Ideja par iepirkšanās portālu Savi.lv radās kā jau daudzas šādas idejas – nonākot situācijā, kad vēlies iegādāties produktu, bet saproti, ka iegādes process ir apgrūtinošs vai pat neiespējams. Mēs vēlamies izveidot tiltu starp sabiedrību un Latvijas ražotājiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

LIAA vadītājs: Līdzšinējie Latvijas saukļi nestrādā; iesaka «Magnetic Latvia»

LETA, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tēlu nevar veidot ar pretrunīgiem saukļiem, kas rada nepareizu priekšstatu, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.

Ozols pauda viedokli, ka laba pieeja būtu rast plašāku pielietojumu LIAA jau izmantotajai starptautiskai saprotamai domai «Magnetic Latvia». Ozols norādīja, ka labā prakse būtu nepieļaut tēla veidošanai atvēlēto līdzekļu tērēšanu pretrunīgām darbībām. Amatpersona norādīja, ka Latvija pēdējos gadus ir uz laba ceļa, lai gan ir bijušas kļūdas.

Ozols uzsvēra, ka saukļi nestrādā. Kā piemēru viņš minēja saukli «Zeme, kas dzied», jo tas nerada pārliecību par vēstījuma precizitāti. Viņš norādīja, ka, skaidrojot šo saukli ārvalstu pārstāvjiem, nākas paust, ka Dziesmu svētki ir pasākums reizi piecos gados, kuru ierobežoto vietu skaita dēļ gan īsti apmeklēt nevar. Līdz ar to it kā tiek reklamēts stāsts, kas nav domāts ārvalstu iedzīvotājiem, bet gan mums pašiem, skaidroja LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Integrējot aptuveni 20 dažādās Eiropas valstīs izvietotu ražotņu, filiāļu un pārstāvniecību administratīvās funkcijas, viena no pasaulē nozīmīgākajām ķīmiskās rūpniecības kompānijām Cabot Corporation šoruden Rīgā plāno atvērt Eiropas reģiona biznesa centru.

Tas šodien tika paziņots preses konferencē par nozīmīga ASV investora ienākšanu Latvijā.

Šādu lēmumu uzņēmums, kura pērnā gada apgrozījums ir vairāk nekā 3,5 miljardi ASV dolāru, pieņēmis, pateicoties Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) un Latvijas valdības darbam.

Plānots, ka Cabot Corporation Rīgā attīstīs biznesa pakalpojuma centru, kur vienuviet nodrošinās grāmatvedības, finanšu plānošanas, iepirkumu, klientu servisa, datu apstrādes, informācijas tehnoloģiju un personālvadības pakalpojumus visām uzņēmuma pārstāvniecībām un ražotnēm Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā.

«Jaunajā centrā uzņēmums nodrošinās darba vietas vismaz 120 cilvēkiem, no kuriem liela daļa tiks meklēta šajā reģionā,» pasakoties par Latvijas valdības sniegto atbalstu, sacīja Cabot Corporation vecākais viceprezidents un prezidents progresīvo tehnoloģiju segmentā Eiropas, Tuvo un Vidējo Austrumu un Āfrikas reģionā Nikolass Kross.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, 2015. gadā uzņēmumi no jaunā ES fondu plānošanas perioda vēl nesaņems neko

Dienas Biznesa (DB) kluba biedru tikšanās laikā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors An- dris Ozols. «Par jauno Eiropas Savienības (ES) fondu struktūrfondu administrēšanu man ir kritiski vārdi, jo uzskatu, ka varbūt ne pavisam nepareizā, bet pareizā virzienā šajā jomā nestūrējam,» uzsvēra A. Ozols. Jāatgādina, ka 2014. gadā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kas ir finanšu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kļuva par vienīgo sadarbības iestādi ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā vadības sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas Valsts svētkus, šā gada 11. novembrī, Lāčplēša dienā Rīgā, New Hanza teritorijā iestādīts Latvijai simbolisks koks – liela izmēra ozols.

Piedaloties nekustamā īpašuma attīstīja Pillar komandai un ainavu būvniecības uzņēmuma Alejas projekti, SIA speciālistiem, ozols iestādīts New Hanza teritorijā, skvērā starp kultūrtelpu Hanzas Perons un topošo New Hanza A klases biroja ēku Mihaila Tāla ielā 1.

Iestādītais purva ozols (Quercus palustris) ceļu uz Latviju mērojis no kokaudzētavas Vācijā. Tā augstums ir 12 metri un platums 6 metri. Šī ozola suga ir izplatīta Latvijā un tie var sasniegt 22 metru augstumu, tā lapojums ir tradicionāli zaļš, savukārt rudenī tas iekrāsojas no sarkana līdz sarkanbrūnam.

“Ozols ir nozīmīga teritorijas labiekārtojama projekta daļa, tieši tādēļ izvēlējāmies tā stādīšanai dienu, kas Latvijai un mums ir īpaši nozīmīga. Arī vietai ir nozīme, jo New Hanza veidojam tā, lai ikviens tajā justos piederīgs – strādājot, dzīvojot un atpūšoties. Tikpat svarīgas kā ielas un ēkas ir arī telpa starp tām ar pārdomātu un funkcionālu labiekārtojumu,” atzīmē Edgars Milūns, Pillar Capital, AS valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sony Pictures Television Networks meitasuzņēmums un viens no lielākajiem digitālās reklāmas pārdošanas un mediju resursu pārstāvniecības uzņēmumiem Latīņamerikā IMS Internet Media Services (IMS) ir vienojies par starptautiska daudzkanālu reklāmas tīkla Httpool akciju kontrolpaketes iegūšanu. Šis uzņēmums strādā arī Latvijā, ekskluzīvi pārstāvot Twitter un LinkedIn sociālos tīklus.

«Partnerība ar IMS ļaus nodrošināt labāku piedāvājumu, iespēju dalīties ar starptautisko labo praksi un risinājumiem, stiprinās atbalstu un veicinās inovācijas, nodrošinot priekšrocības visiem mūsu starptautiskajiem un vietējiem partneriem. Turklāt IMS Latīņamerikā ir cieša sadarbība ar EA, Foursquare, Snapchat, Twitch, Vevo un Waze, tāpēc mēs sagaidām šo partneru ienākšanu Baltijas valstīs,» skaidro uzņēmuma Httpool Baltijas filiāles vadītājs Arnis Ozols.

IMS ir izstrādājis arī vērienīgu izglītības platformu mediju aģentūrām un reklāmas devējiem, ko Httpool realizēs arī savos darbības reģionos, tādējādi mazinot Latvijas klientiem piedāvāto pakalpojumu atšķirību ar ASV un citiem tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Arī LIAA vadītājs paredz spekulantu interesi par īpašumiem; investīcijas ražošanā īpaši neaugšot

LETA, Db.lv, 03.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc eiro ieviešanas investīciju pieaugumu ražošanā nav īpaša pamata gaidīt, bet interese augs no nekustamā īpašuma spekulantu puses, šorīt Latvijas Radio stāstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Pēc Ozola vārdiem, tieši šāda situācija pēc eiro ieviešanas bijusi vērojama Igaunijā, bet Latvijā pēc eirozonā pavadīta mēneša par kādām tendencēm vēl pāragri runāt, turklāt LIAA pārsvarā strādā ar ražojošajām investīcijām.

To, ka īstermiņā gaidāms zemes spekulatīvo darījumu pieaugums, paredz arī jurists Henrijs Niedra.

Viņš norāda - līdz ar to, ka ES dalībvalstu fiziskajām un juridiskajām personām nebūs ierobežojumu iegādāties kapitāldaļas sabiedrībā, kurai jau pieder lauksaimniecības zeme, pat ja tās neatbildīs šobrīd likumprojektā izvirzītajiem kritērijiem. Plānotie grozījumi nenoliedzami ilgākā termiņā samazinās spekulatīvus darījumus ar lauksaimniecības zemi. Taču īsākā termiņā ir gaidāma liela aktivitāte no spekulatīvo zemes īpašnieku puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zirņu "zvaigžņu stunda" Latvijā vēl tikai priekšā

Db.lv, 16.04.2024

“Latraps” kopā ar vienu no Eiropas pārtikas industrijas līderiem “Pfeifer & Langen International B.V.” strādā pie zirņu proteīna izolāta ražotnes “ASNS Ingredient” attīstības Jelgavā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pasaulē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc zirņu proteīna, arī Latvijā pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platība Latvijā ir dubultojusies. Ja 2019. gadā tika apsēti 13,9 tūkstoši hektāru, tad pērn jau 37,6 tūkstoši hektāru.

Pasaulē arvien pieaug pieprasījums pēc alternatīviem olbaltumvielu avotiem, kas var aizvietot dzīvnieku izcelsmes produktus. Līdz ar to viena no pieprasītākajām izejvielām gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā šobrīd ir zirņu proteīna izolāts. Tas nozīmē, ka zirņiem ir arvien pieaugošs pārstrādes potenciāls.

“Lai gan šobrīd viss viss liecina, ka zirņu “zvaigžņu stunda” Latvijā vēl ir tikai priekšā gan to audzēšanas īpašību, gan lielā pārstrādes potenciāla dēļ, ir skaidrs – pie mums ir iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas zirņu ražas. Protams, tas nenozīmē, ka zirņu audzēšanas apjoms Latvijā varētu pārsniegt kviešu apjomus. Kvieši nemainīgi saglabās savu vietu kā pasaulē pieprasītākā un lauksaimniekiem ekonomiski visizdevīgākā kultūra. Taču redzams, ka zirņu sējplatības Latvijā strauji pieaug,” stāsta Ģirts Ozols, “Latraps” agronoms.

Komentāri

Pievienot komentāru