Papildināta - Taxify varētu pārtraukt darbību Latvijā

2018. gada 25. janvāris plkst. 16:15
Dalies ar šo rakstu

Pretēji sākotnējai iecerei nodrošināt iespēju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus veikt arī privātpersonām, pašreiz Satiksmes ministrijas piedāvātie noteikumi, kas to regulētu, ir pretrunā ar Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu. Taksometru izsaukšanas platforma Taxify paredz iespēju pamest Latvijas tirgu, ja plānotais regulējums stāsies spēkā bez izmaiņām.

«Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, lai brīvajā laikā īstenotu šādu darbības veidu, ir jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnas licence, kā arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār šādu licenci saņemtu, un tas viss sastāda ievērojamas izmaksas. Šajā gadījumā vairs nav atšķirības starp taksometru un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumu, un līdz ar to pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga,» komentē Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš. Viņš arī uzsver, ka privāto vadītāju regulējums ir būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.

«Papildus pārspīlētajām prasībām izstrādātie noteikumi paredz arī to, ka mobilajai aplikācijai jāglabā dati Latvijā un jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam visa informācija, nevis tikai tā, kas ir nepieciešama nodokļu iekasēšanai un administrēšanai. Tas ir prettiesiski un nonāk pretrunā gan ar fizisko personu datu, gan arī komercnoslēpuma aizsardzības noteikumiem. Jo īpaši situācijā, kad, stājoties spēkā Eiropas Savienības Datu aizsardzības regulai, komersanti riskēs saņemt līdz pat 20 miljoniem lielu sodu gadījumā, ja būs izpauduši vairāk datu, nekā vajadzīgs. Ja šis regulējums netiks atrisināts atbilstoši likuma jēgai, Taxify ļoti nopietni domās par aiziešanu no Latvijas tirgus, un prognozēju, ka arī jebkurai citai mobilajai platformai šis tirgus nebūs aktuāls,» uzsver Krūmiņš.

Paradoksālā kārtā izstrādātie noteikumi privāto vadītāju darbību nevis atvieglo, bet apzināti nosaka ievērojami sarežģītākas prasības nekā taksometriem. «Vienkāršs automašīnas īpašnieka nodrošinātais pakalpojums ir «aplikts ar birokrātiju», kas to vairs nepadara izdevīgu cilvēkiem, kuri vēlas gūt papildu ienākumus, strādājot tikai dažas stundas mēnesī ar savu privāto transportlīdzekli, nevis nodarboties ar to profesionāli,» uzsver J. Krūmiņš. Satiksmes ministrijas izstrādātie noteikumi ir sagatavoti tā, lai šāda pakalpojumu forma būtu faktiski neiespējama. Noteikumi ir pārbagāti ar prasībām, kas neizriet no likuma, piemēram, valsts sociālās apdrošināšanas avansa maksājumi, atskaitīšanās Autotransporta direkcijai un licences kartītes transportlīdzekļiem.

«Šobrīd Satiksmes ministrijas izstrādātais projekts acīmredzami balstīts atsevišķu taksometru uzņēmumu lobijā. Sakārtot šo regulējumu vajadzētu būt visas nozares interesēs,» neizpratni pauž arī SOSTAKSI direktors Aleksandrs Kolosovs. SOSTAKSI pieder 30 taksometru, no kuriem visi izmanto Taxify platformu. «Šis regulējums godīgos taksometru vadītājus faktiski nostāda neizdevīgā situācijā. Sanāk, ka mums, strādājot ar Taxify, jāiesniedz visi dati VID; reģistrēties kā privātais vadītājs neviens nebūs gatavs lielā sloga dēļ, turpretī pārējie taksometri varēs turpināt tīt atpakaļ skaitītājus un manipulēt ar ienākumiem.»

Jau vēstīts, ka rudenī Saeima pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas regulējumu. Pieņemot grozījumus, Saeima lēma, ka līdzās taksometru pakalpojumiem tiks nodrošināti arī vieglo auto pārvadājumi, un Satiksmes ministrijas uzdevums bija izstrādāt noteikumus, kā reāli tiks nodrošināta iespēja sniegt vieglo auto pārvadājumus. Likuma mērķis bija nodrošināt iedzīvotājiem alternatīvu transporta veidu, lai ērti pārvietotos pilsētā, kā arī iespēju iedzīvotājiem Rīgā papildus piepelnīties brīvajā laikā, pārvadājot pasažierus ar savu privāto transportlīdzekli.

Arī ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» norāda, ka ir gandarīts par Latvijas valdības un Saeimas centieniem veicināt kopbraukšanas nozares attīstību. «Tomēr mums rada bažas pašreizējā Ministru kabineta noteikumu redakcija, jo tajā nav ņemti vērā mūsdienu tehnoloģiju risinājumi, liedzot Latvijas pakalpojuma lietotājiem – vadītājiem un pasažieriem – saņemt tās iespējas, ko sniedz kopbraukšana,» saka Uber vadītājs Baltijas valstīs Enns Metsars (Enn Metsar).

Satiksmes ministrijā Db.lv skaidro, ka grozījumi Autopārvadājumu likumā neparedz tiesības fiziskām personām veikt pasažieru komercpārvadājumus. Un grozījumi, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā, paredz ieviest divus pasažieru komercpārvadājumu veidus ar vieglajiem transportlīdzekļiem: pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru un pasažieru komercpārvadājums ar vieglo automobili, kuru piedāvā, pieprasa un apstiprina, tikai izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus, tai skaitā tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Noteikumu projekts paredz, ka šo pakalpojumu varēs sniegt Autopārvadājumu likumā definēts pārvadātājs - komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību, saņemot licenci.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā paredzētais pasažieru komercpārvadājumu veids ir profesionāla komercdarbība, kas atšķiras no taksometra pārvadājumiem tikai tā izpildes principos un tā veikšanai paredzēts saņemt licenci, Satiksmes ministrijas ieskatā arī prasības attiecībā uz nodokļu nomaksas kārtību būtu nosakāmas ievērojot vienlīdzības principu. Tādējādi arī Satiksmes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz arī šim komercpārvadājumam izsniegt licences kartītes uz periodu, par kuru veikts valsts sociālās apdrošināšanas maksājums. Lai to nodrošinātu, nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, nosakot, ka Autopārvadājumu likuma 35.pantā minētais pārvadātājs maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansu 130 euro kalendāra mēnesī par katru vieglo transportlīdzekli, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi īpaši šim mērķim paredzētajā kontā.

Ņemot vērā lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru taksometru pārvadājumu jomā, ieviešot jaunu un līdzīgu pārvadājumu veidu ir svarīgi jau sākotnēji paredzēt pasākumus, lai novērstu iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Satiksmes ministrija ir iekļāvusi noteikumu projektā prasības par Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu, balstoties uz Autopārvadājumu likumā paredzēto tiesību normu. Nosacījums sniegt datus tiek izvirzīts pakalpojuma piedāvātājam, kas piesaista aplikācijai pārvadātāju, nosaka brauciena maksu (tarifus) un veic brauciena apmaksas administrēšanu. Līdz ar to ministrija norāda, ka izstrādātais noteikumu projekts neattiecas uz taksometru pārvadātājiem, kas veic taksometru pārvadājumus izmantojot Taxify aplikāciju.

Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem ar vieglajām automašīnām neprofesionālas darbības veidā, Ekonomikas ministrijai dots uzdevums līdz 2018.gada 31.decembrim izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu, paredzot, ka sadarbības ekonomikā pārvadātājs izmanto transporta tīkla platformu, lai veiktu pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek veikta un uzraudzīta sadarbības ekonomika.


Pievienots Satiksmes ministrijas un kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas Uber viedoklis 7.-11.rindkopā




Dalies ar šo rakstu

Populārākās ziņas

Nepalaid garām