Jaunākais izdevums

97 dzīvokļu ēkas renovācijas projekta īstenošana Daugavpilī, gatavojoties apkures sezonai, sola līdz pat 65% siltumenerģijas ietaupījumu. Ēkas atjaunošanas darbiem piešķirts Swedbank aizdevums, kā arī saņemts ALTUM grants ES fondu līdzfinansētās energoefektivitātes programmas ietvaros.

Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā 1,3 miljonu eiro, Swedbank finansējums šajā atjaunošanas projektā ir 50% no izmaksām jeb nepilni 700 tūkstoši eiro.

1980. gadā Šaurā ielā celtās 5 stāvu 97 dzīvokļu ēkas renovāciju koordinēs SIA “DMP”, kura darbības joma ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana. Būvdarbus veiks SIA “Builder Industry”.

Projekta ietvaros ir plānota fasādes un cokola siltināšana, jumta kapitālais remonts un bēniņu pārseguma siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, logu un durvju nomaiņa, ieeju durvju nomaiņa, lodžiju aizstiklošana, apkures sistēmas pārbūve, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas atjaunošana, ventilācijas sistēmas atjaunošana, zibensaizsardzības ierīkošana u.c. darbi.

Īstenojot projektu, būtiski tiks samazinātas uzturēšanas izmaksas - plānotais ietaupījums varētu sasniegt pat 65%. Veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi nodrošinās siltumenerģijas ietaupījumu apkurei 90,49 kWh/m2 gadā, kā arī siltumnīcefekta gāzu samazinājumu 122,54 CO2 ekv.T./gadā.

Mājas vecākais Leons Ošmjanskis stāsta: “Nolēmām veikt mājas renovāciju, jo, pateicoties veiktiem būvdarbiem, būs iespēja samazināt apkures rēķinus un veikt visus nepieciešamos būvdarbus vienā laikā. Daudzi iedzīvotāji šaubījās par renovācijas nepieciešamību, bet tagad, kad apkures izmaksas turpina augt, visi iedzīvotāji gaida būvdarbus un ir priecīgi par to, ka ir pieņēmuši lēmumu veikt renovāciju. Esam pateicīgi ALTUM, Swedbank un Daugavpils pilsētas domei par sniegto palīdzību un atbalstu”.

Swedbank Latvija Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītājas Ilze Kukute norāda: “ES fondu atbalsta programmu līdzfinansējums ir būtisks atbalsts daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku enerģijas patēriņa samazinājumam, un attiecīgi izmaksu ietaupījumam, kā arī piešķir ēkai “jaunu dzīvi” atjaunotā veidolā, pilnveido dzīves kvalitāti. Pagājušajā gadā vien esam līdzfinansējuši 30 projektus energoefektivitātes uzlabošanai. Arī šis gads ir iesācies aktīvi - 6 mēnešos Swedbank jau ir piešķīrusi finansējumu 26 daudzdzīvokļu māju atjaunošanas projektiem par kopējo summu 12,3 miljoni eiro. Tomēr jāuzsver, ka Swedbank piedāvā kredītus daudzdzīvokļu māju renovācijai arī bez ALTUM grantiem, šādi palīdzot veikt neliela apjoma darbus, kā, piemēram, jumta vai fasādes remontu, apkures sistēmas sakārtošanu, mājas komunikāciju remontu un tamlīdzīgi. Šādu ceļu parasti dzīvokļu īpašnieki izvēlās, lai soli pa solim sakārtotu savu ēku”.

Dzīvokļu īpašnieki un dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvji aicināti konsultēties ar Swedbank gan par esošās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmu ar grantu palīdzību, gan par atsevišķu remonta darbu finansēšanu.

SIA “DMP” dibināts 2014.gadā un šobrīd apsaimnieko jau 29 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Daugavpils pilsētā ar kopējo apsaimniekojamo platību vairāk nekā 90 000 m2 un strādājot ar vairāk nekā 1800 abonentiem. Uzņēmums nodarbina 21 darbinieku.

SIA “DMP” nodrošina dzīvojamo māju pārvaldīšanu un piesaistītā zemesgabala uzturēšanu, t.sk. konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju tehnisko apsekošanu, apkopi, uzturēšanu un remontu, pārvaldīšanas darba plānošanu, organizēšanu un pārraudzību, kā arī veic citus pakalpojumus pēc dzīvojamo māju īpašnieku uzdevuma.

Šī gada 14. jūnijā Ekonomikas ministrija apstiprināja Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kur programmas ietvaros tiks turpināts sniegt atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Arvien vairāk veicinās atkritumu šķirošanu

Māris Ķirsons, 17.06.2022

SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Namu siltināšanas "atslēga" – aktīva pašvaldību iesaiste

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)1. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, kuras pamatā ir moduļveida koka būvkonstrukcijas, informē Ekonomikas ministrijā.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

“Pagājušajā gadā mēs piedāvājām tipveida projektu dzelzsbetona daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai. Divpadsmit pašvaldības apliecināja, ka plāno to izmantot zemas īres maksas mājokļu būvniecībai un ceru, ka drīzumā mēs jau varēsim vērot šādu ēku parādīšanos dažādās Latvijas pilsētās. Vienlaikus mana kā ekonomikas ministra prioritāte ir attīstīt koka būvniecību Latvijā, šim mērķim izmantojot vietējos būvmateriālus. Ar būvniecības nozari, nevalstisko sektoru un valsts kapitālsabiedrībām pērn parakstījām sadarbības memorandu koka būvmateriālu aktīvākai izmantošanai būvniecībā. Tādēļ esam spēruši nākamo soli un šogad piedāvājam tipveida projektu koka daudzdzīvokļu ēkas būvniecībai,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā visu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai līdz 2050.gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš pastāstīja, ka šāda summa būtu nepieciešama visu ēku - daudzdzīvokļu, privātmāju un arī nedzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2030.gadam būtu jāiegulda 5,7 miljardi eiro, līdz 2040.gadam - vēl 5,7 miljardi eiro, bet līdz 2050.gadam - vēl 7,6 miljardi eiro.

Vienlaikus Valantis gan piebilda, ka šie aprēķini ir veikti vēl pirms nozīmīgā būvniecības izmaksu kāpuma, rēķinot būvniecības izmaksas 200-400 eiro apmērā par kvadrātmetru.

Kopumā Latvijā 82% no dzīvojamā fonda ir uzbūvēti pirms 1980.gada. Valantis arī informēja, ka Latvijā ir aptuveni 310 000 privātmāju un aptuveni 40 000 daudzdzīvokļu ēkas, bet kvadrātmetros daudzdzīvokļu ēku platība ir daudz lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 132,526 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kad banku peļņa bija 146,339 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 265,332 miljonus eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 28,677 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 19,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 159,45 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,7% - līdz 45,292 miljoniem eiro.

2022.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 26,299 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 995,892 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi no pašvaldības iegādāties kādreizējo Daugavpils Ķīmiskās šķiedras uzņēmuma profilaktorija teritoriju Stropu apkaimē izrāda Lietuvas augsto tehnoloģiju uzņēmums "Pulsar Optics", kas saskāries ar dzīvokļu pieejamības problēmu Daugavpilī, vēsta Latvijas Radio.

Profilaktorijs padomju gados bija kūrorts uzņēmumā strādājošajiem, pēc tam - viesnīca un populāra atpūtas un nakts izklaižu vieta, bet tagad ēkas pārvērtušās par graustu.

Daugavpils dome šo īpašumu nopirkusi 2017. gadā par nepilniem 130 000 eiro, bet nevienu projektu objekta izmantošanai līdz šim nav realizējusi.

Tagad pašvaldības saņēmusi priekšlikumu no "Pulsar Optics", kas pērn sāka darbību Daugavpilī. Uzņēmumam ir interese veidot jaunu dzīvojamo kompleksu.

"Pulsar Optics" pārstāvis Germans Kavalskis Latvijas Radio skaidroja, ka uzņēmums patlaban Daugavpilī nodarbina ap 150 strādājošo, bet paplašinās un pieņem darbā jaunus darbiniekus, tādēļ jādomā, kur viņus izmitināt, un Daugavpilī ir sarežģīti ar jaunu dzīvokļu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Energoefektīvākās ēkas Latvijā 2022

Db.lv, 22.09.2022

Nominācijā “Energoefektīvākā publiskā ēka”: 1.vieta – Zinātnes un Inovāciju centrs VIZIUM, Ventspilī, Rūpniecības ielā 2.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022”, kas tiek organizēts ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” tika izsludināts šā gada aprīlī. Šogad konkursā kopumā tika saņemti 16 projektu pieteikumi; konkursa otrās kārtas ietvaros tika vērtētas 14 ēkas astoņās Latvijas pilsētās.

Konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022" laureātus skatiet foto galerijā!

“Investīcijas energoefektivitātē nozīmē ilgtermiņa ieguvumus visiem – gan iedzīvotāju labklājībai, gan uzņēmējdarbības attīstībai. Jau gada beigās sāksim jauno atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Ikviena atjaunotā ēka ir apliecinājums latviešu saimnieka garam, teicami demonstrējot spēju sakārtot sev piederošo īpašumu, domāt par nākotni, būt atvērtiem pārmaiņām un attīstībai. Un ikviens konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” laureāts ir kā izcils piemērs un motivācija daudzdzīvokļu, ražošanas un sabiedriskām ēkām, kā arī privātmājām kļūt energoefektīvākām un videi draudzīgākām,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Būvniecības izmaksu pieaugums ietekmēs īres namu celtniecības plānus

Māris Ķirsons, 08.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus nepilnības šajā segmentā ir skaidri redzamas, jo privātie attīstītāji īres namu segmentā strādā Rīgā un Pierīgā, bet nav gatavi investēt tādos pašos īres namos reģionos, intervijā Dienas Biznesam saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Jautāta, vai pašreizējos straujas inflācijas apstākļos tiks īstenota iecerētā zemas īres daudzdzīvokļu māju celtniecības programma, kā sākotnēji plānots, ministre saka:

Programma Ministru kabinetā ir akceptēta, pašlaik notiek sagatavošanas darbi, lai pretendenti varētu pieteikties. Finansējums šī mērķa realizācijai nav mainījies, un tas ir 43 milj. eiro apmērā, lai varētu uzbūvēt 700 īres dzīvokļus reģionos. Būvmateriālu un būvniecības izmaksu pieaugums ir fakts, kurš arī ietekmēs šīs ieceres īstenošanu. Tieši tāpēc ir noņemti m2 izmaksu ierobežojošie faktori, kas tika pārnesti uz māju, kā rezultātā dzīvokļi varētu kļūt ekonomiskāki – ar mazāku platību (m2 ). Granta daļa var būt līdz 30% no izmaksām, bet tā var būt arī mazāka, ja kopējie būvniecības izdevumi inflācijas dēļ būs pieauguši. Tas arī nozīmēs, ka iecerētā īres maksa 5 eiro/m2 tiks attiecīgi indeksēta no konkrētās mājas būvniecības izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākā īres tirgus aktivitāte Baltijā pašlaik novērojama Rīgā, pieprasījuma ziņā neatpaliek arī Viļņa un Tallina, liecina CBRE Baltics dati.

Šobrīd profesionāli pārvaldīto dzīvokļu skaits Rīgā pārsniedz 2000, tikmēr Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās šis skaitlis ir ievērojami mazāks jeb ap 1000 dzīvokļiem katrā no pilsētām, skaidro Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Viņš norāda, ka pašlaik projektēšanas un plānošanas stadijā Baltijā ir vairāki tūkstoši īres dzīvokļu, tāpēc tiek prognozēts, ka tuvākajos gados īres sektors turpinās savu izaugsmi.

Attīstītāji piesardzīgi

Esošā tirgus situācija profesionāli pārvaldītu īres namu segmentā ir visai spraiga, jo pieprasījums pēc kvalitatīva īres produkta joprojām saglabājas augsts, atzīmē M. Grīnbergs. “Šajā segmentā galvenokārt pieprasījumu veido ārvalstu studenti, kas neplāno iegādāties savu īpašumu šeit, kā arī jaunie speciālisti, kuri pagaidām vēl veido nepieciešamos uzkrājumus sava īpašuma iegādei,” skaidro CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Vinš norāda, ka Rīgas īres fondu galvenokārt veido XX gadsimta sākumā celtie īres nami, kas, atgūstot valsts neatkarību, tika denacionalizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas LHV pensiju fondi iegādājušies 5 daudzdzīvokļu namus Rīgā, ar mērķi izmantot tos kā ilgtermiņa investīciju īres dzīvokļu segmentā. Kopējā darījuma summa sasniedz 9 miljonus eiro, no kuriem pusi finansējusi Swedbank.

”Īres dzīvokļu investīciju projekti ir jauna niša Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Aizvien vairāk uzņēmumu un investīciju fondu izvēlas ilgtermiņā ieguldīt līdzekļus īres namu projektos, sagaidot stabilu atdevi vairāku gadu garumā. Swedbank šobrīd ir sākusi pastiprināti atbalstīt šādus projektus, saskatot Rīgas īres namu segmentā ļoti labas izaugsmes iespējas,” uzsver Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere.

“Dzīvokļu cenas, tostarp īres cenas, vēl joprojām Rīgā ir zemākas nekā Tallinā vai Viļņā. Tādēļ LHV pensiju fondu uzmanībā ir nonākuši tieši īres namu projekti Latvijas galvaspilsētā, kam ilgtermiņā paredzam ļoti labas un stabilas atdeves iespējas. Pensiju fonda mērķis ir ieguldīt savu klientu līdzekļus drošos un ilgtermiņā labklājību nesošos aktīvos. Paredzams, ka arī turpmāk LHV pensiju fondi varētu investēt tieši īres namos Latvijas galvaspilsētā,” saka LHV pensiju fondu nekustamo īpašumu investīciju jomas vadītājs Raits Rīms (Rait Riim).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieprasījums pēc energoefektīviem īpašumiem rekordaugstā līmenī

Armanda Vilciņa, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan varētu šķist, ka daudzu potenciālo pircēju pozīcija esošajā situācijā varētu būt nogaidoša, dažos gadījumos uz vienu īpašumu pretendē pat desmit pircēji, stāsta Ksenija Ijevleva, SIA Latio tirgus analītiķe.

Pašlaik pieprasījums pēc jauniem nekustamajiem īpašumiem, sevišķi mūsdienīgiem un energoefektīviem, ir ļoti augsts, bet piedāvājums – ierobežots, teic K. Ijevleva, uzsverot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā interesi par īpašumu pirkšanu un pārdošanu bija apturējis tikai īslaicīgi. Daži pircēji un pārdevēji atcēla darījumus, bija arī atsevišķi interesenti, kas paziņoja par to, ka vairs nevēlas iegādāties īpašumu Latvijā, jo mēs atrodamies pārāk tuvu kara zonai, taču šādas tendences bija novērojamas vien aptuveni trīs nedēļas, atzīmē Latio tirgus analītiķe.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un strauji augošo inflāciju, kā kopumā mainījies pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem Latvijā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot aizdevuma līgumu vairāk kā 7 miljonus eiro vērtībā, Swedbank vienojusies ar nekustamo īpašumu attīstītāju “Merks Mājas” par jauna daudzdzīvokļu nama kompleksa būvniecību Rīgā, Skrīnes ielā.

“Merks” grupa sadarbībā ar Swedbank attīstījis jau vairākus daudzdzīvokļu namu projektus, piemēram, “Merks Mežpilsēta”, “Merks Gaiļezera nami”, “Skanstes mājas” un “Skanstes parks”.

“Merks Mājas” šobrīd realizē jaunu projektu Pārdaugavā - “Merks Magnolijas”, kas primāri vērsts uz piedāvājumu jaunajām ģimenēm.

"Merks" pagājušajā gadā strādāja ar 61,862 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,2% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 4% un bija 1,572 miljoni eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums pērn bija 52,825 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās četras reizes un bija 473 642 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos jaunā dzīvojamo māju projekta Moho Park Mežaparkā pirmajai ēkai atzīmēti spāru svētki.

12 stāvu nams Kokneses prospektā ar 77 divu līdz četru istabu dzīvokļiem atbilst gandrīz nulles enerģijas prasībām, un pirmos mājokļus to īpašniekiem plānots nodot nākamā gada pavasarī.

Līdzās notiek otras, gandrīz identiskas ēkas būvniecība, kuru iecerēts pabeigt nākamā gada vasarā. Tādējādi līdz 2023. gada beigām Mežaparkā taps 154 mājokļi.

Mājokļu energoefektivitāti nodrošinās uz katra ēkas jumta izvietotie 30 saules paneļi, kuru saražotā elektroenerģija darbinās koplietošanas inženiersistēmas, siltās grīdas, logi ar trīskāršo stiklu, kā arī ventilācija ar rekuperāciju katrā dzīvoklī un iespēju to regulēt pašiem mājokļa iemītniekiem.

“Neraugoties uz turbulenci būvniecības sektorā, esam spējuši sabalansēt savas darbības, lai mērķtiecīgi virzītos uz priekšu. Esam gandarīti, ka pieprasījums pēc šī projekta mājokļiem ir augsts, jo, esot vēl būvniecības stadijā, vairāk nekā puse no abu ēku dzīvokļiem ir jau ieguvuši savus īpašniekus,” informē “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai Kongresu namu atsavinās no SIA "Rīgas nami" par labu pašvaldībai, šodien lēma Rīgas dome.

Kā iepriekš tika skaidrots Rīgas domes deputātiem, minētos grozījumus ierosinājusi Finanšu ministrija, lai novērstu riskus šī projekta īstenošanā.

Rīgas dome jau agrāk atbalstīja vienošanos ar Kultūras ministriju (KM) par Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Kongresu nama vietā. Vienošanās paredz atbalstīt Nacionālās koncertzāles būvniecības ieceri novietnē "Rīgas Kongresu nams", aptverot projekta skartos zemesgabalus, būves uz tiem un apakšzemes stāvvietu.

Saskaņā ar laika grafiku, kas iezīmēts sarunu procesā ar iesaistītajām pusēm, būvdarbu sākšana paredzēta 2025.gada beigās vai 2026.gada sākumā. Savukārt būvniecības procesam būtu nepieciešami aptuveni trīs gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātais namu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums Latvijā “Civinity Mājas” ir uzsācis apkures sezonu un prognozē, ka šī sezona iedzīvotājiem būs smaga un parādnieku skaits, visticamāk, pieaugs.

Siltumenerģijas padeve ir jau pieslēgta pirmajām mājām , kā arī pārējās mājas ir tehniski sagatavotas siltumenerģijas padevei tikko iedzīvotāji par to lems, vai iestājoties vēsākiem laikapstākļiem.

Uzņēmums akcentē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada apkures sezonas sākumu, šajā sezonā (uzsākot apkures sezonu) siltumenerģijas tarifs Rīgā ir pieaudzis par 49%. Tāpat siltumenerģijas piegādātājs "Rīgas Siltums" regulatoram ir iesniedzis jauno tarifu – 170.59 eur par vienu megavatstundu, kas ir 198% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada apkures sezonas uzsākšanu.

Jau šobrīd ir skaidri redzams, ka gaidāmā apkures sezona Rīgā būs vismaz divas reizes dārgāka kā pagājušā un tas ir ņemot vērā gaidāmo valsts atbalstu. Ja tāda nebūtu, tad izmaksas būtu gandrīz trīs reizes lielākas. Ja skatāmies arī ārpus Rīgas robežām, tad sadārdzinājums būs pat 5 reizes lielāks. Piemēram, Mārupē siltuma tarifs ir 320 eiro par megavatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 49 miljoni eiro, kas ir par septiņiem miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē banka.

Peļņa ir palielinājusies, pateicoties ienākumu kāpumam un zemākiem izdevumiem kredītuzkrājumiem.

Tīrie procentu ienākumi būtiski nav mainījušies. Kreditēšanas apjomi ir auguši par 3%, pateicoties mājsaimniecību kreditēšanas apjomu kāpumam. Depozītu apjoms ir pieaudzis par 7%.

Neto ienākumi no komisijām ir pieauguši par 11%, galvenokārt pateicoties lielākiem ienākumiem no karšu maksājumiem un aktīvu pārvaldības.

Izdevumi ir palielinājušies par 4%, lielākoties saistībā ar augstākām personāla izmaksām un ieguldījumiem digitālajos risinājumos.

Kredītuzkrājumu izmaiņas šogad bija minimālas, pretstatā 6 miljoniem eiro pirmajos sešos mēnešos pērn.

"Otrajā ceturksnī turpinājās ekonomikas izaugsme un bija vērojama augsta privātpersonu un uzņēmumu aktivitāte. Vairāk kā dubultojies "Zaļās" finansēšanas apjoms, kas liecina par lielāku sabiedrības interesi par ilgtspēju un enerģētiskās stabilitātes veicināšanu. Vienlaikus inflācijas palielināšanās, procentlikmju kāpums un ziemas sezonā gaidāmās grūtības enerģētikā sāk negatīvi atsaukties uz patērētāju noskaņojumu un rada sarežģītākus apstākļus uzņēmumiem, kā rezultātā turpmākā ekonomikas attīstība kļūst neskaidrāka. Tomēr, ņemot vērā samērā spēcīgos ekonomikas un finanšu pamatrādītājus, un publisko ieguldījumu turpināšanos ekonomiskajā un sociālajā konverģencē ar ES, ilgāka termiņa prognozes Latvijas tautsaimniecībai ir cerīgas," pauž "Swedbank" vadītājs Latvijā Lauris Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums LPP Latvia ltd., kas pārstāv tādus plaši pazīstamus modes preču zīmolus kā Reserved, Sinsay, Mohito, House un Cropp, paziņojis par vērienīgiem attīstības plāniem Latvijas reģionos.

Tuvākajā laikā plānots atvērt vairākus zīmola Sinsay veikalus dažādās pilsētās - Daugavpilī, Jēkabpilī, Cēsīs, Ķekavā u.c.

Kā informē LPP Latvia ltd valdes locekle Inese Ļebedeva, šis ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā. LPP pārstāvošais uzņēmums Latvijā darbojas gandrīz 20 gadu un pašlaik nodarbina 340 darbinieku. "Līdz šim visi mūsu veikali darbojušies tikai Rīgā, taču uzņēmuma 20. jubilejas priekšvakarā sākts aktīvs darbs pie Sinsay veikalu atvēršanas ārpus galvaspilsētas. Turklāt nākamajā gadā uzņēmums plāno atvērt vēl vismaz 10 veikalus Latvijas pilsētās."

Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums 

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās...

Tā kā šobrīd noslēgtie telpu nomas līgumi neaptver visus reģionus, kuros uzņēmums redz attīstības potenciālu, LPP Latvia ltd. turpina raudzīties attīstības virzienā reģionos, izskatot visas telpu nomu iespējas pilsētās ar vismaz 6000 iedzīvotāju, piemēram, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Ventspilī, Rēzeknē, Ogrē, Valmierā, Salaspilī u. c.

Kā norāda Sinsay nomas un attīstības projektu vadītājs Alberts Aigars, tieši piemērotu telpu atrašana reģionos ir lielākais izaicinājums, ar kuru uzņēmums šobrīd saskaras. Daļā pilsētu trūkstot Sinsay standartiem atbilstošu tirdzniecības telpu, kas būtu vismaz 800 m2 platībā, tādēļ joprojām notiek aktīvs darbs pie vietu meklēšanas un uzņēmums ir atvērts dažādu telpu nomas piedāvājumu izskatīšanai.

"Pandēmijas laiks ir veicinājis strauju tiešsaistes tirdzniecības popularitātes pieaugumu, tādējādi paplašinot preču pieejamību reģionos, un, likumsakarīgi, mazpilsētās cilvēki ir kļuvuši prasīgāki attiecībā uz preču piedāvājumu. Pieprasījums pēc lielo ķēžu zīmolu klātienes veikaliem reģionos ir augsts, bet piedāvājums - joprojām zems," uzņēmuma ieceres pamato LPP Latvia ltd. mārketinga vadītāja Jana Meidropa.

"LPP Latvia ltd. mātes uzņēmums "LPP" ir Polijas ģimenes uzņēmums un uzskatāms par vienu no visstraujāk augošajiem apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

"LPP SA" pārvalda piecus modes zīmolus: "Reserved", "Cropp", "House", "Mohito" un "Sinsay", kuru piedāvājums šobrīd ir pieejams klātienes un tiešsaistes veikalos gandrīz 40 tirgos visā pasaulē trijos kontinentos. Uzņēmumam ir vairāk nekā 1700 veikalu tīkls ar kopējo platību 1,4 miljoni m2, un uzņēmuma birojos un pārdošanas struktūrās Eiropā, Āzijā un Āfrikā ir nodarbināti vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valdība atver maku. Vagariem pietuvinātie zemes īpašnieki, stājieties rindā!

Normunds Šlitke, zvērināts advokāts, 06.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja 1,862 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 42,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,646 miljardu eiro apmērā, kas ir par 45,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88,4% (pirms gada - 86,4%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 563,109 miljonus eiro, kas ir par 41,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 201,556 miljonus eiro, kas ir kritums par 4,9%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 43,9%, sasniedzot 168,194 miljonus eiro, bet saplākšņa eksports audzis par 39,3% un bija 141,06 miljoni eiro.

Šogad pirmajos piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 6,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 91,575 miljoni eiro jeb 4,9% (pirms gada - 6,6%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 71,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 3,8% (4,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Rīgas vēsturiskajā centrā topošajā projektā Dainas atzīmēti spāru svētki

Db.lv, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA” ar Rietumu Bankas finansējumu Dainas ielā Rīgā īsteno līdz šim lielāko dzīvokļu mājas celtniecību pilsētas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta "Dainas" celtniecības izmaksas, ko finansē Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Jaunbūves, kur tikko atzīmēti spāru svētki, kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas.

Būvniecības process tika sākts 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigts pilnais ēkas jeb septiņu stāvu karkass, savukārt nesen atzīmētie spāru svētki ļaus uzsākt darbus pie logu un fasādes montāžas. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mājokļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru