Politika

Par Lībijas ieroču embargo pārkāpšanu ES nosaka sankcijas trim uzņēmumiem

LETA--AFP, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Par ANO Lībijas ieroču embargo pārkāpšanu Eiropas Savienība (ES) pirmdien noteikusi sankcijas trim uzņēmumiem - pa vienam no Turcijas, Kazahstānas un Jordānijas.

Uzņēmumiem iesaldēti ES aktīvi, tie izslēgti no ES finanšu tirgus un tiem aizliegts veikt darījumus ar uzņēmumiem un personām ES, sanāksmē Briselē nolēma ES ārlietu ministri.

Lībijas piekrastes ūdeņos darbojas ES flotes misija. Tās uzdevums ir uzraudzīt embargo ievērošanu un vākt operatīvo informāciju par pārkāpējiem.

Diviem cilvēkiem noteiktas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Lībijā.

Lībijas konkurējošās valdības nule kā tikušās miera sarunās Marokā, paziņojušas par uguns pārtraukšanu un sola sarīkot vēlēšanas visā valstī.

"Pēc daudziem mēnešiem mums ir iemesls piesardzīgam optimismam. Ir pozitīva virzība, ir uguns pārtraukšana, un mums tas ir jāizmanto," ierodoties ES ārlietu ministru sanāksmē, sacīja bloka augstais ārlietu pārstāvis Žozefs Borreljs.

Nosakot sankcijas Turcijas uzņēmumam, ES riskē vēl vairāk sabojāt attiecības ar Turciju.

Sankcijas noteiktas Turcijas uzņēmumam "Avrasya Shipping". Tam pieder kuģis "Cirkin", kas pārkāpis bruņojuma embargo, Lībijai 2020.gada maijā un jūnijā piegādājot militārus materiālus, norāda ES.

Turcija jau pirmdienas vakara pauda nopēlumu sankciju noteikšanai.

"Laikā, kad tiek īstenoti pūliņi, lai mazinātu spriedzi Vidusjūras austrumdaļā, šādu aplamu lēmumu pieņemšana ir ārkārtīgi neveiksmīga," teikts Turcijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

ES sankcijas noteiktas arī Kazahstānas gaisa transporta uzņēmumam "Sigma Airlines" un Jordānijas kuģniecībai "Med Wave Shipping".

Kopš 2011.gada, kad NATO atbalstītās sacelšanās gaitā tika gāzts un nogalināts ilggadējais diktators Muammars Kadafi, Lībijā valda haoss. Uz kontroli pretendē divas konkurējošas valdības un daudzi kaujinieku grupējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES pagarinās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju par sešiem mēnešiem

LETA--DPA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdien nolēmuši vēlreiz pagarināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kas noteiktas pēc Maskavas militārā iebrukuma Ukrainā, pēc videokonferences paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Sankcijas saistībā ar Krievijas lomu bruņotajā konfliktā Ukrainā pirmoreiz tika pieņemtas 2014.gadā pēc Malaizijas aviosabiedrības "Malaysian Airlines" lidmašīnas notriekšanas virs promaskavisko kaujinieku ieņemtās Ukrainas austrumu teritorijas. Tās regulāri tiek pagarinātas par sešiem mēnešiem.

Oficiāls lēmums pagarināt sankcijas, kas pašreiz ir spēkā līdz 31.jūlijam, tiks pieņemts tuvākajās nedēļās.

ES ir sasaistījusi šo sankciju atvieglošanu ar progresu Minskas vienošanos īstenošanā.

Tā saukto Minskas vienošanos mērķis ir karadarbības izbeigšana un politiska risinājuma atrašana kaujinieku ieņemtajām teritorijām.

Pirms videokonferences Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons informēja pārējās ES dalībvalstis par pašreizējo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ministrs: Baltkrievija sagatavojusi "asimetriskas sankcijas" Baltijas valstīm

LETA, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs trešdien paziņojis, ka Minska sagatavojusi "asimetriskas sankcijas" Baltijas valstīm, reaģējot uz iebraukšanas aizliegumu, ko Latvija, Lietuva un Igaunija šīs nedēļas sākumā noteica par prezidenta vēlēšanu falsificēšanu un vardarbību atbildīgajām Baltkrievijas amatpersonām.

Kā viņš norādījis preses konferencē Maskavā pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, šāds Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņu saraksts jau sagatavots, bet to publiskot Baltkrievija neplāno.

Pēc Makeja teiktā, sarakstā nonākuši "tie, kuri tiešām atklāti iejaukušies Baltkrievijas lietās, nākuši klajā ar nepieņemamiem paziņojumiem, tostarp politiskiem, un, vēl vairāk, izvirzījuši konkrētus priekšlikumus attiecībā uz finansiālu atbalstu varas oponentiem".

"Ja sankcijas noteiks vēl citas valstis, mēs arī pieņemsim attiecīgus lēmumus un dosim adekvātu atbildi," viņš piebildis.

Ministrs norādījis, ka Baltkrievijas sankcijas darbosies arī Krievijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētniece: Saraksts ar Latvijai nevēlamiem Baltkrievijas pilsoņiem ir rūpīgi izsvērts un izskatīts

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēla Viktora Lukašenko iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā liecina, ka saraksts ir rūpīgi izsvērts un izskatīts, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Livdanskas ieskatā, saraksts veidots, ņemot vērā amatpersonu atbildību par represijām, kas tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem, gan arī par dalību neleģitīmajās prezidenta vēlēšanās.

Tāpat pētniece akcentēja, ka saraksts dod skaidru signālu, ka Latvija, līdzās Lietuvai un Igaunijai neatbalsta situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā ir izveidojusies Baltkrievijā. Tas ir simbolisks un politisks žests, lai parādītu, kāda ir Latvijas nostāja un, ka tā neatbalsta Lukašenko režīmu, neleģitīmās vēlēšanas un politieslodzīto aizturēšanu, norādīja pētniece.

To, kādas varētu būt Latvijas un Baltkrievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, rādīs laiks un Baltkrievijas valdības turpmākā rīcība, norādīja pētniece, uzsverot, ka tad, kad tika paziņoti oficiālie rezultāti un situācija Baltkrievijā attīstījās, Latvija bija piesardzīga savā nostājā, bet atvērta politiskā dialoga veidošanai arī pa diplomātiskajiem kanāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Merkele: Vācija apņēmusies pabeigt Nord Stream 2 būvi

LETA--DPA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien no jauna apstiprināja Vācijas valdības apņemšanos pabeigt Krievijas-Vācijas gāzes vada "Nord Stream 2" būvi, neraugoties uz ASV centieniem kavēt projekta īstenošanu.

Merkele apmeklēja savu vēlēšanu apgabalu Vācijas ziemeļos, kur viņa runāja par sankcijām, ko Vašingtona noteikusi ar Baltijas jūras cauruļvadu saistītajiem uzņēmumiem.

"Mēs neuzskatām, ka šīs ekstrateritoriālās sankcijas - tas ir tās, kas noteiktas ārpus Savienoto Valstu teritorijas - ir likumīgas," Štrālzundē sacīja Merkele.

ASV apgalvo, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.

Kritiķi savukārt pārmet ASV, ka tās cenšas piespiest Vāciju pirkt dabasgāzi no ASV, maksājot augstāku cenu nekā Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES līderi vienojas par sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām

LETA--AFP, 02.10.2020

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji piektdienas rītā vienojās par sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām saistībā ar politisko krīzi šajā valstī, paziņoja diplomāti ES aprindās.

Vienošanās tika panākta, kad Kipra atsauca savu veto pēc ES paziņojuma, ka tā var nākotnē noteikt sankcijas pret Turciju.

Vienošanās dod iespēju noteikt ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu apmēram 40 Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma amatpersonām, kas ir atbildīgas par 9.augustā rīkoto prezidenta vēlēšanu falsifikāciju un pēcvēlēšanu protestu brutālu apspiešanu.

Pats Lukašenko nav iekļauts sankcijām pakļauto amatpersonu sarakstā, apstiprināja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Nē, Lukašenko nav pašreizējā sarakstā, bet mēs, protams, sekosim situācijai, sekosim notikumu attīstībai," sacīja Mišels pēc tikšanās ar ES līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lembergs ASV tiesā pārsūdzējis pērn OFAC noteiktās sankcijas pret viņu

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ierosinās izveidot Eiropas Savienībā (ES) mehānismu sankciju piemērošanai par cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē, trešdien paziņojusi EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Viņa sacīja, ka ES nepieciešams papildināt savu instrumentu klāstu, bet plašāk to nepaskaidroja.

Domājams, ka EK nāks klajā ar priekšlikumu, kas līdzināsies tā dēvētajam Magņitska likumam, kas tika pieņemts ASV, lai piemērotu sankcijas personām, kas pastrādājušas cilvēktiesību pārkāpumus ārpus ASV.

Eiropas Parlaments (EP) jau sen aicinājis izstrādāt jaunu sankciju mehānismu.

Pagājušā gada decembrī ES līderi vienojās sākt darbu pie šāda mehānisma.

Saskaņā ar pašreizējām tiesību normām ES var piemērot sankcijas valstīm un caur to arī atsevišķām personām, taču jaunais mehānisms ļautu tiešā veidā vērsties pret privātpersonām.

ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs otrdien ierosināja nodēvēt jauno mehānismu Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija vārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesībsargājošās iestādēs plāno pieņemt desmitiem darbinieku cīņai pret naudas atmazgāšanu

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargājošās iestādes tuvākajos gados plāno pieņemt darbā desmitiem darbinieku, lai nodrošinātu sekmīgāku Latvijas cīņu pret naudas atmazgāšanu. Valdība 2019.gadā apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam".

Ņemot vērā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) šogad paziņotos secinājumus par Latviju, plāns ir aktualizēts un to šodien apstiprināja valdība.

Plānā ir iekļauti vairāki grozījumi. Plānots, ka uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un izmeklēšanas iestādes varēs ātri, konstruktīvi un efektīvi nodrošināt visplašāko starptautisko sadarbību attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītiem sākotnējiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tāpat grozījumi paredz, ka nākamgad Rīgā tiks organizēta starptautiska līmeņa finanšu izlūkošanas vienību organizācijas "Egmont grupa" plenārsēde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostā vēl aizvien 50% uzņēmumu ir problēmas veikt norēķinus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

"Vēl aizvien 50% uzņēmumu, kuri strādā Ventspils ostā, ir problēmas pilnībā norēķināties ar bankām, jo bankas prasa nesamērīgi stingras prasības šiem uzņēmumiem, kas traucē uzņēmējdarbību," sacīja Purmalis.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka jebkuras krīzes laikā cilvēki stiprinās, un tā ir arī ar Ventspils ostu, kas pēdējā laikā piedzīvojusi vairākus "cunami".

Purmalis atzīmēja, ka Ventspils ostā pārkrauto kravu apmēra samazinājums šajā gadā jau bija plānots iepriekš, jo politisku apsvērumu dēļ ostā būtiski sarukušas akmeņogļu kravas.

Tajā pašā laikā viņš minēja, ka ro-ro kravu apmērs ostā ir saglabājies pagājušā gada attiecīgā perioda līmenī, kā arī pārkrauto naftas produktu apmērs saglabājies pagājušā gada attiecīgā perioda līmenī. Vienlaikus samazinājušās pārkrauto metāla un lauksaimniecības produktu kravas, bet pieaugums bijis pārkrautajai koksnei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā situācijai pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja ilggadējais šīs valsts līderis Aleksands Lukašenko, esot saspīlētai, pār šo valsti arvien lielāku ēnu sākusi mest finanšu tirgus uzticība. Proti, zemāk klejo Baltkrievijas emitēto ASV dolāru obligāciju cena un attiecīgi – aug to ienesīgums (kopsolī ar risku).

Valdot šādam fonam, "Financial Times" ziņo, ka Baltkrievijas dolāru obligāciju, kurām termiņš iztek 2026. gadā, vērtība nu noslīdējusi līdz 93 ASV dolāra centiem, kur tās savukārt tikušas emitētas pie 99 centiem. Šo obligāciju ienesīgums nedēļas laikā palēcies aptuveni par procentpunktu un sasniedzis 7,4%, liecina pieejamā informācija.

Šobrīd tiek gaidīts tas, kādas būs Rietumvalstu sankcijas pret Baltkrieviju. Pagaidām bāzes scenārijs ir sankcijas pret konkrētām Baltkrievijas amatpersonām. Tomēr, ja situācija šajā valstī un ap to tomēr eskalējas, nav izslēgts, ka Eiropas investoriem kādā brīdī var tikt liegts iegādāties un tirgot Baltkrievijas parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizturētas finanšu skandālā ierautās maksājumu kompānijas Wirecard trīs bijušās amatpersonas

LETA--AP/AFP, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā trešdien aizturētas liela mēroga finanšu skandālā ierautās maksājumu kompānijas "Wirecard" trīs bijušās amatpersonas.

Aizturētie ir bijušais "Wirecard" vadītājs Austrijas pilsonis Markuss Brauns, kurš iepriekš jau ticis aizturēts, taču atbrīvots pret piecu miljonu eiro drošības naudu, kā arī kompānijas finanšu direktors līdz 2017. gadam Burhards Lejs un bijušais galvenais grāmatvedis Štefans fon Erfa.

Visi trīs tiek turēti aizdomās, ka izkrāpuši investoriem 3,2 miljardus eiro, nepamatoti palielinot uzņēmuma bilanci.

Meklēšanā joprojām atrodas bijušais "Wirecard" izpilddirektors Austrijas pilsonis Jans Marsaleks. Pēc Vācijas laikraksta "Handelsblatt" ziņotā, Marsaleks ar Krievijas militārā izlūkdienesta - Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) - atbalstu slēpjas Piemaskavā. Marsaleks mēdzis sevi dēvēt par slepeno aģentu un sadarbojies ar GRU, veicot investīcijas Sīrijā un Lībijā, vēsta "Handelsblatt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss pirmdien brīdinājis, ka pār Eiropas Savienības (ES) attiecībām ar Krieviju savelkas tumši mākoņi.

Eiropa "bez Krievijas, vai esot tai opozīcijā", (..) nebūs drošāka," seminārā uzrunājot Francijas vēstniekus Eiropas valstīs, norādīja Māss.

Taču vienlaikus viņš uzsvēra, ka pret Maskavu vērstās sankcijas uzturamas spēkā, kamēr Kremlis nemainīs savu uzvedību.

Ministrs, kura pārstāvētā valsts šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidentūras pienākumus, norādīja, ka blokam pašam jāspēj "neatkarīgi risināt krīzes [attiecībās] ar saviem kaimiņiem", lai saglabātu savu pievilcību kā sabiedrotajai ASV acīs.

Arī Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns uzsvēra, ka Eiropai ir jāiestājas par savām interesēm, norādot uz konfliktu starp Grieķiju un Turciju, kas izveidojies Vidusjūras austrumdaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku loma ekonomikas stabilizācijā

Anna Mišņeva, ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Konceptuāli atbalsta 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu Ventspils brīvostas pārvaldei

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas dos brīvostai iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu.

Ja šodien tiks nolemts sasaukt vēl vienu parlamenta ārkārtas sēdi, tad Saeima, iespējams, šodien varētu lemt par likumprojektu galīgajā lasījumā. Lai gan atsevišķi opozīcijas deputāti rosināja noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Paredzēts valsts aizdevumu izsniegt pret vairākām ķīlām - par labu valstij tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi un Ventspils sauskravu termināls un ir identificētas arī citas iespējamas ķīlas nākotnē, šodien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība jūnijā atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 447 miljoni eiro, kas ir 93% no kopumā izmaksājamās summas, pavēstīja bankas "Citadele", ar kuras starpniecību tiek veiktas izmaksas, valdes loceklis Kaspars Jansons.

Viņš norādīja, ka garantētās atlīdzības līdz šim saņēmuši apmēram 14 tūkstoši noguldītāju.

Vienlaikus Jansons sacīja, ka vēl garantētajā atlīdzībā jāizmaksā apmēram 30 miljoni eiro astoņiem tūkstošiem noguldītāju.

Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, kas paredz atsevišķus drošības pasākumus un ceļošanas ierobežojumus, no 18.marta banka "Citadele" ir apturējusi pieteikumu pieņemšanu "ABLV Bank" valsts garantēto atlīdzību izmaksai privātpersonām, kuras nav Latvijas rezidenti, kā arī juridiskām personām, kuru pārstāvji nav Latvijas rezidenti.

No noguldītājiem, kas ir Latvijas rezidenti, pieteikumu pieņemšana notiek kā līdz šim.

Jau vēstīts, ka banka "Citadele" kopš 2018.gada 3.marta nodrošina valsts garantētās atlīdzības izmaksu "ABLV Bank" klientiem. Valsts garantēto atlīdzību būs iespējams saņemt līdz 2023.gada 3.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievija nosoda sankcijas pret Baltkrievijas režīmu

LETA--AFP, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija otrdien nosodījusi sankciju vēršanu pret Minsku un izteikusi atbalstu līdzšinējā Baltkrievijas autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko priekšlikumam veikt konstitucionālo reformu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzrunājot Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta (MGIMO) studentus, izteicies, ka rietumvalstis mēģinot "uzmesties par tiesnešiem" Baltkrievijas notikumu vērtējumā.

Viņš norādījis, ka tas esot "nepieņemami modernajā pasaulē".

"Mēs esam pārliecināti, ka baltkrievu tautai ir visas iespējas atrisināt šo problēmu pašai," piebildis Krievijas augstākais diplomāts.

Kā ziņots, pirmdien trīs Baltijas valstis paziņoja par sankciju ieviešanu pret Lukašenko un vēl 29 deviņām viņa režīma amatpersonām, kas atbildīgas par vēlēšanu rezultātu viltošanu un vardarbīgu miermīlīgo demonstrāciju apspiešanu.

Līdzīgas sankcijas gatavojas ieviest arī Eiropas Savienība (ES) kolektīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija slēgusi robežu ar Poliju un Lietuvu

LETA--INTERFAX/TUT.BY, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija slēgusi robežu ar Poliju un Lietuvu un pastiprina Ukrainas robežas apsardzi, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

"Mēs esam spiesti atvilkt spēkus no ielām. Kā jau es teicu - pusi armijas nolikt zem ieročiem un slēgt valsts robežu ar Rietumiem, vispirms ar Lietuvu un Baltkrieviju. Ar lielu nožēlu, mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu ar mūsu brālīgo Ukrainu," sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" paziņoja Lukašenko.

Viņš pavēstīja, ka viņš nav agresors, audzis laukos, kur visi viens otru aizstāvējuši un palīdzējuši cits citam.

"Es negribu, lai mūsu valsts karotu. Turklāt es negribu, lai Baltkrievija un Polija un Lietuva pārvērstos par karadarbības zonu, kur tiks risināti mūsu jautājumi," sacīja Lukašenko.

Viņš piebilda, ka vēlas vērsties pie Lietuvas, Polijas un Ukrainas tautām: "Apturiet savus trakos politiķus, neļaujiet izcelties karam."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) lēmums, kas ļauj valstij ieguldīt Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālā 250 miljonus eiro, paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība 14.jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%. Linkaits skaidroja, ka EK lēmums ir "ļoti biezs dokuments", bet pamata doma paredz, ka piecu līdz septiņu gadu laikā valstij ir jāatgūst "airBaltic" ieguldītie līdzekļi.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu "airBaltic"," teica ministrs. Jautāts, vai jau ir domas, kā valsts varētu šo naudu atgūt, Linkaits norādīja, ka jau pirms Covid-19 izraisītās krīzes "airBaltic" vadība strādāja pie akciju starptautiskā publiskā piedāvājuma jeb IPO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savienotās Valstis pastiprinājušas sankcijas pret Kubu, ierobežojumus attiecinot arī uz uzņēmumu, kas nodrošina naudas pārskaitījumus uz komunistu pārvaldīto salu, pirmdien paziņojis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

Kubas armijas kontrolētais uzņēmums Amerikas Starptautiskie pakalpojumi (AIS) nodarbojas ar naudas pārskaitījumiem no ārvalstīm uz Kubu, un saskaņā ar jaunajiem noteikumiem neviens, kas atrodas ASV jurisdikcijā, no otrdienas nedrīkst ar to sadarboties.

2017.gadā ASV Valsts departaments publicēja sarakstu ar 180 uzņēmumiem, kas saskaņā ar Vašingtonas ieskatiem apkalpo Kubas armiju, slepenos dienestus un citas drošības iestādes un ar kuriem aizliegta sadarbība.

"Ļaudīm jābūt iespējai saņemt naudu no viņu ģimenes locekļiem ārvalstīs, nepiepildot savu apspiedēju kabatas," norādīja Pompeo, skaidrojot AIS iekļaušanu "melnajā sarakstā".

"Kubas tauta pelnījusi dzīvot brīvībā un ar pašcieņu, izvēlēties savus vadītājus un uzturēt sevi un savus tuviniekus," uzsvēra valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Lidsabiedrības pamatkapitālā otrdien, 4.augustā, reģistrēta iemaksa 250 miljonu eiro apmērā no Latvijas valsts budžeta, valstij līdzdalību aviokompānijas kapitālā palielinot no 80,05% līdz 91%.

Iepriekš "airBaltic" pamatkapitāls bija 256,473 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kuras pārziņā ir konkurences politika, norādīja, ka "airBaltic" rekapitalizācija palīdzēs uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi, kas ir īpaši smagi skārusi aviācijas sektoru. ""airBaltic" ieguldījums Latvijas iekšzemes un starptautiskās savienojamības nodrošināšanā ir ļoti būtisks. Ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, no šiem pakalpojumiem ir atkarīga tautsaimniecība, daudzas darba vietas un ārējās tirdzniecības attīstība," viņa uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība šomēnes pieņems lēmumu par Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja "Huawei" produktu izslēgšanu no 5G mobilo sakaru tīkla infrastruktūras valstī, pirmdien, atsaucoties uz avotiem valdībā, vēstīja laikraksts "Financial Times".

Izmeklēšana, kuras rezultāti vēl nav publiskoti, raisījusi "ļoti, ļoti nopietnus" jautājumus par "Huawei" ierobežoto lomu 5G tīklā Lielbritānijā, ziņoja laikraksts, norādot, ka pastāv bažas par spiegošanu. Janvāri Lielbritānijas valdība nolēma ierobežot "Huawei" iesaisti 5G tīklā līdz ne vairāk kā 35% no tīkla nesensitīvo daļu izveides.

Lielbritānijas kultūras ministrs Olivers Daudens pirmdien apstiprināja, ka saņēmis Nacionālā kiberdrošības centra izmeklēšanas ziņojumu, un piebilda, ka tam būs nozīmīga ietekme uz "Huawei" lomu 5G tīklā Lielbritānijā.

ASV izdara spiedienu uz Lielbritāniju, lai tā sarautu saites ar "Huawei".

Vašingtona norāda, ka "Huawei" ir cieši sakari ar Ķīnas komunistu valdību, un brīdina, ka šī ražotāja tehnoloģijas varētu tikt izmantotas spiegošanai Pekinas vajadzībām. Amerikāņu amatpersonas apgalvo, ka pēc Pekinas rīkojuma "Huawei" varētu vienkārši noslēgt Lielbritānijas 5G tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Māss: ES varētu piemērot sankcijas Baltkrievijai

LETA--DPA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) varētu pastiprināt sankcijas pret Baltkrieviju pēc tās prezidenta vēlēšanām, ko raksturojusi vardarbība un aizdomas par krāpšanos, pirmdien paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.

Cerības uz demokrātisku progresu Baltkrievijā ir "cietušas vairāk nekā rūgtu sakāvi", Berlīnē paziņoja Māss, piebilstot, ka absolūti nekas neliecina, ka svētdien aizvadītās Baltkrievijas vēlēšanas būtu bijušas brīvas un godīgas.

"Tā vietā mēs esam kļuvuši par lieciniekiem vardarbībai, iebiedēšanai un ieslodzīšanai," sacīja Māss.

Viņš aicināja nekavējoties atbrīvot visus miermīlīgos protestētājus, kurus aizturējusi Baltkrievijas policija.

Reaģējot uz reformām, pēdējos gados ES atcēlusi vairumu sankciju, kas bija piemērotas Baltkrievijai, taču Māss aicināja pārvērtēt situāciju, ņemot vērā pēdējo nedēļu un dienu notikumus.

Lasi arī:

Oficiālie rezultāti: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās Lukašenko 80%, Tihanovskai 9,9% 

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās svētdien līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko...

Komentāri

Pievienot komentāru