Parādus var nākties maksāt prokūristiem un īpašniekiem 

Nesamaksātos uzņēmumu nodokļu parādus varētu piedzīt no tām personām, kuras faktiski rīkojušās juridiskās personas vārdā – prokūristi, komercpilnvarnieki un atsevišķos gadījumos pat dalībnieki.

Māris Ķirsons, 2019. gada 16. septembris plkst. 6:17

Foto: pixabay.com

Šādu scenāriju paredz valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.–2022. gadam. Finanšu ministrijai jāsagatavo grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot uz arī uz personām, kuras faktiski ir rīkojušās juridiskās personas vārdā. Turklāt paredzēts, ka pārskatīšanai tiks pakļauts nosacījums attiecībā uz to, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē. Tā kā šī ir tikai ideja, tad vairāki DB aptaujātie atteicās to vērtēt, vienlaikus norādot, ka par to varētu spriest, tikai redzot konkrētu grozījumu projektu, kura vēl neesot. Tiesa, paredzēts, ka šie grozījumi būs vienotā paketē ar 2020. gada valsts budžeta projektu. Vienlaikus gan bija jautājumi par to, cik daudz līdz šim nodokļu administrācija esot piedzinusi nesamaksātos parādus no valdes locekļiem, un arī par to, vai potenciālā jauninājuma kontekstā, kad nodokļu parādus varētu piedzīt arī no prokūristiem, pilnvarniekiem, cik daudz naudas un mantas ir šiem cilvēkiem, jo nodokļu parādi ir simtos miljonu eiro mērāmi.

Pilnas atbildības SIA

«Ja par nesamaksātajiem nodokļiem personīgo atbildību vēlas uzvelt arī akcionāriem, dalībniekiem, tad zūd jēga veidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un šī uzņēmējdarbības forma Latvijā jāpasludina par «persona non grata»,» ideju vērtē Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņasprāt, tas būtu neloģisks solis. «Vai tas nozīmē, ka Latvijas SIA dalībnieki būs ar pilnu personīgo atbildību pret valsti par šīs SIA nesamaksātajiem nodokļiem, bet analogās sabiedrībās ar ierobežotu (nodalītu) dalībnieku atbildību citās ES dalībvalstīs būs citādāk?» retoriski jautā E. Egle. Viņa norāda, ka Ltd (limited) forma ir ļoti populāra, kura dalībnieku atbildību ierobežo ar konkrētu apmēru. «Varbūt Latvijā vajadzētu nolemt, ka uzreiz, jau reģistrējot SIA, tās dalībnieki par labu valstij ieķīlā savu mantu un naudu, tā taču būs vienkāršāk piedzīt nesamaksātus nodokļus?» ironiski piebilst E. Egle.

«Ar nodokļu nemaksātājiem ir jācīnās, taču nav lielas jēgas ieviest instrumentus, ja ar tiem nav īsti iespējams sasniegt iecerēto mērķi, jo tad viss pasākums ir vērsts vairāk uz procesu un kārtējo ķeksīti (kā cīnāmies ar nodokļu nemaksātājiem), nevis reālu rezultātu,» ideju vērtē Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņš savu skepsi skaidro ar to, ka ļoti maz uzņēmumiem Latvijā ir reģistrēti prokūristi vai vēl jo vairāk personas, kuras rīkojas uz komercpilnvaras pamata juridiskās personas vārdā. «Vai tad nodokļu nemaksātāji ir tie, kuri nozīmē prokūristus, lai tie rīkotos un izvairītos no nodokļu nomaksas?» jautā A. Dābols. Viņš arī gribētu zināt, vai patiešām valsts varētu no šiem prokūristiem reāli piedzīt to pārstāvēto juridisko personu nesamaksātos nodokļus. «Šaubos, vai prokūristi ir tik turīgi cilvēki, ka viņiem naudas un mantas vērtība sniedzas daudzos desmitos vai simtos tūkstošos eiro, nemaz nerunājot par miljoniem,» tā A. Dābols.

Visu rakstu lasiet 16. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 13. septembris plkst. 10:30

Piektdien, 13. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo...

2019. gada 13. septembris plkst. 6:35

Diferencētais neapliekamais minimums, kas ieviests ar mērķi mazināt sociālo nevienlīdzību, savu...

2019. gada 12. septembris plkst. 9:25

Grozījumi Darba aizsardzības likumā papildinās to ar attālinātā darba definīciju...

2019. gada 12. septembris plkst. 6:21

Ja sulām nepiemēros cukura akcīzes nodokli tāpat kā visiem pārējiem cukurotajiem dzērieniem,...

2019. gada 11. septembris plkst. 9:43

Latvijai ir jādomā par nodokļu sistēmas konkurētspēju, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja...

2019. gada 10. septembris plkst. 14:53

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu...

2019. gada 10. septembris plkst. 8:18

Triju mēnešu laikā PVN maksātāju skaits sarucis par 4,1 procentu. Nodokļu administrācija...

2019. gada 09. septembris plkst. 16:52

Normatīvajā regulējumā par elektrisko skrejriteņu lietošanu plāno ar tiem atļaut pārvietoties...

2019. gada 09. septembris plkst. 14:01

Veidojot nākamā gada budžetu, nodokļus celt nedrīkst, savukārt minimālās algas palielināšanas...

2019. gada 09. septembris plkst. 6:28

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits 2019. gada septembrī ir mazāks, nekā tas...