Citas ziņas

Partijas valdības veidošanas iniciatīvu ļauj uzņemties JKP un KPV LV, bet Saskaņu iesaistīt sarunās neplāno

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz «Saskaņas» - «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt «Saskaņu» iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, «Saskaņa» nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, «KPV LV» un JKP - pa 16, «Attīstībai/Par» un «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet «Jaunā Vienotība» - 8 deputātu vietas.

Gan «KPV LV», gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu. «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot «KPV LV» Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka ««KPV LV» reliģija ir savas programmas īstenošana». Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez «KPV LV» līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

Sākotnēji «KPV LV» nākamnedēļ plāno situāciju pārrunāt iekšēji partijā, bet pēc tam sākt sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem.

Arī JKP premjera amata kandidāts pieteiktais Jānis Bordāns uzvēra, ka vēlētāji ir pateikuši, ka vēlas pārmaiņas - visas trīs «jaunās partijas» ieguvušas daudz mandātu Saeimā. «Mēs neesam gājuši politikā tāpat vien, mēs esam gatavi uzņemties atbildību,» sacīja JKP līderis, atbildot uz jautājumu par iespēju uzņemties iniciatīvu valdības izveidē.

Taujāts par potenciāliem sadarbības partneriem, Bordāns norādīja, ka jāskatās uz to, ko ir teikuši vēlētāji - viņi no dažādu partiju sarakstiem ir izsvītrojuši cilvēkus, kas saistās ar «stagnāciju un tiesiskuma noniecināšanu». Vienlaikus viņš uzsvēra, ka redz iespēju sarunām ar visām partijām, izņemot «Saskaņu». Politiķis minēja, ka sarunas par iespējamu sadarbību varētu sākties nākamnedēļ.

Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars piekrīt, ka iniciatīvu varētu uzņemties JKP vai «KPV LV». Politiķis pieļāva, ka vispirms varētu būt gaidāms sarunu aplis, kad katra no Saeimā iekļuvušajām partijām izrunājas ar katru. Vismaz VL-TB/LNNK noteikti vēlēsies aprunāties ar katru ievēlēto partiju, izņemot «Saskaņu», norādīja Dzintars.

«Attīstībai/Par!» Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks uzsvēra, ka jāizveido darboties spējīga, nevis tikai formāli funkcionējošu valdība. Nākamnedēļ politiskais spēks veiks «lauka izpēti», sākot sarunas ar citām partijām, sacīja Pabriks, reizē norādot, ka politiskais spēks nav uzvarētāji un nav pirmie. Vaicāts par to, vai partija un viņš pats plāno pretendēt uz premjera amatu, politiķis norādīja, ka par to ir pāragri runāt. Politiķis apliecināja, ka valdība netiks veidota ar «Saskaņu».

ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze arī pauda viedokli, ka JKP uni «KPV LV» kā uzvarētājiem centriski labēji partiju spārnā ir jāuzņemas iniciatīva valdības veidošanas sarunās. ZZS ir pilnīgi atvērta sarunām, kas varētu notikt nākamnedēļ. Politiskais spēks pats neplāno uzņemties iniciatīvu valdības veidošanas sarunās, skaidroja Krauze, piebilstot, ka ar «Saskaņu» par sadarbību netiks runāts.

«Jaunās Vienotības» priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka «Jaunā Vienotība» ir gatava sarunām ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot «Saskaņu». Politiķis aģentūrai LETA sacīja, ka kopumā vēlēšanu rezultāti nav pārsteidzoši - Saeimas sastāvs ir diezgan saskaldīts. Līdz ar to būs izaicinājums izveidot stabilu koalīciju, jo tajā būs vairāk partiju nekā līdz šim. Vienlaikus Kariņš pauda pārliecību, ka tas ir izdarāms.

Partijas «Saskaņa» parlamenta frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs sarunā ar aģentūru LETA pauda, ka versijas par to, kas pēc vēlēšanām notiek kuluāros, ir dažādas, tomēr visticamāk, ka visas trīs «Vienotības» «lauskas salīmēsies kopā», proti sadarboties «Jaunā Vienotība», «Attīstībai/Par!», JKP, mudinot pievienoties nacionālo apvienību. Urbanoviča vērtējumā, «Saskaņas» rezultātu 13.Saeimas vēlēšanās nevar saukt par izcilu, bet slikts tas arī neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

TOP 10 Google meklējumi Latvijā 2018.gadā

Laura Mazbērziņa, 12.12.2018

10. vietā - Latviešu televīzijas seriāls «Viņas melo labāk», kas tiek pārraidīts kanālā TV3.

Foto: facebook.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta meklētājprogramma Google apkopojusi meklētāko informāciju 2018.gadā, piedāvājot pārskatu par šā gada nozīmīgākajiem notikumiem un populārākajiem vārdiem Latvijas interneta lietotāju vidū, tādējādi atspoguļojot sabiedrības ikdienas paradumus un demonstrējot tēmas, kas šogad bijušas īpaši aktuālas.

Kā populārākie notikumi 2018. gadā pirmajās vietās ierindojušies vairāki gan Latvijā, gan arī pasaulē nozīmīgi sporta notikumi, piemēram, Pasaules kauss futbolā, Pasaules čempionāts hokejā, kā arī Olimpiskās spēles. Tāpat starp sabiedrībai aktuāliem notikumiem 2018. gadā atzīmējami ne tikai Dziesmu svētki, Latvijas simtgades svinības un Saeimas vēlēšanas, bet arī veikala IKEA atvēršana Latvijā.

Populārāko Google meklējumu sarakstu Latvijā 2018. gadā skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību nozarei šis gads ir bijis ražīgs neatkarīgi no tā, kurā jomā aģentūra specializējas, – vai tā būtu kultūra, politika vai ekonomika

Visiem darba pietika. «Dziesmu un deju svētki, valsts simtgades svinības bija lielie notikumi, kas vienoja tautu, un šajā ziņā sabiedrisko attiecību (SA) cilvēkiem, kas specializējas kultūras jomā, bija daudz, ko darīt. Protams, jāmin arī Saeimas vēlēšanas, kur neiztikt bez SA atbalsta. Visbeidzot – lielas izmaiņas ekonomikā, kas saistītas ar jauno nodokļu reformu, kura skar ikvienu iedzīvotāju un uzņēmēju. Jāpiemin arī OIK reforma, pārmaiņas veselības aprūpē, e-veselības ieviešana un 1% veselības nodokļa ieviešana, lai risinātu sasāpējušās problēmas nozarē,» šī gada nozīmīgākās aktualitātes akcentē SIA Mediju Tilts (Burson Cohn & Wolfe ekskluzīvais pārstāvis Latvijā) valdes priekšsēdētāja Laura Minskere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā Saeimas sasaukumā neievēlētais līdzšinējais parlamenta deputāts Jānis Klaužs (ZZS) tiesā apstrīdējis 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus, un Augstākā tiesa (AT) viņa pieteikumu par 13.Saeimas vēlēšanu rezultātu atcelšanu izskatīs otrdien, 30.oktobrī.

AT Administratīvo lietu departaments skatīs arī citu saistītu Klauža prasījumu par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 2018.gada 18.oktobra lēmuma «Par iesniegumu» atcelšanu.

18.oktobra lēmumā CVK neapmierināja Klauža lūgumu pārskaitīt par viņu nodotās balsis.

AT aģentūra LETA noskaidroja, ka abi Klauža pieteikumi ir savstarpēji saistīti, tādēļ tiks skatīti vienā procesā. Tāpat tiesā norādīja, ka otrdienas tiesas sēdē pieteikumi tiks skatīti pēc būtības. Atbilstoši likuma normām šādi pieteikumi ir jāizskata septiņu dienu laikā.

Deputāta prasījumi tiks skatīti mutvārdu procesā plkst.10.

Kā ziņots, Klaužs iepriekš vērsās Drošības policijā un CVK, apšaubot 13.Saeaimas vēlēšanu rezultātus, jo viņam ievilkto plusiņu skaits balsu skaitīšanas naktī ievērojami samazinājies, kamēr kolēģiem samazinājies reģistrēto svītrojumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā deviņu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma un 82 dienas līdz brīdim, kad pašreizējās zemes piespiedu nomas maksas apjoms vairs nebūs spēkā, attiecīga likumprojekta Saeimā vēl nav.

Situācija var attīstīties trīs dažādos scenārijos, sliktākajā gadījumā maksas apjoms būs lielāks.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atzīst, ka šis jautājums skar vairāk nekā 150 tūkst. cilvēku un tā ir ļoti jutīga norma. «Atpakaļceļa nav un nebūs; šodien teikt, ka risinājums būs labvēlīgāks dzīvokļu īpašniekiem, nevaru,» komentē S. Dolgopolovs. Tā kā šie cilvēki ir arī vēlētāji, politiķi šo problēmu ignorēt nevarēs, vienlaikus līdz nākamajām vēlēšanām ir vairāki gadi, ja neskaita Eiropas Parlamenta vēlēšanas šā gada maijā. Jāņem vērā, ja jaunā valdība ir tikko akceptēta un pašlaik tiek gatavots 2019. gada valsts budžeta projekts, kam arī tiek veltīts daudz jauno ministru (arī politisko spēku) laika, un viņiem līdz šī valsts svarīgā dokumenta akceptēšanai varētu nebūt tik daudz laika darboties zemes piespiedu nomas maksas jautājumā. Tajā pašā laikā jaunpienācējiem ir vēlme iedziļināties piespiedu nomas problēmā, to analizēt un tikai tad izdarīt savu izvēli. Pēc dažu aptaujāto domām, cīņa ar vēstures sekām ātri nebeigsies un to savā labā mēģinās izmantot vēl ne viena vien politiķu paaudze, jo ātra un vienkārša risinājuma nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir pārsteigti par ideju paaugstināt šī nodokļa apmēru un vienlaikus cer, ka pēc Saeimas vēlēšanām nebūs jāsaskaras ar kārtējiem tā «maigās likvidācijas» mēģinājumiem.

Parlamenta vēlēšanas ir sava veida iespējas un vienlaikus draudi mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, tomēr šoreiz par šīs kategorijas uzņēmēju pārsteigšanu parūpējās veselības ministre Anda Čakša. Intervijā DB 06.07.2018. viņa sacīja, ka «viens no problēmjautājumiem gan ir par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, jo tas ir legāls nodokļu režīms. Iespējams, jādomā par šā nodokļa likmes paaugstināšanu, lai mikrouzņēmēji būtu sociāli apdrošināti un varētu saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Kamēr tas nav izdarīts, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tāpat kā jebkurš cits sociāli neapdrošināts iedzīvotājs, kuru neapdrošina valsts, var brīvprātīgi pievienoties sistēmai. Tas ir ļoti viegli izdarāms, turklāt apdrošināšanas maksājums gadā ir daudzkārt zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nogalināts zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, apstiprināja Valsts policijā.

Valsts policijā atklāja, ka advokāts šonakt ir atrasts nogalināts. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka advokāts nogalināts savās mājās un noziedznieki ēkā veikuši arī laupīšanu.

Saistībā ar notikušo policijā sākts Kriminālprocess pēc krimināllikuma 117.panta - par slepkavību, ja tā saistīta ar laupīšanu.

Šobrīd izmeklēšanā iesaistīti lieli policijas resursi, tiek veiktas operatīvās un izmeklēšanas darbības. Tiek pārbaudītas vairākas notikušā versijas. Izmeklēšanas interesēs sīkāku informāciju Valsts policija šobrīd nesniegs.

Arī Rebenoka kolēģis, jurists Mārtiņš Krieķis, kurš vēl sestdien ticies ar Rebenoku, aģentūrai LETA teica, ka Rebenoks ir nogalināts. "Varu apstiprināt, ka tā ir bijusi slepkavība, ka tā ir notikusi šonakt, un, ka tā ir notikusi, izmantojot fizisku spēku," klāstīja Krieķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru