Kārlis Ketners

Foto: Edijs Pālens/LETA

Tehniskais budžets nav traģēdija 

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

Māris Ķirsons, 2019. gada 07. janvāris plkst. 6:45

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:


Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Cik bieži Latvijā jaunais gads ir sācies ar tā dēvēto tehnisko jeb pagaidu budžetu?

Cik spēju atcerēties, tad 2019. gads ir tikai trešā reize Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, kad janvārī nav apstiprināta valsts budžeta. Iepriekš šāda situācija bija tālajā 1999. gadā un 2003. gadā. Būtībā visas šīs reizes vienojošais ir iepriekš notikušas Saeimas vēlēšanas, kurās savas pozīcijas nav izdevies noturēt tiem politiskajiem spēkiem, kas bija izveidojuši valdību. Faktiski vēlētāju vairums savu mandātu bija (ir) atdevuši politiķiem, kuri līdz tam nav bijuši parlamentā un kuri dažādu iemeslu un apsvērumu dēļ nespēja ļoti īsā (viena – divu mēnešu) laikā sagatavot savu budžeta projektu. Savukārt tajos parlamenta vēlēšanu gados, kad iepriekšējās valdības kodols saņēma vēlētāju lielu atbalstu, arī Ministru kabineta sastāvs būtiskas pārmaiņas nepiedzīvoja, un arī kārtējā gada budžeta projekts jaunā sasaukuma Saeimai tika iesniegts jau novembra nogalē.

Protams, šobrīd ir zināmas atšķirības no 1999. un 2003. gada situācijas. Proti, savulaik bija nosacījums, ka ik mēnesi drīkst tērēt ne vairāk kā vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā apstiprinātā valsts budžeta, un bija mēneša izdevumu kontrole. Savukārt pašlaik budžeta izpildītājiem ir atvērta visa 2018. gada budžeta izdevumu summa + Saeimā akceptētās korekcijas par papildu asignējumu piešķiršanu, taču var veikt iekšējās pārdales. Protams, ja šādas pārdales jāveic uz tādiem pasākumiem, kādu 2018. gada apstiprinātajā budžeta nebija, tad tām ir vajadzīga Saeimas piekrišana. Ir pamats uzskatīt, ka visas ministrijas iekļausies pērnajā budžetā nospraustajās programmu summās.

Tehniskais budžets paredz izdevumu ierobežošanu, taču nekas nav sacīts par ieņēmumiem, kuri 2017. gada vasarā akceptētās nodokļu reformas rezultātā augs, jo lielākas būs vairāku preču akcīzes nodokļa likmes un savu artavu šo ieņēmumu pieaugumā ģenerēs arī IKP pieaugums. Vai tas nozīmē, ka Latvijas valsts budžets būs ar mazāku deficītu vai varbūt pat preficītu?

Jā, šogad spēkā stājas vairākas normas, kas saistītas ar nodokļu likmes lielumu, kuras tika pieņemtas ne tikai 2017. gadā (akcīzes nodokļa likmju pieaugums alum, alkoholam, tabakai), bet pat 2016. gadā (transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis pēc auto ražotāja noteiktajiem CO2 izmešu apjomiem). Pagaidu budžets neskar budžeta ieņēmumu sadaļu. Kāda būs budžeta ieņēmumu starpība ar izdevumu daļu, pagaidu budžeta laikā nav prognozējams. Vispirms tāpēc, ka nav zināms, kad varētu tik izveidots un Saeimā apstiprināts 2019. gada valsts budžets. Protams, teorētiski – lielāki ieņēmumi, pretī liekot ierobežotus tēriņus, var ne tikai radīt situāciju, kur ir niecīgs deficīts, bet arī pārpalikumu.


Visu interviju Tehniskais budžets nav traģēdija lasiet 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 11. decembris plkst. 17:58

Finanšu ministrija brīdina par tās vārdā izsūtītiem viltus ziņojumiem, kas satur datorvīrusu,...

2018. gada 05. decembris plkst. 14:13

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments pieņēmis lēmumu noraidīt apsūdzētā par izvairīšanos...

2018. gada 23. novembris plkst. 6:28

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa Latvijā četru gadu laikā sarukusi vairāk nekā divas...

2018. gada 06. novembris plkst. 6:05

Eiropas valstīs ir reģioni, kuros tiek piemērotas no pārējās teritorijas atšķirīgas (visbiežāk...

2018. gada 24. oktobris plkst. 14:52

Latvijā ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 04. janvāris plkst. 11:33

Ņemot vērā iedzīvotāju vēlmi un turpinot pilnveidot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakalpojumus,...

2019. gada 02. janvāris plkst. 8:01

2019. gads sāksies ar nodokļu pārmaiņām, kuras tika iezīmētas nodokļu reformas laikā...

2019. gada 02. janvāris plkst. 6:15

No 2019. gada vairumam vieglo auto īpašnieku transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā...

2019. gada 01. janvāris plkst. 11:19

Ieilgstot valdības veidošanas procesam un attiecīgi aizkavējoties 2019.gada valsts budžeta izstrādei...

2019. gada 01. janvāris plkst. 10:01

No šodienas ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliks ienākumus, kas ir mākslīgi...

2018. gada 27. decembris plkst. 16:37

Šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu...

2018. gada 27. decembris plkst. 7:14

Vācijas Bundestāga deputāti, kas pārstāv «lielo koalīciju» trešdien paziņojuši, ka apsver...

2018. gada 25. decembris plkst. 16:43

Rīgas domes Īpašuma departaments no vidi degradējošu būvju īpašniekiem, kuriem piemērota paaugstināta...

2018. gada 21. decembris plkst. 17:09

Rēzeknes tiesa Ludzā attaisnojusi Zilupes novada domes priekšsēdētāju Oļegu Agafonovu («Latgales...

2018. gada 21. decembris plkst. 15:35

Igaunijas skolotāju minimālā bruto alga no gadumijas pieaugs par 100 eiro un...