Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

2018. gada 16. oktobris plkst. 16:05
Sadaļa: Bankas
Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

18% uzņēmēju uzskata, ka jāreformē finanšu joma, 16% - reģionu attīstība, 15% - tieslietas, 13% - satiksmes un 12% uzņēmēju norādīja uz reformu nepieciešamību labklājības jomā, liecina Citadele Index.

Kultūras jomā, pēc uzņēmēju domām, reformas būtu vismazāk aktuālas – tikai 2% uzņēmēju norādījuši, ka tajā jāveic reformas. Tai seko vides aizsardzība ar 3%, iekšlietas ar 4% un ārlietu joma ar 5%. Reformu nepieciešamību zemkopībā atzinuši 5% uzņēmēju, zinātnē – 7%, valsts ārējā aizsardzībā – 8%.

Uzņēmēji vispozitīvāk vērtē kultūras, aizsardzības, iekšlietu un ārlietu jomās paveikto

Par pēdējos četros gados paveikto pozitīvu vērtējumu jeb indeksu, kas tiek aprēķināts no pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvo vērtējumu īpatsvaru, no uzņēmējiem saņēmušas četras ministrijas – Kultūras ministrija, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija un Ārlietu ministrija.

Pozitīvāko uzņēmēju novērtējumu 31.6 indeksa punktus saņēmusi Kultūras ministrija un tās vadība. Ar 16.5 punktiem tai seko Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija ar 7.2 punktiem un Ārlietu ministrija ar 3.6 punktiem.

Par pārējo ministriju darbu pēdējo četru gadu laikā uzņēmēji ir snieguši vairāk negatīvu nekā pozitīvu vērtējumu un biežāk ir neapmierināti nekā apmierināti.

Viskritiskāko uzņēmēju vērtējumu saņēmusi Veselības ministrija, kuras darbs novērtēts ar -37.8 indeksa punktiem. Tai seko Ekonomikas ministrija ar -33.1 punktu, Tieslietu ministrija ar -28.3 punktiem, Finanšu ministrija ar -28.2 punktiem un Izglītības un zinātnes ministrija ar -23.4 punktiem.

Vērtējumu -16.1 punkts par paveikto pēdējo četru gadu laikā saņēmusi Labklājības ministrija, savukārt -11.7 punktus saņēmusi Satiksmes ministrija.

Tuvu pozitīvam vērtējumam jeb -3.3 indeksa punktus par paveikto no uzņēmējiem ir saņēmusi Zemkopības ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas saņēmusi -3 punktus.

Dalies ar šo rakstu