Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

18% uzņēmēju uzskata, ka jāreformē finanšu joma, 16% - reģionu attīstība, 15% - tieslietas, 13% - satiksmes un 12% uzņēmēju norādīja uz reformu nepieciešamību labklājības jomā, liecina Citadele Index.

Kultūras jomā, pēc uzņēmēju domām, reformas būtu vismazāk aktuālas – tikai 2% uzņēmēju norādījuši, ka tajā jāveic reformas. Tai seko vides aizsardzība ar 3%, iekšlietas ar 4% un ārlietu joma ar 5%. Reformu nepieciešamību zemkopībā atzinuši 5% uzņēmēju, zinātnē – 7%, valsts ārējā aizsardzībā – 8%.

Uzņēmēji vispozitīvāk vērtē kultūras, aizsardzības, iekšlietu un ārlietu jomās paveikto

Par pēdējos četros gados paveikto pozitīvu vērtējumu jeb indeksu, kas tiek aprēķināts no pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvo vērtējumu īpatsvaru, no uzņēmējiem saņēmušas četras ministrijas – Kultūras ministrija, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija un Ārlietu ministrija.

Pozitīvāko uzņēmēju novērtējumu 31.6 indeksa punktus saņēmusi Kultūras ministrija un tās vadība. Ar 16.5 punktiem tai seko Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija ar 7.2 punktiem un Ārlietu ministrija ar 3.6 punktiem.

Par pārējo ministriju darbu pēdējo četru gadu laikā uzņēmēji ir snieguši vairāk negatīvu nekā pozitīvu vērtējumu un biežāk ir neapmierināti nekā apmierināti.

Viskritiskāko uzņēmēju vērtējumu saņēmusi Veselības ministrija, kuras darbs novērtēts ar -37.8 indeksa punktiem. Tai seko Ekonomikas ministrija ar -33.1 punktu, Tieslietu ministrija ar -28.3 punktiem, Finanšu ministrija ar -28.2 punktiem un Izglītības un zinātnes ministrija ar -23.4 punktiem.

Vērtējumu -16.1 punkts par paveikto pēdējo četru gadu laikā saņēmusi Labklājības ministrija, savukārt -11.7 punktus saņēmusi Satiksmes ministrija.

Tuvu pozitīvam vērtējumam jeb -3.3 indeksa punktus par paveikto no uzņēmējiem ir saņēmusi Zemkopības ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas saņēmusi -3 punktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās - liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus - liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.

Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi - tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir labākais pēdējo piecu gadu laikā, lielajiem uzņēmumiem sasniedzot pat pirmskrīzes gadu optimismu, liecina Citadele Index.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir uzlabojies, un Citadele Index ir 52.4 punkti, salīdzinot ar indeksu 51.3 iepriekšējā ceturksnī. Tas ir optimistiskākais uzņēmēju noskaņojums kopš 2013. gada sākuma, kad Citadele Index bija līdzvērtīgs.

Turklāt Latvijas lielo uzņēmēju noskaņojums sasniedzis sen nepieredzētu optimismu un ir pirmskrīzes gadu līmenī. Uzņēmumu ar vairāk nekā 250 darbiniekiem Citadele Index šoruden ir 62.5 punkti, kas ir augstākais indekss kopš 2006. gada nogales, kad tas bija bija 63.5.

Mazie un vidējie uzņēmēji gan ir noskaņoti piesardzīgāk. Ar indeksu 57.0 optimistiski noskaņoti ir vidējo uzņēmumu vadītāji ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249. Mazo uzņēmumu, kuri dod darbu no 10 līdz 49 darbiniekiem, indekss ir 52.6, bet mikrouzņēmumu optimisms ir piesardzīgāks - 50.6 punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Autentica saņem Citadeles finansējumu robotizācijas un mākslīgā intelekta pakalpojumu attīstībai

Zane Atlāce - Bistere, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot bankas Citadele finansējumu, pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA Autentica ieguvis līdzekļus jaunu robotizācijas un mākslīgā intelekta pakalpojumu attīstīšanai.

Uzņēmums SIA «Autentica» apkalpo valsts iestādes, vidējos un lielos uzņēmumus Baltijā un Skandināvijā, tajā šobrīd strādā vairāk nekā 100 darbinieki. «Autentica» dibināta, apvienojoties trim IT uzņēmumiem – SIA «Special Solutions», SIA «eBIT» un SIA «Open ID».

Lai attīstītu jaunus digitalizācijas, automatizācijas un robotizācijas pakalpojumus un, piedaloties iepirkuma konkursos, spētu uzrādīt saistību izpildes nodrošinājumu, «Autentica» saņēmusi bankas Citadele investīcijas gandrīz miljona apmērā - par 645 tūkstošiem eiro pārkreditēja pirms četriem gadiem iegādāto biroju ēku un saņēma bankas garantiju līniju 300 tūkstošu eiro apmērā.

«Pēc uzņēmumu apvienošanas 2014. gadā, pieņēmām lēmumu par ilgtermiņa ieguldījuma veikšanu nekustamajā īpašumā. Mūsu aprēķini liecināja, ka pirkt būs izdevīgāk nekā īrēt, un tagad esam pārliecinājušies, ka lēmums bija pareizs. Šī gada vasarā pārkreditējām ēkas iegādi bankā Citadele, kas piedāvāja izdevīgākos nosacījumus. Iegūtos līdzekļus varam ieguldīt attīstībā, izstrādājot jaunus produktus un pakalpojumus. Tāpat Autentica izmanto bankas sniegto garantiju līniju, kas ir priekšnoteikums, lai piedalītos IT iepirkumu konkursos. Tā ir mūsu klientu prasība,» uzsver SIA «Autentica» valdes locekle Elīna Jakubaņeca.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms gada visbiežāk uz lielu vai drīzāk lielu ēnu ekonomiku norādīja būvniecībā strādājošie uzņēmēji, tad tagad tikai 12% būvnieku norādīja uz drīzāk lielu ēnu ekonomikas apjomu savā nozarē, kas ir vismazākais ēnu ekonomikas rādītājs starp nozarēm, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Būvnieki arī visbiežāk uzskata, ka ēnu ekonomika šobrīd samazinās (tā domā 37% būvnieku), nav tādu būvnieku, kas domātu, ka ēnu ekonomika viņu nozarē šobrīd palielinātos. Tagad visbiežāk uz lielu vai drīzāk lielu ēnu ekonomiku norāda tirdzniecībā strādājošie uzņēmēji (tā norādījuši 32% tirgotāju).

Kopumā 13% uzņēmēju uzskata, ka viņu pārstāvētajā nozarē ēnu ekonomika nepastāv vispār. Vairāk nekā puse jeb 53% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika ir maza vai ļoti maza. Katrs ceturtais jeb 24% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika nozarē, kurā strādā viņa uzņēmums, ir liela. 31% uzņēmēju domā, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē šobrīd samazinās, 8% – ka palielinās un 42%, ka nemainās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji pozitīvi vērtē nodokļu samaksas kārtību, bet likmes aizvien neapmierina

Žanete Hāka, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pozitīvi novērtējuši nodokļu samaksas un administrēšanas kārtību. Savukārt nodokļu likmes arvien tiek vērtētas pārliecinoši negatīvi - liecina jaunākā bankas Citadele un SKDS veiktā uzņēmēju aptauja Citadele Index.

Nodokļu samaksas un administrēšanas kārtību Latvijas uzņēmēji kopš pērnā gada septembra novērtējuši ar indeksu 7, kas beidzot ir pozitīvs vērtējums, salīdzinot ar iepriekšējos gados sniegto negatīvo novērtējumu.

Savukārt uzņēmēju vērtējums par nodokļu likmēm neuzlabojas, arvien tās vērtējot pārliecinoši negatīvi - ar indeksu -45.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Domāju, ka pozitīvs novērtējums nodokļu administrēšanai primāri ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas rezultāts. Jaunā samaksas kārtība atcēla UIN avansa maksājumus un palielināja uzņēmumu motivāciju uzrādīt patieso peļņu. Faktiski reformas rezultātā valsts uzņēmēju maciņos ir atgriezusi ap 400 miljoniem eiro gadā, ko iepriekš uzņēmēji avansā iemaksāja valsts budžetā, bet tagad to iespējams ieguldīt investīcijās uzņēmuma attīstībai. Savukārt nodoklis tagad jāmaksā no reāli saņemtās peļņas. Tās neapšaubāmi ir uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgas izmaiņas. Zināma loma vērtējumā par nodokļu administrēšanu varētu būt arī tam, ka pēdējos gados ir strādāts pie uzņēmēju un VID sadarbības uzlabošanas, piemēram, ieviešot «konsultē vispirms» principu, kā arī paplašināts reversā PVN lietojums.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Straujā izaugsme būvniecībā nenozīmē, ka brauksim pa labiem ceļiem un tiltiem

Žanete Hāka, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES fondu naudas veicina nekvalitatīvu un nesamērīgi dārgu būvniecību - secināja eksperti Citadele Index diskusijā, uzsverot, ka valstī nepieciešama pārdomāta nozares ilgtermiņa plānošana, lai sabalansētu izaugsmi un nepārkarsētu izmaksas.

Jaunākais bankas Citadele un SKDS veiktais uzņēmēju noskaņojuma pētījums Citadele Index rāda, ka vislielākās svārstības ilgstoši ir novērojamas būvniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā – jau gadiem absolūta pesimisma periodi mijas ar optimisma uzliesmojumiem. Šobrīd būvnieki ir vispozitīvāk noskaņotā nozare, un to optimisms sasniedzis pēckrīzes periodā sen neredzētu līmeni - 54.22 punktus.

Vienlaikus būvnieki biežāk nekā citu nozaru pārstāvji atzīst, ka uzņēmumam trūkst darbinieku – tā norāda 62% būvniecības uzņēmumu. Turklāt būvnieki biežāk nekā citu nozaru uzņēmēji atzinuši, ka ir saskārušies ar korupciju valsts un pašvaldību iestādēs – tā norāda 22% šīs nozares aptaujāto uzņēmēju. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk atzinuši, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē samazinās – tā norādījuši 57% būvnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Pētījums: Visnozīmīgākā ES fondu līdzekļu pieejamība ir ražošanas un būvniecības uzņēmumiem

Db.lv, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES fondu naudai sajūtu līmenī ir daudz lielāka nozīme par tās faktisko apjomu ekonomikā, liecina Citadele Index pētījums, kurā puse jeb 50% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumam ir nozīmīgi pieejamie ES fondu līdzekļi.

Kā liecina Citadele Index, visnozīmīgākā ES fondu līdzekļu pieejamība ir ražošanas un būvniecības uzņēmumu vērtējumā. 30% ražošanas, 24% būvniecības un 21% pakalpojumu nozares uzņēmumu norādījuši, ka tiem ir ļoti nozīmīgi, lai būtu pieejami ES fondu līdzekļi.

ES fondu līdzekļu pieejamību kā ļoti nozīmīgu novērtējuši arī 18% tirdzniecības uzņēmumu, kuru nozare tiešā veidā ES fondu atbalstu nemaz nesaņem.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Nedaudz pārsteidzoši, ka tik lielai daļai uzņēmumu ES fondi ir nozīmīgi, jo kopumā Latvijā tie gadā veido apmēram 3-4% no IKP, kas nav maz, bet nav arī vērtējams kā ļoti liels īpatsvars. Daudz lielāka nozīme ES fondiem ir būvniecības nozarē, veidojot līdz pat 30% no kopējā pieprasījuma. Taču, kā redzam pēc Citadele Index rezultātiem, pašu uzņēmēju vērtējumā ES fondi vissvarīgākie ir ražošanas nozarē, un būvniecība ir tikai otrajā vietā. Jāatzīst gan, ka ražošanas nozare šajā pētījumā ietver arī lauksaimniekus, kuriem ES fondu līdzekļu pieejamība ir ļoti nozīmīga. Interesantas ir tirdzniecības nozares atbildes par ES naudas nozīmību, jo šī nozare fondu atbalstu tiešā veidā nesaņem. Tas liek domāt, ka sajūtu līmenī ES fondiem ir daudz lielāka nozīme nekā ir to faktiskais apjoms ekonomikā. Acīmredzot, uzņēmējiem nozīmīga ir sajūta un apziņa, ka fondu nauda ir pieejama, pat, ja tās īpatsvars kopumā ekonomikā nav liels.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jautājums nav par pareizu komunikāciju, bet par apšaubāmiem lēmumiem

Jānis Goldbergs, 09.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzticības kritums valdībai, nākotnes cerību līmeņa samazinājums, gatavība agresijai, lai kaut ko mainītu, – tie ir 2020. gada rādītāji, ko pēdējā laikā pētījis Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), un, lai arī tie ir labāki nekā iepriekšējā krīzē, tie ir sliktāki nekā 2019. gadā, kas savukārt bija sliktāks nekā gads iepriekš.

Skaidrot pēdējo mēnešu pētījumu rezultātus un izdarīt secinājumus Dienas Bizness aicināja SKDS direktoru Arni Kaktiņu.

Fragments no intervijas

Starptautiskā pētījumu kompānija Edelman Trust Barometer secina, ka pandēmija izgaismojusi vēl vienu krīzi. Pasaules sabiedrības ticība valdību līderiem sarukusi līdz 41%, žurnālistiem – līdz 45% un biznesa līderiem – līdz 48%. Vēl aizvien ir augsta uzticība zinātniekiem. Arī SKDS Latvijas Barometra par valdības darbību vērtējuma rādītājs krītas. Jūsu aptaujās tikai 19% sabiedrības uzskata, ka vara respektē viņu viedokli. Cik kritiski jāvērtē šis skaitlis, ja starptautiski pat 41% tiek vērtēts kā zems rādītājs?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Covid-19 laikā Latvijas uzņēmumi zaudē klientus, jo trešdaļa iedzīvotāju nespēj ar tiem sazināties

Db.lv, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora "Tele2" un pētījuma centra "SKDS" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja atklāj, ka 36% iedzīvotāju pēdējā gada laikā no kāda uzņēmuma nav iegādājušies preces vai pakalpojumus, jo nav varējuši ar to sazināties vai nav saņēmuši savlaicīgu atbildi uz uzdoto jautājumu.

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju šādu situāciju ir pieredzējuši vairākas reizes.

Aptaujātie atzīst, ka ļoti novērtētu, ja nesazvanītā uzņēmuma pārstāvis vēlāk sazinātos ar klientu, lai noskaidrotu viņa vēlmes un vajadzības. Pozitīvi šādu uzņēmuma rīcību vērtētu gandrīz 82% Latvijas iedzīvotāju.

"Aptaujas dati spilgti parāda, cik būtiska loma ir labai klientu apkalpošanai, jo tas tiešā veidā var ietekmēt uzņēmuma ienākumus. Proti, katrs trešais Latvijas iedzīvotājs meklēs citu konkrētās preces pārdevēju vai kāda pakalpojuma sniedzēju, ja nevarēs ātri un ērti sazināties ar sākotnēji nolūkoto uzņēmumu," stāsta "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts. "Ikvienam uzņēmumam arī ir jāapzinās, ka viens neatbildēts potenciālā klienta zvans vai uzdotais jautājumus e-pastā tam izmaksās aptuveni 120 eiro, kā liecina "SKDS" veiktā uzņēmēju aptauja. Diemžēl daudzi uzņēmumi šos jautājumus palaiž garām, jo tikai 18% Latvijas uzņēmumu pastāv ienākošo klientu jautājumu uzskaite."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un “SKDS” veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja liecina, ka viens neatbildēts klienta jautājums izmaksā aptuveni 123 eiro.

Pirms diviem gadiem uzņēmēji atzina, ka neatbildēts klienta jautājums tiem izmaksā aptuveni 60 eiro.

Pandēmijas laikā klientu apkalpošanas loma ir būtiski pieaugusi, it īpaši ņemot vērā, ka daudzas preces un pakalpojumus klienti var iegādāties tikai attālināti. “Tele2” un “SKDS” veiktās uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka visbiežāk uzņēmumi klientu jautājumus saņem telefoniski (76,6%), e-pastā (60,6%) un sociālajos tīklos (23,6%).

“Līdzīgu uzņēmēju aptauju mēs veicām pirms diviem gadiem. Tas, ko varam šo gadu laikā novērot – klienti ir kļuvuši uzņēmumiem daudz vērtīgāki. Protams, ka lielu iespaidu ir atstājusi pandēmija un tās radītie ierobežojumi, kas likuši vairāk apzināt katra klienta iespējamo pienesumu vai tieši pretēji – zaudējumu,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Kā redzams no pētījuma, tad attīstījušies arī uzņēmumi, jo šobrīd jau 18% uzņēmumu ieviesta ienākošo klientu jautājumu uzskaite un attiecīgi ir pieejami dati par to, vai konkrēto klientu ir izdevies apkalpot. Pirms diviem gadiem šādu uzņēmumu bija tikai 13%.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kopumā 81% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi ir par augstu, liecina pētījumu kompānijas SKDS jūlijā veiktās aptaujas dati.

Tostarp 38% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi, kurus maksā viņi paši, ir stipri par augstu. Vēl 43% aptaujāto uzskata, ka nodokļi ir vienkārši par augstu. Kopumā 81% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi ir par augstu.

Tikai 12% aptaujāto uzskata, ka nodokļi Latvijā ir apmēram atbilstoši.

Nodokļu slogu kopumā par pārāk augstu uzskata 46% aptaujāto, vienkārši par augstu - 41%, bet 10% aptaujāto šķiet, ka nodokļu slogs ir atbilstošs.

Starp cilvēkiem ar lieliem ienākumiem nodokļu slogs stipri par augstu šķiet 16% aptaujāto, bet vienkārši par augstu - 20%.

Vienlaikus starp cilvēkiem ar augstiem ienākumiem 18% aptaujāto norādījuši, ka nodokļu slogs ir par zemu, bet 9% - stipri par zemu. 23% uzskata, ka nodokļu slogs ir atbilstošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Lielākās problēmas ar klientu datiem ir maziem un vidējiem uzņēmumiem

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumos šobrīd trūkst izpratnes par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) saistošajiem noteikumiem un sekām, kas var iestāties tās neievērošanas gadījumā, liecina pētījumu centrs SKDS, datu aizsardzības biroja Protectum un Datu valsts inspekcijas pētījums.

Pētījumā, kas tika noslēgts 2019. gada janvārī, aptaujājot 750 dažāda lieluma uzņēmumu vadītājus, ir atklājies, ka 56,3% Latvijas uzņēmumu nav pilnvērtīgi ieviesuši GDPR prasības, kas nosaka juridisko un privātpersonu datu uzglabāšanas, nodošanas un arhivēšanas principus.

Kā norāda datu aizsardzības biroja Protectum valdes priekšsēdētājs Zigmunds Vīķis, tad šobrīd uzņēmēji paši sevi pakļauj riskam saņemt ievērojamus sodus, ieviešot nekorektas datu apstrādes procedūras.

Lielākajam riskam ir pakļauti vidēji vai mazi uzņēmumi, kuros datu apstrādei tiek pievērsta virspusēja uzmanība un procedūras netiek ieviestas pēc būtības, un pienācīgi izvērtējot biznesa riskus

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Gandrīz puse iedzīvotāju nezina, kā izmantot e-recepti, lai iegādātos zāles kādam citam

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēness aptieka" un pētījumu centra SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrojies, ka aptuveni 46% Latvijas iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas nav izmantojuši deleģēto e-recepti zāļu iegādei un arī nezinātu, kā to izdarīt.

Pētījumā atklājies, ka 14% iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa un saistīto ierobežojumu ieviešanas ir iegādājušies recepšu zāles citas personas vārdā, izmantojot e-receptes deleģēšanu, turpretī 40% to nav darījuši, bet zinātu, kā to izdarīt. Savukārt 46% aptaujāto deleģēto e-recepti nav izmantojuši un norāda, ka nemaz nezinātu, kā to izmantot.

"Ir skaidrs, ka COVID-19 Latvijā un pasaulē būs ilgtermiņā risināma problēma. Latvija uz citu valstu fona ar situāciju pagaidām ir tikusi galā ļoti labi, tomēr eksperti jau šobrīd prognozē, ka šis bijis tikai pirmais grūtību cēliens. Lai pasargātu sabiedrības riska grupas, īpaši gados vecākos ģimenes locekļus un paziņas, pieaug nepieciešamība mūsu ikdienas dzīvē ieviest jaunus pasākumus, kas samazina gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām nepieciešamību apmeklēt sabiedriskās vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām ir jāpievērš lielāka uzmanība individuālai pieejai klientu apkalpošanas servisā - tā, analizējot tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultātus, secinājusi Baltic International Bank.

Aptaujā piedalījās 750 respondenti, tostarp Latvijas uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji. Dati liecina, ka 8% Latvijas kompāniju dibinātāju ir gatavi maksāt bankām vairāk par augstāku apkalpošanas līmeni. Turklāt, pētījuma autori no konsultāciju kompānijas The Boston Consulting Group (BCG) ir pārliecināti, ka personalizācija kļūst par nozīmīgāko mehānismu attiecībā uz banku un tās klientiem.

"Individuāla pieeja klientu apkalpošanā nav zaudējusi savu nozīmi, gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Nenoliedzami, individuāla pieeja, kas ietver arī augstāku apkalpošanas līmeni, nozīmē, ka šis pakalpojums maksā vairāk, bet vienlaikus sniedz klientam piemērotu risinājumu gan investīciju jomā, gan finanšu pārvaldībā. Līdzīgi, kā neejam katru reizi pie cita ģimenes ārsta, arī savu finanšu līdzekļu pārvaldībā klients strādā ar konkrētu baņķieri. Individuāla pieeja klientu apkalpošanā nozīmē, ka, piemēram, kreditēšanā, izskatot kredīta pieteikumu, banka ir gatava iedziļināties un, ja nepieciešams, palīdzēt klientam strukturēt projektu un atbalstīt visos aspektos, lai projekts būtu dzīvotspējīgs un rentabls," komentē Baltic International Bank Stratēģiskās un biznesa attīstības pārvaldes vadītāja Dace Dūklava - Kokina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem, lai noskaidrotu, cik Latvijas uzņēmējiem izmaksā viens neatbildēts klientu jautājums, kopā ar pētījumu aģentūru SKDS veicām uzņēmēju aptauju. Tajā uzzinājām, ka viens neatbildēts jautājums toreiz uzņēmējiem izmaksāja aptuveni 60 eiro.

Šogad šo aptauju atkārtojām un summa bija divas reizes lielāka – 2021. gadā viens neatbildēts klienta jautājums izmaksā jau 123 eiro.

Šīs summas liek aizdomāties, cik lielu un vai pietiekami lielu vērību pievēršam klientu apkalpošanai – atbildēšanai uz klientu jautājumiem vai vienkārši informēšanu un skaidrības ieviešanu dažādās ikdienas situācijās. Tā pati “Tele2” un SKDS veiktā aptauja gan liecina, ka tam uzņēmēji varētu pievērst daudz lielāku vērību, jo šobrīd tikai aptuveni vienai piektajai daļai Latvijas uzņēmumu ir ieviesta klientu ienākošo jautājumu uzskaite. Proti, lielākā daļa uzņēmumu nemaz nezina, ka iespējams nav atbildējuši uz kāda potenciālā klienta jautājumu, kas vēlējies iegādāties kādu preci vai pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Smēķēšanas kaitējuma mazināšanas imitācija Latvijā!

Guntars Grīnvalds, bijušais Tieslietu ministrs, SIA “Grīnvalds Un Partneri” valdes loceklis, 13.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eiropas Savienībā apkopotiem datiem smēķēšana Eiropā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu.

Zviedrijai kopš 1980. gada, kad smēķētāju skaits sasniedza 35%, to ir izdevies samazināt līdz 5,6%. Nevienai citai valstij, izņemot Norvēģiju, kas izvēlējusies līdzīgu politiku, pagaidām nav izdevies sasniegt tik labus smēķētāju skaita ierobežošanas radītājus. Nākamās tuvākās Eiropas valsts smēķēšanas līmenis ir divreiz lielāks nekā Zviedrijā, savukārt ES vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, kas ir četras reizes augstāks nekā Zviedrijā. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistīto mirstības līmeni un onkoloģisko slimību saslimstības rādītājus, un visātrāk pietuvojusies Eiropas vēža apkarošanas plānā izvirzītajam mērķim līdz 2040. gadam samazināt smēķētāju skaitu līdz 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vēlas makšķerēšanas un medību tiesību liegšanu ļaunprātīgiem parādniekiem

Lelde Petrāne, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispiemērotākās papildu sankcijas pret personām, kuras ļaunprātīgi izvairās no savu saistību izpildes, tostarp nemaksā uzturlīdzekļus, ir piespiedu darba piespriešana un dažādu personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana, piemēram, tiesības medīt, makšķerēt vai iegādāties šaujamieroci, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.

Visvairāk respondentu jeb 78% atbalsta piespiedu darba piespriešanu, kam ar 73% seko atbalsts speciālo tiesību (tiesības medīt, makšķerēt, iegādāties un nēsāt šaujamieroci) atņemšanai. Nedaudz mazāks respondentu skaits - 72% - atbalstītu aizliegumu izbraukt no valsts, kā arī parādnieku datu publiskošanu (60%).

Salīdzinoši mazāk iedzīvotāju atbalsta transportlīdzekļa tiesību atņemšanu (56%) un kriminālatbildības iestāšanos (51%) personām, kuras apzināti izvairās no savu saistību izpildes.

«Jau iepriekš rīkotās aptaujas rezultāti parādīja, ka Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem. Šiem parādniekiem šobrīd tiek piemērots visplašākais tiesību ierobežojums. Tostarp arvien biežāk uzturlīdzekļu nemaksātājus mēģina saukt pie kriminālatbildības par izvairīšanos no lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus bērnus. Uzturlīdzekļu nemaksātājiem var piemērot arī aizliegumu vadīt automašīnu vai kuģi, bet kopš jūlija viņiem vairs nedrīkst piederēt šaujamieroči. Tāpat tiek domāts par jauniem tiesību ierobežojumiem uzturlīdzekļu parādniekiem, lai viņiem liegtu iespēju spēlēt azartspēles un ņemt ātros kredītus. Uzturlīdzekļu garantiju fondā atgūto naudas līdzekļu pieaugums liecina, ka papildu tiesību ierobežošana ļaunprātīgiem saistību nepildītājiem ir ļoti efektīvs veids, kā ieinteresēt viņus tomēr sākt pildīt savas saistības,» atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot vairākus pārtikas produkta segmentus, novērota gan cenu inflācija, gan deflācija, liecina «Maxima mazumtirdzniecības kompasa» dati par 2018. gada 1. ceturksni.

Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu PVN likmes izmaiņu rezultātā ir reģistrēta dārzeņu deflācija 16.8% apmērā un augļu inflācija 4.6% apmērā, kas veicina šo preču grupu pārdošanas apjoma pieaugumu. Prognozējams, ka, sākoties ābolu un bumbieru sezonai, augļu inflācija varētu samazināties.

«Arī šogad pārtikas cenu izmaiņas nosaka tendences pasaules tirgos, samazinoties galvenokārt cukura, piena un eļļas izstrādājumu cenai, bet palielinoties olu cenām. Cukura cenu indeksa kritums atstāja ļoti būtisku ietekmi uz cukura cenām Latvijā - šogad pirmajā ceturksnī kritums par - 32.2%. Taču ir jānorāda arī uz to, ka pasaulē ir vērojams liels svārstīgums cukura cenu indeksā un šāds cenu indekss varētu būt īslaicīgs. Turpretī 2018. gada pirmā ceturkšņa vidējā inflācija olām bija 19.6%. Tik liels cenu pieaugums ir saistīts ar piedāvājuma samazināšanos Eiropas tirgos,» stāsta Zane Kaktiņa, «Maxima Latvija» Biznesa analītikas departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā samazinās kontrabandas preču pieejamība

Db.lv, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji

Lelde Petrāne, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Komentāri

Pievienot komentāru