Avots: freeimages.com

Pasaule strauji mainās 

Tas, ka dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā, vairs nevienu neizbrīna, taču reti kurš saprot šo pārmaiņu trajektoriju un spēj pielāgoties to ātrumam. Latvijā aizvien biežāk var pamanīt plaisu starp paaudzēm – tie, kas uzauga padomju laikos, lai gan pārsvarā spēja pieņemt tirgus ekonomikas spēles noteikumus, tomēr ar lielām grūtībām aptver koplietošanas ekonomikas principus, kriptovalūtu iespējas jaunuzņēmumu dibināšanā, jūtūberi vai blogeri kā pilna laika nodarbošanās veidus, nano zinātniskos grādus un citas ērmīgas parādības, kas pārņem jaunāko paaudžu dzīvi.

Ilona Baumane-Vītoliņa, Ērika Šumilo - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 2018. gada 28. jūnijs plkst. 8:15

Un grūtākais ir nevis izsekot un izprast, piemēram, ICO (inicial coin offering) darbības principus, bet gan aptvert jauno ekonomiku, kas vairs nebalstās uz saražotās preces un pakalpojumu apjomu, bet gan uz savstarpējo sadarbību un uzticēšanos. Šāda pieeja prasa uzstādījumu un pamatpieņēmumu maiņu – robežas starp valstīm un uzņēmumiem kļūst aizvien nosacītākas, informācijas aprite - aizvien zibenīgāka un tik ļoti pierastās un prātu nomierinošās organizatoriskās hierarhijas – aizvien plaknākas, vara un resursi – decentralizētāki.

Lielai daļai cilvēku tas šķiet biedējoši, jo liek domāt un, kas vēl trakāk, pašiem būt atbildīgiem par savu dzīvi, karjeru un labklājību. Ja agrāk varēja vairāk vai mazāk paļauties, ka, absolvējot universitāti, varēs “iekārtoties” kādā stabilā un drošā vietā, tad šobrīd jebkura valsts iestāde, liela starptautiska korporācija vai valsts kapitāla sabiedrība ir pakļauta mūžīgam efektivitātes spiedienam, kas liek samazināt štatus un apdraud jebkuru nodarbinātības formu.

Tie, kam šobrīd ir 30 gadi, vairs galīgi nevar būt droši, ka pēc 30-40 gadiem tiem pienāksies pensija, jo mēs pat nevaram būt pilnīgi pārliecināti, ka mūsu valsts tajā laikā pastāvēs šī brīža ierastajā formā, nerunājot par sociālās sistēmas garantijām tajā. Līdz ar to mēs vairs nevaram gaidīt, ka kāds parūpēsies par mūsu labklājību vai izaugsmi. Un, ja tas kādam šķiet biedējoši, jaunā paaudze uz dzīvi raugās pavisam citādi. Viņi nemaz nekāro būt nodarbināti stabilā darba vietā, bet gan uzskata darbu par nemitīgu aizraujošu projektu maiņu. Organizācijai nav nozīmes – svarīgākais ir konkrētais darba uzdevums, un tam ir jābūt jēgpilnam un nozīmīgam, vēl labāk, ja tas var kaut vai nedaudz , bet mainīt pasauli. Un, ja bieži vien nākas dzirdēt, ka jaunieši ir slinki un nevēlas strādāt, drīzāk viņi vienkārši nevēlas darīt bezjēdzīgus darbus, bet gan vēlas redzēt pievienoto vērtību un izmaiņas.

Ja agrāk varēja paļauties uz to, ka darbinieks nāks uz darbu algas dēļ un daudz nedomās par darba saturu, tad jaunā paaudze ir citāda. Viņu motivācija ir ļoti atkarīga no tā, vai viņi redz jēgu savai nodarbei, un tas prasa nemitīgu komunikāciju un skaidrošanu no organizācijas puses, pie kā liela daļa vadītāju nav pieraduši. Taču tas noteikti atmaksājas!

Pasaule ap mums pāriet no hierarhijas uz decentralizāciju un tīkliem. Hierarhiskas struktūras aizvien biežāk aizstāj tā saucamās ekosistēmas – lielu, mazu, vidēju organizāciju, privātpersonu, valsts iestāžu, universitāšu, ieguldījumu fondu, nevalstisko organizāciju un jebkādu citu spēlētāju sadarbības tīkli, kas ļauj gūt ekonomisku vai sociālu labumu katrai no iesaistītajām pusēm, kā arī visai ekosistēmai kopumā. Ekosistēmu koncepcija ir aizgūta no bioloģijas, un tā lieliski ataino mūsdienu ekonomikas paradigmu maiņu – no konkurences uz sadarbību, no robežu būvēšanas uz atvērtību, no koncentrēšanās uz individuālo labumu uz rūpēm par sabiedrību kopumā. Pasaulē notiekošās izmaiņas ir neizbēgamas. Jautājums – vai mēs esam tām gatavi?

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 03. aprīlis plkst. 15:10

Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubators sadarbībā ar Latvijas Blockchain asociāciju...

2018. gada 19. janvāris plkst. 16:48

Pateicoties LU Fonda administrētā SIA «Mikrotīkls» ziedojuma finansējumam (45 000 EUR), LU Fizikas...

2017. gada 04. janvāris plkst. 12:18

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums par to, ka it kā pieņemts...

2016. gada 27. septembris plkst. 13:13

Latvijas Universitāte (LU) saņēmusi kārtējo ziedojumu dabaszinātņu un medicīnas projektiem no...

2016. gada 30. augusts plkst. 11:31

Lai stiprinātu konkurētspēju, lielākās valsts augstskolas turpina ieguldīt miljonus infrastruktūras...

Nepalaid garām

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām...

No šīs sadaļas
2018. gada 27. jūnijs plkst. 12:44

Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas deputātes Ineses Vaideres publiskajā telpā ierosinātā nebanku...

2018. gada 26. jūnijs plkst. 11:53

Šā gada aprīlī Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par pensijas ienākumiem Eiropas Savienības...

2018. gada 25. jūnijs plkst. 8:02

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts...

2018. gada 22. jūnijs plkst. 6:30

Godātā redakcija, šai laikā, kad visiem prātā vai nu futbols, vai mazdārziņš,...

2018. gada 21. jūnijs plkst. 11:55

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai...

2018. gada 21. jūnijs plkst. 10:33

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde....

2018. gada 21. jūnijs plkst. 6:08

Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri...

2018. gada 20. jūnijs plkst. 12:53

Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības kopējā novērtējumā Latvija saglabājusi 19. vietu...

2018. gada 20. jūnijs plkst. 6:17

Latvieši pelna ar to, ka iznīcina paši sevi. Maksātnespējas administrācija – latviešu...

2018. gada 19. jūnijs plkst. 11:20

Šī gada martā plaši izskanēja informācija par to, ka Latvijā ienāk Vācijas...