Jaunākais izdevums

Latvijas Bankas padomes locekļa amatam virza «Swedbank» galveno ekonomistu Latvijā - Mārtiņu Kazāku.

Centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns pavēstīja, ka Latvijas Bankas prezidenta vietniece, prezidenta pienākumu izpildītāja Zoja Razmusa ir vērsusies Saeimā, lūdzot Latvijas Bankas padomes locekļa amatā apstiprināt Kazāku.

«Kazāks vakantajam Latvijas Bankas padomes locekļa amatam nominēts atbilstoši likumam «Par Latvijas Banku», ņemot vērā viņa plašo redzeslauku, izcilās zināšanas ekonomikā un sekmīgo profesionālo darbību,» sacīja Silakalns.

Pēc viņa teiktā, Razmusa ir pārliecināta, ka attiecīgajā amatā Kazāks sniegtu būtisku ieguldījumu Latvijas nacionālās bankas kā Eirosistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieces darbā.

«Monetārā politika un centrālās bankas loma ekonomikā mani vienmēr ir interesējusi profesionāli un akadēmiski. Tai esmu pievērsies ne tikai savos ikdienas pienākumos, analizējot Latvijas un pasaules ekonomiku, bet arī savā doktora disertācijā. Strādāt Latvijas Bankā un Eirosistēmā būtu lieliska iespēja redzēt no virtuves puses, gan jaunākos teorētiskos pētījumus, gan kā teorija tiek īstenota praktiski. Profesionāli ļoti interesants un aizraujošs izaicinājums,» viņš sacīja.

Tāpat Kazāks pauda, ka vēlas palīdzēt esošajai Latvijas Bankas padomei nodrošināt veiksmīgu un efektīvu centrālās bankas darbību, stiprināt bankas analītisko kapacitāti, prestižu un reputāciju, piedalīties diskusijās un skaidrot sabiedrībai norises ekonomikā un centrālās bankas lomu tajā.

Kazāks ir ieguvis bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, diplomu ekonomikā Kembridžas Universitātē, maģistra un doktora grādus ekonomikā Londonas Universitātē. Profesionālo darbību Kazāks sāka Finanšu ministrijā kā vecākais ekonomists, vēlāk darbojies kā pasniedzējs Rīgas Ekonomikas augstskolā, kopš 2005.gada viņš ir «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā, bet kopš 2010. gada - arī «Swedbank» grupas galvenā ekonomista vietnieks.

Kazāks bijis Valsts prezidenta Stratēģiskas analīzes komisijas biedrs, bet no 2014. gada 1. janvāra Kazāks ir Fiskālās disciplīnas padomes biedrs.

Beidzoties Latvijas Bankas padomes locekļa pilnvaru termiņam, Kušners turpina darbu Latvijas Bankā padomnieka amatā - viņa pienākumos ir nodrošināt saikni un sekmīgu sadarbību starp Latvijas Banku un Saeimu, valdību, ministrijām un valsts institūcijām. Kušneram ir terminēts darba līgums uz sešiem mēnešiem, tostarp lai nodrošinātu pēctecību darba pienākumu nodošanā nākamajam Latvijas Bankas padomes loceklim.

Pašlaik Latvijas Bankas padomē strādā Razmusa, kā arī Vita Pilsuma, Arvils Sautiņš un Aivars Skopiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Kazāks: Esmu makšķerējis ar Rimšēviču, bet tuvu attiecību mums nav

LETA, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks ir makšķerējis ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, bet tuvu attiecību pusēm neesot, pirmdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Kazāks, kurš tiek minēts kā viens no pretendentiem uz centrālās bankas prezidenta amatu.

Viņš stāstīja, ka krietni pirms 2018.gada februāra, kad tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents, Kazāks ir makšķerējis kopā ar Rimšēviču, tomēr abu attiecības nevarot raksturot kā ciešas.

«Pāris reizes bijām makšķerēt, bet nevar teikt, ka tas liecina par ciešām saitēm. Nedomāju, ka biju draugu lokā. Jau labu laiku neesmu bijis ar viņu makšķerēt. [Rimšēviča] Reputācija pirms tam ir viena lieta, bet pēc tam - otra. Pēc 2018.gada februāra mums ir tikai darba lietas, ne vairs privātas,» atzina Kazāks.

Tāpat Kazāks norādīja, ka līdz 2018.gada februārim Rimšēvičam bija nevainojama reputācija, nozīmīga loma Latvijas ekonomikā, kā arī pielaide valsts noslēpumam. «Kur vēl drošāks cilvēks, ar kuru runāt par Latvijas ekonomiku,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt ekonomikas sabremzēšanās apmēru.

"Runāt par ļoti konkrētiem cipariem ir krietni pāragri, jo mēs nezinām, kad un kā vīrusa izplatība beigsies. (..) Nenoteiktība ir ļoti augsta. Pašreizējā brīdī stāsts vairāk ir par to, vai šogad sabremzēšanās būs viencipara skaitlis, vai ieslīdēs teritorijā virs mīnus 10%," pauda Kazāks.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra - pat, ja šoreiz kritums ekonomikā būs dziļāks nekā 10%, tas būs nevis uzņēmumu bankrotu, strauja bezdarba kāpuma un milzīgas emigrācijas dēļ, kā tas bija iepriekšējā reizē, bet gan saistībā ar "ekonomikas uzlikšanu uz pauzes".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas padomes locekļa amatam izvirzīts bijušais finanšu ministrs Andris Vilks

LETA, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks centrālās bankas padomes locekļa amatam izvirzījis Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku, informēja Latvijas Bankā.

"Vilks ir izcils profesionālis, kurš guvis daudzpusīgu pieredzi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī augsta līmeņa darbā starptautiskās finanšu institūcijās, ir starptautiski novērtēts un atpazīstams," skaidroja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Vilkam ir izcilas zināšanas ekonomikā, finansēs, ekonomikas un finanšu tirgus politikas veidošanas jomā.

"Ievēlēšanas gadījumā viņš stiprinās Latvijas Bankas padomes jaudu un kompetenci, palīdzot Latvijas Bankā ieviest viena līmeņa pārvaldību, nodrošinot sekmīgu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanas procesu, kā arī piedaloties eirozonas darbā," pauda Kazāks.

Paredzēts, ka tuvāko nedēļu laikā Kazāks un Vilks tiksies ar Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, kā arī ar par jomu atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai pamatotu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Latvija dara visu, lai izvairītos no pelēkā saraksta scenārija

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija dara visu iespējamo, lai izvairītos no negatīvā scenārija, kad Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force - FATF) februārī Latviju iekļautu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā", uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreiz Latvija dara ļoti pareizi, koncentrējoties uz pirmo scenāriju jeb to, lai mūs šajā sarakstā neiekļauj. Latvija dara visu iespējamo, lai negatīvo scenāriju noņemtu no dienaskārtības. Tas nozīmē ne tikai īstenot pārmaiņas, bet sadarbības partneriem to arī ļoti skaidrā veidā izstāstīt. Tas ir ļoti svarīgi," sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ja Latviju "pelēkajā sarakstā" tomēr iekļauj, finanšu sektora spēja balstīt ekonomiku caur kreditēšanu būs vāja. "Finanšu sektors nebūs pietiekami spējīgs stiprināt Latvijas ekonomiku," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā ir izdarīts milzīgs darbs attiecībā uz likumdošanu. Tiesību aktu izmaiņas ir ļoti plašas, un reti kura valsts var samēroties ar kaut ko līdzīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apvienošanai plusu būtu vairāk nekā mīnusu, tomēr šādā gadījumā būtu strikti jānodala monetārās politikas un finanšu tirgus uzraudzības funkcijas, kā arī jānodrošina, lai tiesvedībās ar uzraugu netiek skartas Latvijas Bankas rezerves, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Detalizēts vērtējums vēl ir jāveic, bet potenciālo ieguvumu ir vairāk. Viens ir saistīts ar informācijas apmaiņu - tā būtu ātrāka un efektīvāka. Tas pats attiecas uz skatījumu un spēju ietekmēt finanšu pakalpojumu tirgus attīstību nākotnē. Tā, manuprāt, būtu jaudīgāka. Tāpat Latvijas ekonomika ir maza, tādēļ vienmēr ir jautājums par kvalificētiem speciālistiem. Vienā institūcijā ir iespējams rast daudz labāku sinerģiju attiecībā uz dažāda veida kompetencēm," teica Kazāks, piebilstot, ka mazsvarīgs nav arī izmaksu samazināšanas jautājums.

Tomēr viņš uzsvēra, ka potenciālā abu institūciju apvienošana rada arī vairākus riskus, kuri jāņem vērā, pieņemot lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Zemākais punkts ekonomikā ir jau aiz muguras - ekonomikā ir atsākusies izaugsme," teica Kazāks, piebilstot, ka tostarp kāds tautsaimniecības sektors atgūstas ātrāk, cits lēnāk, bet kādā jomā vēl joprojām, iespējams, atgūšanās nav sākusies. Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika atgūstas, jo Covid-19 izplatība līdz šim ir bijusi samērā neliela.

"Protams, ja pasaulē, ja mūsu galvenajos eksporta tirgos atkal sāksies būtisks kritums, tad ekonomika piebremzēsies," sacīja Kazāks. Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Covid-19 stāsts vēl nav beidzies.

"Neviens nezina, kas notiks turpmāk pasaulē, bet pašreizējā brīdī zemākais punkts ir aiz muguras," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izvairīšanās no "pelēkā saraksta" ir ļāvusi izvairīties no ļoti nepatīkamiem zaudējumiem

LETA, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez finanšu sektora "kapitālā remonta" situācija Latvijas ekonomikā būtu krietni sliktāka, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja nebūtu šī "kapitālā remonta", mūsu ekonomikā situācija būtu krietni, krietni švakāka. Pateicoties "kapitālajam remontam" mēs esam izvairījušies no ļoti lielām nepatikšanām," uzsvēra Kazāks.

Viņš arī pauda, ka pēdējā pusotra gadā Latvija ir paveikusi ļoti daudz. "Cepuri nost! Liels paldies visiem iesaistītajiem - pēdējā pusotra gada laikā Latvija tiešām ir padarījusi ļoti daudz," teica Kazāks, piebilstot, ka paveiktais ir komandas darbs.

Tajā pašā laikā Kazāks atzīmēja, ka darbs vēl līdz galam nav padarīts, tostarp vēl joprojām ir jāstiprina izpratne, kas ir pelēkā nauda, kā no tās izvairīties, kā ar to cīnīties. "Nevienam citam, kā mums pašiem, to nevajag. Gan caurskatāms, spēcīgs, jaudīgs finanšu sektors, gan arī uzņēmumu un iedzīvotāju izpratne par šīm problēmām ir ļoti svarīga. Tas palīdzēs Latvijai ekonomiski būt stiprākai," pauda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Ja Latvija neizpildīs Moneyval prasības, uzņēmumiem var būt apgrūtināti starptautiskie norēķini un dārgāki kredīti

Db.lv, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā valdības galvenajai prioritātei ir jābūt Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» prasību izpilde, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

«Ja mēs skatāmies uz valdības nākamā gada darbiem, tad viennozīmīgi viens no galvenajiem darbiem ir tikt galā ar finanšu sistēmu, ar stabilitātes riskiem, ar naudas atmazgāšanas problēmām un terorisma finansēšanas problēmām,» pauda Kazāks.

Viņš norādīja, ja Latvija nākamā gada laikā nespēs izpildīt «Moneyval» prasības, var rasties dažādas problēmas attiecībā uz maksājumiem, piemēram, pieeju citu valstu maksājumu sistēmām, starptautiskiem norēķiniem, kas savukārt Latvijai sadārdzinātu resursu cenu, kā arī par budžeta deficītu būtu jāmaksā vairāk.

«Ja situācija neuzlabosies, tas uzņēmumiem var apgrūtināt veikt starptautiskos norēķinus, tas var apgrūtināt aizņemšanos, sadārdzināt virkni produktu, sadārdzināt arī kredītresursu cenu, tas var negatīvi ietekmēt arī valsts kredītreitingu, kas nozīmē, ka valstij kļūtu dārgāk apkalpot parādu un tai vairāk naudas būtu jānovirza šim mērķim, nevis, piemēram, veselībai vai izglītībai,» klāstīja Kazāks, piebilstot, ka Latvijas ekonomikā apmēram 60% veido eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Neskatoties uz pozitīvo Moneyval vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pozitīvo Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

""Moneyval" jaunākais vērtējums par Latvijas progresu naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību iedzīvināšanā ir vērtējams pozitīvi. Vienlaikus būtiski saprast, ka darbs pie finanšu sektora pārmaiņām turpināsies - nevis kampaņveidīgi, bet sistēmiski un regulāri," sacīja Kazāks.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā Latvijas institūcijas ir koordinēti paveikušas patiešām iespaidīgu darbu tiesību aktu sakārtošanā un praktisko pasākumu piemērošanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un nebūt nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Caurspīdīgs, ilgtspējīgs un drošs finanšu sektors ir nepieciešams, pirmkārt, jau mums pašiem, un tam ir jākļūst par "new normal" jeb jauno realitāti," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kazāks: Latvija šobrīd ir labāk sagatavota iespējamam kritumam ekonomikā

LETA, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šobrīd ir labāk sagatavota iespējamam kritumam ekonomikā nekā pirms iepriekšējās krīzes, piektdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka ekonomikas izaugsme ir cikliska, proti, pēc kāpuma, kādā brīdī seko kritums, taču nav iespējams prognozēt, kad tas notiks. Vienlaikus Latvijas ekonomikā šobrīd galvenie negatīvie riski ir globālie riski, nevis iekšējie.

«Jā, laiki ir labi, bet nevajag domāt, ka tas tā turpināsies mūžīgi - kaut kad ekonomika sāks augt lēnāk un iespējams būs arī neliels kritums, bet šoreiz mēs tam viennozīmīgi esam sagatavojušies krietni, krietni labāk - parādu slogs mums nav ir tik liels, kā arī uzņēmumi ir efektīvāki. Ekonomika ir spēcīgāka, bet būtu naivi domāt, ka gadījumā, ja, piemēram, eirozonā iestājas recesija, tas mūs neskars. Protams, ka tas mūs skars, bet atšķirībā no iepriekšējās reizes galvenie negatīvie riski ir saistīti ar ārpusi, nevis tik daudz ar mūsu pašu riskiem,» teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kazāks: Nav mērķtiecīgi saglabāt tik dažādus nodokļu atvieglojumus, piemēram, ienākumiem

LETA, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nodokļu sistēmas maiņas politiķiem ir jādefinē sasniedzamie mērķi, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja jaunieceltais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijas Banka nav nodokļu politikas veidotāja, taču centrālā banka var palīdzēt piemeklēt atbilstošākos instrumentus nepieciešamo mērķu sasniegšanai.

"Latvijas Banka nudien nav nodokļu politikas veidotāja. Tas ir politiķu rokās, tas ir Saeimas rokās. Latvijas Banka nāk ar analīzi un palīdz analītiskā veidā izvēles salikt pa plauktiņiem. (..) Līdz ar to mēs nenāksim ar konkrētu uzstādījumu nodokļu politikai," sacīja Kazāks.

Tostarp viņš norādīja, ka politiķiem, piemēram, būtu jādefinē, vai Latvija ar nodokļu politikas palīdzību vēlas mazināt ienākumu nevienlīdzību, vai arī nabadzību, kas nav viens un tas pats.

Tāpat Kazāks pauda viedokli, ka šobrīd Latvijas nodokļus sistēmā virkne lietu īsti nestrādā un tādējādi būtu uzlabojamas, kā piemēru minot ļoti dažādos nodokļu režīmus. "Pašreizējā brīdī, manuprāt, nav mērķtiecīgi saglabāt tik dažādus nodokļu atvieglojumus, piemēram, ienākumiem," teica jaunieceltais Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Darbaspēka trūkums darba devējiem liek straujāk celt algas.

Darba tirgus problēmas parasti atrisina ekonomikas krīze, trešdien preses konferencē sacīja Fiskālās disciplīnas padomes iekšzemes kopprodukta darba grupas vadītājs, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja uz problēmām darba tirgū, kurā vērojams darbaspēka trūkums. Kazāks atzina, ka darbaspēka trūkums parasti novērojams laikā, kad strauji aug ekonomika, tomēr iepriekšējā pieredze liecina, ka darba tirgus problēmas atrisinās nākamā krīze.

Pēc Kazāka teiktā, darbaspēka trūkums darba devējiem liek straujāk celt algas un pagājušajā gadā algu kāpums varētu būt bijis 7% apmērā.

Ekonomista vērtējumā, algu kāpumam ir arī pozitīvs efekts, jo tādējādi tiek mazināta emigrācija. Tajā pašā laikā algu kāpumam būtu jāiet roku rokā ar ražīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kazāks: Valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu

LETA, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes dēļ pieaugušo valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot prognozēto valsts parāda pieaugumu no patlaban esošajiem aptuveni 30% no iekšzemes kopproduktu (IKP) līdz aptuveni 50% no IKP, Kazāks atzina, ka Covid-19 krīzes dēļ valsts parāds piedzīvos "milzīgu lēcienu", tomēr Latvija to var atļauties.

Latvijas Bankas prezidents arī piebilda, ka valsts parādu var samazināt divos veidos - samazinot izdevumus vai audzējot ekonomiku. Kazāka ieskatā, Latvijai patlaban pieejamie līdzekļi ir jāiegulda gudri un vairākās jomās, lai valsts parāds samazinātos uz ekonomikas izaugsmes rēķina.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka Latvijai pieejamie līdzekļi iziešanai no Covid-19 krīzes un turpmākajiem gadiem ir jāiegulda mērķtiecīgi, vērtējot atdevi visai sabiedrībai, nevis atsevišķām grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Bankas (LB) padomes locekli apstiprināts Mārtiņš Kazāks, informē Saeima.

Jauns centrālās bankas padomes loceklis bija jāapstiprina, jo pilnvaras beigušās līdzšinējam centrālās bankas padomes loceklim Edvardam Kušneram.

M.Kazāks ir AS «Swedbank» galvenais ekonomists, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes biedrs. Viņam ir Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds ekonomikā, kā arī maģistra un doktora grāds ekonomikā Londonas Universitātē un diploms ekonomikā Kembridžas Universitātē.

Saskaņā ar Saeimas lēmumu M.Kazāks jauno darbu uzsāks šī gada 1.augustā.

M.Kazāka kandidatūru izvirzījusi LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kazāks: Latvijas nākamā gada valsts budžetā pietrūkst ambīciju

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nākamā gada valsts budžets ir ilgtspējīgs, taču tajā pietrūkst ambīciju, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja es skatos uz šo stāstu kopumā, man pietrūkst ambīciju," teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks atzīmēja, ka, piemēram, netiek novērtēta Rīgas loma Latvijas ekonomikā. "Manuprāt, Rīgas loma Latvijas ekonomikā ir nenovērtēta," viņš pauda, piebilstot, ka par Rīgu būtu jādomā kā par visas Baltijas galvaspilsētu, tādējādi paverot krietni plašāku skatu.

"Rīga ir metropole un vēl tuvākos 5-10 gadus tā būs arī Baltijas metropole, bet vai tā būs arī pēc tam..? Ja mēs nerīkosimies, tad diezin vai. Līdz ar to, neizmantot šo potenciālu, manuprāt, nav tālredzīgi," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat Kazāks norādīja, ka budžets ir jāveido, domājot par iespējām ieguldīt naudu, lai nākotnē varētu veidot budžetu bez deficīta un, iestājoties vēl kādai krīzei, nebūtu problemātiski atbalstīt ekonomiku, tāpēc, ka parāda apmērs ir jau pārāk liels. "Ar parādu vien neviens bagāts nav palicis," piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu palikuši tikai divi kandidāti - Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks un bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, šodien žurnālistiem pēc Sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Diskusija tiks turpināta rīt, 3.decembrī, cerot vienoties par vienu no amata pretendentiem, bet Saeima jautājumu par centrālās bankas prezidentu varētu izskatīt 12.decembrī. Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka jaunā Latvijas Bankas prezidenta meklēšana būtu jāveic, rīkojot starptautisku konkursu, tādējādi nodrošinot lielāku atklātību amata atlases procesā, atklāja ministrs.

Līdz esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas. Bordāns skaidroja, ka ar šādu ideju jau vērsies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), kurš gan norādījis, ka jaunais Latvijas Bankas prezidents jāizvēl līdz 21.decembrim. Ministrs atzina, ka šādu ideju vajadzēja prezentēt agrāk, taču skaidroja, ka atlases procesā iesaistītie "paļāvušies, ka process tiks vadīts un darījuši darbus savās jomās".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā šogad turpināsies strauja izaugsme, un to sajutīs arvien vairāk iedzīvotāju, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Eiro zonas izaugsme pērn sasniedza šī biznesa cikla straujāko tempu, kas, ciklam nobriestot, kļūs nedaudz lēnāks. Izaugsme 2018.-2019. gadā būs ap 2.3-1.9%, un to vēl arvien balstīs ECB stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Krievijas ekonomika augs par 2.3-2.0%. Mājokļa cenu korekcija, kas pēc vairākus gadus spēcīgās izaugsmes pērn iesākās Zviedrijas un Norvēģijas lielajās pilsētās, šogad turpināsies. Straujš pieprasījuma kāpums pasaulē ļauj audzēt eksportu un kompensēt kritumu mājokļu būvniecībā. Noskaņojums ir uzlabojies, mājsaimniecību patēriņš turpina augt, un abās ekonomikās 2018. gadā joprojām prognozējam robustu izaugsmi. Līdz ar to būtisku negatīvu ietekmi no šīs korekcijas uz Latvijas eksportu neredzēsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fiskālā padome: Izaugsme var sabremzēties straujāk un naudas tēriņiem būs mazāk

Zane Atlāce - Bistere, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās makroekonomikas prognozes vērtē kā reālistiskas. Taču bažas rada ekonomikas izaugsmes potenciāls, proti - tas varētu būt vājāks nekā šobrīd prognozē FM, kas savukārt nozīmē, ka ekonomikas izaugsme nākotnē var sabremzēties straujāk un kopumā naudas tēriņiem būs mazāk, informē padome.

Padome ir apstiprinājusi FM izstrādātās makroekonomikas prognozes 2018.-2021.gadam, ko valdība izmantos par pamatu konsultācijām ar Eiropas Komisiju, lai iezīmētu nākamā gada valsts budžeta aprises.

«Šobrīd Latvijas ekonomika aug strauji, bet ir rūpīgi jāseko līdzi, vai šī straujā izaugsme neuzrāda pārkaršanas pazīmes, kas izpaužas kā straujš inflācijas un darba samaksas pieaugums,» uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. «Šāda tendence ir ļoti nevēlama, jo var izraisīt makroekonomiskās nestabilitātes draudus un ilgtermiņā pasliktināt valsts finansiālo situāciju, kā to redzējām iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā.»

Finanšu ministrijas izstrādātās jaunās makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2021.gadam liecina, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps šogad ir 4%, nākamajos gados - tuvu 3%, bet inflācija aug straujāk nekā iepriekš prognozēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperti: Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi būtiski saglabāt ilgtermiņā

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi ir būtiski saglabāt ilgtermiņā, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes biznesa forumā secinājuši eksperti.

Pēc ekspertu paustā, ir būtiski saglabāt reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi, jo gada laikā šis instruments bijis noteicošais izaugsmes faktors uzņēmējiem, nodrošinot apgrozāmos līdzekļus un ieguldījumus attīstībā. Tāpat eksperti secinājuši, ka būtiski domāt par darbaspēka nodokļiem un to konkurētspēju augsti kvalificēta darbaspēka piesaistē, mobilitāti veicinošiem nodokļu instrumentiem, vienkāršotu un ilgtspējīgu mazā biznesa nodokļu režīmu, kā arī par pašvaldību motivāciju uzņēmējdarbībā.

«Aicinu ikvienu uzņēmēju jau tagad aktīvi iesaistīties un kopā ar LTRK sagatavot priekšlikumus plānotajai nodokļu sistēmas pārskatīšanai, lai nākamā gada sākumā varam sākt diskusijas ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām iestādēm,» sacīja LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomikas izaugsme ir bremzējusies, kļuvusi lēnāka un arī uzņēmumu noskaņojums ir būtiski vājinājies, PwC veiktās Baltijas uzņēmumu vadītāju (CEO) aptaujas rezultātu prezentācijā sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Ja kopējais noskaņojums ir slikts, tad arī investīcijas un pirkumi ir mazāk, un šāda tendence vērojama visās Eiropas valstīs, norādīja eksperts.

«Šāda situācija nav pārsteigums, jo biznesa cikls gan Eiropā, gan pasaulē ir diezgan nobriedis. Šajā biznesa ciklā eirozonai straujākais kāpums ir jau aiz muguras, sabremzēšanās iespēja ir augusi un palielinās riski negatīvam scenārijam, tādēļ esam uzmanīgi,» iesaka M. Kazāks.

Runājot par procentu likmēm, viņš piebilda, ka 2018.gada sākumā bija spēcīgas tirgus gaidas, ka likmes augs, bet pašlaik vairs tirgus kāpumu negaida, var paredzēt, ka ar negatīvu Euribor, visticamāk, dzīvosim vēl vairākus gadus. Līdz ar to šobrīd ticamākais scenārijs, ka likmes ilgstoši saglabāsies ļoti zemas, viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka problēma patlaban ir akūta, taču tajā pašā laikā ražīgumam jāseko darba algas pieaugumam, kas nenotiek pietiekami strauji, PwC veiktās Baltijas uzņēmumu vadītāju (CEO) aptaujas rezultātu prezentācijā atzina eksperti.

«Ja gribam būt pārtikusi valsts un pelnīt labas algas, tad tās jāspēj atpelnīt - tikai tad tās var samaksāt un pamatā to raksturo ražīgums», skaidroja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Saeimas ilgtspējas attīstības komisijas pārstāvis Arvils Ašeradens atzina, ka Latvijā produktivitāte aizvien ir zema, un tā veido vidēji 50% no ES vidējā rādītāja. Patlaban darba alga aug par 8-9% gadā, bet produktivitāte neaug vairāk par 3%, un šāda tendence ir negatīva. Patlaban ar mazu pievienoto vērtību ražojam vairāk, un algu pieaugums var rasties uz tā rēķina, ka tiek pārdots vairāk, taču paredzams, ka, pieprasījumam samazinoties, var rasties problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru