Finanses

Latvijai ir jāiemācās izmantot tehnoloģiju inovācijas peļņas gūšanai

LETA, 16.12.2020

Jaunākais izdevums

Latvijai ir jāiemācās izmantot tehnoloģiju inovācijas peļņas gūšanai, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Gribētu redzēt izrāviena stāstu, izaugsmes stāstu, kvalitatīvu lēcienu, jo, darot visu tieši tāpat kā vakar, diez vai rezultāts būtiski mainīsies," sacīja Kazāks, piebilstot, ka Latvija ir maza ekonomika, tāpēc izaugsmi ir iespējams panākt tikai strādājot pasaules tirgū.

Viņš uzsvēra, ka Latvija tehnoloģiju jomā, infrastruktūras ziņā ir samērā attīstīta valsts, taču ir jāiemācās ar to arī nopelnīt, nevis tikai izmantot izklaidei, straumējot filmas. "Mēs nemēģinām apgūt šīs tehnoloģijas," teica Kazāks.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents minēja, ka Covid-19 pandēmija apliecināja, ka digitalizācija ir viens no galvenajiem izaugsmes virzītājiem. "Digitalizācija ir durvis uz pasauli," uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka sākotnēji ir nepieciešams atbalstīt lielos uzņēmumus, kas ir jaudīgāki un inovētāki, bet tālāk jau šie lielie uzņēmumi palīdzēs mazajiem.

Kazāks arī atzīmēja, ka pandēmija šobrīd nosaka situāciju ekonomikā, taču ir jau redzama gaisma tuneļa galā. "Mēs dzirdam par vakcīnu, un tas ir ļoti labi, jo ja būs iespējams savakcinēt lielāko daļu sabiedrības (...), gada otrajā pusē, tuvāk gada beigām, būs jau sasniegta pūļa imunitāte un tas nozīmē, ka vīruss būs pagātne un ekonomika atgriezīsies normālākā situācijā," pauda Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat viņš norādīja, ka līdz tam ekonomika ir jāatbalsta, domājot par dzīvi pēc Covid-19. "Mums ir jādomā krietni tālāk - Covid-19 beigsies, ko mēs darīsim tad? Pašreizējā brīdī mēs budžeta deficītu varam veidot un tas ir pamatoti, bet mums jāskatās, kā mēs šo naudu ieguldām - kā mēs ieguldām nākotnei, kā mēs veidojam uzrāvienu, lai mēs, aizņemoties naudu, nopērkam nākotnes ieņēmumus, nevis nākotnes parādu, kas mums ir kā akmens kaklā. Līdz ar to jautājums ir par gudrību, cik gudri mēs spējam šo naudu izmantot," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nevar atļauties nīkulīgu un vāju kreditēšanu vēl 10 gadus, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka kreditēšanas apmēri pret Latvijas ekonomiku pēdējo padsmit gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Piemēram, 2008.gadā rezidentiem - uzņēmumiem un mājsaimniecībām - izsniegto kredītu apmērs pret ekonomiku bija aptuveni 100%, kamēr pagājušā gada beigās vien 28%.

"Jā, pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākam Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 6.jūnijā, ECB Padomē pieņemts lēmums procentu likmes samazināt par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme centrālajā bankā, kas ietekmē naudas cenu finanšu tirgos un līdz ar to arī kredītu likmes, tiek samazināta no 4% uz 3,75%.

Kazāks skaidro, ka iepriekš straujais procentu likmju kāpums bija nepieciešams, lai bremzētu inflāciju un apturētu tās sāpīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Ja pērn maijā eirozonas gada inflācija bija 6,1%, tad šogad tā bija 2,6%. Latvijā patēriņa cenu inflācija bija attiecīgi 12,3% un 0,2%.

Tas pierāda, ka lēmumi par procentu likmju palielināšanu ir bijuši pareizi un inflācijas tempi ir mazinājušies, uzsver Kazāks. Saskaņā ar jaunajām ECB prognozēm 2% inflācijas mērķi eirozona sasniegs nākamā gada otrajā pusē, un tas nozīmē, ka procentu likmes var sākt pakāpeniski samazināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banku neapmierina lielo komercbanku īstenotā politika, trešdien tviterī raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot Finanšu nozares asociācija (FNA) aicinājumu Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai viest skaidrību saistībā ar finanšu stabilitāti apdraudošiem priekšlikumiem par veidu, kā sniegt atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem, un vērtēt atbilstoši Eiropas Savienības (ES) tiesiskajam ietvaram.

Kazāks norāda, ka kategoriski noraida FNA pārmetumus, kas adresēti Latvijas Bankai. "Šķiet, sabiedrības interešu aizstāvība un Latvijas Bankas neatlaidība sektoram "rīvē kantes"," raksta Kazāks.

FNA aicina atbalstu kredītņēmējiem vērtēt atbilstoši ES tiesiskajam ietvaram 

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA), pārstāvot kredītiestādes, kas hipotekāro kredītu...

Latvijas Bankas prezidents atgādina, ka uzdevumi komercbankām finanšu pakalpojumu pieejamības, tostarp kreditēšanas, uzlabošanas jomā ir nepārprotami un joprojām aktuāli - augstākas depozītu likmes, zemākas komisiju izmaksas, aktīva kreditēšana nākamajā ekonomiskās izaugsmes ciklā.

Kazāks atzīst, ka šajā ziņā ir uzlabojumi, bet komercbankām darāmā vēl gana, jo no bankām nepieciešami paliekoši, nevis īslaicīgi uzlabojumi.

Pretēji FNA apgalvotajam, neviens no uzdevumiem neapdraud finanšu stabilitāti, raksta Kazāks, norādot, ka tieši pretēji - nodrošina sekmīgu un ilgtspējīgu ekonomikas un arī paša finanšu sektora izaugsmi.

Finanšu sektora problēma ir nepietiekoša konkurence, skaidro Kazāks, norādot, ka ar nodokļiem to uzlabot nevar, bet pasliktināt gan. Turklāt bez konkurences slogs tiks pārnests uz klientu pleciem.

"Klope" starp politiķiem un komercbankām nav Latvijas sabiedrības interesēs, raksta Kazāks, uzsverot, ka politiķu lēmumiem ir jābūt tādiem, kas der ne tikai šodien, bet arī rīt, un emocijas nav labs padomdevējs.

Latvijas Bankas prezidenta ieskatā Finanšu ministrijas priekšlikums par regulāru uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksu bankām ir atbalstāms, savukārt bankām jāturpina palielināt depozītu likmes, jāsamazina komisijas, jāuzlabo finanšu pakalpojumu, tostarp, kreditēšanas, pieejamība.

Tāpat Kazāks atgādina, ka EURIBOR ir starptautiski atzīts cenošanas mehānisms kredītiem un to administratīva maiņa rada tiesvedības riskus, savukārt banku pievienotās likmes kredītiem ir pašu banku izvēle un, rūpējoties par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, bankas var pašas brīvprātīgi samazināt savas pievienotās likmes negaidīti augstas peļņas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajai Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai pie darba jāķeras nekavējoties, risinot neatliekamus uzdevumus enerģētikas politikā, kā arī ķeroties pie 2023.gada valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Laika iešūpoties nav, ir jārīkojas bez kavēšanās," uzsvēra Kazāks.

Viņš norādīja, ka šis ir krīzes laiks, ko izraisījušas ģeopolitiskas norises, un tādējādi arī Latvijas tautsaimniecība slīd recesijā. Lai gan Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem ir laba un Latvijas uzņēmēji pierāda dzīvotspēju un elastību, ir virkne uzdevumu, kas jāpaveic nekavējoties, vidējā un ilgā termiņā.

Zināms 14.Saeimas sastāvs 

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās...

Tostarp Kazāks sacīja, ka īstermiņā ir būtiski apzināties, ka energoresursi būs dārgi ne vien šajā, bet arī nākamajās apkures sezonās. Tas nozīmē, ka prioritāri jārisina vairāki uzdevumi enerģētikā - gan taupot resursus, gan dažādojot un palielinot vietējās jaudas, it īpaši atjaunojamo energoresursu jomā.

"Enerģētikā jānodrošina stabila reģiona energoapgāde, nākotnē ejot uz bezizmešu tehnoloģijām. Savukārt vislētākā ir tā enerģija, kas netiek patērēta," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Runājot par vidēja termiņa uzdevumiem, Kazāks norādīja, ka, pēc vairāku krīžu pārvarēšanas, jāsāk atgriezties pie stingrākas fiskālās disciplīnas.

"Cīnoties ar augsto inflāciju un neļaujot tai iesakņoties, esam cēluši un turpināsim celt procentu likmes, kas nozīmē, ka lētās naudas laikmets ir beidzies. Tāpēc arī valstīm dārgāk izmaksās valsts parāda apkalpošana. Tas nozīmē, ka turpmāk dažādu valsts pasākumu efektivitāte un lietderība būs jāizvērtē daudz rūpīgāk," teica Kazāks.

Pēc viņa teiktā, ilgtermiņā ir virkne praktiskas lietu, kas ir nozīmīgas stiprākas valsts izveidē. Piemēram, nevienlīdzības mazināšana, turklāt ne tikai ekonomikā un sociālajā, bet arī citās jomās, tostarp izglītībā.

Kazāks arī uzsvēra, ka ikviens iedzīvotājs ir "zelta vērtē", un būtiski, lai bērniem no mazāk turīgām ģimenēm būtu iespēja attīstīt savu potenciālu pilnā mērā.

Tāpat Kazāks apliecināja, ka, pēc jaunās Saeimas aprišu iezīmēšanās, nekavējoties plāno tikties ar par finanšu sektoru atbildīgās - Finanšu un budžeta (nodokļu) - komisijas vadītāju, jaunajiem deputātiem, kā arī nākamo Ministru prezidentu un nākamo finanšu ministru.

"Tuvākie mēneši būs saspringts darba laiks ne tikai politikā. Arī finanšu sektorā noslēgsies viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu reformām - no 2023.gada 1.janvāra Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek integrēta Latvijas Bankā. Pašlaik notiek darbi, lai šis process stiprinātu Latvijas ekonomiku un finanšu sektoru," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas attīstīšanai ir jādomā par plašāku iespēju izmantošanu, tostarp citu valstu banku iesaisti Latvijas un Baltijas tirgū, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijā ir ne tikai četras lielās bankas, bet arī virkne mazo banku, kuras ir mainījušas biznesa modeli, un daudzas no tām savu nākotni redz tieši Latvijas ekonomikas kreditēšanā, kas ir labi, bet tās joprojām ir nelielas un arī to ietekme uz tirgu kopumā ir neliela un izmaiņas prasīs daudzus gadus.

"Līdz ar to turpmāka šī sektora konsolidācija Latvijas ekonomikai arī nāktu par labu, jo tad šīs bankas kļūtu lielākas, jaudīgākas, ar lielāku tirgus daļu un spēju kopumā rezultātu padarīt labāku. Ja ar šīm bankām nepietiks, mēs skatāmies uz iespējām piesaistīt citus tirgus spēlētājus, kas palīdzētu strauji situāciju mainīt," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas darbinieku skaits šogad samazināts par 10%, pavēstīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka, stājoties amatā, ir samazinājis savu atalgojumu, Latvijas Bankas padomē nevienam vairs nav dienesta automašīnas, kā arī darbinieku skaits šogad Latvijas Bankā samazināts par 10% - no 479 darbiniekiem gada sākumā līdz 426 darbiniekiem šobrīd.

"Mēs skatāmies un plānojam, kā mēs varam darīt lietas gudrāk, labāk un efektīvāk. Mans mērķis nav izveidot skaitliski mazāko centrālo banku, mans mērķis ir izveidot reģionā jaudīgāko centrālo banku, kas sabiedrībai var dot pēc iespējas lielāku labumu," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka jautājums par efektivitāti ir arī jautājums par Latvijas Bankas pārvaldības modeli. "2019.gada beigās Latvijas Bankā bija seši padomes locekļi un seši valdes locekļi, šobrīd mēs esam seši padomes locekļi un trīs valdes locekļi. No nākamā gada sākuma mēs varēsim strādāt tikai ar sešiem padomes locekļiem, valdes vairs nebūs. Tas nozīmē, ka gada laikā Latvijas Bankas augstākā vadība ir samazināta uz pusi - no 12 līdz sešiem. Padome pildīs arī valdes funkcijas, tā sanāks katru nedēļu vai pat biežāk, ja nepieciešams," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas padomes locekļa amatam izvirzīts bijušais finanšu ministrs Andris Vilks

LETA, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks centrālās bankas padomes locekļa amatam izvirzījis Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku, informēja Latvijas Bankā.

"Vilks ir izcils profesionālis, kurš guvis daudzpusīgu pieredzi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī augsta līmeņa darbā starptautiskās finanšu institūcijās, ir starptautiski novērtēts un atpazīstams," skaidroja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Vilkam ir izcilas zināšanas ekonomikā, finansēs, ekonomikas un finanšu tirgus politikas veidošanas jomā.

"Ievēlēšanas gadījumā viņš stiprinās Latvijas Bankas padomes jaudu un kompetenci, palīdzot Latvijas Bankā ieviest viena līmeņa pārvaldību, nodrošinot sekmīgu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanas procesu, kā arī piedaloties eirozonas darbā," pauda Kazāks.

Paredzēts, ka tuvāko nedēļu laikā Kazāks un Vilks tiksies ar Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, kā arī ar par jomu atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai pamatotu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Skats uz Latvijas ekonomikas attīstību šobrīd ir samērā optimistisks

LETA, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skats uz Latvijas ekonomikas attīstību šobrīd ir samērā optimistisks, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreizējā brīdī skats uz ekonomiku ir diezgan optimistisks," teica Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka, ņemot vērā ekonomikas atkopšanos, jūnijā, atbilstoši plānotajam, valsts varētu izbeigt masveidīgi atbalstīt tautsaimniecību, saglabājot atbalstu tikai atsevišķās nozarēs, piemēram, tūrismā. "Ne tik plašā apmērā kā līdz šim, bet dažām nozarēm vēl varētu palīdzēt," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija joprojām nav beigusies, tāpēc nav arī pamata atslābt, proti, ir jāpaveic ļoti daudz mājasdarbu, lai, piemēram, bērni rudenī varētu atgriezties skolā.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents atzina, ka Latvija Covid-19 pandēmijas krīzē ir cietusi nedaudz smagāk kā Lietuva un Igaunija, kas pamātā ir saistīts ar ekonomikas struktūru. "Mums bija lielāks īpatsvars aviopārvadājumiem, mums bija lielāks īpatsvars tranzītam, līdz ar to tas mums ir trāpījis vairāk. Tajā pašā laikā tādu ļoti būtisku atšķirību tieši šīs krīzes pārciešanā, visticamāk, nav bijis," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas

LETA, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē gūtās mācības dēļ nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas, atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Šī krīze noteikti ir parādījusi, ka digitalizācija, robotizācija ir ļoti svarīga lieta. Tāpat šī krīze ir parādījusi robežu pārbīdi un šo ļoti garo un sarežģīto piegāžu ķēžu ievainojamību. Tas nozīmē, ka nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka piegāžu ķēžu koncentrēšanās ap Eiropas ražotājiem nozīmēs iespēju Latvijai, piemēram, elektrotehnikas ražošanā. "To nekādā gadījumā nevajadzētu laist garām. Tas ir jāizmanto un tas var dot mums jaunus izrāvienus," uzsvēra Kazāks.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka digitalizācijas sniegtās iespējas ne visi uzņēmumi Latvijā saprot. "Tā viennozīmīgi ir problēma. Protams, ne visi to izmantos, bet es ļoti ceru, ka ražošanas produktivitātē esam sasnieguši tādu līmeni, ka uzņēmi saprot, ka ar esošajiem mehānismiem ievērojami lielāku ražības kāpumu vairs nevaram sasniegt, līdz ar to mums ir nepieciešama digitalizācija. Ceram, ka arī valsts virziens, rīcība un atbalsts būs tāds, kas mudinās uzņēmumus domāt par digitalizāciju un rīkoties," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Augsta un it īpaši ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem! Ja uzņēmumi pašlaik nepamatoti ceļ cenas, tas nozīmē, ka nākotnē viņus gaida vismaz līdzvērtīgs algu kāpums, un tas būtiski mazinās viņu konkurētspēju un nākotnē sacensties ar citu valstu uzņēmumiem būs krietni grūtāk," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm šogad inflācijas dinamikā Latvijā būs redzams lūzuma brīdis - inflācijas temps būtiski samazināsies, it īpaši gada otrajā pusē, un gada inflācija atgriezīsies viencipara skaitļa teritorijā. Gada beigās inflācija Latvijā būs tuvāk 4-5%. "Inflācija ļoti strauji uzšāvās augšā un tagad arī strauji iet lejup," piebilda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankas reputācija pēdējā gada laikā ir strauji uzlabojusies

LETA, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas reputācija pēdējā gada laikā ir strauji uzlabojusies, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš darbu šajā amatā sāka pērn decembrī.

"Lielākais gandarījums un prieks ir par to, ka ir ļoti strauji atjaunojusies Latvijas Bankas reputācija sabiedrībā - ja gadu atpakaļ, ik pa brīdim, bija sajūta, ka reputācijas dēļ no Latvijas Bankas izvairās, tad pašreizējā brīdī pieprasījums ir tik liels, ka mēs nespējam visu apmierināt, tostarp, piemēram, ekonomikas analīzes pusē," teica Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas Banka plāno palielināt jaudu ekonomikas analīzes pusē. "Līdz ar to viena no lietām, ko mēs audzēsim un jau pašreizējā brīdī audzējam, ir jauda ekonomikas analīzes pusē, lai mēs varētu palīdzēt valdībai un Saeimai ar analīzi lēmumu pieņemšanai," minēja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika ir pierādījusi, ka ir pietiekami sīksta un noturīga, tostarp līdz šim Covid-19 krīzi Latvija ir pārvarējusi krietni labāk nekā valstis Eiropā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts. Inflācija eirozonā nu jau ir virs 10%, tostarp Latvijā tā ir vēl augstāka. Līdz ar to monetārās politikas rīcība ir absolūti skaidra un vienkārša - celt procentu likmes, lai mazinātu risku, ka šī inflācija iesakņojas, jo ilgstoši augsta inflācija ir milzīgs ļaunums ekonomikai," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka valstij, īstenojot pārdomātu fiskālo politiku, ir jāpalīdz iedzīvotājiem saistībā ar straujo energoresursu un pārtikas cenu kāpumu, ko veicinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā.

"Pie tik augsta inflācijas līmeņa fiskālajai politikai ir jābūt ļoti mērķētai un terminētai, proti, jebkurš lieks eiro, kas aizies fiskālās politikas atbalstam, nozīmē, ka inflācija potenciāli būs augstāka. Tādējādi monetārajā politikā procentu likmes būtu jāceļ vēl vairāk," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai ECB samazinātu procentu likmes, ekonomikā jānotiek būtiskām izmaiņām

LETA--BLOOMBERG, 01.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāsaskata ļoti būtiskas izmaiņas reģiona ekonomikas perspektīvās, lai samazinātu procentu likmes, aģentūrai "Bloomberg" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Intervijā pēc jaunāko statistikas datu publicēšanas, kas liecina, ka inflācija eirozonā oktobrī nokritusies līdz 27 mēnešos zemākajam līmenim, Kazāks norādīja, ka šāda lēmuma apsvēršanai varētu būt nepieciešams straujš aktivitātes kritums ekonomikā vai bezdarba pieaugums. "Nav nepieciešamības apspriest likmju samazināšanu," sacīja Kazāks.

Aizņemšanās izmaksu samazinājums 2024.gada pirmajā pusē, "manuprāt, būtu pretrunā ar pašreizējām makroekonomiskajām prognozēm, taču nenoteiktība, protams, joprojām ir liela", teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks ir starp tiem ECB padomes locekļiem, kuri uzsver, ka runas par procentu likmju samazināšanu ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reirs pieļauj iespēju bankām piemērot jaunu nodokli par pārmērīgu piesardzību

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šobrīd nav pamata ilgstošam straujas inflācijas kāpumam

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nav pamata ilgstošam straujas inflācijas kāpumam, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd Latvijā patēriņa cenu kāpums viennozīmīgi ir atgriezies, un inflācijas kāpums tuvākajos mēnešos turpināsies, gada beigās inflācijai šajā ekonomikas ciklā sasniedzot augstāko punktu - tuvu 4%.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka pirms gada Latvijā patēriņa cenas samazinājās, tādējādi vidējais cenu kāpums gada laikā nav tik būtisks, kā arī inflācija Latvijā ir mazāka nekā vidējais algu kāpums. "Šeit, nu dien, nevajag bažīties, ka inflācijas tempi būtu pārspīlēti strauji," teica Kazāks.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents minēja, ka galvenie faktori, kas šobrīd Latvijā virza inflāciju, ir ārēji, tostarp naftas un pārtikas cenu kāpums, kā arī tas, ka pieprasījums pasaulē attīstās krietni straujāk nekā piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virspeļņas nodokli bankām Latvijā varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies ekonomikā

LETA, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām virspeļņas nodokli varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies Latvijas ekonomikā, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Virspeļņas nodoklis nav labākais risinājums. Diemžēl pastāv arī tāda iespēja, ka nāksies ieviest šādu maksājumu, ja no banku sektora puses nesagaidīsim pilnvērtīgāku iesaisti Latvijas ekonomikā," teica Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijas sabiedrībai lielāks un paliekošāks ieguvums būtu kreditēšana, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai attīstīties krietni straujāk un izaugsmei notikt ilgstoši.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka no straujākas kreditēšanas iegūtu visi, taču, ja kreditēšana nenotiek, ja depozītu likmes saglabājas zemas, kredītu likmes saglabājas augstas un komisijas maksas ierobežo konkurenci, tad virspeļņas nodoklis ir viens no iespējamiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepietiekamā kreditēšanā nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus, sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Vienas sudraba lodes šīs problēmas atrisināšanai nav. Tādēļ galvenais uzdevums ir visam sektoram sanākt kopā, atrast vājās vietas, tās labot un tad jau ekonomika var sagaidīt krietni straujāku kreditēšanas kāpumu. Te nudien nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus," teica Kazāks.

Viņš arī pauda cerību, ka nākamais biznesa cikls, atsākot ekonomikai augt, būs ar krietni lielāku kreditēšanas atbalstu, nekā tas ir bijis līdz šim.

"Nav tā, ka bankas Latvijā nav kreditējušas, tā nudien nav. Dažas no lielajām bankām pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas pozitīvu kreditēšanas pieaugumu. Kopējais kreditēšanas apjoms ir audzis krietni lēnāk nekā ekonomika kopumā, un kopējais kredītu īpatsvars ekonomikā ir samazinājies. Lielā mērā tas ir saistīts arī ar to, ka viens liels spēlētājs ir veicis strukturālas pārmaiņas savā darbībā visās Baltijas valstīs. Tas kaut kādā brīdī ir samazinājis kreditēšanas apmēru, cerams, ka šīs strukturālās pārmaiņas noslēgsies un arī šis lielais spēlētājs sāks kreditēt," klāstīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik par maz tiek investēts attīstībā un pārlieku piesardzīgi šajā jautājumā ir gan uzņēmumi, gan komercbankas, kuru risku novērtējums nav atbilstošs šodienas apstākļiem, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Iepriekšējos gados investīciju trūkums Latvijas ekonomikā ir bijis ļoti uzskatāms. Tas nozīmē, ka ražīguma kāpums ir lēnāks. Tas nozīmē, ka izaugsmes temps ir lēnāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi aug lēnāk. Eiropas vidējo līmeni mums noķert arvien ir ļoti grūti un tas ir tāls uzdevums. Tādēļ manuprāt investīciju trūkums ir ļoti kritiska lieta Latvijas ekonomikā,” norādīja Kazāks.

Tajā pašā laikā dati liecina, ka nu jau vairākus gadus Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju uzkrājumi ir krietni lielāki nekā kredītsaistības.

“Viens no elementiem šeit ir uzņēmumu spēja un vēlme investēt. Te es uzņēmējiem viennozīmīgi varu teikt – nekrājiet, investējiet! Neesiet tik piesardzīgi! Ja mēs skatāmies uz datiem, tad uzņēmumu depozīti Latvijas komercbankās ir auguši par vairāk nekā 20% gada laikā. Šī nauda ir jāiegulda biznesā, jo nākotnes izaicinājumi ir ļoti plaši un investīcijas ir nepieciešamas,” aicināja centrālās bankas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Ēnu ekonomikas mazināšanā jāiesaistās sabiedrībai un katram individuāli

LETA, 05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas mazināšanā ir jāiesaistās sabiedrībai un katram individuāli, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka pasaulē nav tādas valsts, kurās nebūtu ēnu ekonomikas, jautājums cik liela tā ir. Latvijā tā viennozīmīgi ir pārāk liela un tas būtiski ietekmē daudzus citus ar ekonomikas izaugsmi saistītus procesus.

Ēnu ekonomikas rādītāji noteikti pasliktina finanšu pakalpojumu pieejamību, tostarp arī kreditēšanu, bet tie noteikti nevar kalpot par atrunu nerisināt dažādus citus ar vāju kreditēšanu saistītus jautājumus, uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka pārāk liela ēnu ekonomika nedrīkst kļūt par atrunu neuzlabot citas lietas.

Kazāks arī pauda uzskatu, ka nebūs viens tāds pasākums, ko izdarot, ēnu ekonomikas problēma atrisināsies. Latvijā ir ierasts problēmas risināt ar nodokļu politikas izmaiņām, taču nodokļi nudien nav visu panākumu vai neveiksmju cēlonis, tas ir tikai viens no elementiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Digitālais eiro pārskatāmā nākotnē nav paredzēts, lai aizstātu skaidro naudu

LETA, 24.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālais eiro pārskatāmā nākotnē nav paredzēts, lai aizstātu skaidro naudu, bet gan lai izmantotu jaunās tehnoloģiskās iespējas, intervijā pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Digitālais eiro būs, bet vismaz pārskatāmā nākotnē tas nav domāts, lai aizstātu skaidro naudu. Abi dzīvos blakus. Līdz ar to iedzīvotājiem nevajag bažīties, ka skaidra nauda pazudīs. Jā, tās īpatsvars mazināsies, jo tehnoloģijas tiks izmantotas arvien plašāk, bet mēs nodrošināsim gan skaidru naudu, gan digitālo eiro. Digitālais eiro ir domāts, lai izmantotu jaunās tehnoloģiskās iespējas, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem vidi un ikdienu padarītu ērtāku, kā arī lai centrālajai bankai krīzes laikā būtu labākas iespējas atbalstīt ekonomiku," sacīja Kazāks.

Viņš arī pauda gandarījumu, ka digitālā eiro projekts virzās uz priekšu. "Digitālais eiro nav jautājums "Vai?", digitālais eiro ir jautājums "Kad tas būs un kāds tas izskatīsies?"," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts kredītņēmējiem ir nepieciešams, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Tostarp viņš norādīja, ka Latvijas Banka atbalsta Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par pastāvīga banku peļņas nodokļa ieviešanu.

Tāpat Kazāks pauda viedokli, ka ikvienam ilgtermiņā domājošam uzņēmumam ir jāskatās uz esošos situāciju arī sociāli atbildīgi, un tas akcentēts arī sarunās ar bankām, taču tās līdz šim ir negribīgi nākušas pretī klientiem. "Esam ļoti skaidri izstāstījuši bankām, ka esošais regulējums ļauj nākt pretī klientiem un šo sociālo atbildību īstenot dzīvē. Diemžēl no banku puses esam redzējuši, ka tas ir bijis vārgi, negribīgi - šis tas ir darīts, bet darāmā vēl daudz," viņš sacīja.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents pauda, ka atbalsts kredītņēmējiem ir nepieciešams, bet tam būt jābūt mērķētam, laikā terminētam, samērīgam, šajā gadījumā tam būt jābūt finansētam no banku peļņas, kā arī tam būtu jābūt tūlītēji pieejamam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Zemākais punkts ekonomikā ir jau aiz muguras - ekonomikā ir atsākusies izaugsme," teica Kazāks, piebilstot, ka tostarp kāds tautsaimniecības sektors atgūstas ātrāk, cits lēnāk, bet kādā jomā vēl joprojām, iespējams, atgūšanās nav sākusies. Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika atgūstas, jo Covid-19 izplatība līdz šim ir bijusi samērā neliela.

"Protams, ja pasaulē, ja mūsu galvenajos eksporta tirgos atkal sāksies būtisks kritums, tad ekonomika piebremzēsies," sacīja Kazāks. Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Covid-19 stāsts vēl nav beidzies.

"Neviens nezina, kas notiks turpmāk pasaulē, bet pašreizējā brīdī zemākais punkts ir aiz muguras," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas energoresursu imports Eiropas Savienībā (ES) jau pārskatāmā nākotnē būs daudz mazāks nekā vēl pirms mēneša, intervijā prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Kas attiecas uz enerģētiku, tad pašlaik ir sākums jaunam posmam, ja tā var teikt - "jaunam normālajam". Īstermiņā energoresursu cenas būs augstas un svārstības neprognozējamas, bet mūsu galvenie uzdevumi ir uzlabot energoefektivitāti, jo šīs lietas iepriekšējos gados ir iekavētas, kā arī veidot atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas. Pašlaik mēs par Krievijas energoresursiem vienkārši maksājam. Izveidojot atjaunojamās enerģijas bāzi, mēs varam arī pelnīt," uzsvēra Kazāks.

Attiecībā uz ES līderu nespēju vienoties par sankciju piemērošanu Krievijas energoresursiem, no kuriem Eiropa ir salīdzinoši atkarīga, Kazāks gan minēja, ka tas var būt arī tikai un vienīgi laika jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru