Citas ziņas

Pasaules Bankas eksperti atzinīgi vērtē Latvijas pārmaiņu procesus lielākajās augstskolās

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (Pasaules Bankas) starptautiskā ekspertu komanda, jūnija beigās piecu dienu vizītē uzturoties Latvijā, padziļināti vērtēja septiņu Latvijas augstskolu - Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Vidzemes augstskolas, Daugavpils Universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas pārvaldības efektivitāti, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Kopumā eksperti augsti novērtēja saikni starp studijām un pētniecības programmām augstskolu stratēģisko profilu ietvaros. Tāpat eksperti atzinīgi vērtēja Latvijas augstskolās ievēroto demokrātijas principu, kas ļauj visiem iesaistītajiem - akadēmiskajam un administratīvajam personālam, kā arī studentiem - piedalīties augstskolas pārvaldē. Īpaša uzmanība tika pievērsta augstskolu organizācijas struktūrai un tās atbilstībai mācību un pētniecības procesiem. Tika konstatētas atsevišķas strukturālas nepilnības, kuru novēršana ievērojami uzlabotu augstskolu darba efektivitāti.

Eksperti norādīja uz nepieciešamību pārorientēt augstskolu nākotnes plānus, pārejot no krīzes uz izaugsmi un stabilu attīstību.

Līdz šā gada septembrim tām augstskolām, kas ir iesaistījušās darbā ar Pasaules Banku, eksperti sagatavos specifiskas rekomendācijas, kas ļaus augstskolām uzlabot studiju un pētniecības procesu efektivitāti. Septembrī Latvijā strādās vēl viena ekspertu komanda, kas analizēs augstskolu promocijas padomju darbību.

Pirmais Pasaules Bankas ziņojums pētījuma ietvaros par Eiropas valstu praksi augstākās izglītības institūciju pārvaldībā un finanšu vadībā un ieteicamajiem modeļiem Latvijas augstākās izglītības iestādēm plānots novembrī.

Vizītē bija ieradušies vienpadsmit eksperti - Pasaules Bankas vecākā izglītības speciāliste Dr. Nina Arnholde (Nina Arnhold), Vācijas Augstākās izglītības centra direktors prof. Dr. Franks Ziegle (Frank Ziegele), Nīderlandes Augstākās izglītības politikas pētniecības centra direktors prof. Dr. Hanss Vosensteins (Hans Vossensteyn), Tamperes Universitātes docents Dr. Jusi Kivisto (Jussi Kivistö) un citi. Viņi vērtēja Latvijas augstskolu finansējuma sasaisti ar snieguma un augstākās izglītības kvalitātes rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Grib turēt augstskolas aiz trejdeviņiem žogiem

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimā politiskā partija Vienotība iecerējusi virzīt grozījumus Ekonomikas augstskolas likumā, kas paredz tiesības augstskolai studiju darbu organizēt angļu valodā un ļaus augstskolas rektora amatā apstiprināt ārvalstu speciālistus.

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti līdzīgu likumdošanas risinājumu drīzumā iesniegs arī par Rīgas Juridisko augstskolu.Tas ir ļoti aktuāli, jo pašlaik ir izveidojusies situācija, ka vairāk nekā gadu abas augstskolas ir bez rektora, jo likums abu augstskolu līdzšinējos vadītājus liedzis pārapstiprināt amatā viņu nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.

Šo priekšlikumu atbalsta ZZS, taču tam nav NA atbalsta. Līdz ar to augstskolu rektoru likteni izšķirs opozīcijas balsis. Ja likuma grozījumi netiks pieņemti, tad Latvija pazaudēs līdzšinējo Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pāzlovu, tāpat kā diemžēl šā iemesla dēļ jau pazaudēja amatā nepārapstiprināto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju. Faktiski, ja grozījumi netiks pieņemti, tas nozīmē, ka Ekonomikas augstskolas, kurā mācību valoda ir angļu, rektora amatā nevarēs apstiprināt nevienu ārvalstu speciālistu. Vai tiešām no tā iegūs Latvija, mūsu studenti un augstākā izglītība kopumā? Vai tiešām ārvalstu speciālisti rektora amatos augstskolās, kurām mācību valoda ir angļu un kas ir starptautiskas, apdraud latviešu valodu un kultūru?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas Latvijas augstskolas copē jauniešus ar dažādām akcijām; lielākās mācību iestādes pieturas pie regulārām atlaidēm atsevišķām studentu kategorijām

Augstskolās ir noslēgusies uzņemšanas 1. kārta uz budžeta vietām pamatstudijās. Visvairāk pieteikumu saņēmusi Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). Šīs augstskolas neizceļas ar īpašu atlaižu politiku, tā tiek veidota pārdomāti, ar mērķi stimulēt sekmīgākos, talantīgākos un aktīvākos studentus. Netiek aizmirsti sportisti, bāreņi un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Taču dažas augstskolas, īpaši reģionālās, kurās budžeta vietu nav tik daudz, studentu piesaistē izmanto uzņēmējdarbībā tradicionālās mārketinga metodes – dažādas akcijas un atlaides. Tās pamatā tiek organizētas, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām, fokusējoties uz pieprasītākajām profesijām un uz attiecīgā reģiona attīstību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai nepieciešami vēl 77 miljoni eiro gadā

LETA, 09.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai papildus būtu nepieciešami vismaz 77 miljoni eiro, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Kopumā valsts augstskolās un koledžās 2016/2017 mācību gadā studē 63 409 studējošie, no kuriem 28 932 jeb 47% studē par studiju maksu. IZM pārziņā esošajās augstskolās un koledžās studē 47 185 studējošie, no kuriem 21 705 jeb 46 % studē par maksu.Lai nodrošinātu visiem studentiem valsts augstskolās un koledžās bezmaksas augstāko izglītību, paliekot pie esošajām studiju vietas bāzes izmaksām 1 393,33 eiro apmērā, būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 53 miljonu eiro apmērā IZM augstskolās un koledžās, savukārt papildu 77 miljoni eiro gadā būtu nepieciešami, lai bezmaksas augstāko izglītību ieviestu visās valsts augstskolās un koledžās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums par to, ka it kā pieņemts lēmums par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizāciju, pievienojot to Latvijas Universitātei, ir klaji maldinošs un atgādina apzinātu nomelnošanas kampaņu augstskolas reputācijas graušanai, informē RPIVA pārstāve Ilze Tumulkāne.

Lēmumu par augstskolas reorganizāciju atbilstoši Latvijas Republikas likumiem ir tiesības pieņemt tikai Ministru kabinetam. IZM nekādā veidā nav brīdinājusi RPIVA par šāda lēmuma gatavošanu un nav konsultējusies par iespējamajiem reorganizācijas modeļiem, lai gan jau ir sākusies studējošo ziemas uzņemšana. «Demokrātiskā sabiedrībā šāda rīcība ir klaji nepieņemama. IZM šādi tracina gan topošos, gan esošos augstskolas studentus, gan pasniedzējus, gan visas tās Latvijas novadu pašvaldības, kuru iedzīvotājiem ir iespēja apgūt profesiju RPIVA filiālēs,» teikts akadēmijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

13 Latvijas augstskolas iekļautas starptautiskajā augstskolu reitingā

Žanete Hāka, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas augstskolas, kuras vissīvāk konkurē par ārvalstu studentiem

Kristīne Stepiņa, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors: Bija pāris cilvēki, kuri nevēlējās strādāt, tikai saņemt naudu

Kristīne Stepiņa, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī būs izcils akadēmiskais un zinātnes centrs, tā intervijā DB sola jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš

Ministru kabinetam viņš vēl ir jāapstiprina šajā amatā. K. Krēsliņš ir pārliecināts, ka arī reģionos var būt spēcīgas augstskolas, sola mainīt mācību iestādes vadības stilu, padarot to demokrātiskāku un caurspīdīgāku. DB jau rakstīja, ka augstskolas Satversmes Sapulce pagājušā gada pavasarī atcēla no amata iepriekšējo rektori Gitu Rēvaldi, argumentējot ar to, ka bija zaudējusi viņai doto uzticību.

Studentu piesaistē izrāviens plānots jau šogad, jo tiks paplašināts mācību programmu skaits, fokusējoties uz ārvalstu studentiem un palielinot vieslektoru skaitu.

Fragments no intervijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rostovskis kļūst par vienīgo augstskolas Turība kapitāldaļu turētāju

Monta Glumane, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskolas Turība īpašnieku sastāvā notikušas izmaiņas - par tās 100% kapitāldaļu turētāju kļuvis augstskolas Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kurš augstskolā darbojas kopš tās dibināšanas, tostarp ilgstoši ieņemot arī valdes priekšsēdētāja amatu, informē Turībā.

«Šis augstskolai ir jubilejas gads, vasaras vidū atzīmējām 25. darbības gadadienu, un šādas nozīmīgas jubilejas bieži vien pavada arī izmaiņas un jauns sākums. Esam apņēmības pilni sekmīgi turpināt iesākto ceļu, piedāvājot praktiski pielietojamas, darba tirgū pieprasītas zināšanas ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu studentiem. Uzņemšanas rādītāji jaunā studiju gada priekšvakarā apliecina, ka arī studenti to novērtē. Turpināsim arī sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm Latvijā un pasaulē, kā arī aktīvu darbu augstākās izglītības eksporta nozarē – gan kuplinot augstskolas ārvalstu studentu pulku, gan popularizējot Latvijas piedāvājumu daudzviet pasaulē kopā ar citām pašmāju augstskolām» nākotne plānos dalās Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ekonomikas un kultūras augstskola attīstībā ieguldīs trīs miljonus

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Studentu pietiks visiem

Imants Bergs - Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes loceklis, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu.

Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs «esam konkurenti». Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

Aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis. Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izglītības eksports – ar pilnu tvaiku

Dace Skreija, speciāli DB, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties par vietējiem studentiem, augstskolas arvien vairāk orientējas uz ārvalstniekiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nevienam vairs nav šaubu par to, ka izglītības nozares stabilitāte un attīstība ir ārvalstu studentu rokās, precīzāk, augstskolu spējā viņus piesaistīt un sekmēt nozares eksportu kopā ar valsts iestāžu atbalstu. Pēdējos trīs gados šo studentu skaits Latvijas augstskolās ir audzis ievērojamā tempā – apmēram par 20% ik gadu. Pēdējā mācību gadā to skaits ir sasniedzis 6,2 tūkst., no kuriem apmēram 60% jeb gandrīz 4 tūkst. mācās valsts augstskolās, savukārt vairāk nekā 2 tūkst. ārvalstu studentu ir izvēlējušies privātās augstskolas. Lai gan absolūtos skaitļos visvairāk ārvalstnieku ir piesaistījusi Rīgas Stradiņa universitāte (1,6 tūkst.), kā arī abas lielākās valsts universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte –, procentuāli vērtējot, kopumā veiksmīgākas ir bijušas privātās mācību iestādes, kuru izpratne par uzņēmējdarbību vairāk atbilst realitātei un biznesa principiem. Valsts augstskolās vidēji ārvalstu studenti veido 7% no kopējā studentu skaita, privātajās – 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēgusi mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2016 uzvarētāju — skolotāju, skolēnu un izglītības iestāžu vadītāju — sumināšanu.

«Man ir prieks par vēl vienu veiksmīgi aizvadītu mācību gadu, kura laikā, pateicoties skolu interesei un iesaistei, kā arī skolotāju entuziasmam, esam veicinājuši jauniešos uzņēmīgumu 160 skolās visā Latvijā, iesaistot praktiskās uzņēmējdarbības programmās vairāk nekā 70 000 skolēnu. Reģistrēto skolēnu mācību uzņēmumu skaits vien šogad ir sasniedzis 779, kas ir par 400 aktīviem skolēnu mācību uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Šīs praktiskās biznesa izglītības programmas, kas palīdz jauniešiem pilnveidoties, nebūtu iespējamas bez skolotāju entuziasma, ticības jauniešu spēkiem un kopīgi ieguldītā darba, kā arī bez pašu jauniešu motivācijas izmantot iespējas, ko dzīve sniedz,» pasākumā uzsvēra JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā bāzētais latviešu jaunuzņēmums «Gamechanger Audio» ražo unikālus, inovatīvus ģitāru pedāļus, ar kuriem divu gadu laikā aizsniedzies līdz klientiem, kuru vidū ir pasaulslaveni mūziķi ne tikai mūsu kontinenta pusē, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs un citviet.

Kā tik daudz izdevies panākt tik īsā laikā, uzņēmuma līdzdibinātājs Didzis Dubovskis stāsta pieticīgi: «Pasaule vēl nav iekarota – mēs esam pārdevuši ap 3000 pedāļu, bet pasaulē ir vairāk nekā 50 miljoni ģitāristu, kam kaut kas no mūsu produkcijas būtu interesants... Mēs tos piedāvājam internetā un dažos veikalos ASV un Eiropā, taču, ņemot vērā, cik tur ir daudz mūziķu, mūzikas veikalu un cik liela interese par šo visu, turklāt ģitāra ir ASV nacionālais instruments, mums vēl ir daudz, kur tiekties.»

«Pirms diviem gadiem bija noiets aptuveni astoņu mēnešu ilgs ceļa posms, kas faktiski bija darbs pa vakariem. Sākumā tas vairāk bija inženieriem, kuri ieguldīja savas zināšanas un laiku, izstrādājot prototipu, taču arī pārējiem tas bija otrs projekts paralēli pilna laika darbam,» turpina Didzis. «Vēl tikai pērn bijām komanda četru cilvēku sastāvā, ik pa brīdim izmantojot daudzu draugu palīdzību, kuri pieslēdzās mums uz konkrētu projektu laiku, savukārt šogad jau esam izauguši līdz 15 cilvēku kolektīvam. Pirmie darba augļi sāka nākt, kad katrs no mums projektā jau bija ieguldījis apmēram 1500 stundas. Manuprāt, agrākais, kad vari novērtēt savu ideju, ir tikai tad, kad esi tajā ieguldījis vismaz 500 stundas reāla darba. Varbūt pat nepieciešamas tai veltīt kā minimums 1000 stundu, pēc tam gan jāveic kopsavilkums, lai saprastu, kas tad rezultātā ir sanācis un kā virzīties tālāk. Kad pirmais produkts Plus Pedal bija tikai prototipa stadijā, mēs startējām grantu programmā Atspēriens. Jāatzīst, ka pirmajā reizē mūsu idejai nenoticēja un neizdevās piesaistīt finansējumu. Pēc tā nepadevāmies un piedalījāmies vēlreiz, otrajā reizē iegūstot 15 000 eiro lielu atbalstu. Tas bija nozīmīgs finansiālais atbalsts uzņēmuma attīstībai. Vēl mums ļoti daudz palīdzēja plašais kontaktu loks, sākot ar inženierijas draugiem, biznesa paziņām, tostarp resursiem Rīgā – kaut vai konsultāciju ziņā. No mentoriem sākumā mums lielu atbalstu sniedza mūziķis un uzņēmējs, veikala Nartiss.lv vadītājs Vairis Nartišs. Viņš mūs paņēma kā līdzdalībniekus savā stendā izstādē Winter NAMM 2017. Tāpat viņš palīdzēja arī ar savu ticību – gan mums, gan mūsu idejai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Studiju gadi ir viens no dārgākajiem posmiem vecākiem bērnu uzturēšanā; gadā vidēji nepieciešami 7000 eiro

Db.lv, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa iedzīvotāju (29%) apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās gadā izmaksā no 1500 eiro līdz 2000 eiro, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Vēl ceturtdaļa uzskata, ka izmaksas ir 1000 līdz 1500 eiro gadā, un piektdaļa -, ka vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt katrs desmitais ir pārliecināts, ka tās iekļaujas robežās līdz 1000 eiro, bet 14% vecāku par šo jautājumu nav priekšstata. Taču izmaksas par profesijas apgūšanu nebūt nav vienīgās, par ko vecākiem nereti jārūpējas. Papildus mācību maksai, ik mēnesi vēl vismaz 400 eiro būtu nepieciešami studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai, domā vairāk nekā puse aptaujāto. Piektdaļa (22%) ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300–400 eiro mēnesī, bet 19% - līdz 300 eiro mēnesī.

Zīmīgi, ka arī paši topošie studenti uzskata līdzīgi - ikmēneša izmaksas studiju gados varētu sastādīt sākot no 400 līdz par vairāk nekā 500 eiro mēnesī (47%). Tikai katrs piektais (23%) pieļauj, ka iztikai būtu nepieciešami no 300 līdz 400 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ārvalstu pasniedzējus negrib laist Latvijas augstskolās

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas student, tev nebūs izglītoties pie ārvalstu pasniedzējiem, kas ir vēlēti augstskolas mācībspēki. Augstākais, uz ko tu vari cerēt, ir vieslektoru nolasīti kursi pāris mēnešu garumā.

Tāds acīmredzami ir izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska vēstījums jaunajiem censoņiem, jo tieši ministrs 17. aprīļa Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē rosināja no Augstskolu likumprojekta izslēgt normu, kas ļautu vēlētam akadēmiskajam personālam latviešu valodas apguvei noteikt divu gadu pārejas periodu. Jāteic, ka minēto normu pērn Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja pirmajā lasījumā. Taču tad sekoja Šadurska uznāciens, kā rezultātā, ja tas tiks akceptēts, ārvalstu mācībspēki Latvijas augstskolās faktiski varēs būt tikai vieslektoru statusā.

Vietējam augstākās izglības istablišmentam vajadzētu saprast, ka Latvijas augstskolas pagaidām nav nedz Oksforda, nedz Kembridža, kurās par iespējām strādāt sīvi cīnās pasaules labākie prāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināts - Biznesa augstskola Turība, ieguldot 157 000 eiro, iegūst jaunu veidolu

Lelde Petrāne, 04.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā vasarā Biznesa augstskolā Turība notikuši darbi pie fasādes jaunā veidola.

Gada sākumā augstskolas studenti un darbinieki kopīgi lēma, kā nākotnē izskatīsies Biznesa augstskolas Turība fasāde. No pieciem piedāvātajiem variantiem tika izvēlēts variants – Ziemeļblāzma, kura koncepcija atbilst arī augstskolas vīzijai, mērķiem un idejām.

Fasādes risinājuma autore ir dizainere Aija Raiba. Tuvojoties jaunajam studiju gadam, darbi pie kompleksa fasādes ir pabeigti.

Kopējās izmaksas bijušas aptuveni 157 000 eiro. Darbus veica uzņēmums SIA Monaco. Finansējums darbu veikšanai ir no augstskolas līdzekļiem, netika piesaistīts nekāds papildu finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu jaunu un perspektīvu biznesa ideju attīstību galvaspilsētā, 6. augustā atklāta pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta programma "Rīgas drosmes grants".

Kopumā šajā gadā programmā 25 biznesa ideju autoriem būs pieejami 50 000 eiro.

"Rīgas drosmes grants" tiek īstenots trešo gadu sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursu "Ideju kauss".

"Veiksmīgs uzņēmums nevar tapt vienas dienas laikā. Tam nepieciešams laiks un smags darbs, tāpēc pašvaldība atbalsta ne tikai pieredzējušus uzņēmējus, bet arī pavisam nepieredzējušus," norāda Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks Artis Lapiņš.

"Rīgas drosmes granta" programmas nosacījumi paredz, ka uz finansējumu 2000 eiro apmērā varēs pretendēt 25 dalībnieki, kuri vispirms būs startējuši LIAA konkursā "Ideju kauss" un iekļuvuši otrajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jaunievēlētais RSU rektors: Ievērojami tiks uzlabota studiju kvalitāte

Kristīne Stepiņa, 27.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunā Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektora stāšanos amatā augstskolas attīstības kurss būtiski nemainīsies, galvenais fokuss ir uz pētniecības izcilību

Turpmākajos divos gados studiju maksa palielināta netiks, taču ievērojami tiks uzlabota studiju kvalitāte, sola jaunievēlētais RSU rektors, RSU Doktorantūras nodaļas dekāns un Bērnu klīniskās universitātes valdes loceklis Aigars Pētersons, kurš rektora vēlēšanās ieguva 85 no 118 augstskolas Satversmes sapulces delegātu balsīm. Paredzams, ka A. Pētersons sāks pildīt rektora pienākumus no nākamā gada. Viņa kandidatūra vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.

Tā kā RSU attīstības stratēģija ir ambicioza, augstskola ir kā tāds milzīgs okeāna laineris, tāpēc jaunajam kapteinim ir jāpārņem kuģa vadība ne tikai tā, lai kuģis nemainītu kursu un nenogrimtu, bet tā, lai neviens no pasažieriem nesajustu ne mazāko diskomfortu, atzīst jaunievēlētais RSU rektors, pieļaujot, ka atsevišķos virzienos tiks palielināts braukšanas ātrums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ārvalstu studentu skaita pieaugumu studējošo skaita kritums Latvijas augstskolās nav dramatisks, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mācību iestādes turpina fokusēties uz izglītības eksportu, arī koledžas cenšas nomakšķerēt ārzemniekus. 2015./2016. gadā studentu skaits ir samazinājies par 2%, bet imatrikulēto – par nepilnu 1%, liecina oficiālie Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati. Iepriekšējā mācību gadā studējošo skaita kritums bija 4%, bet uzņemto – 7%.

Vairāk nekā 2/3 studējošo studē valsts augstskolās (68%), un visvairāk uzņemto un studējošo ir Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – 14,8 tūkstoši studējošo un 5,8 tūkstoši imatrikulēto. Šajā mācību gadā RTU ir par 43 uzņemtajiem studentiem vairāk nekā pērn. Latvijas Universitāte (LU) ir otrajā vietā ar 13,6 tūkstošiem studējošo un 4,5 tūkstošiem imatrikulēto. LU šajā mācību gadā ir uzņemti par 214 studentiem mazāk nekā gadu iepriekš. Privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās studē 20% no visiem studentiem, un pirmajā vietā pēc studējošo skaita starp privātajām augstskolām ir biznesa augstskola Turība ar 4181 studējošo. No visiem studentiem salīdzinoši neliela daļa – 13% – studē valsts un privātajās koledžās. Visvairāk studentu ir Juridiskajā koledžā – 1078 un Latvijas Biznesa koledžā – 1031 (abas privātās koledžas), bet starp valsts koledžām visvairāk studējošo ir Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā – 931. Provizoriskie dati liecina, ka turpina palielināties ārvalstu studentu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta konkursa vidusskolēniem un studentiem "Bizness 24h" 1. kārta.

Vidusskolēnu un studentu biznesa simulācijas spēļu konkursa "Bizness 24h" pirmā kārta norisinājās šā gada 5. februārī. Dalībai konkursā sevi pieteica 740 vidusskolēni un studenti no visas Latvijas, kuri pirmās kārtas ietvaros radīja praktiskus risinājumus "airBaltic" gadījuma izpētes situācijai, lai noskaidrotu ideju dzīvotspēju, kā arī 200 veiksmīgākos un prasmīgākos konkursa dalībniekus, kuri turpinās cīņu 2. kārtā.

Konkursa pirmās kārtas ietvaros dalībnieki risināja "airBaltic" un Banku augstskolas īpaši sagatavoto business case study jeb gadījuma izpētes uzdevumu. Šogad konkursa norisē visievērojamākās pārvērtības piedzīvoja konkursa pirmā kārta, kuras koncepts tika pilnībā mainīts. Dalībniekiem tika sniegta iespēja piedalīties konkursā ne tikai klātienē, Banku augstskolas telpās, bet arī attālināti ar tiešsaistes palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Grib studēt un prasa atbalstu

Evelīna Puzo, Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību vadītāja, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, kopš 13. marta arī studiju process notiek neklātienē. Otrajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas sākuma LSA veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka liela daļa studentu saskaras ar grūtībām – visvairāk bija vērojams tieši informācijas trūkums par izmaiņām un jaunās situācijas ietekmi uz studiju procesu. Šobrīd gan studenti, gan augstskolas pārsvarā paguvušas pielāgoties jaunajai situācijai.

Studenti tomēr atzīst, ka patstāvīga mācīšanās aizņem pat divreiz vairāk laika nekā studijas ikdienas režīmā. Ir nozares, kas īpaši cieš tieši praktisko nodarbību trūkuma dēļ – medicīnu vai teātra mākslu pilnvērtīgi šajos apstākļos apgūt vienkārši nevar.

Tikai viena banka 

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts...

Covid-19 krīze pilnīgi noteikti finansiāli ietekmējusi gan studentus, gan augstskolas un koledžas. Par studentu finansiālo stāvokli runājam daudz, šī iemesla dēļ arī rīkojam #GribuStudēt akciju, kas joprojām turpinās. Viens no tās mērķiem ir panākt atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem, kuri no krīzes cietuši visvairāk – zaudējuši darbu vai palikuši bez ģimenes atbalsta un nekvalificējas jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Vislielāko ietekmi uz augstskolu budžetu varētu atstāt prognozētā ārvalstu studējošo skaita samazināšanās – viņu studiju maksa ir būtisks ienākumu avots tām augstskolām, kur ārvalstnieku skaits ir lielāks. Ir arī papildu izdevumi, kas radušies krīzes ietekmē.

Labā ziņa – šis ir gan stimuls, gan iespēja augstskolām attīstīt spēju strādāt attālināti, sakārtot e-studiju vidi, uzlabot mācībspēku digitālās prasmes. Cerams, ka arī pēc krīzes studentiem gan lekciju ieraksti, gan citi materiāli būs vairāk pieejami tiešsaistē.

Jāņem vērā arī pārvietošanās ierobežojumu ietekme uz ārvalstu studējošo skaitu un mobilitāti - gan apmaiņas studentu ierašanos Latvijā, gan mūsu studentu došanos uz ārvalstīm.

Ir studenti, kuri nevar samaksāt mācību maksu, tāpēc vēršas savā augstskolā vai koledžā ar lūgumu pārcelt vai sadalīt studiju maksājumus. Lai gan martā situācija dažādās augstskolās un koledžās atšķīrās, šobrīd IZM uzsver, ka par šo jautājumu notikušas sarunas un visas augstskolas un koledžas piekritušas izrādīt pretimnākšanu studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Mūsu veiktajā aptaujā gandrīz 12% studentu norādīja, ka plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, tomēr nav zināms, cik daudzi šo iespēju apsvēra jau iepriekš, cik daudzi – tikai krīzes ietekmē.

12. maijā LSA ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu izveidei studentiem Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Tajā minētie priekšlikumi:

  1. Īpaša stipendiju fonda izveide, lai atbalstītu krīzes vissmagāk skartos studējošos. Šādas stipendijas būtu nepieciešamas 8000 studentiem. LSA rosināja, ka to apmērs būtu 100 eiro mēnesī, maksimālais saņemšanas ilgums – 4 vai 7 mēneši (atkarībā no ieviešanas laika).

  2. Esošā stipendiju fonda stiprināšana akadēmiskās izcilības veicināšanai un jauno speciālistu atbalstam. Šobrīd IZM piedāvā šīs stipendijas palielināt no 99,60 līdz 200 eiro mēnesī un palielināt to saņēmēju skaitu.

  3. Turpināt pilnveidot valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, palielinot 2020. gadā saņemto kredītu skaitu no 2000 uz 2500 kredītiem.

  4. Palielināt valsts budžeta vietu skaitu nozarēs, kas palīdzēs ekonomikas atlabšanā un Covid-19 seku novēršanā.

  5. Izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām.

Šāds piedāvājums stipendijām krīzē vissmagāk skartajiem studentiem pieņemts, balstoties uz mūsu veikto aptauju. 10% respondentu ietilpa tā sauktajā riska grupā – zaudējuši vai prognozē, ka zaudēs vismaz 50% līdzšinējo ienākumu, nekvalificējas esošajiem atbalsta mehānismiem un nevar saņemt palīdzību no citiem avotiem, piemēram, ģimenes vai partnera.

2. jūnija žurnāla "Dienas Bizness" tēma - izglītība: lasiet elektroniski, meklējiet preses tirdzniecības vietās vai pasūtiet ar "Bolt Food".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Rīgas dome izveidojusi jaunu atbalsta instrumentu biznesa idejas attīstībai

Zane Atlāce - Bistere, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldība ir izveidojusi jaunu atbalsta instrumentu agrīnā stadijā esošām biznesa idejām Rīgas drosmes grants - 2000 eiro un Rīgas biznesa inkubatora mentora pakalpojumi, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā grantus saņems 25 rīdzinieki, kas ar savu biznesa ideju piedalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā biznesa ideju konkursā Ideju kauss. 2018.gadā Rīgas pašvaldības kopējais piešķirtais finansējums Rīgas drosmes grantam ir 50 000 eiro. Granta izlietojumu administrēs Rīgā esošie augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Ekonomikas kultūras augstskolas, Banku augstskolas, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA un Biznesa augstskolas Turība – biznesa inkubatori. Granta saņēmēji sadarbībā ar biznesa inkubatora mentoriem attīstīs savu biznesa ideju, šim mērķim izmantojot piešķirto finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru vērtējumā Latvijā ir pārējai Baltijai ļoti līdzvērtīga biznesa vide, tāpēc izšķirīgs ir esošās ekonomiskās politikas efektīvs izpildījums un fokusēšanās uz trijiem lielākajiem ilgtermiņa riskiem.

Tā db.lv vērtē Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma Fortum vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņas uzruna par šo tēmu ir daļa no Rīgā notiekošā 5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa foruma.

«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot, un to mēs kā ārvalstu investori un rezidenti Latvijā novērtējam. Ja šeit būtu tiešām mūsdienīgas izglītības iespējas, tas sekmētu arī jauno talantu noturēšanu šeit un to piesaisti atpakaļ Latvijai,» par ĀIPL vērtējumā otro Latvijai nozīmīgāko problēmjautājumu saka J. Sandberga. «Patlaban ir sasniegts pārmaiņu brīdis, un par pārmaiņu nepieciešamību izglītībā runā gan sabiedrība, gan ministrijas, gan uzņēmēji. Pagaidām izpaliek tikai reforma.»

Komentāri

Pievienot komentāru