Eksperti

Pasaules IPO tirgos investori vēro procentu likmes un gaida mākslīgā intelekta tehnoloģiju uznācienu

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 18.07.2023

Jaunākais izdevums

Pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu jeb Initial Public Offering (IPO) tirgū, kurā uzņēmumi pirmo reizi biržā piedāvā pirkt to akcijas, šī gada otrais ceturksnis uzrādījis ļoti līdzīgu, lai arī nedaudz zemāku aktivitāti kā pērnā gada otrajā ceturksnī, bet pirmajā pusgadā kopumā gan ir vērojams jūtams kritums.

Proti, pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos tika īstenoti 615 IPO darījumi, kas ir par 5% mazāk kā pagājušā gada salīdzināmā periodā (647), bet šo IPO darījumu piesaistītās investīcijas samazinājās pat par 36%, uzrādot kritumu no 95,6 miljardiem ASV dolāru pagājušā gada pirmajā pusgadā līdz 60,9 miljardiem šogad.

Jāsecina, ka IPO pasaules tirgi turpina lejupslīdi, ko nosaka lēnā ekonomiskā izaugsme pasaulē, ierobežojoša Centrālo banku monetārā politika un joprojām spēcīgie ģeopolitiskie riski - karš Ukrainā un arī saspīlējums ASV un Ķīnas attiecībās, kurās tiek runāts par ekonomiskās sadarbības nošķiršanu (“decoupling”).

Tehnoloģijas nomaina enerģētiku kā populārākā nozare

Tomēr arī zemā IPO aktivitātē var saskatīt interesantas tendences un lielākā no tām ir tehnoloģiju sektora atgriešanās IPO darījumu līderpozīcijās. Proti, pērn pirmajā pusgadā pēc investīciju apjoma IPO darījumos līderpozīcijās bija enerģētikas uzņēmumi, kas būtiski ieguva no enerģijas cenu pieauguma un spēja izmantot īsto brīdi iziešanai publiskā tirgū.

Šogad enerģijas cenas kļūst mērenākas un krītas arī IPO aktivitāte enerģijas sektorā, kamēr tehnoloģiju nozares atgūst investoru uzticību. Statistika parāda, ka pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos enerģētikas nozare piesaistīja pat 29% visu IPO investīciju, bet šogad vairs tikai 14%. Tehnoloģiju sektors, savukārt, no 17% pagājušā gada pirmajā pusgadā savu tirgus daļu IPO investīciju apjomā šogad ir audzējis līdz 23%.

Tehnoloģiju sektoru tuvākajā laikā virzīs arī mākslīgā intelekta risinājumu attīstība, kas noteikti nesīs jaunas un investoriem aizraujošas ieguldījumu iespējas jaunos uzņēmumos. Šī ir nozare, kuras potenciālu ir pat grūti novērtēt un tā visdrīzāk arī IPO tirgos jau tuvā nākotnē var radīt ievērojamu pieprasījumu līdzīgi kā tas bija e-komercijas pirmsākumos.

Pasaules IPO kartē iezīmējas jauni darījumu centri

Zemāka tirgus aktivitāte ļauj izcelties tradicionāli mazāk ievērotiem globālajiem darījumu centriem. Pēc IPO darījuma skaita šogad lielākā birža pasaulē nav nedz kāda ASV vai Ķīnas birža, bet gan Indijas Nacionālā un Bombejas birža (BSE un SME), kurā īstenoti 80 IPO darījumi, kurai seko Ķīnas Šeņdžeņas (SZE un Chinext) birža ar 70 darījumiem un Šanhajas (SSE un STAR) irža ar 62 darījumiem. Pēc piesaistīto investīciju apjoma gan lielākā šī gada pirmajos sešos mēnešos ir Šanhajas birža ar 17,3 miljardiem ASV dolāru, kurai seko Šeņdžeņa ar 12,6 miljardiem un slavenā ASV NYSE birža ar 5,9 miljardiem ASV dolāru IPO darījumos.

Interesanti, ka pasaules 10 pēc IPO darījumu skaita aktīvāko biržu skaitā šī gada pirmajā pusgadā nav nevienas Eiropas biržas, bet, skatoties pēc IPO piesaistīto investīciju apjoma, desmitniekā kā noslēdzošā iekļūst Itālijas birža, bet vienpadsmitā ir Šveices SIX birža. Proti, šīs biržas apsteigušas parasti prominentos darījumu centrus Londonā, Frankfurtē vai Parīzē.

Darījumu vērtējumi kļūst pamatotāki

Pēc IPO-darījumu akciju cenas šobrīd signalizē, ka tirgū vairs nav tik daudz nepamatota optimisma un tas kļūst stingrāk sakņots reālistiskās tirgus gaidās. Redzam, ka, piemēram, uz šī gada 19. jūniju, 32% šī gada pirmajā pusē īstenoto IPO darījumu akciju cena pēc IPO kotācijas sākšanas bija kritusies. Savukārt, 2022. gadā salīdzināmā periodā pēc IPO darījumiem cena bija kritusies pat 45% gadījumu, kas norāda, ka šogad uz IPO tirgu uzņēmumi un investori jau dodas ar reālistiskāk noteiktiem vērtējumiem.

Investori vēro Centrālo banku politiku un inflāciju

IPO darījumus arī turpmāk šogad lielā mērā ietekmēs Centrālo banku lēmumi par bāzes procentu likmēm. Aprēķins ir vienkāršs – ja tās turpinās augt, investīciju tirgos likviditātes vai pieejamo naudas līdzekļu būs mazāk un attiecīgi, investori būs izvēlīgāki ieguldīt IPO darījumos un meklēs augstāku ienesīgumu. Tas visdrīzāk samazinās IPO skaitu, jo tirgū veiksmīgi nonāks tikai pārliecinošākie uzņēmumi. Tāpat jāņem vērā, ka valdošā inflācija ietekmē vairuma uzņēmumu nākotnes ieņēmumu projekcijas, jo līdz ar inflāciju, krītas patērētāju pirktspēja. Šī tendence dažādas nozares ietekmē atšķirīgi – ne visur patērētāji var atļauties taupīt.

Tas pats attiecas uz Latvijas uzņēmumiem, kas domā par savu akciju kotācijas uzsākšanu. Tas joprojām ir iespējams arī esošajos apstākļos, taču jāņem vērā, ka brīvu un lētu līdzekļu starptautiskā tirgū ir kļuvis mazāk un investori ir izvēlīgāki. Turklāt, procentu likmēm pieaugot, investori arī meklē augstāku akciju atdevi, proti, šobrīd tirgū ir iespējams labi nopelnīt arī ar zemu risku, jo aug noguldījumu un obligāciju atdeves procenti, kas nozīmē, ka no samērā riskantiem darījumiem, kas ir ieguldījumi akcijās, investori gaida augstāku peļņu. Attiecīgi, šobrīd Latvijas uzņēmumu investīciju izdevīguma stāstam ir jābūt īpaši pievilcīgam. Tas attiecas arī uz to valsts uzņēmumu akcijām, kuras, iespējams, tiek plānots kotēt biržā pārskatāmā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas attīstība pašlaik ir diezgan trausla un iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi pavada virkne risku, intervijā atzina konsultāciju kompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Risku ir gana daudz - ir inflācija, ir procentu likmju kāpums, un arī kopumā valsts konkurētspēja nav attīstījusies ļoti pozitīvā virzienā. Tas ir radījis gana daudz izaicinājumu uzņēmumiem, kuri mēģināja eksportēt savus produktus vai pakalpojumus. Tādēļ IKP izaugsme var būt ierobežota vai pat negatīva tuvākajos gados," sacīja Krols.

Viņš atzina, ka viens no problēmu iemesliem slēpjas arī tajā, ka pirms zināma laika netika pieņemti vajadzīgie lēmumi ne biznesa, ne valsts pusē un tādēļ tagad ir redzams, ka, piemēram, kaimiņvalstis daudz sekmīgāk spēj piesaistīt investīcijas.

"To var salīdzināt ar to, ka koks no sākuma ir jāiestāda un tikai pēc desmit gadiem tas var nest augļus. Tieši šādā situācijā ir arī Latvija, jo ļoti daudzas lietas netika izdarītas pirms desmit, 15 gadiem un šobrīd nav augļu, kurus plūkt un izmantot. Tas parādās arī investīciju jomā, jo ir jautājums, cik daudz kapitāla tika ieguldīts privātajā sektorā, kādi lēmumi tika pieņemti par infrastruktūras attīstīšanu vai darbaspēka kompetenču attīstīšanu. Tie ir lēmumi, kuru rezultātus mēs šobrīd izbaudām, - ekonomiskā izaugsme ir ierobežota," atzina Krols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

llgstoši augstās inflācijas dēļ, kuru virknē uzņēmumu pavada arī algu kāpums, daudzās nozarēs vienā brīdī redzēsim patēriņa un uzņēmumu apgrozījuma kritumu, prognozēja konsultāciju kompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ārvalstu tirgos preces un pakalpojumus vairs tādā apjomā nepieprasīs un arī vietējie patērētāji vairs nevarēs atļauties tik daudz kā iepriekš. Ja nozare pieaug par 5% gadā, tad, ņemot vērā inflāciju, tas jau ir 10-15% mīnusā. Uzņēmumiem tas var radīt daudz izaicinājumu, jo sabalansēt zaudējumu modeli straujas inflācijas kāpuma laikā ir problemātiski. Daudziem uzņēmumiem šobrīd būtu jāpārdomā darbības modeļi, stratēģija, lai pelnītu tikpat, cik iepriekš apjoma krituma apstākļos. Atsevišķās nozarēs apgrozījuma kritumu mēs varam novērot jau šobrīd," norādīja Krols.

Viņš gan pauda cerību, ka inflācija samazināsies, jo būtiskākais tās iemesls bija energoresursu cenu pieaugums, kas tagad ir apstājies, un energoresursu cenas krīt pietiekami strauji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Visvairāk jaunu ārvalstu investīciju projektu uzsākti Rīgā, Daugavpilī un Valmierā

Db.lv, 07.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn visvairāk jaunu investīciju projektu – 21 – ir realizēti Rīgā, kam seko Daugavpils un Valmiera ar 3 jauniem investīciju projektiem katrā. Tā liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Vēl divi jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā ir īstenoti Ogrē un pa vienam Dobelē, Madonā un Mārupē. Rīgā no 21 projekta 16 ir bijuši jauni, bet 5 ir esošo uzņēmumu darbības paplašināšanas.

“Rīgas vadība jauno investīciju piesaistē ir dabiska, ņemot vērā gan darbaspēka tirgus lielumu, gan loģistikas un infrastruktūras pieejamību. Taču šie rādītāji ir signāls, ka Latvijā daudzām pilsētām ir jāpieliek pūles, lai atrastu savu īpašo piedāvājumu investoriem, kā arī valstiskā līmenī ir jādomā, kā mērķtiecīgi virzīt investorus uz reģioniem. Jāņem vērā, ka pat viens ārvalstu investīciju projekts salīdzinoši nelielā pilsētā rada pilnīgi jaunu, pozitīvu ekonomisko dinamiku pilsētas iedzīvotājiem,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EY: 66% uzņēmumu vadītāji nākamgad sagaida augstākus ieņēmumus, bet 65% - augstāku peļņu

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais EY uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse atklāj, ka neskatoties uz dažādiem nenoteiktības riskiem, uzņēmēji sagaida, ka nākamais gads būs labāks vai pat būtiski labāks par šo gadu.

Proti, 66% uzņēmēju uzskata, ka nākamgad spēs ģenerēt augstākus ieņēmumus nekā 2023. gadā, kamēr 25% domā, ka ieņēmumi būs aptuveni tādā pašā līmenī kā šogad. Tikai 9% uzskata, ka ieņēmumi nākamgad samazināsies.

Līdzīga situācija ir ar peļņas gaidām – 65% uzņēmēju paredz, ka nākamgad peļņa pieaugs (turklāt 23% uzskata, ka peļņa pieaugs būtiski) un tikai 10% domā, ka tā samazināsies.

“Pētījumā mēs atrodam arī būtisku korelāciju starp nākotnes izaugsmes gaidām un investīciju plāniem. Proti, tie uzņēmumi, kas sagaida augstākus ieņēmumus nākamgad, 80% gadījumu plāno palielināt arī investīcijas izpētē salīdzinājumā ar šo gadu, 81% gadījumu plāno vairāk investīciju pamatlīdzekļos un 78% plāno vairāk ieguldījumu citu aktīvu, tostarp uzņēmumu, iegādē. Savukārt tie, kas sagaida zemākus ieņēmumus nākamgad, 42% gadījumu plāno arī mazāk ieguldīt izpētē, 48% gadījumu arī mazākas investīcijas pamatlīdzekļos un 38% gadījumu mazāk tērēs uz jaunu aktīvu iegādi. Šī ir bīstama korelācija, kas jāņem vērā arī uzņēmējiem Latvijā. Proti, šādā pārmaiņu laikā tie, kas audzēs ienākumus un investēs vairāk, konkurences cīņā kļūs vēl spēcīgāki, kamēr tie, kas taupīs uz investīcijām dēļ zemākiem ienākumiem – tie savas tirgus pozīcijas var zaudēt vēl vairāk,” saka EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Ģimenes uzņēmumi aug straujāk par ekonomiku kopumā

Db.lv, 19.04.2023

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais EY un Sanktgallenes Universitātes pētījums Family Business Index 2023 atklāj, ka indeksā iekļauto pasaules 500 lielāko ģimenes uzņēmumu pagājušajā gada ieņēmumi bija 8.02 triljoni ASV dolāru, kas ir par 10% vairāk kā gadu iepriekš.

Proti, indekss parāda, ka ģimenes uzņēmumi kopumā ir veiksmīgāki un aug straujāk par ekonomiku kopumā – pērn pasaules ekonomikas izaugsme bija 3.2% saskaņā ar OECD datiem.

Pasaules 500 lielākajos ģimenes uzņēmumos pērn strādāja 24.52 miljoni cilvēku un tie darbojās 47 dažādās jurisdikcijās. Lielāko ģimenes uzņēmumu īpatsvars pasaules ekonomikā ir tik liels, ka šie uzņēmumi kopā veidotu trešo lielāko ekonomiku pasaulē – pēc ASV un Ķīnas. Divas trešdaļas Indeksā iekļauto pasaules lielāko 500 uzņēmumu jeb 66% strādā vai nu plaša patēriņa preču ražošanā (37%) vai mašīnbūves un mobilitātes nozarēs (29%). Enerģētikā strādā 8% šo uzņēmumu, bet finanšu pakalpojumu nozarē – 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarucis ārvalstu investīciju projektos radīto darba vietu skaits

Db.lv, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu attīstības lielākais risks – nenoteikta monetārā politika un arvien dārgāks kapitāls

Db.lv, 05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais janvāra EY Eiropas uzņēmumu vadītāju sentimenta pētījums 2023 EY European CEO Outlook Pulse, atklāj, ka par galveno uzņēmējdarbības attīstības risku kļuvusi nenoteikta monetārā politika un kapitāla izmaksu pieaugums – tā domā 35% Eiropas uzņēmumu vadītāju.

Kā otrais nozīmīgākais risks joprojām tiek saistīts ar pandēmiju – 32% uzņēmēju satraucas, ka varētu atgriezties ar COVID-19 saistīti ierobežojumi, kas ietekmētu piegādes ķēdes. Trešais nozīmīgākais attīstības risks Eiropas uzņēmēju redzeslokā ir inflācija un ar to saistītais ražošanas izmaksu pieaugums – to starp riskiem ierindo 31% uzņēmumu vadītāju.

Pieaugošu ģeopolitisku saspīlējumu kā savas uzņēmējdarbības izaugsmes risku min 30% uzņēmumu vadītāju un tikpat satraucas arī par arvien stingrāku regulējošo prasību vidi uzņēmumu darbības galvenajos tirgos. Tāpat, 30% uzņēmumu vadītāju kā attīstības risku min arī pasaules ekonomikas “reģionalizāciju”, proti, globālā tirgus fragmentāciju nošķirtos ekonomiku reģionos pretēji savstarpēji savienotām ekonomikām, kurās dominē brīva tirdzniecības un kapitāla kustība.

Komentāri

Pievienot komentāru