Miljardieru bagātība pasaulē pērn palielinājusies līdz 15 triljoniem ASV dolāru salīdzinājumā ar 13 triljoniem dolāru gadu iepriekš, pirmdien paziņoja starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam".

Miljardieru bagātības kāpums pērn bijis trīs reizes straujāks nekā pirms gada, norādīts "Oxfam" ziņojumā.

Pagājušajā gadā pasaulē bijuši 2769 miljardieri, kas ir par 204 vairāk nekā 2023.gadā.

Vidēji viena miljardiera bagātība pieaugusi par diviem miljoniem dolāru dienā, bet turīgākie desmit miljardieri kļuva vidēji par 100 miljoniem dolāru dienā bagātāki.

"Oxfam" skaidro, ka gadījumā, ja viņi pēkšņi zaudētu 99% savas bagātības, viņi tāpat būtu miljardieri.

Ziņojumā arī teikts, ka 60% gadījumu miljardieri savu bagātību ieguvuši, pateicoties mantojumam, monopolstāvoklim vai sakariem. "Oxfam" aprēķini liecina, ka 36% miljardieru savu bagātību ieguvuši, to mantojot.

Pasaules bagātnieku turība pagājušajās gadā vairojusies rekordlielos apjomos, bet Ķīnā ik nedēļu radušies divi jauni miljardieri, piektdien paziņoja Šveices banka UBS un auditorfirma PwC.

Miljardieru bagātība pērn piedzīvojusi jebkad lielāko pieaugumu - par 19% līdz 8,9 triljoniem dolāru (7,8 triljoniem eiro), kuru savā starpā dala 2158 personas.

Taču ķīniešu miljardieri savu bagātību vairojuši teju divas reizes straujāk, kura pieaugusi par 39% līdz 1,12 triljoniem dolāru (980 miljardiem eiro).

«Pēdējā desmitgadē ķīniešu miljardieri ir izveidojuši dažas no pasaules lielākajām un veiksmīgākajām kompānijām, paaugstinājuši dzīves standartus,» pavēstīja UBS pārstāvis. «Taču tas ir tikai sākums. Ķīnas milzīgais iedzīvotāju daudzums, tehnoloģiju inovācijas un ražīgums kombinācijā ar valdības atbalstu sniedz bezprecedenta iespējas personām ne tikai būvēt uzņēmumus, bet arī uz labo pusi mainīt cilvēku dzīves.»

Pasaulē pašlaik ir 2473 cilvēki, kuru turība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, kas ir par 6,4% vairāk nekā pērn, bet Lielbritānijā saistībā ar mārciņas vērtības kritumu pēc konsultatīvā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības miljardieru skaits sarucis par 20%.

Par to liecina konsultāciju kompānijas Wealth-X jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem miljardieru kopējā turība pasaulē sasniedz 7,68 triljonus ASV dolāru (6,9 triljonus eiro), kas ir 3,9% no visiem pasaules civiliedzīvotājiem piederošajiem aktīviem. Pērn miljardieri kontrolēja 4% no pasaules mājsaimniecībām piederošajiem aktīviem.

Visvairāk miljardieru - 806 - ir Eiropā, veidojot 32,6% no visiem pasaules miljardieriem. Gada laikā to skaits ir pieaudzis par 4%, lai gan, piemēram, Lielbritānijā, kur pērn bija 130 miljardieru, pašlaik to skaits ir sarucis līdz 106 cilvēkiem.

Āzijā dzīvo 26,1% no visiem pasaules miljardieriem, to skaitam sasniedzot 645, kas ir par 15,2% vairāk nekā pērn. Savukārt Ziemeļamerikā miljardieru skaits pieaudzis par 3,1% - līdz 628 cilvēkiem - un tur dzīvo 25,4% no pasaules miljardieriem.

Vairāki Krievijas miljardieri piedāvā atcelt tiem piemērotās sankcijas apmaiņā pret ieguldījumiem Ukrainas atjaunošanā, vēsta aģentūra "Associated Press" (AP).

AP rīcībā esošās ziņas liecina, ar attiecīgu piedāvājumu vairāki miljardieri vērsusies pie Kanādas finanšu ministres Kristijas Frīlandes.

Aģentūra atgādina, ka ministre pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados strādāja par žurnālisti Maskavā, kur nodibinājusi kontaktus. To, ka miljardieri piedāvājums saņemts, Frīlande apstiprināja pagājušajā nedēļā notikušajā G7 finanšu ministru tikšanās laikā. AP informācijas avots arī norāda, ka par šo piedāvājumu zinot arī Ukraina.

Pagaidām publiski izskanējis par Krievijas miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena Ukrainai ziedotiem 150 miljoniem eiro, savukārt pašu Ukrainas bankas pamatkapitālu palielināšot līdz miljardam eiro.

Ja kāds, veicot ieguldījumus, būtu sekojis līdzi bagātāko miljardieru ieguldījumiem pagājušajā ceturksnī, to kopējā peļņa trīs mēnešos 2,5 reizes pārspētu S&P 500 indeksa pieaugumu, raksta MarketWatch.

Indekss iBillionaire, kas apkopo to ieguldījumu cenas, kuros investējuši miljardieri, pēdējo trīs mēnešu laikā pieaudzis par vairāk nekā 4,3%, savukārt S&P 500 pieaudzis vien par 1,73%.

Indeksā iekļauti tādu miljardieru kā Vorena Bafeta, Karla Ikana, Leona Kūpermana, Džona Polsona un citu ieguldījumi.

iBillionaire indekss identificē S&P 500 akcijas, kuras izvēlējušies miljardieri, un iekļauj tādas akcijas kā Netflix, Forest Laboratories, Yahoo, Apple un Google.

Indeksā apkopotas 30 S&P 500 iekļautās akcijas, kurās vislielāko naudas apjomu ieguldījuši finanšu miljardieri.

Miljardieru skaits pasaulē šogad samazinājies, ņemot vērā Krievijas Ukrainā sākto karu, monetāro politiku izmaiņas, lejupslīdi akciju tirgos un Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos, liecina Šveices bankas UBS apkopotie dati.

Šveices lielākās bankas informācija liecina, ka 2022.gada martā pasaulē bija 2668 dolāru miljardieri, kas ir par 87 mazāk nekā pirms gada.

Šo miljardieru kopējā bagātība veido 12,7 triljonus dolāru, salīdzinot ar 13,1 triljonu dolāru pērn.

"Taču kopējās bagātības apjoms un miljardieru skaits kopš marta, visticamāk, ir samazinājies vēl vairāk, ņemot vērā aktīvu cenu kritumu," skaidro UBS.

Banka norāda, ka šogad bijuši 273 jauni miljardieri, bet 360 miljardieri no šī saraksta izkrituši.

Visvairāk miljardieru reģistrēti finanšu un investīciju nozarē (392) un tehnoloģiju sektorā (348).

Tikmēr vislielākais miljardieru skaits fiksēts Āzijas un Klusā okeāna reģionā - 1084, lai arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas sarucis par 59 bagātniekiem.

Krievijas 19 miljardieri kopš gada sākuma zaudējuši 14,5 miljardus ASV dolāru vērtu bagātību, liecina Bloomberg Billionaires Index.

Tajā pašā laikā 64 ASV miljardieru bagātība kopš gada sākuma augusi par 56,5 miljardiem dolāru.

Krievijas bagātākais iedzīvotājs Ališers Usmanocs, kurš savu bagātību guvis tērauda un dzelzs rūdas ieguves nozarē, šogad zaudējis 2,5 miljardus dolāru, samazinot savu kapitālu gandrīz par 13% līdz 17,7 miljardiem dolāru. Krievijas tērauda nozares pārstāvis Vladimirs Lisins zaudējis gandrīz 17% no bagātības jeb 2,4 miljardus dolāru, bet uzņēmējs Andrejs Meļņišenko zaudējis 2,1 miljardu dolāru jeb 14% no savas aktīvu vērtības.

Lielākais kapitāla pieaugums, ko spējis gūt Krievijas miljardieri, ir viens miljards dolāru.

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Ar laika nobīdi iespējams kopēt to, ko dara paši slavenākie investori, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo gadu laikā investorus daudzi līdzekļu pārvaldnieki mēģina pievilināt ar visdažādākajiem finanšu produktiem. Ieguldītāju sirdis var iekarot, piemēram, kāds fonds, kas iegulda konkrēta sektora uzņēmumu vērtspapīros; ieguldīt iespējams arī tādos biržās tirgotajos fondos, kuri investē konkrētu uzņēmumu akcijās, kuri atbalsta vienu vai otru vērtību. Pēdējo gadu laikā modes kliedziens ir, piemēram, sociāli atbildīga investēšana, piemēram, tiek veidoti fondi, kas iegulda tikai tādos uzņēmumos, kuri pastiprināti domā par vides saaudzēšanu.

Katrā ziņā šo modes kliedzienu metusies izmantot aktīvu pārvaldīšanas industrija, kas investoriem radījusi daudzus dažādus investīciju produktus.

Krievu miljardieri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens 2024.gadā pārdevuši sev piederošās akcijas Krievijas bankā "Alfa Bank" savam partnerim Andrejam Kosogovam, vēstī laikraksts "Financial Times".

Tāpat Fridmans un Avens pārdevuši akcijas apdrošināšanas uzņēmumā "AlfaStrahovanie".

Darījums par šo akciju pārdošanu ticis noslēgts jau 2023.gadā.

Fridmanam un Avenam kopā piederēja 45% "Alfa Bank" akciju un 42% "AlfaStrahovanie" akciju.

Abi miljardieri cer, ka šo akciju pārdošana palīdzēs apstrīdēt viņiem noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas, raksta "Financial Times". Andrejam Kosogovam atšķirībā no Fridmana un Avena sankcijas nav piemērotas.

Fridmans un Avens komentārus šajā jautājumā sniegt atteikušies.

"Financial Times" jau 2023.gada martā vēstīja, ka tiek gatavots darījums par Fridmanam un Avenam piederošo "Alfa Bank" akciju pārdošanu. Toreiz informācijas avoti laikrakstam sacīja, ka darījuma pabeigšanai varētu būt nepieciešami regulatoru apstiprinājumi vairākās jurisdikcijās, taču darījums beigās ticis realizēts bez tiem.

Pirmdien 300 pasaules bagātākie cilvēki kopumā zaudēja bagātību 44,4 miljardu ASV dolāru apmērā, jo akciju tirgi visā pasaulē piedzīvoja lielāko kritumu mēneša laikā, bet rubļa vērtība saruka līdz vēsturiski zemākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Vislielāko naudas summu zaudēja Krievijas miljardieri Genādijs Timčenko un Leonīds Mihelsons, kuru bagātības apmērs saruka par 3,2 miljardiem dolāru pēc tam, kad kompānijas Novatek akcijas cena samazinājās par gandrīz 18%, liecina Bloomberg Bollionaires Index, kas apkopo datus par bagātākajiem cilvēkiem pasaulē.

Visi sarakstā iekļautie Krievijas un Ukrainas miljardieri pirmdienas laikā zaudēja naudu – kopumā 12,8 miljardus dolāru.

Vladimirs Lisins, kas ir Krievijas vērtīgākā tērauda ražotāja Novolipetsk Steel vadītājs, zaudēja 1,2 miljardus dolāru, jo kompānijas akcija cena saruka par 7,1%. Viņa bagātības apmērs patlaban ir 10,6 miljardi dolāru, kas ir par 3,9 miljardiem mazāk nekā gada sākumā.

Svārstīgie akciju tirgi, krītošās naftas cenas un spēcīgāks dolārs aizvadītajā gadā mainījis pasaules turīgāko cilvēku bagātību apmērus, un pirmo reizi kopš 2009. gada licis kopējam apjomam samazināties raksta Forbes.

Pērn pasaulē kopumā bija 1810 miljardieri, kas ir mazāk nekā rekordskaits iepriekšējā gadā – 1826. Viņu kopējā bagātība pērn bija 6,48 triljoni dolāru, kas ir par 570 miljardiem dolāru mazāk nekā iepriekšējā gadā. Pērnais gads bija arī pirmais kopš 2010.gada, kad vidējā miljardiera bagātības summa sarukusi – tagad tā ir 3,6 miljardi, kas ir par 300 miljoniem mazāk nekā iepriekš.

No saraksta izkritis 221 cilvēks, bet ienācis – 198 jauns miljardieris. Vēl 29 miljardieri pērn nomira, savukārt 29 – atgriezās sarakstā. No tiem, kas sarakstā bijuši abus gadus, 892 bagātības apmērs ir mazāks nekā iepriekšējā gadā, bet 501 savu bagātību palielinājuši.

Pieci pasaules bagātākie cilvēki, kas 20.janvārī bija klāt ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijā, kopš tās ir zaudējuši 209 miljardus ASV dolāru akciju tirgu krituma dēļ, pirmdien ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Vislielākos zaudējumus 145 miljardu dolāru apmērā cietis miljardieris Īlons Masks, sarūkot viņa elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Inc." akcijas cenai.

Trampa inaugurāciju apmeklējušie miljardieri, tai skaitā Īlons Masks, Džefs Bezoss un Marks Zakerbergs, līdz 20.janvārim bija kļuvuši vēl bagātāki, kāpjot viņu uzņēmumu akciju cenām biržā.

Tomēr nākamo septiņu nedēļu laikā šie miljardieri zaudēja 209 miljardus dolāru, bet Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās par gandrīz 7%.

Periods starp Trampa uzvaru prezidenta vēlēšanās un viņa inaugurāciju bija labvēlīgs pasaules bagātākajiem cilvēkiem, jo Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" bija pieaudzis, sasniedzot vairākus vēsturiskus maksimumus. Investori pievērsās akciju un kriptovalūtu tirgiem, paredzot, ka Trampa politika būs izdevīga uzņēmējdarbībai.

Latvija piekritusi izslēgt no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Krievijas miljardieri, finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātāju Mihailu Fridmanu, bet nepiekrita sankciju atcelšanai pret Latvijas pilsoni Pjotru Avenu, ziņo Leta.

Latvija lēmusi iestāties pret Avenu, kurš ne tikai ir izpildījis visus kritērijus, lai sankcijas pret viņu tiktu atceltas, bet arī bijis klātesošs Latvijas notikumos, kas nekādā ziņā nav bijušas saistītas ar Krieviju. Avens pēc kara aktīvi nodarbojies ar labdarības aktivitātēm, ir pārcēlies uz Latviju ar ģimeni un izteicis vēlmi investēt Latvijā savus līdzekļus.

Leta vēsta, ka Fridmana mantai 2022.gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES.

Gadījumā, ja iepriekš noteiktās sankcijas pret Fridmanu tiks atceltas, tas neietekmēs Eiropas Savienības Tiesā (EST) esošo tiesvedību, kurā aktīvi iesaistījusies Latvija, jo lietā apstrīdētas sankcijas skar konkrētu periodu, nevis sankcijas kopumā, noskaidroja aģentūra LETA.

Starptautiskās maksājumu sistēmas MasterCard un Visa ir atbloķējušas Krievijas OAO SMP Bank maksājumu karšu darbību, informē Latvijas AS SMP Bank pārstāve Jūlija Matvejeva.

Pagājušās nedēļas beigās Visa un MasterCard bloķēja operācijas ar Krievijas bankas SMP Bank izdotajām kartēm, jo to Krievijas amatpersonu skaitā, pret kurām tiks vērstas ASV sankcijas, iekļuva arī Krievijas SMP Bank dibinātāji – Krievijas miljardieri Arkādijs un Boriss Rotenbergi. Bankai pieder vairāk nekā 50% Latvijas AS SMP Bank akciju, un abi miljardieri strādā tās padomē.

Tomēr bankas pārstāvji laikrakstam Dienas Bizness piektdien skaidroja, ka SMP Latvijā ir neatkarīga banka, tādēļ tās darbību lēmums neietekmē un klientiem visi pakalpojumi ir pieejami.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārstāvji norādīja, ka seko līdzi notikumu attīstībai pasaulē, un regulāri kontaktējas ar SMP Bank vadību Latvijā.

Akciju tirgos pērn bija vērojams kritums, taču daļai pasaules bagātāko cilvēku tas neliedza kļūt vēl bagātākiem, raksta Bloomberg.

Viens no tiem ir spēles Fortnite dibinātājs Tims Svīnijs, kura bagātības apmērs pērn pieauga par 7,2 miljardiem dolāru. Savukārt Endeavour Energy Resources īpašnieka Otrija Stīvensa bagātība palielinājas par 11,4 miljardiem dolāru.

«Pērnais gads bija labs bagātības palielināšanai,» uzskata WE Family Offices vadošais partneris Maikls Zauners. «Tas bija sarežģīts gads finanšu tirgiem, taču cilvēkiem, kuri rada bagātību ar kompāniju palīdzību, tas bija labs, jo ekonomika pati par sevi ir spēcīga,» viņš saka.

Kopumā 31 Bloomberg Billionaires Index iekļautais bagātnieks pērn spēja vairot savu turību, neskatoties uz to, ka tirdzniecības karu un akciju tirgus kritums dzēsa indeksā iekļauto cilvēku bagātības apmēru par gandrīz pustriljonu dolāru – 451 miljardu dolāru. Iepriekšējā gadā bagātāko cilvēku turība pieauga par triljonu dolāru.

Krievijas oligarhi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas savus aktīvus vismaz 50 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

"Krievijas miljardieri, kuri pakļauti starptautiskām sankcijām un prezidenta Vladimira Putina spiedienam repatriēt savu bagātību, kopš iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas aktīvus desmitiem miljardu vērtībā," teikts aģentūras ziņojumā.

Pagājušajā mēnesī oligarhu Igora Šilova un Marka Kurcera kontrolēto uzņēmumu "United Medical Group Cy PLC" un "MD Medical Group Investments PLC" akcionāri apstiprināja šo uzņēmumu pārcelšanu no Kipras uz Krieviju.

"Bloomberg" ziņoja, ka līdz ar šo pārcelšanu bagātāko Krievijas pilsoņu pārvesto aktīvu kopējā vērtība pieaugs līdz vismaz 50 miljardiem dolāru.

Krievijas miljardieri ilgstoši bija praktizējuši savu aktīvu turēšanu Eiropā, izmantojot investoriem draudzīgas juridiskas sistēmas, iespēju saņemt dividendes ārvalstu valūtās, un zemus nodokļus.

Pasaules bagātākie cilvēki pirmdien kļuva par 35,4 miljardiem ASV dolāru bagātāki, jo akciju tirgus indeksi pieauga, palielinoties spekulācijām, ka Hilarija Klintone tiks ievēlēta ASV Valsts prezidenta amatā, raksta Bloomberg.

Bloomberg miljardieru indeksa vērtība dienas laikā pieauga par 0,8% līdz 4,4 triljoniem dolāru.

Kā liecina miljardieru ziedojumi, ASV miljardieri labprātāk ASV Prezidenta amatā redzētu Hilariju Klintoni.

Cabot Wealth Management eksperts Roberts Luiss skaidro, ka tirgus uztvere ir, ka Klintones prezidentūra būs tāda līdzīga kā iepriekšējos astoņos gados, ja runā par likumdošanu un izmaiņas ekonomikā būs mazākas nekā, ja uzvarētu Donalds Tramps.

ASV miljardieri veido trešdaļu no Bloomberg miljardieru indeksa un guvuši lielākos ienākumus, 22 miljardu dolāru apmērā. Visvairāk guvis Amazon.com dibinātājs Džefs Bezoss – 2,6 miljardus dolāru.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautie Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans atstās savus amatus bankas "Alfa-Bank" padomē, paziņoja banka, kurā abi miljardieri ir līdzīpašnieki.

Bankas padomi atstās arī divi neatkarīgie direktori - "Almaz Capital Partners" dibinātājs Aleksandrs Gaļickis un IBS dibinātājs Sergejs Macockis.

"Alfa-Bank" padomi turpmāk vadīs tās prezidents Oļegs Sisujevs, kurš bankā strādā kopš 1999.gada un pašlaik ir padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

Avens un Fridmans plāno apstrīdēt ES noteiktās sankcijas pret viņiem

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās...

1.martā stājās spēkā ES sankcijas pret Avenu, Fridmanu un daudziem citiem Krievijas uzņēmējiem, žurnālistiem un ierēdņiem. Viņiem liegta iebraukšana ES, iesaldēti aktīvi.

Latvijas atbildīgās institūcijas apsver iespējas, kā atņemt Avenam pilsonību, kas viņam piešķirta, jo Avena vectēvs bija latviešu strēlnieks.

"Alfa-Bank" ir viena no lielākajām privātajām bankām Krievijā. Tā pieder Luksemburgā reģistrētajam uzņēmumam "ABH Holdings", kura lielākie patiesā labuma guvēji ir Fridmans (32,9%), Germans Hans (21%), Aleksejs Kuzmičovs (16,3%), Avens (12,4%), Itālijas "UniCredit S.p.A." (9,9%), "Mark Foundation for Cancer Research" (3,9%) un Andrejs Kosogovs (3,7%).

Savukārt ES sankcijām pakļautais Aleksandrs Ponomarenko atstājis amatu Maskavas Šeremetjevas lidostas padomē.

Āfrikas bagātākais cilvēks, nigērietis Aliko Dangote iecerējis investēt 400 miljonus ASV dolāru cementa rūpnīcas izveidē Kenijā.

A. Dagontes kompānija Dangote Cement celtniecību Kenijā varētu sākt dažu nākamo mēnešu laikā. «Mēs esam sapratuši, ka, ja mēs Austrumāfrikā vēlamies izdarīt kaut ko patiešām lielu, tas jādara Kenijā. Mēs esam pārliecināti, ka nākamo divu ar pusi gadu laikā, mēs kļūsim par cementa nozares dominējošo spēlētāju Kenijā,» A. Dangotes sacīto citē Forbes.

Miljardieri gan Kenijā sagaida asa konkurence ar vietējām cementa kompānijām – Athi River Mining un Bamburi Cement, kas šobrīd ir lielākie savas nozares pārstāvji Austrumāfrikā. Izskanējis arī, ka A. Dagonte attīstīt savus uzņēmumus varētu arī citās Āfrikas valstīs – Kamerūnā, Etiopijā, Zambijā, Tanzānijā, Senegālā un Dienvidāfrikas republikā.

Izrādās, ka superbagātie amerikāņi labprāt maksātu lielākus nodokļus, ziņo BBC.

18 miljardieri parakstījuši vēstuli, mudinot ASV prezidenta amata kandidātus izmantot no augstākiem nodokļiem iegūto naudu tādu problēmu risināšanai kā klimata izmaiņas.

«Amerikai ir morāla, ētiska un ekonomiska atbildība noteikt augstākus nodokļus mūsu bagātībai,» paziņojusi grupa, kuras sastāvā ir miljardieri Džordžs Soross, Facebook līdzdibinātājs Kriss Hjūzs, Volta Disneja pēcteči un Hyatt viesnīcu ķēdes īpašnieki.

Vēstules autori norāda uz faktu - miljardieris Vorens Bafets atklājis, ka viņam noteikta zemāka nodokļu likme nekā viņa sekretāram.

Āfrikā ir 55 miljardieri, daudz vairāk nekā lēsts iepriekš, atsaucoties uz Nigērijā bāzētā finanšu žurnāla Ventures sniegto informāciju, ziņo BBC.

Starp šiem cilvēkiem ir arī trīs sievietes - Kenijas prezidenta māte Ngina Kenijata, Angolas prezidenta meita Izabella Dos Santos un Nigērijas naftas magnāte un modes dizainere Folorunšo Alakija.

Bagātākais cilvēks ir Nigērijas Aliko Dangote ar bagātību 20,2 miljardu ASV dolāru apmērā.

Šī informācija, visticamāk, būs par pamatu debašu atsākšanai par nevienlīdzību starp bagātajiem un nabadzīgajiem cilvēkiem Āfrikā. Aprīlī Pasaules Banka vēstīja, ka to cilvēku skaits, kuri Āfrikā dzīvo galējā nabadzībā, pēdējo trīs desmitgažu laikā pieaudzis no 205 miljoniem līdz 414 miljoniem.

Pret seksuālo izmantošanu darba vietās pērnruden izvērstās kampaņas #MeToo vaininieks Hārvijs Veinsteins nu jau ir ne vien atlaists, bet arī palicis bez neviena centa no paša radītās kompānijas pārdošanas. Tas ir pozitīvi vērtējams precedents par korporatīvās kultūras nozīmi biznesa modelī arī tādām jurisdikcijām, kuru tiesu prakse nebalstās precedentos.

Kopš pērnā rudens, kad mediji publiskoja liecības par aktrišu sērijveida seksuālo izmantošanu The Weinstein Company (TWC), kinokompānija ir centusies izvairīties no bankrota, piesaistot jaunus investorus un mainot tēlu, sākot ar sava dibinātāja H. Veinsteina atlaišanu. Vēl gada sākumā šķita, ka investoru piesaiste izdosies un TWC varētu pārdot investoru grupai par 275 miljoniem USD plus 225 miljonu USD parādsaistību pārņemšana. Ja tas būtu noticis bez tiesībsargu iejaukšanās, sava daļa no tā tiktu arī TWC akcionāriem, kas vai nu paši bijuši varmākas, vai arī katrā ziņā ir bijuši lietas kursā par valdošo seksisma kultūru. Tomēr tā vis nenotika, jo šādu scenāriju – ņemsim vērā, ka turklāt likumam atbilstīgu scenāriju! – par netiesisku uzskatīja Ņujorkas ģenerālprokurors. Lai gan TWC darbība asociējas ar Holivudu, kompānija ir reģistrēta un tās galvenais ofiss atrodas Ņujorkā, un pavalsts ģenerālprokurors, īsi pirms līdzējas puses bija gatavas teikt «hop!», TWC un tās dibinātājus brāļus Veinsteinus iesūdzēja Manhetenas Augstākajā tiesā, uzliekot darījumu uz bremzēm.

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Tiesām nosūtīta informācija par Baltkrievijas un Krievijas valsts struktūrām piederošām sanatorijām "Belorusija" un "Jantarnij bereg" Jūrmalā, lai iesaldētu viņu finanšu aktīvus, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Tiesu administrācija lūgusi tiesai izvērtēt divu sanatoriju nekustamo īpašumu iesaldēšanu Jūrmalā. Sanatorija "Belorusija" pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā un līdz ar to faktiskais kontrolētājs ir sankcionētais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Savukārt sanatorija "Jantarnij bereg" ir Krievijas Prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas kompleksa "BOR"" filiāle, tātad kontrolētājs ir prezidents Vladimirs Putins.

Abas sanatorijas iekļautas arī Uzņēmumu reģistra ar sankcijām saistīto juridisko personu sarakstā.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).