Sadursmes Ukrainā ievērojami iedragājuši arī šīs valsts valūtas vērtību un finanšu tirgus indeksus.

Šajā nedēļā Ukrainas akciju tirgus indekss ir zaudējis jau 8,3%, ceturtdien sarūkot par 2,2%.

Trešdien Ukrainas valdības obligācijas piedzīvoja smagāko pārdošanas vilni vēsturē, un parādzīmju ienesīgums pieauga par 11,35 procentpunktiem līdz 34,27%, kas ir visu laiku augstākais līmenis. Investori šonedēļ aktīvi pamet Eiropas riskantākā aizņēmēja aktīvus, raksta Reuters.

«Vardarbības uzliesmojums par labu iekšējam parādam nenāk, īpaši īstermiņa,» saka Bank of America Corp Maskavas ekonomists Vladimirs Osakovskis. «Ja nākamo mēnešu laikā nebūs skaidrība par politisko situāciju, pieaugs riski Ukrainai tās parāda atdošanā,» saka eksperts.

Pasaules līderi uz notiekošo Ēģiptē, kur armija veikusi valsts apvērsumu, reaģējuši ar piesardzību, aicinot valsti steidzīgi atjaunot demokrātiju un ievērot mieru. Tikmēr izskanējušas bažas par iespējamu konflikta vardarbīgu eskalāciju.

«Mēs esam dziļi nobažījušies par Ēģiptes bruņoto spēku lēmumu. Es aicinu armijas pārstāvjus izturēties atbildīgi un nodot varu demokrātiski ievēlētai valdībai cik vien ātri iespējams un šim procesam jānotiek caurspīdīgā un visaptverošā veidā,» pavēstījis ASV prezidents Baraks Obama.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka bloks arī turpmāk atbalstīs Ēģiptes iedzīvotājus viņu centienos sasniegt demokrātiju un visaptverošu valdību.

Asāku viedokli paudis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, kurš uzsvēris, ka prezidenta Muhameda Mursi gāšana ir trieciens demokrātijai šajā valstī un aicināja pēc iespējas ātrāk atgriezties pie politiskā kompromisa meklēšanas. Demokrātisko principu ievērošanas nepieciešamību atzīmējis Lielbritānijas ārlietu minstrs Viljams Heigs, norādot, ka viņa valsts netic situācijas atrisināšanai ar militāru spēku.

Eiropas Savienība izvirzījusi apsūdzības 13 investīciju bankām par vienošanos ar mērķi ierobežot konkurenci kredītu atvasināto finanšu instrumentu segmentā, tirgojoties ar kredītriska mijmaiņas līgumiem (CDS), liecina Bloomberg dati.

Starp šīm bankām minētas Goldman Sachs, JPMorgan Chase&Co, Markit Group un Starptautiskā mijmaiņas līgumu un atvasināto instrumentu asociācija. Tāpat starp vainīgajiem minētas arī Citigroup, Credit Suisse, Morgan Stanley, Barclays, UBS un Deutsche Bank.

Tiek skaidrots, ka institūcijas bremzējušas biržu iesaistīšanu kredītu atvasināto finanšu instrumentu biznesā laika posmā no 2006.-2009. gadam.

ES konkurences komisārs Hoakims Almunja uzsvēris, ka ir nepieņemami, ja bankas kolektīvi ir bloķējušas biržas, lai aizsargātu ienākumus, ko tās gūst no ārpusbiržas darījumiem. Viņš arī piebildis, ka ārpusbiržas tirdzniecība ir ne tikai dārgāka investoriem, bet arī jūtīgāka pret sistēmiskiem riskiem.

NASDAQ OMX Baltijas biržas, sekojot pārējo Eiropas akciju tirgu tendencēm, trešdienu noslēdza ar kritumu.

Tā, Baltijas biržas raksturojošais OMX Baltic Benchmark saruka par 0,46% līdz 617,84 punktiem. Lielākais kritums bija vērojams NASDAQ OMX Riga biržā, kuras indekss samazinājās par 1,06% līdz 433,82 punktiem. OMX Vilnius saruka par 0,51% līdz 405,33 punktiem, savukārt OMX Tallinn – par 0,12% līdz 814,42 punktiem.

Aktīvākā tirdzniecība trešdien notika ar Igaunijas apakšveļas ražotāja Silvano Fashion Group akcijām, apgrozījumam sasniedzot 322 tūkstošus latu, akcijas cenai sarūkot par 1,5%.

Ievērojami zemāks bija otrs lielākais apgrozījums – 81 tūkstotis latu, ar azartspēļu rīkotāja Olympic Entertainment Group akcijām. Uzņēmuma akcijas cena saruka par 1,1%. Savukārt trešais lielākais apgrozījums bija ar Tallink Grupp akcijām – 75,7 tūkstoši latu, akcijas cenai sarūkot par 0,21%.

Vēl tikai pirms dažām nedēļām pirmā ziņā pasaulē bija potenciālais Grieķijas defolts. Nu šai valstij iešķiebta papildu naudiņa un šādas runas noklusušas, lai gan nav izslēgts, ka Grieķijas bankrots vēlāk pienāks tāpat (viena Grieķijas parādu norakstīšana jau pirms pāris gadiem bijusi), piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēsturiski atskatoties uz valstu bankrotiem, piemēram, uz laikiem, kad galvenā vara vēl bija monarhijas rokās, ir bijis pietiekami daudz precedentu, liela daļa valstu vismaz vienreiz ir defoltējusi (piemēram, Apvienotā Karaliste to izdarījusi vairākas reizes). Tas nozīmē, ka valsts nonāk līdz situācijai, kad nespēj/nevēlas norēķināties par savām parādsaistībām un galu galā to kādā brīdī izlemj arī nedarīt. Tiesa, parasti defolts nozīmējis, ka par kādu daļu no parādsaistībām valsts tomēr norēķinās, jo durvju aizciršana visu kreditoru priekšā ir gan bīstama, gan ilgākā termiņā neizdevīga (jo to visi atcerēsies ļoti ilgi). Šobrīd nedaudz aizēnotas runas, piemēram, ir par Karību jūras reģiona valstiņas Puertoriko defoltu. Tiek spriests par to, ka šī valsts varētu atdot vien 35% savu parādsasitību. Uz bankrota robežas balansē Venecuēla, Ukraina (protams, arī Grieķija) un, visticamāk, lērums Āfrikas valstu. No nesenajiem lielāku valstu defoltiem var izcelt Krievijas precedentu 1998. gadā un Argentīnas precedentu 2000. gadu sākumā. Valsts defolts nāk komplektā ar daudziem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Parasti tas nozīmē lielāku nestabilitāti un iedzīvotāju nabadzības palielināšanos. Var sapņot, ka atbrīvošanās no parādsaistībām ļaus sākt visu no gala. Realitātē gan situācija ir tik apgrūtināta, ka nepieciešamās reformas veikt ir ļoti grūti un ātrākas atgūšanās nolūkos jāmēģina cerēt uz veiksmi – piemēram, izejvielu ieguvējvalstīm tā būtu to cenu palielināšanās. Parādu piedošana ir piņķerīgs process, kur valstij vēl ilgstoši nākas saskarties ar palielinātu starptautisko skepsi. Protams, dažkārt finansiālā situācija ir kļuvusi tik smagnēja, ka bankrots vienkārši piedāvā zināmu restarta iespēju.

Argentīna otro reizi pēdējo 13 gadu laikā piedzīvojusi defoltu pēc tam, kad neveiksmīgi noslēdzās pēdējā brīža sarunas ar kreditoriem, raksta Reuters.

Pēc ilgas cīņas ar hedžfondiem, kas noraidīja Argentīnas parādu restrukturizāciju Latīņamerikas trešā lielākā ekonomika nenoslēdza darījumu nepieciešamajā termiņā – līdz 30. jūlija pusnaktij, kad pienācis obligāciju dzēšanas termiņš. Kopumā Argentīnai hedžfondiem jāatmaksā 1,33 miljardi ASV dolāru plus ienesīgums.

Tomēr, kā norāda anonīmi avoti, Argentīnas bankas izteikušas piedāvājumu iegādāties hedžfondiem piederošās parādzīmes.

Tiesa gan, lai cik dramatiska būtu pašreizējā situācija, tā ir tālu no krīzes, kas sekoja pēc valsts ekonomikas sabrukšanas 2001-2002. gadā, reaģējot uz valdības bankrotu. Miljoniem iedzīvotāju zaudēja darbu. Šoreiz valdība ir maksātspējīga un tas, cik daudz šī situācija skars Argentīnas ekonomiku, kas jau ir recesijā, būs atkarīgs no tā, cik ātri valdība varēs izkļūt no saistībām.

Savienoto Valstu un Eiropas biržās trešdien turpināja kristies akciju cenas, pieaugot investoru bažām par demokrātu un republikāņu nespēju vienoties par ASV valsts parāda griestu paaugstināšanu.

"Nevienai no pusēm nevēloties atkāpties no savām pozīcijām līdz pašam pēdējam brīdim, tiek pārbaudīti tirgus [dalībnieku] nervi, tāpēc mēs redzam investoru nevēlēšanos iegādāties riskantus aktīvus," norādīja "KCM Trade" analītiķis Tims Voterers.

Ja vienošanās netiks panākta līdz 1.jūnijam, gaidāms ASV defolts.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien saruka par 0,8% līdz 32 799,92 punktiem, indekss "Standard & Pooor's 500" kritās par 0,7% līdz 4115,24 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 12 484,16 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 1,8% līdz 7627,10 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 1,9% līdz 15 842,13 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,7% līdz 7253,46 punktam.

ASV problēmām ar maksātspējas nodrošināšanu turpinoties jau trešo dienu lielāku satraukumu sākuši izrādīt arī Volstrītas finanšu dūži kā rezultātā vakar akciju tirgus indeksu vērtības samazinājās.

ASV fondu tirgus 500 lielāko kompāniju indekss Standard & Poor’s 500 vakar saruka par 0,9%. Šādā pašā apmērā samazinājās arī indeksa Dow Jones Industrial Average vērtība, savukārt tehnoloģiju un farmācijas kompāniju akciju barometrs Nasdaq Composite kritās par 1,07%.

Šobrīd uzmanības degpunktā ir ASV budžets un parādu griestu celšana un šo jautājumu vajadzēja atrisināt jau līdz septembra beigām un gadījumā, ja krīze ieilgs līdz mēneša vidum ASV var rasties problēmas ar norēķiniem par saviem iepriekšējiem aizņēmumiem.

Šobrīd tiek ziņots, ka līdzekļi šim mērķim beigsies 17.oktobrī.

Grieķijas izstāšanās no eirozonas līdz ar Syriza partijas uzvaru izskatās arvien reālāka, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēl tikai pirms dažām dienām uz Eiropas finanšu un ekonomiskās sistēmas skatuves optimismu ienesa Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte jaunu monetāro stimulu frontē, bet šīs nedēļas sākumā daudziem omu paspējusi pabojāt Grieķija. Nenoliedzami viens no janvāra otrās puses visvairāk gaidītajiem notikumiem eirozonā bija ārkārtas parlamenta vēlēšanas šajā valstī. Vairāki politikas un ekonomikas eksperti pirms tam norādīja, ka šīs vēlēšanas parādīs to, uz kuru pusi nākotnē virzīsies vecā kontinenta integrācijas process.

Proti, nu reālāka izskatās situācija, ka Grieķija eiro monetāro reģionu tomēr pamet. Savukārt pēc tam šim piemēram var sekot citas valstis, kuras īsteno smagas izdevumu samazināšanas programmas un kurās joprojām ir vāja ekonomikas izaugsme un milzīgs bezdarbs.

Katalonijas separātisms Eiropas kopbildei atkal piesviedis klāt politisko risku nokrāsu, kur jau kādu laiku runas par straujāku reģiona ekonomikas izaugsmi (un dati, kas to apliecina) bija radījušas gluži saulainu fonu. Pašlaik tiek gaidīts, vai Katalonijas situācijas atrisināšanās būs mierīga, bet daži mēģina piesaukt arī kaut ko līdzīgu Brexit scenārijam. Katrā ziņā tas nebūt neliecina par vecā kontinenta virzīšanos daudziem politiķiem tīkamajā ciešākas Eiropas integrācijas virzienā.

Protams, šī ideja mirusi nav, un, ekonomikai atgūstoties, tā saucamo alternatīvo politisko spēku popularitāte, visticamāk, mazināsies. Tāpat, lai pieliktu punktu spekulācijām par Eiropas vienotības spēku, nomanāmas runas par eirozonas kopēju budžetu, finanšu ministru un parādzīmēm. Šādu Eiropas vīziju septembra beigās atklāja, piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons. Būtībā kopējs reģiona parāds tiek uztverts kā viens no stūrakmeņiem, kas pasargātu no eirozonas sadalīšanās riska un uzturētu aizņemšanās izmaksas zemas arī tad, kad Eiropas Centrālā banka būs pārstājusi savas kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros uzpirkt valstu parādus.

Vismaz pašlaik doma šajā ziņā, šķiet, attīstījusies tā, ka kāds «augstākais spēks» masveidā uzpērk reģiona dažādo valdību obligācijas (par no investoriem piesaistīto naudu) un pēc tam tās sapako divas daļās – superdrošajā parādā un mazāk drošajā parādā. Šaubīgākās valstis veidos mazāk drošo parādu, un kādas tās defolts nozīmētu to, kas investoriem, kas tur šo parādu daļu, visticamāk, būs jācieš kādi zaudējumi. Bet tas nenozīmētu totālu kāda indivīda (valsts) sabrukumu, neziņu un banku krahu, kas lielā mērā Eiropā ir šādu parādzīmju uzpircējas (proti, pircēji būs mazāk atkarīgi no individuālu valstu parāda). Tajā pašā laikā šo obligāciju (mazāk drošās daļas) ienesīgums būs augstāks, kas to pircējiem ļaus gūt lielāku ienesīgumu.

Eiropas un ASV akciju tirgos ceturtdien bija dažādas tendences.

Lielākajās Eiropas biržās cenas lielākoties saruka, investoriem reaģējot uz datiem, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 0,3%, tādējādi valsts ekonomika nonākusi recesijā.

Gan ASV, gan citur pasaulē tirgu dalībnieki turpināja bažīties par republikāņu un demokrātu nespēju vienoties par ASV valsts parāda griestu paaugstināšanu. Nemieru vairoja reitingu aģentūras "Fitch" paziņojums, ka tādēļ ir apdraudēts ASV augstākā līmeņa - "AAA" - kredītreitings. Ja parāda griesti netiks paaugstināti līdz 1.jūnijam, ASV draud defolts.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien saruka par 0,1% līdz 32 764,65 punktiem, indekss "Standard & Poor"s 500" kāpa par 0,9% līdz 4151,28 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,7% līdz 12 698,09 punktiem.

Situāciju eirozonā zināmā mērā varētu salīdzināt ar vaļā atskrējušu bikšu pogu un kailuma izrādīšanu visnepiemērotākajā brīdī. Proti, laikā, kad visiem sākts sludināt, ka Eiropas monetārajā savienībā situācija ir normalizējusies un investori sāk justies drošāk, izrādās, ka kārtībā nav nekas, turklāt situāciju pasliktinājuši tie paši mehānismi, ar kuru palīdzību tika cerēts panākt uzlabojumus.

Iepriekšējās desmitgadēs Kipras banku problēmas finanšu tirgos neizraisītu nekādu īpašu rezonansi, taču, Vidusjūras valstij kļūstot par Eiropas monetārās savienības locekli, situācija ir kardināli mainījusies un ne tikai tāpēc, ka lielas monetārās organizācijas dalībvalstij draud defolts, bet gan tāpēc, ka situācija eirozonas perifērijā ir tik uzkarsēta, ka atkal radušās bažas par naudas bēgšanu ne tikai no Kipras, bet arī citām vājākām eirozonas valstīm.

Šī iemesla dēļ biržas indeksu virzība pagājušajā nedēļā bija atšķirīga no tās, kas bija vērojama iepriekšējās nedēļās, tomēr pagaidām vēl nevar runāt par būtisku biržas indeksu kritumu.

Tas, kas pašlaik notiek Amerikā, par laimi ir politiskais cirks un nevis parāda krīze. ASV valdības defolta iespējamība ir tuva nullei, uzskata bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis.

Viņš norāda, ka ASV valdības maksātspēja netiek apšaubīta. ASV parāds ir denominēts dolāros, bet dolāru drukāšanas mašīna atrodas Amerikas vienpersoniskā valdījumā. Atšķirībā no, piemēram, Grieķijas vai Spānijas, ASV nevienam ārpusē nav jālūdz atļauja dolāru papildus drukāšanai, ja tāda vajadzība rastos. Tajā pat laikā ir zināmas iekšējās procedūras, kas saistītas ar ASV budžeta un valdības parāda apkalpošanu.

«Pirms dažām nedēļām divas vadošās ASV partijas nopietni salecās par tā saucamo Obamacare jaunā budžeta kontekstā. Šīs nesaskaņas diemžēl sakrita ar tehniskas dabas nepieciešamību kārtējo reizi nobalsot par ASV parāda griestu pacelšanu. Un, tāpat kā pirms diviem gadiem, arī šoreiz parāda griestu jautājums tiek izmantots kā svira politiskajās batālijās,» norāda eksperts.

Grieķijas faktors var pārtraukt Eiropas akciju uzvaras gājienu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tieši Grieķija ievadīja eirozonas parādu krīzi, un arī šobrīd šī valsts joprojām ir viens no lielākajiem rūpju bērniem reģiona ekonomiskajai un finanšu stabilitātei. Grieķijai jau tuvākajā laikā ir jāspēj atslēgt starptautiskā aizdevuma kārtējo naudas piešprici, bet atslēga ir jau agrāk doto solījumu piepildīšana un tālāku reformu veikšana, kam savukārt šajā valstī trūkst politiskās gribas. Rezultātā starptautisko aizdevēju sarunas ar Grieķiju notiek pārāk lēni, lai gan valstij nauda nepieciešama faktiski nekavējoties.

Jāteic, ka, Grieķijas drāmai turpinoties, samērā būtiski pamainījies arī lielas daļas finanšu tirgus dalībnieku bāzes scenārijs saistībā ar to, kāda būs šīs valsts nākotne. Vēl nesen lielākā daļa spriedumu bija par to, vai šī valsts izstāsies no eirozonas, bet tagad arvien vairāk tiek runāts par to, kad tas varētu notikt. Tādējādi samērā atklāti tiek jau spriests par Grieķijas defolta un izstāšanās no eirozonas ietekmes mazināšanu uz pārējo reģiona tautsaimniecību.

Pērn Latvijā, tāpat kā 2016. un arī tālajā 1997. un 1998. gadā, jauni uzņēmumi dzimuši mazāk nekā nomiruši, likvidācijas cunami rezultātā 2017. gadā kopējā kompāniju bilance ir negatīva, jo kopējais skaits sarucis par 6269, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tas rāda, ka valstī samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto. Pērn reģistrēts zemākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2009. gada, savukārt likvidēto uzņēmumu rādītājs uzrāda absolūto rekordu, jo likvidēts visu laiku lielākais uzņēmumu skaits.

Gada laikā likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 34,8%, pagājušajā gadā sasniedzot jau 16 479 uzņēmumus. 2017. gads vēsturē ieies ar zemāko jauno uzņēmumu skaitu kopš 2009. gada, bet lielāko likvidēto uzņēmumu skaitu Latvijas vēsturē.

Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot 2016. gadu, šāda situācija, ka likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedza jaundibināto, bija vērojama pirms 20 gadiem. Proti, 1997. un 1998. gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu (SIA no 100 Ls (142 eiro) līdz 2000 Ls (2840 eiro)), ko neizdarot, tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas defolts, kas ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Ir gan kāda nianse, proti, savulaik likvidācija notika likuma prasību neizpildes dēļ, savukārt pērn un aizpērn – biznesa lēmuma un tukšo uzņēmumu «izslēgšanas» dēļ.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panākuši galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas.

Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Baidens žurnālistiem Baltajā namā norādīja, ka vienošanās atbrīvo no "katastrofiska defolta draudiem, aizsargā mūsu grūti nopelnīto un vēsturisko ekonomikas atlabšanu un (..) ir kompromiss, kas nozīmē, ka neviens nav saņēmis visu, ko gribējis".

Plānots, ka Kongresa Pārstāvju palāta balsos par likumprojektu balsos trešdien, bet pēc tam to izskatīs Senāts.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Grieķijas finanšu problēmu risināšanā ir manāmi pozitīvi signāli, taču vienošanās vēl nav panākta, šodien pēc Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) ministru neformālās tikšanās sacīja Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.

Viņš informēja, ka šodien sēdes ietvaros institūcijas informēja par sarunām, kas rit starp Grieķijas varas iestādēm, un tika gūts pārskats par esošo situāciju.

Grieķijai nepieciešams veikt visaptverošas reformas, lai veiktu līdzekļu izmaksu programmas ietvaros. Turpinās intensīvas diskusijas, un ir zināmi pozitīvi signāli, taču joprojām pastāv atšķirības viedokļos, lai vienošanos panāktu. Diskusijas procesā ir jāpanāk straujāks progress, uzsvēra Deiselblūms un piebilda, ka diskusijas vēl tiks turpinātas šā gada maijā.

Jau ziņots, ka Grieķijas un starptautisko aizdevēju sarunu progress ir nepietiekams un Grieķijas valdībai būtu aktīvāk jāstrādā pie reformu plāna, šādu viedokli šorīt LTV pauda Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Latvijas finanšu sistēmai tiešā ekspozīcija pret Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem kopumā ir zema, tāpēc tiešā ietekme no jebkādiem pavērsieniem ar Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem, piemēram, parādu atmaksāšanas rubļos, uz Latvijas kredītiestādēm nav sagaidāma, pavēstīja Latvijas Bankas eksperte Olga Lielkalne.

Viņa norādīja, ka finanšu tirgus dalībnieki ļoti uzmanīgi gaida ziņas par divu ASV dolāros denominēto Krievijas valsts obligāciju procentu maksājumu izmaksām, un kopumā situācija ap Krievijas ārējā parāda apkalpošanu ir ļoti neviennozīmīga.

Eksperte atzīmēja, ka Krievijas finanšu ministrs ziņoja, ka ir dots rīkojums veikt izmaksas ASV dolāros, bet, ja ārvalstu bankas Krievijas piemēroto sankciju dēļ nevarēs izpildīt rīkojumu, izmaksas notiks Krievijas rubļos. Savukārt, pēc "Bloomberg" sniegtās informācijas, ASV Finanšu ministrijas pārstāvis skaidrojis, ka sankcijas neierobežo Krievijas valdības spēju apkalpot ASV dolāros denominētu parādu vismaz līdz maija beigām.

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāma balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Parīzes un Frankfurtes biržās tirdzniecības sesija sākās ar akciju cenu kāpumu, bet noslēdzās, abu biržu indeksiem samazinoties par 0,2%. Londonas birža un Volstrīta bija slēgtas, jo Lielbritānijā un ASV bija brīvdienas.

Tokijas biržas indekss pieauga par 1,0%, Šanhajas biržas indekss kāpa par 0,3%, bet Honkongas biržas indekss saruka par 1,0%.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas. Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Grieķijas Centrālā banka trešdien brīdināja, ka valsts varētu izstāties no eirozonas un pat Eiropas Savienības (ES), ja tā nespēs panākt vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Nespēja panākt vienošanos iezīmētu sāpīga procesa sākumu, kas sākotnēji novestu pie Grieķijas maksātnespējas un galu galā pie valsts izstāšanās no eirozonas un, visticamāk, no ES, norāda banka.

Starptautiskajiem aizdevējiem un Grieķijai jāvienojas par reformu plānu, kas ļautu Atēnām izmaksāt pēdējos 7,2 miljardus eiro palīdzības finansējuma, tādējādi novēršot Grieķijas maksātnespēju un iespējamo izstāšanos no eirozonas.

Grieķijai šā mēneša beigās Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) jāveic parādsaistību maksājums 1,6 miljardu eiro apmērā, bet jūlijā un augustā Atēnām Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jāatmaksā vēl 6,7 miljardi eiro.

Baltkrievijas valdība ceturtdien nolēmusi ārvalstu attīstības banku izsniegtos aizdevumus atmaksāt valsts valūtā, jo tās piekļuve ārvalstu valūtām tikusi ierobežota rietumvalstu noteikto sankciju dēļ.

Valdības lēmums šos parādus atmaksāt Baltkrievijas rubļos pieņemts kopīgi ar valsts centrālo banku, un tas tiek darīts laikā, kad Baltkrievijai, tāpat kā Krievijai, draud ārējo parādsaistību maksātnespēja jeb defolts.

Šie pasākumi attiecas uz aizdevumiem, ko Baltkrievijai piešķīrušas tādas attīstības bankas kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Pasaules Banka.

Rietumvalstu ieviesto sankciju dēļ iesaldēta lielākā daļa Maskavas un Minskas ārvalstu līdzekļu un ierobežota šo valstu spēja izmantot bankas, tādējādi sarežģījot parādsaistību atmaksu.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien kritās, bet Volstrītā mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāmā balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Tirdzniecībai atsākoties pēc trīs dienu ilgas nedēļas nogales, Parīzes un Londonas biržu indeksi kritās par vairāk nekā 1%, bet Frankfurtes biržas indekss saruka par 0,3%.

ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz saruka, bet indekss "Nasdaq Composite" mēreni pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4%, tirgus dalībniekiem gaidot ziņas par ASV finanšu situāciju un izvērtējot OPEC+ dalībvalstu konfliktējošos paziņojumus par jaunām ieguves apjomu samazināšanām, kā arī ņemot vērā pazīmes, ka Ķīnā naftas pieprasījums atjaunojas lēnāk, nekā bija gaidīts.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.