Ukraina nav tik riskanta kā šķiet 

Tā stāvokli Ukrainā DB raksturo Varšavas Austrumu studiju centra speciālists Arkadiušs Sarna. Polija ir viens no nozīmīgākajiem Ukrainas ES partneriem ar itin plašu ekonomisko un politisko interešu loku abu valstu starpā. A. Sarna gan piekrīt, ka Ukrainas makroekonomiskie rādītāji «ir briesmīgi».

Didzis Meļķis, 07.8.2013

Foto: RIA Novosti/LETA

Pirmām kārtām Ukrainā rūk ārzemju valūtu rezerves. Tā pērn rezerves kritušās no 31 miljarda ASV dolāru līdz 25 miljardiem, bet šā gada jūnijā to līmenis bija jau pie 21,7 miljardu dolāru atzīmes. Tas ir biedējoši Ukrainas nesabalansētās eksporta un importa attiecības dēļ.

Var pabrīnīties arī par Ukrainas vadītāju taktiku, kad, tās grivnai un attiecīgi atkarībai no importa kļūstot stiprākai, ticis audzēts arī valsts tekošā konta deficīts. 2012. gadā tas pieaudzis jau virs 8% no IKP. Tāds tas saglabāsies arī šogad – aģentūrai Bloomberg prognozē Goldman Sachs (GS) Maskavas analītiķis Andrejs Mathenijs. Pēc viņa datiem ar šādiem makroekonomiskajiem rādītājiem līdz gada beigām Ukrainas valūtas varētu krist līdz pat 13 miljardiem dolāru, kas valsts finanšu sistēmai nav adekvāts daudzums.

A. Sarna DB izsaka viedokli, ka Ukraina attīstās «pēc inerces» nevis ar mērķtiecīgām reformām, un ko citu no tās gaidīt ir lieki. Viņš uzskata, ka valstij defolts tomēr nedraud, jo tai ir vairāki «drošības spilveni», kas slikto rādītāju ietekmi var mīkstināt. Viens no tiem ir agrārā sektora eksporta kapacitāte, kas līdz šim tiek bremzēta ar kvotām. Paredzams, ka gan lauksaimniecības, gan citu sektoru ievērojami lielāka atvērtība Eiropas Savienības tirgum notiks līdz ar paredzamo rudenī Viļņā parakstāmo Ukrainas un ES Asociācijas līgumu.

Bloomberg arī citē GS aplēses, ka labvēlīgs līgums par gāzes piegādēm Ukrainai varētu ietaupīt divus miljardus dolāru gadā. Ka šāds variants ir ticams, liecina laikraksta Kommersant informācija, ka Ukraina tomēr ir gatava savu dabasgāzes eksporta infrastruktūru nodot Krievijai apmaiņā pret lētāku gāzi pašiem.

No bezdibeņa malas Ukrainu atturētu arī Starptautiskā Valūtas fonda kārtējais aizdevums, kā nepieciešamo apjomu valsts valdība lēš 15 miljardu dolāru apmērā, ziņo Ukrinform. GS prognozē, ka darījumam ar SVF vajadzētu notikt līdz septembrim. 2008. gadā Ukraina jau saņēma 16,5 miljardu dolāru SVF aizdevumu, bet 2010. gadā – vēl 15,1 miljardu dolāru. Otrā programma gan tika «iesaldēta», Ukrainai neizrādot politisko gribu veikt prasītās reformas.

Ukraina ir sevišķi nozīmīgs ES Austrumu partnerības politikas dalībnieks, tomēr šīs attiecības aizvien ir daudz aktīvākas politiski nekā ekonomiski, norāda A. Sarna. Pat sliktākajā scenārijā, ko gan politologs neparedz, Polija no satricinājumiem kaimiņvalstī praktiski neciestu. Poļu uzņēmumu investīcijas Ukrainā viņš vērtē zem miljarda dolāru, kas ir «ļoti sīka summa».

Pēc poļiem piederošās Ukrainas Kredobank datiem Polijas investīcijas ir 900 miljoni dolāru, galvenokārt banku sektorā, kur krīzes gados bija iespējami lēti pirkumi. Par spīti riskiem, peļņas marža, salīdzinot ar biznesa ziņā prognozējamāko Krieviju, Ukrainā ir divreiz lielāka, saka A. Sarna.

Latvijas banku līdzekļu klātbūtne Ukrainā ir neliela. Jautāta par iespējamo Ukrainas nedienu atbalsīm Latvijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Marija Makareviča e-pastā DB raksta, ka «Latvijas banku līdzekļu ekspozīcija Ukrainā veido ap 1.3% no kopējiem banku aktīviem, līdz ar to ietekmē uz sistēmu kopumā ir nebūtiska».

Vadošas auditorkompānijas Latvijas amatpersona, plašāk šo jautājumu neizvēršot, DB savukārt komentē, ka pat iespējamu PrivatBank īpašnieku problēmas Ukrainā uz Latvijas banku tirgu atsauktos minimāli, jo tās klientu skaits ir salīdzinoši neliels un to profils – specifisks. FKTK savukārt norāda uz vērojumu, ka «bankām, kuru akcionāri nāk no NVS valstīm, ir ciešāka sadarbība ar NVS valstīm, t.sk. ar Ukrainu, gan izsniedzot kredītus, gan izvietojot līdzekļus starpbanku darījumos vai citos aktīvos. Tomēr jāņem vērā, ka banku izvietotie līdzekļi kādā konkrētā valstī ir diversificēti gan pēc aktīva veida, gan pēc darījumu partneriem, līdz ar to ne visus bankas darījumus un partnerus ietekmēs kādas konkrētas valsts problēmas.» Pašas PrivatBank komentāru DB neizdevās iegūt.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Tevi varētu interesēt

Krievijas kompānija Uralkali pārtraukusi darbību Belarussian Potash Company, kuru tā bija nodibinājusi...

Krievijas cietumā mirušā advokāta Sergeja Magņitska lietā nesen sodītā Latvijā strādājošā...

Kijevieši atraduši interesantu risinājumu, kā padarīt cilvēkiem pieejamākas trenažieru...

Vispārēji nemierīgā situācija pārejas ekonomikas akciju tirgos aizvien jūtamāk sāk ietekmēt...

Bijušās Ukrainas premjerministres Jūlijas Timošenko arests un turēšana apcietinājumu...

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...