Pašiem neizdevīgākais lēmums pasaulē

2018. gada 10. aprīlis plkst. 8:09
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Nevienu klientu nedz Latvijā, nedz pasaulē nevar piesaistīt ar tāda veida paziņojumiem, ka «mūsu banka ir pilnīgi caurspīdīga un regulāri ziņo policijai un VID». Gluži pretēji - bizness visur un vienmēr ir augstu vērtējis konfidencialitāti, toleranci un izpratni. Tāpēc Latvijas banku sektora autoritāte pašlaik tiek nevis uzlabota, bet pilnībā sagrauta. Tieši mūsu banku sektora augstās autoritātes dēļ Latvija bija finanšu centrs, kura pakalpojumus izmantoja ārvalstu klienti, ik gadus te apgrozot miljardus.

Bāzeles Pārvaldības institūta vērtējumā, Latvija ir viena no tīrākajām valstīm nelegālas naudas izcelsmes risku vadības jomā, ieņemot 14. vietu no 146 valstīm Basel AML Index 2017 un esot pirmajā desmitniekā arī starp ES valstīm. Savukārt Financial Secrecy Index, ko veido Tax Justice Network, ASV ierindo otrajā vietā aiz Šveices kā pasaules lielāko «nodokļu paradīzi». Tas liek domāt, ka ne «caurspīdīguma» politika bija galvenais Latvijas banku piežmiegšanas iemesls.

Vienlaikus pašlaik Latvijas bankās notiekošā nerezidentu kratīšana var radīt smagas sekas nevis tikai kādai komercbanku daļai, bet Latvijai kopumā. Ārvalstu investīcijas veido vismaz pusi no IKP. Un ko gan nozīmē «trešo valstu» pilsoņu atbaidīšana no Latvijas bankām, respektīvi, Latvijas ekonomikas? «Trešās valstis», ja ar to saprotam «ne Eiropas Savienības valstis», taču ir pasaules lielākā daļa! Latvijas valdība pašlaik ir iniciējusi valsts banku sistēmas nedraudzīgu attieksmi pret pasaules lielākās daļas pilsoņiem. Tā nav saprātīga politika. Vismaz ne no Latvijas viedokļa.

Valdības apgalvojumi, ka attieksme pret nerezidentiem bankās maz ietekmē Latvijas pārējos pilsoņus, ir vai nu situācijas neizpratne, vai apzināti meli. Ja tiek slēgts uzņēmuma konts tādēļ, ka viens no īpašniekiem ir nerezidents, cieš arī pārējie, kas ir Latvijas rezidenti. Ja tiek iznīcināts bankas bizness, kas apkalpo nerezidentus, no darba tiek atlaisti cilvēki, kas ir rezidenti. Naudas un biznesa atbaidīšana no Latvijas ekonomikas tieši ietekmē jebkuru cilvēku, kas dzīvo Latvijā.

Laikraksts regulāri saņem uzņēmēju sūdzības par kontu slēgšanu un diskriminējošu attieksmi pret uzņēmumiem, kas veic reālu saimniecisku darbību, ja to darbība vai īpašnieki ir saistīti ar «trešajām valstīm». Bankas, pēc uzņēmēju teiktā, sākušas pieprasīt neadekvātus depozītus, pakalpojuma maksas, garantijas. Piemēram, tiek izvirzīta prasība, lai veiktu karšu maksājumus, depozīts 5-10% apjomā, neskatoties, ka citas bankas AML prasības ir izpildītas. Kas ir šādu prasību pamats?

Latvijas Komercbanku asociācija skaidro, ka «banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu. Banku klienti ir banku lielākā vērtība, un bankas ir ieinteresētas uzturēt darījuma attiecības ar visiem klientiem, kas atbilst likuma prasībām, riska novērtējumam un nerada paaugstinātus riskus gan katrai bankai individuāli, gan visai finanšu sistēmai kopumā. Tātad atteikumam par pamatu galvenokārt ir apstāklis, ka nevis banka iespējamo klientu uzskata par potenciālo noziedznieku, piemēram, bet gan fakts, ka banka nav specializējusies attiecīgajā nozarē vai reģionā strādājošu klientu apkalpošanā. Tādējādi, ja sadarbība tiktu uzsākta vai turpināta, tad tā būtu salīdzinoši neērta un neefektīva pašam klientam un tā saimnieciskajai darbībai».

Domājiet paši, cik šie skaidrojumi jūs pārliecina, jo līdz šim taču bankas labprāt apkalpoja klientus, no kuriem pašlaik atsakās. Daudzi no viņiem ir saņēmuši nopietnus kredītus, apkalpoti daudzus gadus un rūpīgi pārbaudīti iepriekš. Bet tagad ir kļuvuši lieki, jo bankas ir iebaidītas un negrib maksāt gigantiskus sodus laikā, kad «tiesiskums» balstās nevis pierādījumos, bet aizdomās.

Pati Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju, kurā ir sadaļa «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Daži no šiem aspektiem izsauc dziļu neizpratni. Piemēram, «bizness nav reāli saistīts ar Latviju», «patiesie labuma guvēji – nerezidenti no valstīm ar augstu korupcijas risku», «uzņēmumi pieder vai ir saistība ar politiski nozīmīgām personām jeb personām, kas pakļautas augstam korupcijas riskam». Vai ir oficiāli šādu valstu un personu saraksti? Vai turpmāk Latvijas bankas var atteikt konta atvēršanu jebkuram, kurš veic starptautisku biznesu? Komercbanku asociācija atsaucas uz Transparency International Corruption Perceptions Index, sakot, ka bankas «vērtē uzsākt/turpināt sadarbību vai ne ar klientiem». Šīs organizācijas uztveres indeksos negatīvās krāsās ir sakrāsota puse pasaules. Ne Amerika, ne Eiropa tādēļ neatsakās no sadarbības. Bet Latvija atkal izceļas, atbrīvojoties no nerezidentu naudas, ar kārtējo pret pašu interesēm vērsto lēmumu. To varētu droši izvirzīt absurda lēmumu topā, ja tāds būtu, - «pašiem neizdevīgākais lēmums pasaulē numur viens».

Dalies ar šo rakstu