Neatkarība – šis ir atslēgas vārds, kāpēc Uldis Pabērzis pirms sešiem gadiem izvēlējās sākt būvēt pasīvo māju. «Negribēju būt atkarīgs no jebkādiem ārējiem apstākļiem, bet, lai uzbūvētu energoneatkarīgu māju ar mazu resursu patēriņu, kā siltuma avoti jāizmanto dabas resursi – zemes un saules siltums,» laikrakstam Diena atzīst gandrīz 600 kvadrātmetru plašās mājas Mežaparkā saimnieks Uldis Pabērzis.

Viņa māja vizuāli atšķiras no pārējām ēkām šai zaļajā Rīgas teritorijā. Tā pat izskatās videi draudzīga, un, kā saka saimnieks, ekoloģiska tā kļuvusi tieši tāpēc, ka ir neatkarīga. Uldis savā mājā veic arī patērēto energoresursu uzskaiti, ko ievada speciāli izveidotā projekta Energodetektīvs rīkā. Šim projektam viņš pievienojās 2013. gadā, kad to izveidoja viņa draugs un domubiedrs Valdis Ratniks. Energodetektīva mērķis ir attīstīt sabiedrībā ideju par energoefektivitātes paaugstināšanu bez sākotnējiem finanšu ieguldījumiem.

Kad 2009. gadā Uldis Pabērzis sāka savas mājas projektu, viņam vēl nebija skaidrs, kāda tā būs. Ideju par taupīgo māju viņam izklāstīja arhitekts Ervīns Krauklis, kurš atzīst – privātpersonu ieinteresētība pasīvo mājokļu būvniecībā Latvijā aug.

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Palielinoties izpratnei par to, ka mūsu nākotnes pensijas lielums vispirms jau būs atkarīgs no katra paša ieguldījumiem, aug arī iedzīvotāju interese gan par pensiju kapitāla veidošanu, gan par atbilstošāko pensiju fondu un pārvaldnieku izvēles principiem.

Tikpat svarīgi, kā noskaidrot pensiju plāna vēsturisko ienesīgumu ilgākā laika posmā, ir izvēlēties piemērotāko pensiju plāna riska profilu un pārvaldnieku, kura stratēģija atbilst ieguldītāja vēlmēm un vajadzībām. Jau vairāk nekā pirms gadiem desmit ir izveidojušās divas populārākās metodes – aktīvā un pasīvā pārvaldīšana.

Aktīvā pārvaldīšana nozīmē, ka pārvaldnieks pastāvīgi seko līdzi procesiem finanšu tirgos, makroekonomikā un pat uzņēmumu mikroekonomikā, analizē gan kopējās tendences, gan atsevišķu nozaru un uzņēmumu darbību un nākotnes perspektīvas, cenšas prognozēt procesu tālāko virzību un mēģina tai pielāgot pārvaldāmo portfeļa struktūru. Aktīvās pārvaldīšanas primārais mērķis ir nodrošināt pēc iespējas lielāku portfeļa ienesību, no ļoti plašā finanšu instrumentu piedāvājuma izvēlēties tādus, kam ir vislielākais potenciāls sniegt peļņu, kā arī, prognozējot finanšu tirgus attīstību, nepieciešamības gadījumā koriģēt kopējo portfeļa struktūru un riska profilu. Piemēram, aktīvie pārvaldnieki no visu akciju lielā klāsta izvēlas tās, kas pagaidām ir nepietiekami novērtētas un izdevīgi iegādājamas, bet kam ir liels potenciāls, kas nākotnē nesīs augstāku peļņu. Mūsdienās analīzi atvieglo arī tehnoloģiju attīstība. Pieejamie milzīgie datu apjomi un to automatizētas apstrādes iespējas ļauj arvien precīzāk izvēlēties optimālākos ieguldījumu mērķus.

Projektā Mežaparka Rezidences nosvinēti spāru svētki Gata Didrihsona projektētajai dvīņu mājai Villa Camellia, kas nu ir ieguvusi kopskata veidolu. Villa Camellia viena māja ar apdari potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāta par 800 tūkstošiem eiro, savukārt, otra bez apdares - par 600 tūkstošiem eiro.

Dvīņu mājas ar 227 un 236 kv.m. platībām tiks nodotas ekspluatācijā 2018. gada februārī, kopā ar vēl divām savrupmājām šajā projektā- Villa Helenia un Villa Lavanda, kuru būvniecība arī ir uzticēta Selva Būvei.

«Šīs dvīņu mājas ir plānotas kā zema energopatēriņa ēkas. Lai to nodrošinātu, mājas risinājumos ir ievērtētas vairākas pasīvās mājas komponentes, piemēram, apkurināmo un neapkurināmo zonu nodalīšana, veidojot nepārtrauktu siltumizolācijas slāni, kontrolēta gaisa apmaiņa ēkā jeb ēkas konstrukciju blīvuma nodrošināšana, ēku dzīvojamo zonu orientēšana uz dienvidiem, noēnošana logiem, aukstuma tiltu novēršana, kā arī augstas energoefektivitātes stikloto konstrukciju izmantošana,» pastāstīja ēku autors Gatis Didrihsons (Didrihsons arhitekti).

Beverīnas novada Brenguļos uzsākta daudzdzīvokļu māju un saimniecības ēku kompleksa «Ābelītes» būvniecība, biznesa portālu Db.lv informēja projekta attīstītājs, SIA «Carling» valdes priekšsēdētājs Ģirts Stablinieks.

Kā pastāstīja Ģ.Stablinieks, tad šobrīd uzsākta grunts sagatavošana un jaunnedēļ paredzēts sagatavot ēku pamatus. Plānots, ka projekts tiks pabeigts 2020. gada pavasarī.

Projekts paredz daudzdzīvokļu māju kompleksu būvniecību. Kā norādīts projekta aprakstā, tad ēkas būs bez ierastajām kāpņu telpām, bet katram dzīvoklim būs sava ieeja no ārpuses. Pirmā stāva dzīvokļiem būs terases, bet otrā stāva dzīvokļiem balkons ar stiklotām margām. Tāpat katram dzīvoklim paredzēta auto stāvvieta zem nojumes, kā arī mantu glabātuve.

SIA Carling jau gandrīz 10 gadus būvē dažāda veida dzīvojamās mājas Norvēģijā. «Mēs vēlamies padalīties ar iegūto pieredzi un uzbūvēt energoefektīvas mājas tepat pie mums, Brenguļos,» sacīja Ģ.Stablinieks.

Būvfirma "Merks" apsver iespēju būvēt īres namus, intervijā sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

"Merks" vadītājs informēja, ka patlaban ir liela interese par šo segmentu, īpaši gada sākumā ir parādījušies jauni interesenti no Lietuvas un Igaunijas. Latvijā gadā būtu nepieciešams uzbūvēt apmēram 500 īres dzīvokļu, kā tas tagad notiek Lietuvā un Igaunijā.

"Šajā segmentā mēs varētu sevi realizēt, mums ir pietiekami daudz savas zemes, un vērtējam šādas iespējas. Tas nebūs mūsu pamatvirziens, bet, ja būs labas iespējas, mēs apsvērsim arī īres namu būvniecību," teica Bišmeistars.

Viņš piebilda, ka "Merks" kopš 2020.gada, kad sākās Covid-19 pandēmija, mainīja darbības fokusu, vairāk koncentrējoties uz saviem projektiem, tostarp ir izveidots zīmols "Merks mājas", kas nodarbojas ar dzīvokļu tirdzniecību un attīstību. Ja iepriekš gada laikā "Merks" pārdeva 100-120 dzīvokļu, tad pagājušajā gadā tika pārdoti 300 dzīvokļu.

Konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kuru organizē nevalstiskā organizācija biedrība Building Design and Construction Council, 10 dažādās kategorijās iesniegti kopumā 140 pieteikumi – būves un objekti, kuri nodoti ekspluatācijā 2018. gadā, informē biedrības pārstāve Agrita Lūse.

Lielais pieteikumu skaits apliecina, ka būvnieki ir bijuši aktīvi pašu mājās un arī ārzemēs, kur tapušas gan augstceltnes, gan metro stacija Maskavā, gan arī koka būves Zviedrijā.

Objekti ir tapuši gan par pašvaldību, gan valsts, gan privāto investoru finansējumu. Vērtējot no arhitektūras kvalitātes aspekta, tad estētiskāki un kvalitatīvāki ir privāto investoru objekti, taču arī atsevišķas pašvaldības pratušas noteikta budžeta ietvaros sabalansēt arhitektūru, būvniecības kvalitāti un tehnoloģijas, komentē A.Lūse. Šādā aspektā izceļama Jūrmala, Limbaži, Jelgava un Alūksne. Kopumā kā tendence iezīmējas fakts, ka Rīgā būvē vairāk un dārgāk, provincē ir tikai atsevišķi apjomīgi projekti, tie vairāk saistīti ar ostu darbību, lauksaimniecību un sporta attīstību, piebilst A.Lūse.

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) informē, ka šā gada jūnijā tiks uzsākta zinātnes un tehnoloģiju muzeja Kurzemes Democentrs zema energopatēriņa ēkas būvniecība, informē VATP pārstāvji.

Būvniecība tiks uzsākta Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 1 teritorijā un tā būs kā piebūve jau esošajai VATP ēkai. Jaunā ēka dos iespēju paplašināt muzeja Kurzemes Democentrs darbību un ļaus vienlaicīgi uzņemt lielākas apmeklētāju grupas. Ēkai plānoti 2 stāvi ar kopējo platību 595m2 .

Pati ēka būs kā atsevišķs eksponāts, kas sabiedrībai demonstrēs iespējamos risinājumus ilgtspējīgām ēkām – ar atjaunojamo energoresersu izmantošanu, zema oglekļa dioksīda (CO2) izmešiem un zemu energopatēriņu. Plānotais ēkas energopatēriņš apkurei ir 12,8kWh/m2 gadā, kas atbilst pasīvās mājas standartam un tas ir aptuveni desmit reižu mazāk nekā šobrīd vidēji ēkām Latvijā. Piebūve būs aprīkota ar saules baterijām un kolektoriem, kā arī gaisa tipa siltumsūkni / kondicionieri. Jaunbūvi plānots nodot ekspluatācijā līdz 2016.gada 30.aprīlim.

Atjaunojot ix 35 vietā veco un labskanīgāko Tucson nosaukumu, korejiešu ražotāja Hyundai kompaktais krosovers saturiski ir kļuvis vēl pārliecinātāks par savām spējām

Pasaulē ceturtais lielākais autoražotājs arī uz Eiropas skatuves vairs nav nekāds zaļknābis – iesācējs. Ar Eiropas dizaina un inženiertehniskā centra, kā arī 2008. gadā Čehijā atklātās ražotnes veiksmīgu mijiedarbību Hyundai ar katru dienu uzstājīgāk iekaro tirgu, padziļināti uztaustot Eiropas pircēju vajadzības un vēlmes. Neapšaubāmi, šī mērķa sasniegšanai milzīgu lomu spēlē tandēmā spēlējošais kolēģis KIA, kam daudzi Eiropā tirgotie modeļi, tāpat kā Hyundai, ir uzzīmēti, projektēti un arī ražoti Eiropā. Arī no KIA modeļu apcirkņiem 2016. gada sākumā Eiropas tirgus, tostarp Latvija, sagaidīs Tucson tehnisko dvīņubrāli KIA Sportage. Aizkulisēs Hyundai Tucson un KIA Sportage ir saticīgi un viens otru papildinoši radinieki, taču uz autotirdzniecības skatuves viens otra cienīgi, tajā pašā laikā sīksti konkurenti. Tas nozīmē, ka jaunais Hyundai Tucson ar ātrāku piezemēšanos Latvijas tirgū ir radījis sev labvēlīgākus nosacījumus, ko noteikti var izmantot savā labā.

Pēc sekmīgas energoefektīvas biroju ēkas pilotprojekta īstenošanas pienākusi kārta aprobēt līdzīgus risinājumus dzīvojamajā sektorā

«Pieredze, īstenojot pilotprojektu, ir veiksmīga, sasniedzām un pat pārsniedzām izvirzīto mērķi. Pašiem prieks par to! Dalāmies ar gūto pieredzei, aicinām interesentus iepazīties un to pārņemt. Pašiem gribējās to pārnest un izmēģināt dzīvojamo ēku sektorā,» atzīst SIA Rīgas Industriālais Parks (RIP) valdes loceklis Rolands Latkovskis.

DB iepriekš ziņoja, ka RIP 2012. gadā pabeidza 1282 m2 lielas biroju ēkas projektu, kura mērķis bija tuvināties pasīvajām mājām raksturīgajam energopatēriņam. Jau sākotnēji tā bija paredzēta kā pilotprojekts, kurā izmēģināt energoefektivitātes risinājumus, izvērtēt reālo ieguvumu salīdzinājumā ar ieguldītajiem līdzekļiem. R. Latkovskis gan atzīst, ka šis nams ir zema enerģijas patēriņa ēka, uzbūvēt pasīvo māju būtu bijis komplicētāk. Tomēr doma par pasīvas ēkas projekta īstenošanu nav atmesta – nākotnē RIP plānos ietilpst tieši šādas koncepcijas mājas. Savukārt šobrīd uzņēmums atjauno divus vēsturiskus dzīvojamos namus Rīgā, Pārdaugavā – Slokas ielā 31 un E. Smiļģa ielā 9, izmantojot energoefektīvās būvniecības risinājumus. «Saprotam, ka tā ir vienīgā būvniecības nākotne,» viņš uzsver.

Igaunijā 1.jūlijā stāsies spēkā likuma grozījumi, kas nosaka, ka veikalos vairs nedrīkstēs izlikt apskatei tabakas izstrādājumus.

Vienlaikus noteikts arī aizliegums tirgot tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes un tām paredzētos šķidrumus internetā un lietot elektronisko cigarešu šķidrumos dažādus saldinātājus un aromatizētājus.

Grozījumu mērķis ir atturēt jauniešus no smēķēšanas uzsākšanas un atbalstīt cilvēkus, kuri grib smēķēšanu atmest.

«Tabakas patēriņš Igaunijā sarūk, un līdz ar to samazinās arī kaitējums cilvēku veselībai no pasīvās smēķēšanas. Desmit gadu laikā divreiz samazinājies to cilvēku skaits, kuri smēķē gan mājās, gan darbā, gan sabiedriskajā telpā,» norādījis Igaunijas sociālo lietu ministrs Tanels Kīks. «Tomēr tabakas lietošanas sekas joprojām ir smagas un izmaksā dārgi. Jaunie ierobežojumi ir nākamais solis, lai atturētu jauniešus sākt smēķēt un arī nepieļautu, ka cigaretes tiek aizstātas ar citiem veselībai kaitīgiem izstrādājumiem.»