Pašvaldību iebildumus par plānoto Rail Baltica II Eiropas standarta platuma sliežu ceļu to teritorijās skatīs projekta vadības komitejā, aģentūrai BNS sacīja Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.
Viņš minēja, ka plašākus komentārus pašlaik sniegt nevar.
Iebildumus pret plānoto Rail Baltica II sliežu ceļu to teritorijās paudušas Babītes un Mārupes novada pašvaldības.
Babītes novadā aģentūrai BNS norādīja, ka plānotais sliežu ceļš šķērso jau apbūvētas vietas, kā arī kapus, kas nav pieņemami. Savukārt Mārupes novadā aģentūrai BNS atzina, ka lielākie iebildumi pašvaldībai ir par plānotajiem kravu pārvadājumiem maršrutā un ar tiem saistītajiem sliežu atzarojumiem uz Rīgas brīvostu un galvaspilsētas lidostu. Tos plānojot, nav ņemta vērā sliežu ceļu ietekme uz novada attīstības plāniem.
Rail Baltica II projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Apvienotās Karalistes konsultāciju kompānijas Aecom 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro, tomēr tā ka šobrīd visās Baltijas valstīs notiek izpētes, kuru ietvaros tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kopējais kapitālieguldījumu apmērs tiks precizēts.
Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības līdzfinansējuma apmēra Rail Baltica II projekts var pretendēt uz līdz Eiropas Savienības līdzfinansējumu apmērā līdz 85%.
Rail Baltica II dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā -229, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.