Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Dienu pēc oficiālās Astana Expo 2017 izstādes atklāšanas, apmeklētājiem ir atvērts futūristiskais Dienvidkorejas paviljons.

Ar vērienīgu atklāšanas ceremoniju tika atvērts Dienvidkorejas paviljons, kas apmeklētājus apbūra ar šīs valsts cienīgu IT priekšnesumu, kurā piedalījās ne tikai šīs valsts aktieri, paviljona personāls, bet arī roboti. Mehāniskie paviljona dalībnieki izklaidēja apmeklētājus ar stāstiem par valsti un paviljonu, piedāvāja uztaisīt selfiju, kā arī atskaņoja muzikālos klipus.

Savukārt interaktīvais mežs atdzīvojās ar papildinātās realitātes starpniecību. Katram kokam bija savs stāsts par zaļo enerģiju un tās dažādajiem veidiem. Arī Latvijas paviljona apmeklētājiem ir iespēja ar papildinātās realitātes starpniecību iepazīt Latvijas Dzelzceļa nākotnes projekta – ūdeņraža lokomotīves - prototipu.

Rīgas domes Īpašuma departaments un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pagaidām nav vienojušies par to, vai Āgenskalna tirgum pieguļošais sakņu paviljons tiks tikai daļēji demontēts vai nojaukts pilnībā, informē LETA.

Atbilstoši izsoles nolikumam Īpašuma departaments pagājušajā nedēļā sāka demontēt Āgenskalna tirgus teritorijā esošos vecos kioskus un nojumes, kuras nav reģistrētas zemesgrāmatā un kuras agrāk izmantoja «Rīgas Centrāltirgus». Kā pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), savā laikā šos kioskus uzcēla tirgus apakšnomnieks SIA «Rovex», ar kuru nomas līgums tika pārtraukts, jo tirgus netika atbilstoši apsaimniekots.

Burovs arī pastāstīja, ka šīs būves zemesgrāmatā reģistrēt nevar un, ka «Rovex» nomas maksu centrāltirgum par tām neesot maksājis, par ko centrāltirgus arī vērsies tiesā.

Tuvākajā laikā tika plānots daļēji demontēt arī teritorijā esošo sakņu paviljonu, kurš uzcelts 1959.gadā.Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītāja Oļega Burova teiktā, 2014.gadā veiktais tehniskais apsekojums norāda uz to, ka paviljons atrodas avārijas stāvoklī un kopš tā brīža izmantots netiek.

Latviešu arhitekts Didzis Jaunzems ar komandu uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam.

Latvijas arhitekta un mākslinieku komanda jau otro reizi uzrunā vides objektu festivāla "Ansī ainavas" (Annecy Paysages) apmeklētājus. Šogad Latvijas komanda piedalās festivālā, izrādot vides objektu "Pinumu paviljons" (Wicker Pavilion), kura tapšanā tika piesaistīti arī Latvijas tradīciju kopēji, klūgu grozu pinēji.

Pagājušajā gadā Ansī ainavu festivālā līdzās daudzu pasaules mākslinieku darbiem varēja redzēt arī arhitekta D. Jaunzema un komandas vides objektu "UGUNS".

Kārsavā radīta vides objekta kopija nokļūst prestižā mākslas festivālā 

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas...

Objekts pirmo reizi tika izstādīts pie Latgales pilsētas Kārsavas, dabas parkā Numernes valnis, taču oriģinālo objektu pamanīja un novērtēja arī festivāla organizatori Francijas Alpos, kur tika izveidota šī objekta kopija.

Šogad arhitekts ar komandu tika uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam. "Pinumu paviljonu veidojām kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojumu. Tā ir vieta atpūtai un meditācijai Eiropas dārzos Ansī pilsētā. Paviljons saplūst ar apkārtējo ainavu un veido noēnotu telpu, kurā parka apmeklētāji var patverties no karstās vasaras saules. No paviljona paveras brīnišķīgi skati uz apkārt esošo dabu un ažūrā konstrukcija veido dinamiskus ēnu zālājā," stāsta D. Jaunzems.

Paviljons tika veidots, izmantojot koka režģa čaulas (grid shell) tehniku un pārklāts ar 262 tradicionāli pītiem klūgu groziem konusa formā, kurus veidoja Latvijas amatnieki. Nesošajai koka konstrukcijai izmantoti priedes koka dēļi. Laika gaitā koka konstrukcijas un pinumi iegūs dabisku pelēku nokrāsu un vēl vairāk saplūdīs ar apkārtējo dabu.

Festivāls "Annecy Paysages" notiek trešo gadu. Šogad pandēmijas Covid-19 dēļ sākotnēji festivāls tika atcelts, taču mēnesi pirms oficiālās atklāšanas organizatori tomēr lēma to vērt vaļā apmeklētājiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. "Kamēr pasaule bija "apstājusies", mēs pieņēmām izaicinājumu doties uz ārzemēm un mēneša laikā radīt vides objektu par spīti visiem apgrūtinājumiem," stāsta D. Jaunzems.

"Visus izdevumus sedz festivāla organizatori "Annecy Paysages". Paviljona izmaksas, tajā skaitā dzīvošana astoņiem cilvēkiem un ceļš uz Franciju, kopā veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Rīgas Centrāltirgū buksē vairāku projektu virzība – Gastronomijas paviljons tiks atklāts tikai nākamgad, arī multimodālā centra būvniecība aizkavēsies

Par šo projektu virzību un plāniem stāsta jaunais Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks. Viņš plāno izveidot modernu tirgu, īpašu uzsvaru liekot uz kultūras sadaļu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

RCT vadītāja amatā tikāt izvēlēts sīvā konkursā no 19 pretendentiem. Kas būs jūsu galvenās prioritātes?

Tas ir labs izaicinājums sev pašam, zinot, cik šī vide ir sensitīva un cik daudz kaislību virmo ap tirgu. Protams, tas nebija vienkāršs lēmums, bet nevienu brīdi nenožēloju. Runājot par izaicinājumiem, jāņem vērā vairāki faktori. RCT gandrīz visas ēkas ir vēstures pieminekļi, un tas nav mazsvarīgi. Jārēķinās, ka mēs nevaram vienkārši risināt šos jautājumus, tie ir komplicēti. Jārēķinās ar to, lai mēs būtu interesanti Rīgas viesiem, tajā pašā laikā nedrīkstam pazaudēt rīdzinieku interesi. Mums ir liela konkurence – savas pozīcijas diezgan stingri iekarojuši lielveikali ar saviem piedāvājumiem. Tas ir mūsu izaicinājums – pierādīt rīdziniekiem, ka tirgus var piedāvāt plašāku, interesantāku sortimentu. Un to nevar noliegt, ka šobrīd piedāvājam plašāko sortimentu Rīgā.

Berlīnē atvērts Latvijas modes un dizaina konceptveikala Paviljons pop-up veikals Po Berlin, lai izprastu modes patērētāja paradumus un konkurenci

«Plāns atvērt veikalu Berlīnē jau labu laiku ir mūsu «jāizdara» sarakstā. Pie mums atgriezās kolēģis, kurš bija uzkrājis pieredzi darbā Berlīnē ar iniciatīvu par Po Berlin atvēršanu. Apspriežoties un izskatot iespējas, sapratām, ka ir īstais brīdis projektu realizēt un nonācām līdz oficiālam paziņojumam par atklāšanas pasākumu 1. jūlijā, kas sakrīt ar brīdi, kad Berlīnē ir daudz izstādes un modes skates un tāpēc tur koncentrējas daudz modes industrijas pārstāvju,» stāsta Elīza Ceske-Feldmane, Paviljons līdzīpašniece. Po Berlin projekta autors un veikala vadītājs Rūdolfs A. Packēvičs teic, ka, strādājot Berlīnē un iepazīstot Berlīnes modes tirgu, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un kreatīvu ārieni, šķita, ka Latvijas dizaineriem ir liels potenciāls būt ievērotiem. «Po Berlin mērķis ir izvirzīt alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm, piedāvāt līdzvērtīgu kvalitāti, tomēr atšķiroties ar savu pozicionējumu – atšķirīgu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu,» viņš teic.

Pagājušajā nedēļas nogalē Berlīnē tika atvērts nu jau otrais Paviljona pop-up projekts - Po Berlin (Paviljons Berlin), kas ir pirmais konceptveikals ārpus Latvijas robežām, kurš fokusējas uz latviešu dizaineru darbiem, informē konceptveikala Paviljons līdzīpašniece Elīza Ceske-Feldmane.

Gūstot pieredzi Berlīnē pagājušajā gadā, ir apstiprinājies Berlīnes tirgus potenciāls, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un vēlmi izvēlēties dizaineru apģērbu. Šajā gadā Po Berlin mērķis ir audzēt zīmola atpazīstamību Berlines tirgū, piedāvājot alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm. Po Berlin atšķiras ar unikālu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu nekā tas ir vietējā dizaina precēm lidzīgā kvalitātē.

«Pagājušajā gadā sākām stāstīt Berlīnei savu stāstu par Latvijas dizaina identitāti,» stātsta E. Ceske- Feldmane. «Mūsu zīmoli ar katru gadu attīstās arvien straujāk un kļūst starptautiski arvien konkurētspējīgāki, tāpēc arī pārdošanas iespējas ar katru gadu paplašinās,».

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības veicināšanas pasākuma ietvaros šodien atklāts Latvijas nacionālais stends Ķīnas pilsētā Ninbo, kā arī Latvijas paviljons.

Latvijas nacionālajā stendā pārstāvēti dažādu nozaru uzņēmumi – Yayoi aksesuāri, Munio Candela sveces, Libertu bērzu sulas dzirkstošais vīns, Nella Ulla saldumi, Rāmkalni sukādes, Pinumu pasaule, Baltic Dairy Farm produkti, 55 marites tējas u.c. Nacionālajā stendā Latvijas produkti būs apskatāmi un nogaršojami kopumā četras dienas.

Tāpat šodien tika atklāts Latvijas paviljons, kas ir ilgtermiņa izstāžu zāle, kur apskatāmi Latvijas produkti. Tajā šobrīd pārstāvētas Cido sulas, Rāmkalni sukādes, Nella Ulla šokolāde, dažādu uzņēmumu zivju konservi, an&angel dizaina trauki u.c. produkti. Šis paviljons tiks regulāri papildināts ar Latvijas produktiem un uzņēmēji var pieteikties savai dalībai tajā.

Vakar īpašā pasākumā Rīgā plašākai publikai tika atrādīts Latvijas EXPO paviljons Astanā.

Pasākuma laikā klātesošie varēja vērot tiešraidi no Kazahstānas galvaspilsētas Astanas, izmēģināt virtuālās realitātes brilles un izstaigāt ar tām mūsu paviljonu, kā arī iepazīties ar Squalio izstrādāto interneta platformu www.expolatvia.lv.

LASI ARĪ:

Latvijā atklāts Astanas Expo virtuālais paviljons

VIDEO: Latvijas paviljona atklāšana Astana Expo 2017

Jau pirmajās Venēcijas mākslas biennāles dienās no 6. – 8. maijam, kad biennāle atvērta vienīgi mākslas profesionāļiem, Latvijas paviljons ARMPIT piedzīvojis lielu interesi, uzņemot ap 7000 apmeklētāju un saņemot atzinību, informē Latvijas paviljona pārstāve Marta Krivade.

Kurators Kaspars Vanags atzīst, ka Latvijas paviljons jau pirmajās dienās pirms oficiālās atklāšanas saņēmis īpaši augstu mākslas profesionāļu interesi: «Apmeklētāji uzsver, ka Latvijas paviljons pārējo starpā izceļas ar iespēju piedzīvot darbu kā notikumu, nepaliekot tikai mākslas novērotājos. ARMPIT skatītājiem to piedzīvo fiziski, jau ienākuši pa smagajām garāžas durvīm un nokļūstot darbnīcas atmosfērā – ejot cauri būvei, kāpjot pa kāpnēm, dzirdot darba dunu, piedzīvojot vīru videostāstus, pat sajūtot izmantoto materiālu smaržu.»

Vairāk nekā 80m2 plašā Latvijas multimediālā instalācija šogad veltīta pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Linda Raituma, uzņēmuma Paade Mode dibinātāja un vadītāja. Paade mode ir pirmais latviešu modes zīmols, kurš saņēmis bērnu modes Oskaru - Francijas Milk Fashion Design Award godalgu. «Mums seko Zara, nevis mēs Zarai,» saka L. Raituma. 98% no Paade mode izstrādājumiem tiek eksportēti uz vairāk nekā 15 pasaules valstīm.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vienmēr esmu zinājusi, ka nodarbošos ar ražošanu. Kad dzīvē pienāca izšķirošs brīdis un bija jāpieņem lēmums - ko darīt - izvēlējos to, kas visvairāk iet pie sirds. Ja dari kaut ko, kas tiešām patīk, esi noturīgāks pret grūtībām un neskaiti darba stundas. Šobrīd redzu, ka no nekā esam radījuši jau kaut ko, kas ir atzīts visā pasaulē. Tas ir lielākais gandarījums un iemesls darbu turpināt.

Otrdien, 24. oktobrī tika atklāta 27. Rīgas modes nedēļa, kas līdz 28. oktobrim pulcēs vienkopus starptautisko modes sabiedrību.

Riga Fashion Week (RFW) laikā gaidāmas ne tikai Latvijas dizaineru modes skates, bet arī vairāki radoši un izglītojoši pasākumi, kas tiek organizēti, lai Rīgā svinētu modi un mākslu.

Šoruden RFW programma ietvers tādu Latvijas dizaineru modes skates kā Anna Led, Atis Artemjevs, Dace Bahmann, Katya Katya, Natalija Jansone, Nóló, One Wolf, Talented, KULT, AntiStar, Bulichev, QooQoo, Aristocrat Kids un Paade Mode, kā arī ārvalstu dizaineru skates: BIRYUKOV(Krievija), Lena Lumelsky(Beļģija), DiLiborio(Itālija) un Diana Arno(Igaunija).

27. Rīgas modes nedēļas ietvaros tiek plānoti vairāki radoši pasākumi, viens no tiem – ievērojamajam modes namam Christian Dior veltītas izstādes «Dior» atklāšana Modes muzejā, Grēcinieku ielā 24.

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Dienvidāzijas valsts savu paviljonu izstādē Astana Expo 2017 lielā mērā veltījusi saviem izslavētajiem rokdarbiem, vienlaikus neaizmirstot arī par izstādes galveno tematiku «Nākotnes enerģija». Paviljonā uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un tīriem enerģijas iegūšanas veidiem.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā, video - zemāk.

Paviljona apmeklētājus izklaidē galvu reibinoši deju uzvedumi, kurus izpilda vīrieši. Savukārt, rokdarbu meistari klātienē demonstrē savas izcilās prasmes dārgakmeņu slīpēšanā, rotu izgatavošanā, kokgriezumu veidošanā, drēbju aušanā un daudzās citās jomās.

Izsalkumu var remdēt ar Šrilankas tradicionālajiem ēdieniem, kurus uz vietas pagatavo prasmīgie pavāri.

LASI, SKATIES ARĪ:

FOTO, VIDEO: Gruzijas Expo paviljonu atklāj ar dejām, dziedāšanu un minūti klusuma

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Pastāv iespēja, ka līdz izstādei EXPO 2015 Milānā var netikt uzbūvēts Igaunijas paviljons, jo ir apstrīdēts tiesā paviljona būvniecības konkurss, tāpēc Igaunijas dalība izstādē ir apdraudēta.

Ņemot vērā, ka tiesas sēdes var ilgt nenoteiktu laiku, Igaunijas uzņēmējdarbības un reģionālās politikas veicināšanas aģentūra Enterprise Estonia, kas koordinē Igaunijas dalību EXPO izstādēs, apsver iespēju anulēt konkursa rezultātus, paziņoja Enterprise Estonia.

Konkursu tiesā apstrīdēja uzņēmums E&G, un tādēļ Enterprise Estonia nevar sākt līguma izpildi ar konkursa uzvarētāju Ekspodisaini.

Enterprise Estonia padomes priekšsēdētājs Ahti Kuningass norādīja, ka tiek apsvērtas visas iespējas, lai Igaunijas paviljons būtu gatavs laikus, un šobrīd labākais variants būtu uzsākt sarunas ar EXPO jau strādājošajām būvniecības kompānijām. Viņš piebilda, ka, ja nebūs iespējams atrast būvniecības kompāniju vai kādu citu risinājumu līdz janvāra vidum, tiks nopietni izskatīta iespēja atteikties no dalības EXPO.

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā sākusies pasaules izstāde Astana Expo 2017. Video redzama Latvijas paviljona atklāšana.

Video skatāms zemāk:

LASI:

Šogad īpaši augsti drošības pasākumi Expo 2017 laikā

Astanas aizkulises: Diena pirms Astana Expo 2017 atklāšanas

FOTO: Latvijas Expo paviljons uzņem pirmos viesus

Vairāk nekā 13 miljonu eiro ir summa, ko Eiropas Savienība (ES) ir atvēlējusi dalībai starptautiskajā izstādē World Expo 2015, uzskatot to par unikālu iespēju rosināt sabiedrībā diskusiju par to, kā ir iespējams pabarot visus pasaules iedzīvotājus, nodrošinot drošu un nekaitīgu pārtiku, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Tas nozīmē, ka līdztekus citām valstīm savs paviljons būs arī ES. Eksperti uzskata, ka šis ir labs laiks, lai sabiedrībai ļoti pozitīvā gaismā parādītu, kā ES spēj ietekmēt iedzīvotāju dzīvi, ja runa ir par drošu pārtiku, – ņemot vērā, ka ES ir lielākā pārtikas eksportētāja un otra lielākā importētāja pasaulē.

Stāsts par kādu jauno zinātnieci Silviju, kura strādā ES un studē pārtikas drošību un politiku, un Aleksi, kurš ir uzaudzis mazā ciematā un kura aizraušanās ir lauksaimniecība, nodrošinot vislabākās kvalitātes graudus un produktus vietējam tirgum, ir veids, kā ES vēlas pievērst izstādes apmeklētāju uzmanību. Šo izveidoto tēlu uzdevums ir animācijas filmā parādīt, kā sadarbojoties ir iespējams nonākt pie labāka rezultāta. Izstādes pamatfokuss šogad ir pārtika un tās nozīme ilgtspējīgas globālās attīstības nodrošināšanā, attiecīgi ES mērķis ir parādīt, ka, strādājot kopā gan politikas veidotājiem, gan pārtikas industrijai un sabiedrībai, var panākt labāku rezultātu, Dienai stāsta Kopīgā pētniecības centra (JRC) direktors Deivids Vilkinsons, kurš ir atbildīgs par ES paviljonu. Pēc viņa domām, šādi gan pašā paviljonā, gan sociālajos tīklos varēs piesaistīt sabiedrības, un īpaši jauniešu, uzmanību tēmām, kas ierasti varbūt nav tik saistošas. Silvijas laboratorija gan nebūs tikai animācijas filmā. To apmeklētājiem būs iespēja apskatīt arī netālajā JRC.

Izstādes EXPO 2017 mājinieku paviljons ir redzams jau pa gabalu. Tā ir milzīga stikla konstrukcija, kurā ir apskatāmi vairāki desmiti dažādu projektu, kas saistīti ar izstādes vadmotīvi Nākotnes enerģija.

Paviljons ir sadalīts vairākos stāvos un apmeklētāji uz tā apskati stāv garā rindā, kas var ilgt līdz pat četrām stundām.

Pēc izstādes beigām liela daļa EXPO teritorijas tiks pārveidota vai pat nojaukta, taču šī iespaidīgā konstrukcija un izveidotās ekspozīcijas tiks saglabātas. Šis arī bija viens no izstādes paviljoniem, kuru Latvijas nacionālās dienas ietvaros apmeklēja valsts prezidents Raimonds Vējonis.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Jau tuvākajā Latvijas modes un dizaina preču konceptveikals Paviljons plāno attīstīt tirdzniecību Vācijā, jo pop-up veikala Po Berlin mērķis par tirgus izpēti un alternatīvu piedāvāšanu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm ir sasniegts

Jūlijā Berlīnē darbojās īstermiņa jeb pop-up veikals Po Berlin, kas ir pirmais konceptveikals ārpus Latvijas robežām, kas fokusējas tieši uz latviešu dizaineru darbiem. Veikals šajā formātā darbojās no jūlija līdz augusta vidum. Tas atradās tūristu iecienītajā Mittes rajonā – Torstrasse 161. Veikala komanda ar izvēlēto vietu un veikala darbību ir apmierināta.

«Izvēlētais rajons ir attaisnojis uz sevis liktās cerības. Saistībā ar apkārtesošajiem kaimiņiem – interesantiem konceptveikaliem, mākslas galerijām un tūristu iecienītām stilīgām kafejnīcām un bāriem – cilvēku plūsma šajā rajonā ir laba, turklāt šeit cilvēki nesteidzīgi pavada laiku, kas iepirkšanās vidi padara pievilcīgu,» stāsta Elīza Ceske-Feldmane, konceptveikala Paviljons līdzīpašniece.