Makroekonomika

Pavļuts: Latvijas ekonomikā jau drīzumā trūks kvalificēta darbaspēka

Jānis Rancāns, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Latvijas ekonomikā visdrīzākā laikā trūks kvalificēta darbaspēka, tāpēc uz ārvalstīm aizbraukušo iedzīvotāju reemigrācijas veicināšana ir ekonomiskā loģikā balstīta nepieciešamība, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Raidījumā Dienas Rīts ministrs norādīja, ka Latvijai vajadzīgās specialitātes noteikti būšot IT speciālisti, programmētāji un kvalificēti apstrādes rūpniecības speciālisti. Savukārt reemigrācijas ietvaros aizbraukuši cilvēki būtu jākartē, lai saprastu to kvalifikāciju.

Komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rosinājumu sākt kriminālvajāšanu pret bijušajām Latvenergo amatpersonām, ekonomikas ministrs sacīja, ka krimināllieta sedz laiku no 2006. gada un tās pamatdarbības notikušas iepriekšējo ministru laikā.

Ekonomikas ministrija D. Pavļutu esot informējusi, ka tad, kad lieta kļuvusi aktuāla, tikušas veiktas izmaiņas Latvenergo iepirkumu kārtībā un ieviests dienests, kas nodarbojas ar sistēmu uzraudzību. Tomēr ministrs arī norādīja, ka varbūtību, ka ir vēlme kaut ko nozagt, izslēgt nevar, bet var izveidot kontroles sistēmas, lai samazinātu šādu iespēju.

Runājot par Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecību, D. Pavļuts pastāstīja, ka vislielākie neskaidrības apspekti šajā projektā patlaban ir saistīti ar ekonomisko pamatojumu un to, kā tiks risināti kodolatbildības jautājumi. Ministrs norādīja, ka kodolatbildības jautājumi ir saistīti ar to, kas notiek tad, ja iestājas kādas sekas – citas valstis nevar uzņemties tādu pašu atbildību, kā tā valsts, kas operē kodolstaciju.

Savukārt, runājot par elektroenerģijas tirgus atvēršanu, D. Pavļuts akcentēja, ka virzība uz brīvu un liberalizētu elektroenerģijas tirgu tuvojas un ir nenovēršama. Gala lēmumus par to, kad tas varētu attiekties uz mājsaimniecībām, pagaidām neesot pieņemts, bet sagaidāms, ka tas varētu notikt nākamā gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka pieejamības un prasmju attīstībai, industriālajai infrastruktūrai, inovācijas veicināšanai, finanšu pieejamībai un energoresursu izmaksu samazināšanai - tās ir galvenās nozares, kurām periodā līdz 2020. gadam sola novirzīt pusmiljardu latu.

Nacionālās industriālās politikas īstenošanai un modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā plānots piešķirt vismaz 540 miljoni latu, no kuriem būtiskāko daļu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nacionālās industriālās politikas ietvaros Ekonomikas ministrijas īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu.

Tāpat caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām aktivitātēm vismaz 170 miljonus latu plānots investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos, sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Būvniecības uzraudzībā sola reformas

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, 26.11.2013

D. Pavļuts uzskata, ka Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī, ir solis uz priekšu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts noraida Straujumas pārmetumus; gatavs sniegt savu skatījumu

LETA, 17.01.2014

L. Straujuma un D. Pavļuts šā gada septembrī grāmatas Ciemojamies Ministru kabinetā prezentācijas pasākumā

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) noraida premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas (V) viņam veltītos pārmetumus un pauž gatavību sarunā ar L. Straujumu un Vienotības vadību sniegt savu skatījumu uz izteikto kritiku.

Reformu partijas (RP) pieņemto lēmumu virzīt viņu ekonomikas ministra amatam arī topošajā valdībā Pavļuts vērtē kā absolūtu konsekventu, jo valdības veidošanas procesā politiskais spēks nekad nav minējis kādu citu kandidātu šim postenim. RP uzskata, ka nav vajadzības mainīt labi strādājošus ministrus, skaidroja ekonomikas ministrs.

Viņš atturējās prognozēt, kāds būs gaidāmo politisko sarunu rezultāts.

Saistībā ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju D. Pavļuts norādīja, ka pērn 25. novembrī atklātā vēstulē ir skaidrojis, ka no savas puses centies, lai jaunais Būvniecības likums būtu stingrāks tieši pret sabiedrisko ēku būvniecības prasībām. «Pateicoties manam, [toreizējā Tautsaimniecības komisijas vadītāja] Vjačeslava Dombrovska (RP) un pašreizējā vadītāja Jāņa Ozoliņa (RP) darbam, ir panākts rezultāts - Saeimas pieņemts likums,» skaidroja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Emigrējušie Latvijas iedzīvotāji atgriezīsies dzimtenē, ja šeit būs pietiekama ekonomiskā izaugsme, augstāks labklājības līmenis, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, skaidrojot, ka primāri reemigrācijas plāns paredz valstī atgriezt emigrējušos iedzīvotājus, tajā netiek aktualizēts imigrantu jautājums.

Pavļuts norādīja, ka tuvāko gadu laikā Latvijā tiks radīti 100 tūkstoši jaunu darba vietu, kam var nebūt 100% aizpildījums, tāpēc būs nepieciešams papildu darbaspēks. Ministrs uzsvēra, ka primāri plāns paredz aizbraukušo atgriešanu dzimtenē.

LNT raidījumā 900 sekundes D. Pavļuts skaidroja, ka ir trīs galvenie punkti, kuru virzienā ir jāstrādā – pirmkārt, jāatrod veids, kādā sakoordinēt darba devējus ar darba ņēmējiem ārvalstīs, otrkārt, jāizveido platforma latviešu organizācijām ārvalstīs, kas varētu informēt ārvalstīs dzīvojošos par atbalsta pasākumiem, treškārt, jāizstrādā atbalsta mehānisms jauktu ģimeņu atbalstam, jo, kā norādīja ministrs, Latvijā atgriežas un ārvalstīs dzīvo arī jaukta tipa ģimenes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pavļuts: Latvijas ražotājiem labas iespējas iekļauties piegādes ķēdē Vācijas uzņēmumiem

Sandra Dieziņa, 24.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pūce SM valsts sekretāra amatam saka «nē»; iespējams, pametīs civildienestu

Gunta Kursiša, Nozare.lv, 13.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja valdība lems par manu pārcelšanu Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieka amatā Eiropas Savienības un nozaru jautājumos, šo piedāvājumu noraidīšu un, visticamāk, pametīšu civildienestu,» norāda Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Atbilstoši Valsts civildienesta likumā noteiktajai procedūrai satiksmes ministrs Anrijs Matīss un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts priekšlikumu par EM valsts sekretāra pārcelšanu apsprieduši ar Pūci, kurš šim priekšlikumam nav piekritis.

«Priekšlikumam nepiekritu, jo neesmu nācis uz valsts pārvaldi, lai strādātu jebkurā amatā. Neskatos uz jebkuru amatu kā iespēju, bet vēlos darīt to darbu, kas mani interesē,» uzsvēra Pūce.

Tā kā ekonomikas ministram ir tiesības šādu priekšlikumu iniciēt, Pūcem ir svarīgi dzirdēt, kādu viedokli šajā jautājumā paudīs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), jo bez valdības lēmuma Pūci nevar pārcelt citā amatā. «Ja premjers lems par manu pārcelšanu, es, visdrīzāk, pārtraukšu darba attiecības ar civildienestu,» uzsvēra EM valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Latvijā trīs gados varētu atgriezties pāris desmiti tūkstoši iedzīvotāju

Dienas Bizness, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot reemigrācijas plānu, Latvija tuvāko trīs gadu laikā varētu panākt, ka valstī atgriežas pāris desmiti tūkstoši uz ārzemēm aizbraukušo iedzīvotāju, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka negaida no plāna lielus rezultātus uzreiz – tas būšot pakāpenisks process. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā izstrādāti astoņi konkrēti pasākumi tuvākajiem trim gadiem, kas ir vērsti uz to, lai palīdzētu atgriezties tiem aizceļojušajiem iedzīvotājiem, kuri to vēlas vai vēl apsver. D. Pavļuts uzsvēra, ka plāna mērķis nav atgriezt visus aizbraukušos, bet gan palīdzēt tiem, kuri vēlas.

Ministrs skaidroja, ka tie cilvēki, kuri vēlas braukt atpakaļ uz Latviju, nesaprot kur īsti vērsties un līdz šim nav bijis tā, ka šāda informācija un pakalpojumi būtu vienkopus. «Mūsu priekšlikums ir vienas pieturas aģentūra, kas ir galvenais saziņas punkts cilvēkiem, kas vēlas braukt atpakaļ,» sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pavļuts: ja nesanāks atsaukt aizbraukušos latviešus, būs jāķeras pie imigrantiem

Jānis Rancāns, 25.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijai, plānojot nākotnes ekonomisko attīstību, ir darbaspēka jautājums. Latvija joprojām saskaras ar bezdarba problēmām – rūpes raisošākais fakts ir tāds, ka liela daļa no bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Savā video uzrunā ministrs norādīja, ka vērojamas būtiskas atšķirības starp cilvēku prasmēm un tām prasmēm, kuras pieprasa darba tirgus un Latvijas ekonomiskā attīstība. «Šeit izdarāms ļoti liels darbs, lai uzlabotu mūsu pārapmācības sistēmu un izglītības sistēmu kopumā. Tāpēc Ekonomikas ministrija cieši strādā gan ar Izglītības un zinātnes ministriju, gan ar Labklājības ministriju,» sacīja ministrs.

Kā īpašu iniciatīvu ministrs izcēla uzsākto reemigrācijas plāna izstrādi, kas ir vērsts uz to, lai izmantotu iespējas, kuras rada uz ārvalstīm aizbraukušie Latvijas iedzīvotāji.

«Viņi noteikti ir apguvuši jaunas prasmes. Varbūt kāds ir sakrājis līdzekļus, lai nodibinātu jaunu uzņēmumu, Latvijā atgriežoties. Mums mūsu valsts piederīgie ir vajadzīgi, jo jau dažu gadu laikā mēs redzēsim, ka mūsu ekonomikas attīstībai trūkst paša svarīgākā – kvalificētu cilvēku – mums būs vajadzīgs katrs Latvijas iedzīvotājs,» akcentēja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima apstiprina jauno Straujumas valdību

LETA, 22.01.2014

Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Ministru prezidenta amatam nominētā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Saeimas ārkārtas sēdes laikā, kurā notiek balsojums par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas veidotajam Ministru kabinetam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Dombrovskis – Ekonomikas ministrijas jaunā slota

Māris Ķirsons, DB žurnālists, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandalozā Ķīļa mantinieks Izglītības un zinātnes ministrijā savas teorētiskās zināšanas varēs pārbaudīt praktiska darba pieredzē, vadot biznesam svarīgāko bastionu – Ekonomikas ministriju.

Pēdējā Laimdotas Straujumas jaunās valdības veidošanas intriga par to, kurš tad īsti vadīs vienu no biznesam nozīmīgākajām ministrijām – Ekonomikas –, ir atrisinājusies. Pēc neilgas «spītēšanās» un iestāšanās par to, lai pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts savu amatu saglabātu, Reformu partija tomēr piekrita valdības vadītājas vēlmei savā komandā par ekonomikas ministru aicināt Vjačeslavu Dombrovski.

Lai arī viņš pašlaik ir izglītības un zinātnes ministra amatā, tomēr līdz pērnā gada maijam bija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs. Tādējādi Ekonomikas ministrijas darbības lauks V. Dombrovskim nebūs svešs. Arī «iesildīšanās» laika viņam nebūs, jo šķiet, ka jautājums par to, vai pērn pieņemtajam būvniecības likumam spēkā stāšanās no 1. februāra nav jāpārbīda uz vēlāku laiku, piemēram, 1. maiju vai varbūt pat 1. septembri, būs Vjačeslava Dombrovska jau kā ekonomikas ministra pirmais svarīgais lēmums. Galu galā šis būvniecības likums tika sagatavots tad, kad atbildīgo Saeimas komisiju vadīja Vjačeslavs Dombrovskis. Viņam būs jāpārņem no līdzšinējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta šī likuma darbināšanai nepieciešamo MK noteikumu projekti ne tikai apstiprināšanā, bet, iespējams, pat slīpēšanā, kuri ir «tā kā aizķērušies», un to kavējuši nevis kādi starppresoru strīdi, bet gan nozares speciālistu, maigi izsakoties, atšķirīgā nostāja, piemēram, tās pašas sertifikācijas dēļ. V. Dombrovskim šajā strīdā būs jāizvēlas, kurā pusē nostāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts ierosina dienesta pārbaudi par valdības lēmumu neievērošanu

Vēsma Lēvalde, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijā (EM) līdz šā gada 1.aprīlim jāveic dienesta pārbaude par komersantiem piešķirtajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām kopš 2012.gada 28.augusta, kad valdība nolēma apturēt jaunu tiesību piešķiršanu vismaz līdz 2016.gadam.

Šādu rīkojumu devis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

2012.gada augustā valdība nolēma pārtraukt jaunu kvotu izsniegšanu, savukārt termiņu pagarināšanā - ieviest stingrākas prasības. Ir izveidota darba grupa, lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes maksājumu pieaugumu. Tomēr ministrijas administratīvā vadība ir turpinājusi kvotu izsniegšanu arī pēc valdības lēmuma, uzņemoties jaunas saistības visiem elektroenerģijas patērētājiem. Šāda ministrijas administratīvās vadības rīcība ir pretrunā skaidri paustai valdības nostājai jaunas kvotas neizsniegt un daudz stingrāk uzraudzīt to īstenošanu, uzskata D.Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar elektrības cenu kāpumu mājsaimniecībām jārēķinās nākamgad

Dienas Bizness, 17.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā mājsaimniecībām ir jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu. Šobrīd esošais tarifs nesedz ražošanas izmaksas, atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Sarunā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes ministrs norādīja, ka cenas varētu pieaugt, ja elektrības ražotājs Latvenergo ieviesīs jaunu tarifu, vai arī brīvā elektroenerģijas tirgus ietekmē. D. Pavļuts uzsvēra, ka par savu galveno uzdevumu izvirzījis laicīgu gatavošanos šim brīdim un cenu kāpuma risku mazināšanos.

Ekonomikas ministrs norādīja, ka tikšot meklēti veidi, kā samazināt elektrības cenu pieauguma ietekmi uz sociāli maz aizsargātajiem un mazturīgajiem. Šādu cilvēku atbalstam varētu tikt veidots īpašs fonds.

Jūnija sākumā Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumus līdz 2014. gada 1. aprīlim izveidot Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu. No fonda elektroenerģijas ražotājiem tiktu kompensēta starpība starp elektroenerģijas obligātā iepirkuma pārdošanas cenu un tirgus cenu. EM rosina sākotnēji fondā ieguldīt 29 miljonus latu, taču sarunas par fonda finansējuma apmēru tiks turpinātas 2014.gada valsts budžeta diskusiju ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts: praktisku apsvērumu dēļ Latvijai labāk, ja reģionālais LNG terminālis atrastos tuvāk

Nozare.lv, 21.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties no praktiskiem apsvērumiem, jo tuvāk reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, jo labāk, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vaicāts, kura no konsultantu minētajām vietām - Igaunija vai Somija - Latvijai būtu piemērotāka.

Viņš skaidroja, ka mērķis ir pēc iespējas ātrāk panākt, ka ir alternatīvs gāzes apgādes avots. No šī viedokļa projekts, kura gaitā vēl jāizbūvē savienojums zem jūras, viņaprāt, noteikti ir mazāk pievilcīgs nekā projekts, kurā atliek tepat netālu uzbūvēt termināli. Kā ziņots, šāds savienojums BalticConnector starp Igauniju un Somiju būtu nepieciešams, ja terminālis tiktu būvēts Somijā.

«No tehniskā, laika viedokļa izvēle ir vienkārša. Mērķis ir atvērtais gāzes tirgus,» teica ministrs.

Viņš gan piebilda: ja par prioritāti izvirza realizācijas ātrumu un lētumu, Latvijas risinājums būtu pievilcīgāks. «Protams, raugoties uz starptautisku un reģionālu mērogu, ir arī citi apsvērumi. Mums ir mūsu viedoklis, bet negribu diskreditēt kopumā konsultantu padarīto darbu. Esmu ļoti pateicīgs Eiropas Komisijai (EK), ka šis pētījums ir bijis un radīta bāze, par ko varam diskutēt,» norādīja Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Bordāna piedāvātais darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna piedāvātais topošās valdības darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas, šorīt LTV «Rīta panorāmā» vērtēja apvienības «Attīstībai/Par» (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.

Pavļuts vērtēja, ka JKP potenciālajiem partneriem piedāvātā papildinātā valdības darbu programma noteikti esot solis uz priekšu, jo tajā ņemti vērā atsevišķi citu partiju ierosinājumi, tomēr tajā esot lietas, par kurām visas partijas vienoties nevarēšot.

Politiķis paziņoja, ka AP esot svarīgi, lai pirms valdības izveides būtu skaidra partiju vienošanās par to, ko un kā tā noteikti izdarīs. No šādas vienošanās viedokļa ļoti svarīgas būšot šodienas vairāku partiju sarunas.

Pavļuts uzsvēra, ka AP būšot ļoti svarīgi runāt par darbu plānu ietekmi uz valsts budžetu, jo pirms vēlēšanām izteikto solījumu ietekme uz budžetu sagaidāma ļoti liela un arī pašlaik «ar neapbruņotu aci» esot redzams, ka daļa solījumu pārsniedz budžeta iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Sagaidot simtgadi, vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī, sagaidot Latvijas simtgadi, vēl nebūs pilnībā noslēgusies valdības veidošana, tad valsts jubilejā jau vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķis norādīja, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko «Attīstībai/Par!» ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts: miljards Visaginas AES projektam atradīsies tikai, ja projekts būs izdevīgs; Latvija spiedienam nepakļausies

Gunta Kursiša, 19.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Runas par «brīvi pieejamo miljardu» Visaginas AES projektam ir jāaizmirst. Tāda nav, un tas «radīsies» tikai tad, ja projekts būs komerciāli izdevīgs un šādu finansējumu projekta īstenotāji spēs piesaistīt,» Latvijas Vēstneša portālā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka Latvija nepakļausies spiedienam parakstīt kādus saistošus dokumentus, kamēr no Lietuvas puses nebūs saņemtas atbildes uz neskaidriem jautājumiem par Visaginas AES.

«Miljards eiro, ko daudzos un dažādos veidos mīl piesaukt kā ieguldījumu Lietuvas ekonomikā, «ko taču varētu izmantot tepat Latvijā», patlaban nestāv valsts budžetā vai Latvenergo kasē un «negaida», kad liksim to lietā. Tā ir summa, kas būtu pieejama, turklāt ne no valsts budžeta līdzekļiem, tikai šim konkrētajam projektam, Latvenergo piesaistot finansējumu no starptautiskām eksportkredītu aģentūrām un finanšu institūcijām,» norāda ekonomikas ministrs.

Viņš pauž, ka nevar izslēgt iespēju, ka Latvenergo investīcijas Visaginas AES būvniecības laikā varētu samazināt Latvenergo peļņas dividendes valstij, bet, īstenojot komerciāli izdevīgu projektu, stacijas darbības laikā, kas būs 60 gadi, Latvenergo peļņa potenciāli var pieaugt un attiecīgi – arī izmaksātās dividendes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstādināt enerģijas izmaksu augšanu nav iespējams, taču, ierobežojot nesamērīgo atbalstu zaļajai enerģijai, var palēnināt cenu celšanos, intervijā žurnālam Playboy atzinis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Pieņemu, ka tas neizklausīsies pievilcīgi, bet varu apsolīt, ka, pateicoties manai darbībai, enerģijas izmaksas Latvijas iedzīvotājiem augs lēnāk. Tās augs, bet ne tik ātri,» atzīst ministrs.

Zaļā enerģija ir ļoti laba lieta – gan biodegviela, gan elektrība. Un it sevišķi laba tā ir tādai valstij kā Latvija, kurai nav savu fosilo resursu. Tomēr ir kaut kāds izmaksu līmenis patērētājam, pie kura tā zaudē jēgu. Latvijā no tā milzīgu virspeļņu gūst ļoti šaurs cilvēku loks, savukārt visi pārējie par to maksā. Turklāt maksā vairāk, nekā tas būtu tad, ja atbalsta sistēma būtu citāda. Pret šo atbalsta sistēmu es arī karoju, un jebkurš, kurš saka, ka es karoju pret zaļo enerģiju, vai nu neko nav sapratis, vai nodarbojas ar demagoģiju, skaidro Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā Latviju uzmetuši gan lietuvieši, gan igauņi

Dienas Bizness, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas jomā jaušamas politiskās domstarpības, un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā neviennozīmīgas darbības esot gan no Lietuvas, gan Igaunijas puses, taču vēl ceturtie – somi – līdz šim esot bijuši «liels nezināmais» - laikraksta Diena veidotā diskusijā savu viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi pauda esošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Igauņu dubultspēle ir acīmredzama,» izteicās Artis Kampars, norādot, ka savulaik Igaunijas puse nobloķēja Baltijas valstu vienošanos par termināli. «Bija tās nepatīkamās sarunas Briselē, tie nebija lietuvieši, kas pateica galīgo nē un nobloķēja memorandu,» norāda D. Pavļuts.

Latvijas pārstāvji šajā jautājumā nav pietiekoši gan EK, gan Eiropas redzamāko politiķu līmenī uzstājušies un skaidrojuši savus argumentus, uzskata A. Kampars.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstīm, nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija piesaistīja konsultantus, kas sākotnēji atzina - ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Pirms tam tika atzīts, ka piemērotākā vieta ir Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Līdz 2030. gadam Latvijai pietrūks 120 tūkstoši darbinieku

Jānis Rancāns, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālistu izstrādātas ilgtermiņa darba tirgus prognozes rāda, ka līdz 2030. gadam darba tirgū papildu varētu būt nepieciešami līdz pat 120 tūkstošiem darbinieku, sacījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Attīstoties ekonomikai un mainoties tās struktūrai, darbaspēka pieejamības jautājumi Latvijā turpmākajos gados aktualizēsies arvien vairāk, norāda Ekonomikas ministrija. Latvijai tāpēc ir jābūt gatavai piedāvāt konkrētu atbalsta pasākumu kopumu tiem iedzīvotājiem, kas iepriekšējos gados dažādu iemeslu dēļ ir emigrējuši no valsts, bet būtu gatavi atgriezties, lai dzīvotu un strādātu Latvijā.

«Neaicinot atgriezties un nepiedāvājot atbalstu emigrējušajiem iedzīvotājiem, nākotnē neizbēgami saskarsimies ar nepieciešamību daudz vairāk un lielākos apjomos runāt par imigrāciju,» uzsvēra ekonomikas ministrs.

D. Pavļuts norādīja, ka daudz iespēju, kā nākotnē nodrošināt ekonomikas attīstībai nepieciešamo darbaspēku, Latvijai nav. Tāpēc imigrācijas vietā ministrs labprātāk redzētu reemigrācijas kustību. D. Pavļuts uzsvēra, ka, lai no plāniem, mērķiem un iecerēm nonāktu pie rezultāta, būs nepieciešams ne vien valdības darbs, bet arī ikviena Latvijas iedzīvotāja palīdzība, jo cilvēki visbiežāk ieklausās nevis politiķos, bet gan savos līdzcilvēkos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no straujāk augošajām patēriņa kredītu jomām Latvijā ir t.s. ātrie kredīti. Tos ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību izsniedz patērētājiem īstermiņa finanšu grūtību risināšanai. Diemžēl fakti liecina, ka ātro kredītu nozare piedzīvo vāji regulētu, bet strauju izplešanos, kas rada nopietnus riskus Latvijas kredītņēmējiem par salīdzinoši nelieliem aizņēmumiem nonākt ilgtermiņa parādu slazdā.

To šorīt izplatītā paziņojumā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ministrs atsaucas uz datiem - 22% jeb gandrīz pusmiljons Latvijas iedzīvotāju (biznesa portāla nozare.lv pētījuma dati) ir izmantojuši ātros kredītus, un 48% no viņiem ir problēmas ar kredītu laicīgu atmaksu (gudriem.lv pētījuma dati).

Lai nodrošinātu stingrāku ātro kredītu jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību, D. Pavļuts ir izveidojis darba grupu, kuras uzdevums būs sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iesniegšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Tāpat ekonomikas ministrs atbalsta Saeimas jau sagatavotos grozījumus Civillikumā, kas paredz noteikt maksimālo līgumsoda apmēru, lai izvairītos no gadījumiem, kad parādniekam ir jāmaksā nesamērīga summa, ko veido gan līgumsods, gan nokavējuma procenti, gan zaudējuma atlīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Viesstrādnieki – ievest vai vēl pagaidīt

Dienas Bizness, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir mērāms ar divciparu skaitli, uzņēmēji jau izjūt darbaspēka trūkumu. Iemesli tam ir dažādi – gan augsti kvalificētu iedzīvotāju aizbraukšana no valsts, gan bez darba esošo cilvēku prasmju nepiemērotība darba tirgus pieprasījumam, gan ilgstošu bezdarbnieku nevēlēšanās nomainīt valsts vai pašvaldību maksātos pabalstus pret samaksu par darbu. Dienas Biznesa kluba biedru diskusijā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts izklāstīja daļu no viņa plānotajiem risinājumiem – aizbraukušo tautiešu reemigrācijas plānu, ieceres valsts investīcijas koncentrēt punktos, kur ir vislielākais attīstības potenciāls, un atbalstu to cilvēku apmācībām, kuri ar esošo izglītību vai prasmēm darbu atrast nespēj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķīnas uzņēmējdarbības forumā Rīgā pulcēsies 400 pasaules biznesa līderi

Gunta Kursiša, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Ķīnas uzņēmējdarbības forums, kas tiek organizēts katru gadu citā pasaules valstī, notiks Rīgā, un paredzēts, ka tas pulcēs ap 400 pasaules biznesa līderu - Ķīnas uzņēmējus un viņu ārvalstu sadarbības partnerus, tostarp aptuveni simts Latvijas lielāko uzņēmumu vadītājus.

Forums šogad norisināsies laika posmā no 25. līdz 26. novembrim.

«Ķīnas uzņēmējdarbības forums ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem starptautiskajiem biznesa forumiem, kas Latvijā ticis organizēts. Uz forumu ieradīsies biznesa līderi no vairāk nekā 35 valstīm,» stāsta ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš norāda, ka Rīgas izvēle foruma norises vietai «nav pārsteigums». «Latvijas unikālā pieredze, ekonomikas attīstība un arī būtiskās priekšrocības dažādu biznesa tīklu attīstībai, mūs padara par izcilu vietu, kur ne tikai satikties dažādiem uzņēmējiem, bet arī veikt investīcijas,» ir pārliecināts ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru