Augstākā tiesa (AT) ir apmierināja bijušā AS Parex banka akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina lūgumu par atsevišķu AS Reverta nekustamo īpašumu un arī kapitāldaļu apķīlāšanu.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, ar lēmumu tika apmierināts Kargina pieteikums par prasības nodrošināšanu civillietā.

Tiesa nolēma ierakstīt par labu Karginam ķīlas tiesības uz dažiem Reverta piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī ierakstīt Kargina labā aizlieguma atzīmi Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā uz konkrētām Reverta piederošajām kapitāla daļām. Tiesa arī noteica, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 5 miljonu eiro apmēram.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Reverta, iepazīstoties ar tiesas lēmumu par prasības nodrošinājumu, Reverta esot guvusi pārliecību par tā nepamatotību, tāpēc AT spriedumu Kargina prasības lietā Reverta ir pārsūdzējusi un ir ierosināta kasācijas tiesvedība. "Būtiski, ka tiesa atzinuma sniegšanai ir pieaicinājusi Eiropas Komisiju, norāda Reverta.

Augstākā tiesa (AT) apmierinājusi bijušā AS Parex banka akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina prasību pret AS Reverta un viņam par labu piedzinusi vairāk nekā 15 miljonus eiro.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, tiesa 13.jūnijā apmierināja Kargina prasību pret Revertu par termiņa noguldījuma piedziņu. Līdz ar to AT nolēma piedzīt Karginam par labu termiņa noguldījuma pamatsummu 15 000 000 eiro, valsts nodevu 10 687 eiro un izdevumus par advokāta palīdzību 18 150 eiro.

AT nolēma izbeigt tiesvedību prasībā pret Revertu par līguma un papildu vienošanās pie līguma izbeigšanu.

«Par šādu spriedumu pašlaik varam izteikt tikai savu izbrīnu, jo ir pasludināts tikai saīsinātais spriedums, kura teksts mums vēl nav pieejams. Gaidām to ar lielu interesi, jo šajā lietā esošie divi tiesneši bija tās tiesas sastāvā, kas analogā lietā Ņinas Kondratjevas prasību noraidīja,» tā aģentūrai LETA spriedumu komentēja Revertas pārstāvis Agris Bitāns.

AS Reverta šā gada pirmajā pusgadā atguvusi 38,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 20,6 miljoniem eiro pērn, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Kopumā kopš 2010.gada 1.augusta Reverta no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas ir atguvusi 704,3 miljonus eiro jeb vairāk nekā 63% no visiem tās portfelī atstātajiem problemātiskajiem aktīviem.

«Vidēji tirgū nekustamo īpašumu vērtība, salīdzinot ar 2007./2008 gadu, ir samazinājusies par aptuveni 50%. Savukārt Revertas kredītu nodrošinājumu portfelī esošie nekustamie īpašumi nereti ir zaudējuši pat līdz 90% no to sākotnējās tirgus vērtības. Līdz ar to var droši apgalvot, ka jau šobrīd atgūtie 63 procenti ir vērtējami kā ļoti labs rezultāts,» norāda Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Likvidējamā akciju sabiedrība «Reverta» ir veikusi pēdējo procentu maksājumu 1,9 miljonu eiro apmērā, informē «Revertas» Komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa.

Tostarp 540 tūkstoši eiro samaksāti Valsts kasei, savukārt 1,4 miljoni eiro ir pārskaitīti jaunizveidotajai VAS «Privatizācijas aģentūra» meitas kompānijai SIA «REAP» (REAP), kas atbilstoši Ministru kabineta lēmumam ir atlikušo prasījuma tiesību un neizstrādāto «Revertas» aktīvu pārvaldītāja.

«Atbilstoši plānotajam, 2017. gada nogalē esam sekmīgi pabeiguši «Reverta» atlikušo prasījuma tiesību un aktīvu nodošanu REAP, līdz ar to «Revertas» faktiskā darbība ir beigusies», norāda «Revertas» likvidatore Ruta Amtmane.

«Šobrīd noris darbs pie vietējo un ārvalstu filiāļu likvidācijas pabeigšanas, turpinās vairāki nozīmīgi tiesvedību procesi, kā arī joprojām saņemam iebildumus no kreditoriem, kuru prasījumus kā nepamatotus «Reverta» jau ir noraidījusi», skaidro R. Amtmane.

Akciju sabiedrība Reverta šā gada pirmajos sešos mēnešos no problemātiskajiem kredītiem ir atguvusi 20,6 miljonus eiro, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Valsts kasei šā gada pirmajos sešos mēnešos ir atmaksāti 9,7 miljoni eiro un vēl 12,8 miljonu eiro lielu maksājumu Reverta veica pēc pārskata perioda beigām.

«Kopš 2010. gada 1. augusta, kad Reverta uzsāka Parex bankā ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanu, šis pārskata periods ir bijis smagākais un sarežģītākais gan kredītu izstrādes, gan atgūšanas jomā. Krīze Krievijā un Ukrainā, nestabilais ģeopolitiskais stāvoklis, kā arī ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē ir ievērojami samazinājusi aktīvu vērtību un apgrūtinājusi to atgūšanas iespējas. Tomēr neatlaidīgi turpinām cīnīties par katru centu, lai pēc iespējas mazinātu valsts zaudējumus. Gūtie rezultāti liecina, ka spējam risināt arī šķietami bezcerīgas situācijas,» norāda Revertas valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

AS Reverta šā gada maijā ir veikusi kārtējo maksājumu Valsts kasei 20,1 miljonu eiro apmērā, informē AS Reverta.

Tādējādi šogad Valsts kase no Revertas ir saņēmusi jau 24,6 miljonus eiro jeb par 15 miljoniem eiro vairāk nekā analogā laika periodā pērn. Kā jau iepriekš ziņots, 4,5 miljonu eiro maksājumu Reverta veica 2016. gada februārī.

Kopumā Latvijas valsts no Revertas dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi vairāk nekā 635 miljonus eiro, no tiem 391,2 miljoni eiro ir novirzīti kā tiešie maksājumi Valsts kasei.

Papildus Reverta ir veikusi arī ierobežoto noguldījumu, procentu par subordinēto kapitālu un citu apjomīgu maksājumu savlaicīgu izpildi. Ņemot vērā tādus būtiskus apstākļus kā ekonomiskās situācijas maiņu, nestabilo ģeopolitisko stāvokli, kā arī no Parex bankas iepriekšējiem akcionāriem saņemto aktīvu zemo kvalitāti, Revertas speciālisti piecu darbības gadu laikā ir sasnieguši maksimāli iespējamo rezultātu.

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

AS Reverta iesniegusi kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas lēmumu, ar kuru 2016. gada 14. jūnijā tika apmierināta bijušā AS Parex banka akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina prasība pret Revertu, viņam par labu piespriežot vairāk nekā 15 miljonus eiro, informē AS Reverta pārstāvji.

Saistībā ar šo spriedumu Reverta ir vērsusies Eiropas Komisijā.

Pēc iepazīšanās ar Augstākās tiesas pilno spriedumu Revertas pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns norāda: «Izlasot spriedumu, ir jāsecina, ka tiesa ne tikai nav vērtējusi lielāko daļu Revertas sniegto argumentu, bet nav tos pat pieminējusi savā spriedumā. Piemēram, tiesa nav ņēmusi vērā Komercdarbības atbalsta kontroles likuma noteikumus attiecībā uz pakārtoto saistību izpildes aizliegumu, kā arī Satversmes tiesas spriedumu, kurā nepārprotami pateikts, ka R.Kargina pieprasītā summa 15 miljonu eiro apmērā ir pakārtotās saistības, līdz ar to tās ir kārtojamas tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.»

AS Reverta 2016. gada augustā ir veikusi kārtējo procentu maksājumu Valsts kasei 4 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

Tādējādi šogad Valsts kasei ir atmaksāti jau 34,2 miljoni eiro jeb par 11,5 miljoniem eiro vairāk nekā analogā laika periodā pērn.

Valsts kasei atmaksājamo summu apmēru lielā mērā ietekmē lielo darījumu realizācijas termiņi, un šā gada pirmais pusgads Revertai ir bijis iezīmīgs tieši ar ievērojama mēroga darījumu pabeigšanu Latvijā, Krievijā, Lietuvā un Igaunijā, tā attiecīgi palielinot Revertas atgūto naudas līdzekļu apjomu. Tāpat pirmajā pusgadā pieauguši arī ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem, kopumā veidojot 12,9 miljonus eiro un par 7,2 miljoniem eiro pārsniedzot iepriekšējā gada rādītāju. Šāda rezultāta pamatā ir viena no Revertas lielākā projekta – airBaltic centrālās biroja ēkas rekonstrukcijas, iznomāšanas un pārdošanas darījuma īstenošana par kopējo summu 6,2 miljonu eiro apmērā. Nekustamā īpašuma pārdošanas apjomus labvēlīgi ietekmēja arī regulāri veiktā objektu cenu pārskatīšanas politika.

AS Reverta februārī ir veikusi kārtējo maksājumu Valsts kasei 4,5 miljonu eiro apmērā, informē AS Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa.

Maksājumu veido procentu aprēķins par savulaik Parex bankas glābšanā ieguldītajiem valsts līdzekļiem.

Kopš 2010. gada 1. augusta Latvijas valsts no Revertas dažādu maksājumu veidā kopumā ir saņēmusi 610,8 miljonus eiro, tostarp 366,6 miljonus eiro kā tiešos maksājumus ir saņēmusi Valsts kase.

Kā jau Reverta vairakkārt ir norādījusi, Valsts kasei atmaksājamās summas apjoms lielā mērā ir atkarīgs no vairāku izstrādes procesā esošu lielu darījumu realizācijas termiņiem. Pieaugošās investoru piesardzības rezultātā atrast pircējus lielajiem nekustamā īpašuma objektiem ir kļuvis krietni sarežģītāk un laikietilpīgāk nekā agrāk, līdz ar to Revertas darbību turpina apgrūtināt nestabila un neprognozējama naudas plūsma. Neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju, pagājušā gada laikā Reverta Valsts kasei ir atmaksājusi 53 miljonus eiro.

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien par labu AS Reverta no Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka lēma solidāri piedzīt 4 284 792 eiro.

Tāpat tiesa lēma par labu Revertai no bijušajiem bankas akcionāriem piedzīt tiesāšanās izdevumus - 230 550 eiro apmērā.

Tomēr prasību AT apmierināja daļēji un noraidīja to daļā par 81 180 583 eiro piedziņu.

Pilnu nolēmumu tiesa sagatavos 27.oktobrī, un to varēs pārsūdzēt 30 dienu laikā.

Kargina un Krasovicka pārstāvis Uģis Grūbe žurnālistiem pēc sprieduma pauda, ka, pēc atbildētāju domām, prasība bija pilnīgi noraidāma.

Advokāts skaidroja, ka lietā ir jāspriež pēc pierādījumiem un Revertas apgalvojumi par nepamatotajiem līgumiem nav objektīvi. Savukārt par sprieduma pārsūdzēšanu atbildētāji lems pēc iepazīšanās ar sprieduma motīvu daļu.

Atbilstoši konsultanta atlases komisijas rekomendācijai akciju sabiedrība Reverta ir noslēgusi līgumu ar SIA KMPG Baltics par konsultāciju sniegšanu Revertas kredītportfeļu un nekustamā īpašuma portfeļu pārdošanas procesā, teikts paziņojumā medijiem.

Darbs pie Revertas portfeļu pārdošanas iespēju izvērtēšanas un pārdošanas procesa organizēšanas tiks uzsākts nekavējoties.

Atlases procesā tika izskatīti četru pretendentu iesniegtie piedāvājumi, un pēc rūpīgas izvērtēšanas par saimnieciski izdevīgāko komisija atzina KPMG Baltics piedāvājumu. Komisijā darbojās Valsts kases, Revertas un SIA Hiponia pārstāvji VAS Privatizācijas aģentūra valdes priekšsēdētāja Vladimira Loginova vadībā. Konsultanta atlases komisija tika izveidota atbilstoši Ministru kabineta lēmumam atlasīt konsultantu Revertas un Hiponia kredītportfeļu un nekustamā īpašuma portfeļu pārdošanas procesa organizēšanai.

Vērtīgākos un vieglāk pārdodamos aktīvus Reverta patlaban jau ir realizējusi, par tiem nauda ir saņemta un samaksāta valsts budžetā, tādēļ šobrīd notiek cīņa par katru centu

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Kā Revertai veicies līdz šim?

Vispirms jāatgādina, ka Reverta nav radījusi to problemātisko aktīvu kopumu, pie kura pašlaik notiek darbs. Šos aktīvus Reverta pārņēma tādā stāvoklī un sastāvā, kādus tos savulaik radīja bijušie Parex bankas akcionāri, tāpat Reverta pati nerada zaudējumus – tie radušies vēsturiski un tos ir radījuši bijušie akcionāri. Revertas uzdevums ir veikt darbības, lai šos zaudējumus pēc iespējas mazinātu.

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Ceturtdien AS Reverta atmaksājusi Valsts kasei vēl 8,5 miljonus eiro papildus augustā veiktajam maksājuma 4,1 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šā gada laikā Reverta Valsts kasei ir pārskaitījusi 42,7 miljonus eiro, kas divkārt pārsniedz pagājušā gada rādītāju.

Šogad saņemam sava ilgstošā darba augļus, jo ir noslēgušies vairāki lieli, ļoti sarežģīti projekti Krievijā un Baltijas valstīs, kuru izstrāde mums prasīja sešus gadus smaga darba, uzsver Revertas valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Kopumā kopš 2010. gada 1. augusta Latvijas valsts no Revertas dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi vairāk nekā 653 miljonus eiro, no kuriem tiešie maksājumi Valsts kasei šobrīd veido 409,3 miljonus eiro. Papildus Reverta ir veikusi ierobežoto noguldījumu, procentu par subordinēto kapitālu un citu apjomīgu maksājumu savlaicīgu izpildi.

Bijušais AS Parex banka akcionārs Viktors Krasovickis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis AS "Reverta" maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, maksātnespējas procesa lietu 26.novembrī plkst.14 vērtēs tiesnesis Didzis Melbārdis.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA norādīja, ka Reverta līdz šim ir pildījusi un pilda visas savas līgumiskās un likumiskās saistības, tādēļ šāda pieteikuma iesniegšana ir absurda un nepamatota, un Revertas valde jau pašreiz veic visas nepieciešamās darbības, lai to pierādītu. Jāuzsver, ka saskaņā ar Krimināllikuma 214.pantu par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu draud kriminālatbildība, rezumēja Ozoliņa.

Šā gada deviņos mēnešos AS Reverta zaudējumi bija plānotajā līmenī un veidoja 32,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 31 miljonu eiro 2014.gada deviņos mēnešos, teikts Revertas paziņojumā medijiem. Savukārt Valsts kasei šogad atmaksāti 22,5 miljonus eiro, no kuriem 14,5 miljoni eiro novirzīti procentu maksājumiem par valsts sniegto atbalstu, bet astoņi miljoni eiro - aizdevuma pamatsummas atmaksai.

Zaudējumu pamatā, tāpat kā iepriekš, bija procentu izdevumi par emitētajām obligācijām (16,7 miljoni eiro) un izveidotie uzkrājumi saistībā ar aktīvu vērtības samazinājumu.

Reverta informē, ka šogad lielākais izaicinājums tai ir nelabvēlīgie tirgus apstākļi, kurus radījusi jaunā ģeopolitiskā situācija. Kredītu izstrādes, atgūšanas un realizācijas jomā šis ir bijis sarežģītākais un smagākais darbības periods kopš 2010.gada augusta, kad tika sākta AS Parex banka problemātisko kredītu atgūšana Latvijas valsts interesēs.

Revertas valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava norāda, ka šogad Revertas darbības rezultāti, tostarp Valsts kasei atmaksājamās summas apjoms, lielā mērā bija atkarīgi no vairāku izstrādes procesā esošu lielu darījumu realizācijas termiņiem. Pieaugošās investoru piesardzības dēļ lielajiem objektiem pircējus atrast ir krietni sarežģītāk, turklāt darījumu izvērtēšanas process ir skrupulozāks un laikietilpīgāks nekā agrāk.

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

2018. gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus - kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā.

Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem.

No šā gada 1. jūnija darba attiecības ar AS Reverta pārtrauks tās valdes loceklis, vecākais viceprezidents Edgars Miļūns, kurš ir nolēmis turpināt profesionālās karjeras izaugsmi citā uzņēmumā, liecina uzņēmuma paziņojums.

Edgars Miļūns sešos darbības gados Revertā strādājis augsta līmeņa vadītāja un eksperta nekustamo īpašumu attīstīšanas, pārvaldīšanas un pārdošanas amatā, strādājot ar sarežģītiem augstas vērtības projektiem. Viens no nesen veiksmīgi īstenotajiem Edgara Miļūna vadītajiem projektiem ir airBaltic centrālās biroja ēkas rekonstrukcijas, iznomāšanas un pārdošanas darījums, kura kopējā summa sasniedza 6,19 miljonus eiro.

Nolūkā samazināt administratīvos izdevumus, kā arī ņemot vērā plānoto Revertas darbības izbeigšanu līdz nākamā gada beigām, Revertas padome ir atbalstījusi uzņēmuma valdes priekšlikumu turpināt tālāko darbu divu valdes locekļu sastāvā. Tāpat kā iepriekš, darbu Revertas valdē turpinās valdes priekšsēdētāja, prezidente Solvita Deglava un valdes locekle, vecākā viceprezidente Ruta Amtmane.

Elektronisko maksājumu pasaule ir ļoti cieši saistīta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām. Un tās attīstās daudz straujāk, nekā tām var tikt līdzi regulējošā likumdošana.

Pašlaik maksājumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) regulē 2007. gadā pieņemtā Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva, bet 2018. gada sākumā visiem ES valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsāk dzīvot pēc jaunas kārtības un noteikumiem, ko noteiks Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).

Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.