Makroekonomika

Pensionāri cer uz ekonomikas uzplaukumu, kas varētu uzlabot viņu materiālo stāvokli

LETA, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Pensionāru materiālā stāvokļa radikāla uzlabošanās ir atkarīga vienīgi no diviem rādītājiem - no Latvijas ekonomikas uzplaukuma un no nomaksāto nodokļu, tostarp sociālo apdrošinājumu maksājumu, summas palielināšanās, norāda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.

«Šodien tas, ka no Latvijas ir aizbraukuši apmēram 300 000 darbspējīgu cilvēku, nozīmē, ka pensionāri saņem par ceturtdaļu vai pat par trešdaļu mazāku pensiju, nekā viņi varētu saņemt. Ja nebūs ekonomikas uzrāviena, atliek cerēt, ka cilvēki godīgāk maksās nodokļus, par ko arī patlaban notiek cīņa. Faktiski, citu variantu nav. Šobrīd 38% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas vai no vēl mazākām summām,» uzsvēra Siliņš.

Federācijai patlaban pirmajā vietā ir izvirzījies jautājums par senioru veselības aprūpi, norāda Siliņš. Pēc viņa teiktā, veiktie pētījumi un aptaujas liecina, ka praktiski ceturtā daļa pensionāru ir spiesti atteikties no rūpēm par savu veselību pārsvarā tieši naudas trūkuma dēļ.

Paralēli tam LPF risina arī vairākus citus jautājumus. Vecākās paaudzes vidū pieaug nabadzības risks. Pensionāru federācija ir pieņēmusi lēmumu, ka visefektīvākais ceļš nabadzības mazināšanai būtu palielināt piemaksas par darba stāžu līdz 1996.gadam, kas patlaban ir tikai viens eiro par nostrādāto gadu. Tieši tiem cilvēkiem, kas ir pensionējušies līdz 1996.gadam, ir vismazākās pensijas. «Šo pensionāru vidū ir daudz vieninieku, kuriem tāpēc vien ir smagākas finansiālās problēmas. Līdz ar vecumu nāk klāt veselības problēmas, pieaug izdevumi par veselības aprūpi un zālēm,» skaidroja Siliņš.

Protams, pensionāri cīnās arī par to, lai panāktu lielāku pensiju indeksāciju, akcentēja LPF vadītājs, piebilstot, ka indeksācija gan nav tas mehānisms, kas ļautu noturēt pienācīgu dzīves līmeni.

Siliņš domā, ka tuvākajā laikā ieviest valsts finansētu pensionāru veselības aprūpi ir reāli. Valsts finansētais veselības apjoms varētu būt tāds, kāds patlaban ir lielajos uzņēmumos, kur darbiniekiem ir nopirktas veselības apdrošināšanas polises, kas garantē veselības aprūpi zināmā līmenī, kā to nodrošina, piemēram, Latvijas Dzelzceļš, viņš norādīja. «Es domāju, ka šādā pieejā ir meklējams risinājums attiecībā uz pensionāriem. Protams, nebūs tā, ka polise apmaksās visas medicīniskās manipulācijas. Tas diez vai ir iespējams,» uzsvēra Siliņš.

«Kas attiecas uz ierosinājumu pārdalīt to, kas uzkrāts sociālajā budžetā, tad jāatzīmē, ka šis uzkrājums nav tik liels, lai ar to varētu risināt vēl kādus citus jautājumus,» uzsver Siliņš. Esošā sociālā fonda ietvaros, pēc viņa domām, būtu jārisina citi jautājumi - pensiju indeksācijas palielināšana cilvēkiem ar lielu darba stāžu, tiem, kas strādājuši kaitīgos darba apstākļos, bet kuru darba stāžs daudzos gadījumos ir mazāks par 30 gadiem.

Tāpat valsts nav pasargāta no dažādiem satricinājumiem, no ekonomiskajām krīzēm, kas uz mazām valstīm iedarbojas daudz spēcīgāk nekā uz lielajām, piebilda Siliņš. «Kaut kāds uzkrājums sociālajā budžetā ir nepieciešams. Es piekrītu, ka uzkrājumu pensiju fondā varētu izmantot, bet ne jau citu sociālo problēmu risināšanai,» pauda LPF priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensionāri ir satraukti par gaidāmo pensiju indeksāciju, pavēstīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Paredzēts, ka 1.oktobrī visām valsts pensijām - vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām - tiks piemērots indekss 1,064. Tas nozīmē, ka šogad pilnībā indeksējamās pensijas pieaugs vidēji par 6,4%.

Labklājības ministrija (LM) iepriekš skaidroja, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas, kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, pozitīva reālā pieauguma procentiem.

LM skaidroja, ka šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tādēļ tas nav ietverts indeksa aprēķinā, un šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.jūlijam. Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss - faktiskais patēriņa cenu indekss.

Komentāri

Pievienot komentāru