Auto

Pieaudzis lietoto, pirmo reizi reģistrēto automobiļu vidējais vecums

Žanete Hāka, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

2015. gadā Latvijā pirmo reizi ir reģistrēti 48853 lietoti auto, kas ir par 2% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Auto asociācijas dati.

Vēl vairāk – gada II pusē ir novērojams stabils samazinājums par 5% vidēji. «Ir skaidrs, ka kaut kas notiek, tam ir kaut kādi iemesli un tie visticamāk ir vairāki. Pirmkārt, ņemot vērā, ka ir samazinājies 5-7 gadu segments, bet nav būtiski pieauguši blakus segmenti varam secināt, ka vismaz daļa šīs auditorijas, ir atradusi iespējas un iegādājusies jaunu automobili. Tas ir ļoti ticami, sevišķi ņemot vērā ļoti atraktīvus un pastāvīgus piedāvājumus jaunu automobiļi tirgū. Otrkārt, no Latvijas turpina aizbraukt iedzīvotāji un tas noteikti atstāj iespaidu arī uz auto patēriņu. Treškārt, VID sadarbībā ar CSDD un Auto Asociāciju ir veikusi ievērojamu darbu krāpniecisku darījumu identificēšanā un izskaušanā lietotu automobiļu tirdzniecībā Latvijā. Darbs ir tikai pašā sākumā, ir lietas, kas ir jau izdarītas un ir vairākas labas iestrādes, kas tiks virzītas 2016. gadā. Ar to visu gribu teikt, ka noteikti ir sācis samazināties arī krāpniecisko darījumu apjoms. Ceturtkārt, es ticu, ka mūsu patērētājs ir kļuvis gudrāks un daudz mazāk uzraujas uz nezināmas izcelsmes un zemas kvalitātes auto,» komentē Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Tomēr daudz svarīgāks faktors par reģistrāciju apjomu ir automobiļu vecums.

«Diemžēl jau kārtējo gadu ir jākonstatē, ka Latvijā pirmo reizi ievesto auto vidējais vecums nemazinās. Šai ziņā arī pagājušajā gadā situācija ir pasliktinājusies, jo ir pieaudzis īpatsvars vecuma segmentam virs 11 gadiem. Šīs vecuma segmenta pieaugums palielinājies gan pamatā uz 8-10 gadu vecu transportlīdzekļu reģistrāciju skaita samazinājumu, kas skaidrojams ar tautā iemīļotu automobiļu vecuma pieaugumu un to automātisku pāriešanu citā vecuma segmentā. Rezultāts - ir pieaudzis pirmo reizi reģistrēto automobiļu vidējais vecums,» skaidro Pēteris Rubulis, Auto Asociācijas projektu vadītājs.

«Visa rezultātā mūsu autoparks tehnoloģiski neglābjami atpaliek ar no tā izrietošām sekām satiksmes drošībai un videi.

veidotājiem vienmēr ir bijis ļoti ērts attaisnojums un pat aizsegs mūsu autoparka problēmām. Tai pašā laikā nekas nav ticis darīts, lai veidotu politiku, kas būtu orientēta uz atbildīgu automobiļa izvēli, piemēram nodokļu atlaides zemu izmešu automobiļu iegādei,» saka eksperts.

Dīzeļdzinēja auto joprojām daudziem šķiet izdevīgs darījums, lai arī vairākumā gadījumos tam nav nekāda sakara ar faktiskajiem nobraukumiem, dīzeļmotoru augstajām apkopju un remontu prasībām un no tā izrietošajām dzīves cikla izmaksām. 2015. gadā auto ar dīzeļdzinējiem ir turpinājuši savu uzvaras gājienu sasniedzot 81% tirgus daļu no visiem pirmo reizi reģistrētajiem lietotajiem automobiļiem. Nedaudz ir samazinājies jau tā niecīgais ar sašķidrinātās gāzes iekārtām aprīkoto automobiļu imports. Procentuāli maznozīmīga, bet pozitīva tendence 2015. gadā ir 100% elektrisku un CO2 neemitējošu lietotu transportlīdzekļu importa turpināšanās - reģistrēti 14 transportlīdzekļi.

Pērn reģistrēti arī 123 transportlīdzekļi, kas ir vecāki par 30 gadiem un var pretendēt uz statusu Vēsturisks Spēkrats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad arvien vairāk savu popularitāti lietotu automobiļu tirgū nostiprina dīzeļi, informē Auto asociācija.

Vairāk nekā 85% no ievestajiem vieglajiem pasažieru automobiļiem (M1) ir ar dīzeļdzinēju aprīkoti, kas ir par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Arī ievestā automobiļa vecums palielinājies līdz 11 gadiem, kas ir par ceturtdaļu gada lielāks, un nemainīgi – Vācija ir pārliecinoša vairākuma automobiļu iepriekšējā reģistrācijas valsts. Gandrīz puse ievesto automobiļu nāk no Vācijas.

2018. gada pirmajā pusē par 6% ir samazinājies lietotu pasažieru automobiļu imports, un līdz 30. jūnijam tika ievesti nedaudz vairāk par 23 000 lietotu vieglo pasažieru automobiļu, kas ir par 1500 vienībām mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā laika posmā. Kur palika šie 1500 automobiļu pircēji? 400 nopirka jaunus automobiļus, bet atlikušie 1100+ izvēlējās automobili nemainīt, jo, iespējams, cena automobilim ar nodokļiem nelikās vairs tik pievilcīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot lietotu auto tirgus datus par šā gada septiņiem mēnešiem, var secināt, ka 2020. gads ieies vēsturē ne tikai ar strauju kritumu, bet arī ātru atlabšanu. Jūlijā automašīnu reģistrācija ir atgriezusies pērnā gada līmenī.

Portāla "autoDNA" analītiķi apkopojuši datus par vairāk nekā 40 000 lietotu auto sludinājumiem laika posmā no šā gada 1. marta līdz 31. jūlijam. Lietotu auto tirgus šajā laika periodā piedzīvojis rekordlielu kritumu īsā laika periodā un teju tikpat operatīvu atlabšanu.

Straujākais vieglo automašīnu reģistrācijas kritums piedzīvots aprīlī (-60%) un maijā (-46%). Ja 2019. gadā šajos mēnešos tika reģistrētas attiecīgi 8 958 un 9 040 vieglās automašīnas, tad šogad šajā pašā laika periodā reģistrēto auto skaits saruka līdz 4 140 aprīlī un 5 389 maijā.

Salīdzinot ar pērno gadu, jūnijā kritums bija vērojams vairs tikai -12% apmērā. Savukārt jūlijs statistiski ir iezīmējis lietotu auto tirgus atlabšanu, un CSDD reģistrēto automobiļu skaits ir teju identisks tam, kāds tika piedzīvots 2019. gadā, kad tika reģistrēts par 48 automašīnām vairāk nekā šā gada jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi uz jebkuru vietu Latvijā, un rezultātā 15% no pārdotajām automašīnām tikušas nopirktas attālināti.

"Piegādes veicām uz Daugavpili, Vecpiebalgu, Eleju, Lilasti, Dobeli un citur. Plānojam to attīstīt arī pēc Covid-19 krīzes," biznesa portālam db.lv atklāj Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Atklāj tiešsaistes autosalonu, un top auto internetveikals 

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties...

Arī AS "Longo Group" pārdoto automašīnu apjoms Baltijas valstīs ir krities, sasniedzot tikai 50 līdz 55% no šogad februārī pārdotā apjoma. "Analizējot CSDD pārdoto automašīnu datus, redzam, ka "Longo.lv" ir salīdzinoši labākā situācijā pār pārējiem – kritums ir, bet ne tik dramatisks kā tirgum kopumā," saka E. Cērps.

Viņa skatījumā tam ir vairāki izskaidrojami. Pirmkārt, uzņēmums spējis pieņemt operatīvus un uz datiem balstītus lēmumus, paļaujoties uz pārredzamu atskaišu sistēmu, kurā pērn investējis. E. Cērps uzskata, ka šī brīža apstākļos tā ir spēcīga konkurētspējas priekšrocība auto tirdzniecības segmentā. Otrkārt, AS "Longo Group" vieni no pirmajiem Baltijā sāka piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi. Treškārt, jau no dibināšanas pirmsākumiem uzņēmums sevi definē kā digitāli attīstītu kompāniju. E. Cērps spriež, ka tā ir neatņemama priekšrocība uzņēmuma reputācijas veidošanā mūsdienu digitālajā pasaulē.

"Esošā situācija valstī ietekmē patērētāju uzvedību un pirktspēju – klienti izvērtē prioritātes, taču, neskatoties uz to, tomēr vēlas saglabāt mobilitāti, kā arī drošas pārvietošanās iespējas, ko sniedz personīgais auto," teic E. Cērps.

Viņš teic, ka, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, šogad Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Arī lietoto auto pirmās reģistrācijas aprīlī ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu – par 60%. E. Cērps norāda, ka pārdoto auto skaits aprīli ir ievērojami zemāks, jo daudzi darījumi tikai organizēti jau iepriekšējos mēnešos. Lietoto auto pirmo reģistrācijas samazinājumu ir izraisījis importa kritums, jo liela daļa Latvijā tirdzniecībā esošo lietoto auto tika importēti un esošajā situācijā tas ir apstājies, jo neviens nav gatavs uzņemties risku un iesaldēt kapitālu.

Domājot par nākotni, E. Cērps paredz, ka vissmagāk pandēmijas sekas būs jūtamas tieši jauno auto industrijā. "Tā smagi cietīs gan pieprasījuma krituma, gan potenciālo auto cenu pieauguma dēļ, ko ietekmēs katras saražotās vienības pašizmaksas palielinājums, jo tiks ražots mazāk auto, bet fiksētās izmaksas paliek un finanšu procenti tikai augs, un būs vērojams rezerves daļu cenu kāpums. Tā ir ķēdes reakcija, kas ietekmēs arī lietoto automašīnu tirgu. Jauno auto cenu kāpuma dēļ Rietumeiropā patērētāji ilgāk turpinās ekspluatēt savus līdzšinējos auto, nevis mainīs pret jauniem," viņš norāda.

Šī tendence jau tagad esot vērojama, piemēram, Nīderlandē, kur AS "Longo Group" meitas uzņēmums "Longo Netherlands B.V." ir valsts licencēts auto tirgotājs ar plašu loku iepirkšanas sadarbības partneru. Tur vērojama tendence, ka jauno auto tirdzniecība ir teju vai apstājusies un uzņēmumi ir masveidā pagarinājuši operatīvo auto līzinga termiņus savu darbinieku esošajām automašīnām. Šī iemesla dēļ lietoto auto piedāvājums ir samazinājies. E. Cērps spriež, ka šīs situācijas ietekmē būs jūtams vērienīgs lietotu auto piedāvājuma samazinājums, kas skars arī Baltiju un izraisīs lietoto auto klāsta samazinājumu ne tikai mums, bet arī gala patērētājam.

"Tas arī palielina riskus pircējiem un sabiedrībai kopumā, jo tad maziem spēlētājiem pelēkā zonā, lai neceltu cenas, nāksies riskēt aizvien vairāk gan izvairoties no jebkādas nodokļu nomaksas, gan iepērkot pāri palikušās mašīnas ar nopietniem defektiem," tā viņš. E. Cērps arī pieļauj, ka samazinātā piedāvājuma dēļ var kāpt kvalitatīvu automašīnu cenas.

Tiklīdz būs līdzsvars starp pieprasījumu Baltijas valstīs un AS "Longo Group" piedāvājumu, kompānija plāno atsākt importu no Rietumeiropas.

AS "Longo Group" ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmumam pašlaik ir filiāles Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kur noris automašīnu tirdzniecība, savukārt Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā tam ir filiāles, kas specializējas automašīnu iepirkumā, lai tās realizētu Baltijā.

2019. gada maijā "Longo" Rīgā atvēra Baltijā lielāko tirdzniecības laukumu ar 450 auto ietilpību.

Db.lv jau rakstīja, ka lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. "Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," iepriekš norādījis E. Cērps.

Gada laikā pārdod 2350 auto 

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis...

Aptuveni pusi apgrozījuma – gandrīz sešus miljonus eiro – pērn veidoja darbība Latvijā, pārdodot gandrīz teju 1000 automašīnas. Pērn uzņēmums nopietni palielināja pamatkapitālu – līdz pieciem miljoniem eiro. Tāpat pērn "Longo Group" investēja 250 tūkstošus eiro IT sistēmas izstrādē.

Līdz pandēmijai uzņēmuma plānos bija trīskāršot 2019. gada apgrozījumu un sasniegt 35 miljonu eiro atzīmi. Savukārt tālākā nākotnē kompānija mērķē uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pirktākie lietoto auto modeļi 2017.gadā

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Auto asociācija 2018. gadā prognozē 10% pieaugumu lietotu automobiļu segmentā.

Latvijas lietotu vieglo automobiļu tirgus 2017. gadā «atdzīvojās» pēc pēdējo divu gadu lēnās lejupslīdes – pērn reģistrētas gandrīz 54 000 lietotas vieglās pasažieru automašīnas, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, kad pirmoreiz reģistrētas tika 46 600 lietotas pasažieru automašīnas, informē Auto asociācijas pārstāvis Pēteris Rubulis.

Tiesa, vidējā ievestā automobiļa vecums palielinājās - ar katru gadu samazinās to automobiļu imports, kas ir jaunāki par 10 gadiem, un 2017. gadā ir ievērojami palielinājies ievesto automobiļu skaits segmentā, kas ir vecāki par 10 gadiem.

46% no populārākajiem 10 modeļiem ir vecuma robežās no 11-15 gadiem, kas ir 2002. gada līdz 2006. gada spēkrati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā ar dīzeļdzinējiem aprīkotu automašīnu aizliegums Eiropas lielajās pilsētās ietekmē Latvijas auto tirgu?

BRC Autocentrs, 04.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastiprinoties ierobežojumiem un aizliegumiem iebraukšanai lielākajās Eiropas pilsētās automašīnām ar dīzeļdzinējiem, tie ir ievērojami ietekmējuši kā jaunu tā lietotu dīzeļauto pārdošanas apjomus. Ar dīzeļdzinēju aprīkoto jauno auto tirdzniecība Eiropā samazinās, tāpat kā to cena lietoto auto tirgū. Kā tas ietekmēs auto tirgu Latvijā un vai šī tendence vietējam tirgum ir iespēja vai pamats uztraukumam, centīsimies noskaidrot šajā rakstā!

Dīzeļu ēras noriets Eiropā

Kopš 2015. gada skandalozajiem notikumiem ap Volkswagen AG koncerna manipulācijām ar kaitīgo izmešu rādījumiem to dīzeļautomašīnām, Eiropa ir sākusi ieviest stingrākus ierobežojumus un aizliegumus iebraukšanai lielākajās pilsētās vecāku auto īpašniekiem, sevišķi tiem, kuru auto darbina dīzeļdzinēji. Dažas Eiropas pilsētas, kā piemēram, Londona, dīzeļiem ir ieviesusi ierobežojumus atsevišķās pilsētas zemo izmešu zonās, kamēr citas to iebraukšanu aizliedz teju pilnībā.

Vācija

Vācijas galvaspilsēta Berlīne jau kopš 2018. gada ir ieviesusi noteiktus ierobežojumus – lietoti auto, kuru dīzeļdzinēji neatbilst Euro6 izmešu standartiem tiek izslēgti no iespējas piedalīties satiksmē pilsētas centrā. Šim piemēram sekoja arī citas Vācijas pilsētas – Hamburga, Frankfurte un pat vācu autobūves bastions – Štutgarte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Auto īpašnieki noguruši no nokalpojušu automašīnu ekspluatācijas, aktīvāk pērk jaunas

Žanete Hāka, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā noturēt iepriekšējo gadu līmeni bija liels izaicinājums, jo, mainoties automobiļu reģistrācijas kārtībai Latvijā, reeksports (automobiļu pārdošana ārpus valsts teritorijas) kļuva mazāk atraktīvs, liecina Latvijas Auto asociācijas informācija.

Lielais policijas iepirkums tika piegādāts, bet citu ievērojamu darījumu tirgū nebija. Tas nozīmēja, ka bija ievērojami jāpieaug vietējam pieprasījumam pēc jauniem automobiļiem.

Un tas notika – 2017. gads beidzās ar 2% pieaugumu vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta segmentā, sasniedzot 18 934 jaunu automobiļu reģistrāciju, neskatoties uz to, ka reeksports samazinājās gandrīz uz pusi un no jaunām ievestajām automašīnām pēc pirmās reģistrācijas valsti pamet vien 2000 vienības. Tā visa rezultātā jaunu automobiļu reģistrācija pastāvīgai lietošanai Latvijā ir pieaugusi par 12%, kas ir par 1870 vienībām vairāk nekā 2016. gadā.

Pieprasījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, skaidro Auto asociācijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā varētu ieviest auto tehnisko apskati reizi divos gados, ir krietni jāsamazina transportlīdzekļu vidējais vecums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv pašlaik notiek parakstu vākšana iniciatīvai automašīnu tehnisko apskati veikt reizi divos gados, nevis katru gadu. Iniciatīvas autors ir Ivo Stieģelis un 20 dienu laikā par šo ierosinājumu ir parakstījušies 3,89 tūkst. cilvēku. Lai iniciatīvu varētu iesniegt Saeimā, nepieciešami 10 tūkst. parakstu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns skaidro, ka saskaņā ar esošo kārtību jauni transportlīdzekļi jau pašlaik tehnisko apskati Latvijā veic ik pēc diviem gadiem. «Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijā automobiļu vidējais vecums ir 14 gadu un ar pirmo reizi tehnisko apskati neiziet 41% automobiļu, šobrīd nesaskatām pamatu mainīt līdzšinējo kārtību. Pārskatīt spēkā esošās normas būtu vērts situācijā, kad autoparka vidējais vecums valstī samazinātos uz desmit gadiem,» uzskata T. Vectirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 3,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 3,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada aprīlī bija par 9,1 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,2 %, bet pakalpojumiem – par 11,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+18,4 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+10,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+9,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,8 %). Cenas palielinājās mājputnu gaļai (+3,2 %), cūkgaļai (+2,8 %), gaļas izstrādājumiem (+4,5 %), šokolādei (+4,3 %), saldējumam (+4,5 %), sviestam (+4,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Asociācija: VID/ss.lv lieta varētu veicināt auto tirdzniecības portālu attīstību

LETA, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu izvietošanu portālos izmanto arī legālie lietoto auto tirgotāji, aģentūrai LETA apliecināja Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols, norādot, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un sludinājumu portāla ss.lv strīds varētu veicināt arī citu sludinājumu portālu attīstību, kas nodrošinātu plašākas iespējas sludinājumu izvietošanai internetā.

Pēc Vītola domām, pircējus, kuri izvēlas iegādāties lietotos auto, izmantojot internetā izvietotos sludinājumus, varētu īpaši neuztraukt ap VID un ss.lv notiekošais. Proti, lietota auto pircēja izvēli iegādāties lietotu auto ietekmējot citi faktori, piemēram, cena, kvalitāte un pieejamība, nevis potenciāla «šaubu ēna» par lietoto auto tirgu, kas varētu rasties no VID un ss.lv gadījumā publiski izskanējušās informācijas.

Portāla ss.lv darbības apturēšana, kā to saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem vēlas VID, nekādas būtiskas izmaiņas lietoto auto tirgū Latvijā neradītu, uzskata tirgotājs. Viņš pieļāva iespēju, ka tas uz īsu brīdi varētu radīt nelielu apjukumu, jo potenciālie lietoto auto tirgotāji varētu uzreiz nezināt interneta vietni, kur ievietot savus sludinājumus, taču, visticamāk, tas, kurš gribēs ievietot savu sludinājumu, atradīs veidu, kā to izdarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 19,9 % vecāka gadagājuma cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2017. gada sākumā 46 % Latvijas iedzīvotāju ir vīrieši, 54 % – sievietes. Vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir atšķirīga: vīriešu īpatsvars ir 33 % un sieviešu – 67 %. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.

CSP dati atklāj, ka lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvars 2017. gada sākumā bija Latgales (21,3 %) un Vidzemes reģionā (20,9 %), zemākais – Pierīgas reģionā (18,0 %). Vidējais iedzīvotāju vecums visaugstākais ir Latgalē – vīriešiem 41 gads un sievietēm – 47 gadi, viszemākais – Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais vecums ir 38 gadi un sieviešu – 43 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lietotu automobiļu tirgus 2016. gadā nav piedzīvojis būtiskas izmaiņas, izņemot to, ka 2016. gadā ir par 11% mazāk reģistrēti vieglie pasažieru automobiļi, liecina Auto asociācijas dati.

Pērn Latvijā pirmoreiz reģistrēti nepilni 43 500 vieglo pasažieru automobiļu, kas ir par 5366 vienībām mazāk nekā gadu iepriekš. 2016. gads ir jau otrais gads pēc kārtas, kad lietotu automobiļu imports samazinās. 2015. gadā samazinājums bija tikai 2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet 2016. gadā jau ievērojami vairāk – 11%. Pamatā izskaidrojumi ir divi – daļa lietotu automobiļu pircēju sliecas par labu jauna spēkrata iegādei operatīvajā līzingā, bet otra daļa novērtē jau Latvijā ekspluatētos spēkratus, un sauklis Tikko no Vācijas vairs nav pārdošanas garants. Pateicoties CSDD gadiem uzkrātajai odometru rādījumu datubāzei un tirgū ienākot publiski pieejamiem automobiļu vēstures pārbaudes rīkiem kā, piemēram, autoDNA.lv, Latvijā ekspluatētās automašīnas ar pārskatāmu nobraukuma vēsturi tiek novērtētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eiropas Komisija pastiprina noteikumu prasības, lai uzlabotu automobiļu drošību un nekaitīgumu videi

Žanete Hāka, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija iesniegusi tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka automobiļu ražotāji stingri ievēro visas ES prasības drošības, vides aizsardzības un ražošanas jomā, informē EK.

Komisija ierosina vērienīgi pārstrādāt tā dēvēto ES tipa apstiprināšanas tiesisko regulējumu. Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem valstu iestādes vienīgās atbild par sertificēšanu, ar ko apliecina, ka transportlīdzeklis atbilst visām prasībām tā laišanai tirgū, un uzrauga ražotāju atbilstību attiecīgo ES tiesību aktu prasībām. Šodien iesniegtie priekšlikumi transportlīdzekļu testēšanu padarīs neatkarīgāku un pastiprinās apritē jau nonākušo automobiļu uzraudzību. Labāka pārraudzība Eiropas līmenī nostiprinās sistēmu kopumā.

Komisija, jau pirms gaismā nāca fakti par Volkswagen rīcību, bija uzsākusi ES tipa apstiprināšanas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Kopš tā laika Komisija secinājusi, ka, lai novērstu pārkāpumu atkārtošanos, ir vajadzīgas tālejošākas reformas. Šodien klajā laistais regulas priekšlikums par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību papildina centienus ieviest stingrākus emisiju testus (emisiju testēšanu reālos braukšanas apstākļos).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas jauno auto tirgū nosacīti panākumi

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Patēriņa cenas gada laikā samazinājušās par 0,5%

Žanete Hāka, 08.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada februārī salīdzinājumā ar 2015. gada februāri1 samazinājās par 0,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,2 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,4 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada februārī, salīdzinot ar 2015. gada februāri, bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016. gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija gaļai un gaļas izstrādājumiem, tai skaitā mājputnu gaļai, cūkgaļai, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai. Dārgāki kļuva augļi, galvenokārt apelsīni un āboli. Cenas palielinājās arī cukuram, dārzeņiem, miltiem un citiem graudaugiem, savukārt lētāks kļuva siers un biezpiens, piens, skābais krējums, sviests, kefīrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Žanete Hāka, 10.06.2019

Pārtika

Cenu pārmaiņas, salīdzinot 2018.gada maiju: +4.3%

Cenu pārmaiņas, salīdzinot ar 2019.gada aprīli: +1.5%

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Galerijā augstāk skaties cenu izmaiņas dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada maijā bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,5 %, bet pakalpojumiem – par 11,6 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,3 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+19,0 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+9,7 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+13,2 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+7,1 %), sieram un biezpienam (+4,1 %), gaļas izstrādājumiem (+9,2 %), šokolādei (+8,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,3 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+11,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,9 %), kafija (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

McDonald’s Latvijā mainīs pieeju darbinieku meklēšanai

Anda Asere, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs sabiedriskajā ēdināšanā, jo īpaši viesu apkalpošanā, parasti saistās ar jaunu cilvēku darbu, piepelnīšanos studiju laikā.

Oļegs Karpušenko, McDonald’s Cilvēkresursu un apmācības direktors Baltijā, tam piekrīt – McDonald’s darbinieku vecums ir ap 22–23 gadiem. «Pēdējos trijos, četros gados darbinieku vecums sarūk, viņi ir arvien jaunāki,» viņš neslēpj. Citos amatos, piemēram, par maiņu un restorānu vadītājiem, strādā nedaudz vecāki cilvēki, viņu vidējais vecums ir 25 gadi. «Darbinieku vecums samazinās, un ne vienmēr esam par to priecīgi. Esam novērojuši, ka kopumā jauniešiem disciplinētība un atbildības sajūta ir citāda nekā mūsu paaudzei,» norāda Oļegs.

Vaicāts, kā atšķiras vidējais darbinieku vecums citu valstu McDonald’s, viņš teic, ka Francijā, Vācijā un Lielbritānijā tas ir nedaudz augstāks – ap 30. Viņiem ir daudz iebraucēju, un darbinieku vidū ir visdažādāko tautību cilvēki. Piemēram, Vācijas McDonald’s darbinieku vidū vācieši ir tikai kādi 50%. «Ir stereotips, ka McDonald’s ir darbavieta jauniešiem, bet mēs vēlamies to mainīt. Mums ir diezgan liels vecāka gadagājuma darbinieku skaits, kam rūp viņu darbs, kuri nekad nekavē un kam attieksme un atbildības sajūta ir atšķirīga nekā jauniešiem. «Tāpēc šogad un turpmāk centīsimies apzināti piesaistīt dažādāku auditoriju un ar attiecīgu komunikāciju likvidēt šo stereotipu. Jā, lielākā daļa ir jaunieši, un tā arī būs, bet restorānos noteikti ir vieta dažādu vecumu darbiniekiem,» ir pārliecināts Oļegs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Andris Kulbergs, Auto Asociācija, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SS.lv domēna slēgšana spilgti atklājusi ļoti lielu Latvijas problēmu - sabiedrība nodokļu nemaksāšanu sāk uztver kā pozitīvu rīcību. Šī iezīme ir ne tikai nepatīkami pārsteidzoša, bet arī ārkārtīgi bīstama.

Publiskā jezga ap ss.lv sākās tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēma apturēt SIA Internet darbību, kas ir šī sludinājuma portāla administrētājs. Jā, protams, pirmā reakcija, lasot ziņu virsrakstus, ir gana mulsinoša - VID mēģina parādīt savu varu un pārākumu pār nodokļus maksājošu uzņēmumu.

Pavisam maz ir izskanējis tas, kas notika vēl pirms VID pieņēma šādu lēmumu. Proti, uzņēmumam pusgada garumā informācija ir prasīta dažādās formās, ka tas ir ignorējis pat piespriestos administratīvos sodus. Un kā vārdā? Man nav saprotama šī iespītēšanās, ņemot vērā, ka uzņēmums kā labs nodokļu maksātājs varēja sniegt savu ieguldījumu visaptverošu krāpniecības shēmu apkarošanā un nelikumībās, kas lietotu automašīnu nozarē sasniegusi kulmināciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas autoparks patlaban ir vecs un nolaists, intervijā norāda Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Tas ir viens no vecākajiem Eiropā. Vidējais auto vecums Latvijā ir 13 gadi, norāda Rūtiņš, piebilstot, ka līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā. Tiesa, salīdzinoši vecs autoparks ir, piemēram, Skandināvijas valstīs.

Taču Skandināvijas valstīs autoparka vecums ir sekas ārkārtīgi lielam nodokļu slogam jaunu automobiļu iegādei, nevis sabiedrības zemajai pirktspējai, kā tas ir Latvijā, atzīmē Auto asociācijas valdes loceklis.

«Tiesa, autoparka vecums pats par sevi vēl neko neliecina, jo var būt vecs autoparks, bet kopts, var būt jauns autoparks, bet nolaists. Latvijas gadījumā autoparks ir vecs un nolaists. Iemesli ir dažādi - finansiālās iespējas, domāšanas veids un attieksme, kas novērojams lielā sabiedrības daļā,» skaidro Rūtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Jauno auto iegādē līzingā uzvaras gājienu turpina apvidus automašīnas

Žanete Hāka, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos 9 mēnešos iedzīvotāji līzingā iegādājušies teju par trešdaļu jeb 28% vairāk jaunu automašīnu nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Swedbank apkopotie dati.

Kopumā no visām šā gada laikā līzingā iegādātajām automašīnām 40% ir jauni spēkrati. Priekšroka aizvien tiek dota universālām un praktiskām automašīnām. Starp populārākajām līzingā iegādātajām jaunajām automašīnām var minēt Nissan Qashqai, Toyota RAV4 un KIA Sportage.

«Līzinga darījumu apjomu pieaugums vērojams visos automašīnu segmentos, un tas rāda, ka iedzīvotāju noskaņojums turpina uzlaboties. Lai gan pieņemts uzskatīt, ka auto iegādē dominē emocionāli argumenti, līzingā iegādāto auto izvēli aizvien pamatā nosaka tādi racionālie kritēriji kā tehniskā komplektācija, uzturēšanas izmaksas un cena. No klientu stāstiem redzam, ka atrast lietotu auto ar atbilstošo komplektāciju un labā tehniskā stāvoklī mēdz būt diezgan sarežģīti. Ja komplektācija atbilst autovadītāja vēlmēm, ne vienmēr atbilstošs būs arī tehniskais stāvoklis un nobraukums. Šis ir viens no aspektiem, kādēļ iedzīvotāji arvien biežāk lemj par labu jauna auto iegādei. Tāpat iespēja izvēlēties katra individuālajām vēlmēm atbilstošu auto komplektāciju un drošības sajūta par tā tehnisko stāvokli, ko nosaka rūpnīcas garantija, ir būtiski argumenti jauna auto iegādē. Kopumā redzam, ka arī šogadjauno auto segmentā savu uzvaras gājienu turpina apvidus automašīnas, kas ir populārākā izvēle jau no 2012.gada. Turklāt šāda tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā,» stāsta Kaspars Sausais, Swedbank Privātpersonu auto finansēšanas atbalsta nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,1 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada jūnijā bija par 9,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,6 %, bet pakalpojumiem – par 12,7 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+17,6 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+8,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+12,2 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), makaronu izstrādājumiem (+8,9 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+12,0 %), gaļas izstrādājumiem (+7,9 %), skābajam krējumam (+6,1 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+10,8 %), šokolādei (+4,0 %), sviestam (+6,1 %). Savukārt lētāka kļuva kafija (-7,2 %), svaigi augļi (-2,8 %), mājputnu gaļa (-1,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kurām preču grupām cenas augušas visstraujāk?

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri1, samazinājās par 0,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 1,2 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija piena produktiem, galvenokārt skābajam krējumam un kefīram. Cenas samazinājās arī sieram un biezpienam, pienam un jogurtam. Lētāks kļuva sviests, kafija, maiznīcu konditorejas izstrādājumi, savukārt cenas palielinājās dārzeņiem, mājputnu gaļai, makaroniem, olām, miltiem un citiem graudaugiem, šokolādei.

Komentāri

Pievienot komentāru