Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Piena kvotu tirgū izveidojusies dramatiska situācija – lielākajai daļai piena ražotāju pēc 1. jūlija piena kvotas varētu tikt atņemtas un ieskaitītas valsts rezervē.

Tajā pašā laikā 3317 piena ražotāji savas piena kvotas ir pārpildījuši un vairākumam nepieciešamas papildu kvotas, ceturtdien raksta Latvijas Avīze.

Lauksaimniecības datu centrā iesniegtās gada deklarācijas rāda, ka 2009./2010. kvotas gadā 3181 ražotājs pienu nav pārdevis vispār (kvotas izpilde 0%), bet 4452 ražotāji ir kvotu izpildījuši par 1 līdz 84%.

Saskaņā ar ES prasībām, ja 2009./2010. kvotas gadā kvota ir izpildīta mazāk nekā 85%, tad to samazina par 50% no neizpildītā apjoma un atbrīvoto kvotu ieskaita rezervē. Ja ražotājs vispār nav nodevis pienu, tad visu kvotu ieskaita valsts rezervē.

«Tas nozīmē, ka lielākajai daļai piena ražotāju (51%) tiks atņemta piena kvota un pārskaitīta valsts rezervē,» informē Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka. Viņa uzskata, ka Latvijā 2009. gadā un arī šajā gadā vēl turpina savu ietekmi ekonomiskā un finansiālā krīze un pašreiz piemērot šo normu nebūtu īpaši godīgi, tāpēc ierosina diferencētu pieeju piena kvotas administrēšanā.

Parīzes klimata pārmaiņu konferences rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi cīnīsies par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanos līdz 2030 gadam. Instruments cīņā pret CO2 ir princips «piesārņotājs maksā», kas praksē nozīmē noteiktu cenu par katru piesārņojuma emisiju tonnu. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības (CO2) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav devusi gaidīto rezultātu. Zemās emisijas kvotu cenas nav motivējošas industrijai samazināt kaitīgo CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Nepieciešamība šo situāciju mainīt novedusi pie sistēmas reformām, kas stāsies spēkā 2019. gadā. Reformu rezultātā pieaugs CO2 izmešu cena, kas praktiski ietekmēs visus ES iedzīvotājus un uzņēmumus, jo notiks fosilās elektroenerģijas cenu kāpums. Tādēļ gudras valstis, rūpējoties par elektroenerģijas gala patērētājiem, jau savlaicīgi domā par atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu un iespējami plašu izmantošanu. Diemžēl Latvija nav to vidū.

Kas jāzina par kvotu sistēmu un CO2 Eiropas Savienībā?

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS mērķis ir samazināt CO2 izmešu nonākšanu zemes atmosfērā. Šis ķīmiskais elements ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), kas turpina izraisīt postošas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.

Sistēma darbojas vienkārši – tiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā nevar izvairīties no oglekļa dioksīda emisijas vai ar tehnoloģiju palīdzību nespēj samazināt atmosfērā nonākušā CO2 izmešu daudzumu, ir jāiegādājas emisijas kvotas no komersantiem, kas to spēj. Katru gadu samazinot ražotājiem pieejamo kvotu apjomu, samazinās atmosfērā nonākušo CO2 izmešu apjoms. No 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74%, bet no 2021. gada – jau par 2,2%. Pakāpeniski tiks sasniegts 2030. gadam izvirzītais ES mērķis – par 40% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 1990. gadā.

Dažādu Peru izcelsmes preču importam no šā gada 1.marta ir pieejamas vairākas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pieejamas šādas 18 tarifu kvotas Peru izcelsmes precēm: piena produktiem, gaļai, ķiplokiem, kukurūzai, sēnēm, rīsiem, alkoholiskiem dzērieniem, cukuram un cukuru sīrupiem, konditorejas un citiem minētajā regulā noteiktiem pārtikas izstrādājumiem ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%. Pieprasot minētās kvotas, ir nepieciešams iesniegt preču Peru izcelsmi apliecinošu dokumentu.

Tāpat, sākot ar martu, pieejamas 24 tarifu kvotas arī tādām Peru izcelsmes precēm kā plastmasas izstrādājumiem, auklām un tīkliem, trikotāžas, atsevišķiem dzelzs un tērauda izstrādājumiem, zivīm (makrelēm, anšoviem, stavridām, kalmāriem), saldētām vai sagatavotām, ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%.

Piena piegādes kvota 2012/2013. kvotas gadā izpildīta par 96.04 % un tas nozīmē, ka soda nauda par kvotas pārpildi Latvijai nebūs jāmaksā.

Tiesa, vēl jāsagaida dati par piena tiešās tirdzniecības kvotas izpildi, kas būs zināmi 15. maijā, taču līdz šim šis kvotas apjoms nav ticis pārsniegts, skaidro Lauksaimniecības datu centra Piena kvotu nodaļas vadītāja Inese Bernere.

Šī ziņa priecē piena lopkopējus, taču vienlaikus viņi atzīst - jautājums par piena kvotas pārpildi būs aktuāls divos nākamajos gados, kas ir pēdējie pirms plānotās kvotu sistēmas atcelšanas 2015. gadā. «Šogad kvota noteikti tiks pārpildīta, jo sāks darboties tās fermas, kas pēdējos gados uzceltas un modernizētas. Līdz ar to aktuāla kļūs soda nauda, kas Latvijai jāmaksā kvotas pārpildes gadījumā,» klāsta kooperatīvās sabiedrības Māršava vadītāja Dace Pastare. Viņa uzskata, ka to nedrīkst uzkraut tikai uz to zemnieku pleciem, kuri līdz šim ieguldījuši un attīstījuši ražošanu, tāpēc valstij jāiesaistās un jāpalīdz segt vismaz daļu no tās. Kā DB jau vēstīja, soda naudas apjoms nav mazs – 195.6 Ls par katru pārsniegto kvotas tonnu jeb 19.56 santīmi par piena kg.

Šajā kvotas gadā tiek prognozēta kvotas pārpilde par 101%, kas Latvijai varētu veidot vairāk nekā divus miljonus eiro lielu soda naudu, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē norādīja Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

«Iepriekš prognozējām, ka kvotas pārpilde varētu būt 103%, tomēr patlaban aprēķini liecina, ka pārpilde būs nedaudz mazāka - 101%. Līdz ar to soda naudas apmērs varētu būt nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro. Šis 1% tiks aprēķināts tiem ražotājiem, kas nebūs iekļāvušies savās kvotās,» sacīja Galvanovska.

Viņa arī norādīja, ka patlaban daudzas piensaimniecības cenšas samazināt tauku procentu pienā, lai izvairītos no attiecīgas kvotas pārsniegšanas. Tomēr, ja tiks pārkāptas noteiktās robežas, atkal varētu rasties problēmas.

«Var nākties maksāt soda naudu par tīšu tauku procenta samazināšanu. Saimniecībām par to stipri jāpiedomā. Pieļaujamais tauku procents ir šāds - nedrīkst būt zem 2%, bet maksimālais slieksnis virs 7%,» norādīja Galvanovska.

Pirmoreiz Latvijas piena piegādes kvota tiks pārpildīta, kas ražotājiem draud ar bargiem ES sodiem.

Patlaban 23% no Latvijā saražotā piena tiek izvests, tomēr pieaugošo tendenci ietekmēt praktiski nav iespējams, jo zemnieki ir tiesīgi pārdot pienu par izdevīgāko cenu, atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Pagājušajā gadā uz Lietuvu izvests par 9% vairāk piena nekā gadu iepriekš, un šī tendence pieaug. Patlaban manā rīcībā esošā informācija liecina, ka katru dienu no Latvijas izved 632 tonnas piena. Procesu nevaram ietekmēt, jo tas ir pašu lauksaimnieku bizness - protams, ka zemnieks pārdos pienu tam, kurš vairāk maksā,» sacīja Straujuma.

Viņa atzina, ka Lietuva ir to valstu skaitā, kuras, pretēji Latvijas interesēm, vēlas saglabāt piena kvotu arī pēc to plānotās atcelšanas 2015.gadā visā Eiropas Savienībā.

«Lietuva savu kvotu izpilda tikai par 80% un ir ieinteresēta, lai tā tiktu saglabāta. Mums ir zināmas bažas, ka šī interese tiks īpaši lobēta, kad gada otrajā pusē Lietuva pārņems ES prezidentūru no Īrijas,» atzina ministre.

Ja ražotāji piena kvotu neizpildīs, to ieskaitīs valsts rezervē.

Šis ir viens no grozījumiem Piena kvotu administrēšanas noteikumos, kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Paredzēts, ka ražotājam, kas piena kvotu esošajā kvotas gadā būs izpildījis no viena līdz 84,9%, nākamo 12 mēnešu laikā neizpildīto kvotas daļu atņems un ieskaitīs valsts rezervē. Tiem ražotājiem, kuri piena kvotu kārtējā piena kvotas gadā nepildīja un tā tika ieskaitīta valsts rezervē, kvotas atjaunošana vairs nebūs iespējama, kā arī ražotājs nevarēs pārdot esošajā kvotas gadā no valsts rezerves saņemtās piena kvotas.

Tie ražotāji, kas teju izpildījuši vai pat pārpildījuši savu kvotu, jau pauduši atbalstu šādam scenārijam, sakot, ka tas ļaus racionālāk izmantot neizpildīto kvotu apjomu. Kritisks pret šādu ieceri gan ir Muižgaļu saimnieks Andis Vītolbergs. «Šis variants nav godīgs. Liekas, ka kvotas ņems nost, jo kādam tās ir vajadzīgas. Šobrīd fermu būvniecība notiek nekontrolēti un ja kāds taisa fermu ar trīs tūkstošiem govju, bet kvotu nav, tad ko citu var gaidīt. Mazajiem saimniekiem ne vienmēr ir tā rocība, lai kvotu varētu izpildīt, taču nedrīkst to atņemt vispār,» tā piena lopkopis un siera ražotājs. Viņš atgādina, ka savulaik par cukurbiešu kvotām pat samaksāja, taču tagad piena nozarē notiek pretējais, kas nav atbalstāms. Kāpēc vajag pretnostatīt nozares, retoriski jautā A. Vītolbergs. Iepriekš SIA Lestene valdes priekšsēdētājs Egīls Seņkāns atzina, ka būtu tikai racionāli pārņemt valsts rezervē kvotas no tiem, kas kvotu nav izpildījuši, un atdot tiem, kas to pārpildījuši.

Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem no 1.februāra uzņēmēji var importēt cukuru un vīnus no vairākām valstīm ar 0 % muitas tarifu likmi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka komersantiem ir pieejamas jaunas tarifa kvotas Serbijas Republikas izcelsmes vīnu importam, bet jau no šī gada 1.janvāra - cukurniedru vai cukurbiešu cukura produktu un vīnu importam no noteiktām valstīm, piemērojot 0% muitas tarifa likmi.

No 1.janvāra ir atvērta tarifa kvota Nīderlandes Antiļu salās pārstrādāto cukura produktu importam. Tarifa kvotas ir pieejamas cukurniedru vai cukurbiešu cukura produktu importam un kvotas spēkā esamības periods ir noteikts kalendārais gads, sākotnējais daudzums – 5 000 tonnu. No 1.februāra atvērtas tarifa kvotas Serbijas Republikas izcelsmes vīnu importam, kur sākotnējais daudzumsatbilstoši kvotām ir 53 000 hektolitru un 10 000 hektolitru. Pieprasot tarifa kvotu, nepieciešams iesniegt izcelsmi apliecinošu dokumentu.

Ja pēc plānotās piena kvotu atcelšanas 2015.gadā nozarē iestāsies cenu krīze, lauksaimniekiem būs pieejams ārkārtas atbalsts, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Jautāta, kādi tirgus instrumenti paredzēti krīzes pārvarēšanai, ja kvotu atcelšana krasi pazeminās piena iepirkuma cenu, Straujuma sacīja, ka šādi instrumenti būšot vairāki.

«Piena produktu tirgus regulēšanā būs pieejai tādi «drošības tīkla» instrumenti kā intervences iepirkums sviestam un vājpiena pulverim, kā arī privātās uzglabāšanas atbalsts sviestam. Arī nupat ieviestais jauninājums - piena ražotāju grupas, kuru darbības princips līdzīgs kooperatīviem, - darbosies vismaz līdz 2020.gadam ar mērķi veicināt ražotāju sadarbību. Šie instrumenti būs galvenie, ar kuru palīdzību tiks uzturēts piena iepirkumu cenas līmenis un pēc iespējas novērsta krīzes negatīvā ietekme uz zemnieku ienākumiem,» norādīja ministre.

Izmantojot iespēju pieteikt importa kvotas un saņemt muitas tarifu atlaides, pērn visvairāk importēti apelsīni un zivis vai to produkti.

Kā informē Valsts ieņēmumi dienests (VID), kopumā pērn saņemti 629 tarifu kvotu pieteikumi, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vairumā gadījumu pieprasītās tarifu kvotas arī piešķirtas, saistībā ar kvotu izsmelšanu atteikums sniegts 18 gadījumos, bet pieci pieteikumi apmierināti daļēji.

VID skaidro, ka Latvijas uzņēmējiem ir iespēja pieteikt tarifu kvotas un importēt noteiktas preces no trešajām valstīm ar samazinātu vai nulles muitas tarifu likmi. Pērn ar šādiem atvieglojumiem visvairāk ievesti apelsīni – 4431 tonna, zivis un to produkti – 3093 tonnas, apelsīnu sula – 957 tonnas, mandeļrieksti – 142 tonnas, kā arī vīns – 64 hektolitri (6.4 tūkst. litru).

Lai neveicinātu spekulatīvo tirgu, Lauksaimniecības datu centrs aicina zemniekus nepirkt piena kvotas.Par to liecina DB rīcībā nonākusī informācija.

Lauksaimniecības datu centrs (LDC) savu aicinājumu pamato ar to, ka tādējādi tiek veicināts spekulatīvais tirgus un mākslīgi uzskrūvēta cena. Tieši kvotu pirkšana bremzē iespēju palielināt valsts rezervi un līdz ar to samazina iespēju tikt pie kvotas bez maksas.

Tiem, kas piena kvotu pārpilda, jau tagad esot jāraksta iesniegums par papildu kvotas piešķiršanu no valsts rezerves, neskatoties uz to, ka rezerves kvotas piešķirs pēc nākamā gada 1. jūnija. Jau šobrīd esot skaidrs, ka tiem ražotājiem, kas kvotu neizpilda par 85%, valsts pēc 1. aprīļa daļu kvotas atņems un ieskaitīs valsts rezervē, no kuras to piešķirs bez maksas tiem, kam tā būs nepieciešama.

No nākamā gada Eiropas Savienībā (ES) ieviesīs CO2 kvotas daļai šķeldas, kas var novest pie siltuma tarifu pieauguma, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

No nākamā gada ES par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlu mājām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus, kas var nozīmēt tarifu pieaugumu. Kā atzīmē raidījums, lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču kā to izdarīt, skaidrības esot maz.

Latvija tuvākajos gados plāno arvien vairāk apkurē izmantot šķeldu, lai samazinātu siltuma tarifus un atkarību no Krievijas gāzes. Šķelda ir starp atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tāpēc ES tai bijuši labvēlīgi nosacījumi. Līdz šim regulējumā faktiski tika pieņemts, ka biomasas dedzināšana CO2 emisijas nerada. Taču no 1.janvāra nulles emisiju princips attieksies tikai uz to biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi, piemēram, ieguvē nedrīkst būt cietusi bioloģiskā daudzveidība.

2010. gada pirmajā ceturksnī Latvijā, izmantojot tarifu kvotas, ievestas gandrīz 2400 tonnas apelsīnu.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2010. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmēji, izmantojot iespēju pieteikt tarifu kvotas un importēt noteiktas preces no trešajām valstīm ar samazinātu vai nulles muitas tarifa likmi, ieveda aptuveni 2365 tonnas apelsīnu, 687 tonnas zivju un to produktu, 130 tonnas mandeļriekstu, 75 tonnas apelsīnu sulas un 11 hektolitru vīna, kā arī citas preces.

Šā gada pirmajā ceturksnī komersanti iesniedza 182 tarifu kvotu pieteikumus, tajā skaitā 42 gadījumos – pēc preču izlaišanas brīvā apgrozībā. Pieprasītās tarifu kvotas 100% apmērā piešķirtas 176 gadījumos, daļēji piešķirtas vienā gadījumā, atteikums sakarā ar pieteikto kvotu izsmelšanu saņemts piecos gadījumos.

Pagājušajā gadā Latvijas uzņēmēji kopumā iesnieguši 600 tarifu kvotu pieteikumus un tas ir par 29 kvotu pieteikumiem mazāk nekā 2009.gadā.Pieprasītās tarifa kvotas 100% apmērā piešķirtas 589 gadījumos.

Izmantojot iespēju noteiktā laika posmā importēt Eiropas Savienībā noteiktu preču daudzumu, piemērojot samazinātu vai nulles muitas tarifa likmi, pērn Latvijā ievestas aptuveni 3,97 tūkst. tonnu zivju un to produktu, 2,37 tūkst. tonnu apelsīnu, 544 tonnas apelsīnu sulas, 227 tonnas ananāsu sulas, 190 tonnas sīpolu, 179 tonnas mandeļriekstu, 158 hektolitri vīna, 118 tonnas konditorejas izstrādājumu, 77 tonnas vīnogu, kā arī citas preces.

VID norāda, ka šogad uzņēmējiem ir pieejamas vairāk nekā 600 tarifa kvotas, ko piešķir Eiropas Komisija uz muitas deklarāciju pamata.

Savukārt no šā gada 1.janvāra atvērtas vairākas ikgadējās importa tarifa kvotas batātēm, maniokai, maniokas cietei un citiem produktiem. Pieprasot tarifa kvotas, kas minētas šajā regulā un attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Taizeme, Ķīnas vai Indonēzija.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem Latvijai noteiktā piena kvota šajā kvotas gadā ir izpildīta par 99,1%, līdz ar to kvota nebūs pārpildīta, šodien Gulbenē notiekošajā reģionālajā konferencē informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Tikko Latvijas Datu centra vadītājs atsūtīja man īsziņu, ka kvotas izpilde uz 1.aprīli ir par 99,1%. Lai gan līdz oficiālajam termiņam - 15.aprīlim - vēl ir laiks, tomēr prognozēju, ka centrs nav kļūdījies un rādītājs būs apmēram tāds pats,» sacīja ministrs.

Tas savukārt nozīmē, ka Latvija būs izvairījusies no iepriekš prognozētās soda naudas vairāku miljonu eiro apmērā par kvotas pārsniegšanu.

Kā ziņots, sākot ar 1.aprīli, visā ES atcelta piena kvotu sistēma, kas ražotājiem un pārstrādātājiem nozīmē pārmaiņas tirgū saistībā ar iespējamo pārprodukciju un cenu svārstībām.

Kārtējais kvotas gads sākās pērn 1.aprīlī, beidzās šogad 31.martā, un tās apjoms Latvijā bija nemainīgs - 781 132 tonnas. Uz 1.martu kvotas izpilde bija par 91,91%, aptuvenie rezultāti par galīgo izpildi būs pieejami pēc 15.aprīļa, savukārt precīzs aprēķins būs gatavs pēc lauksaimnieku gada deklarāciju apkopošanas - pēc 15.maija.

Latvijai būtiskais jautājums par soda naudu atcelšanu saistībā ar piena kvotām vairs nav ietverts Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru padomes sarunu darba kārtībā, līdz ar to zemniekiem jāapsver iespējas samazināt kvotas pārpildi, tās nomājot, pārpērkot vai palielinot pašpatēriņu, biznesa portālam Nozare.lv atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Jau pagājušajā ministru padomes sēdē jautājums par soda naudu atcelšanu netika atbalstīts no vairāku valstu puses, bet šoreiz tas vispār nebija pat darba kārtībā. Lai kā Latvija to vēlētos, izskatās, ka jautājums vairs netiks diskutēts. Ir virkne valstu, kas gadiem ir maksājusi soda naudas, līdz ar to vairs nav pamata cerēt, ka kādai no dalībvalstīm tiktu pieļauti izņēmumi, sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš atzina, ka joprojām pastāv jau iepriekš apspriestā iespēja Latvijas lauksaimniekiem saņemt atbalstu no krīzes fonda līdzekļiem - apmēram 400 miljoniem eiro -, kas tiktu izmaksāti kā atbalsts Krievijas sankciju dēļ cietušajai nozarei.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka decembrī par vienu tonnu piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem maksāja vidēji 236,06 Ls/t, kas ir par 18,9 % vairāk nekā 2013. gada janvārī.

Ja salīdzina gada vidējo rādītāju – 2013. gads pret 2012. gadu, cenas palielinājums ir 11,3 %. Pērn kopumā pārstrādei iepirkti 735 tūkstoši t piena, kas ir par 2,42 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ietekmē konkurētspēju

Zemnieki šobrīd par nodoto pienu saņem labu cenu, spriež eksperts. Tomēr pārstrādātājiem augstā iepirkuma cena iegriež un tas ietekmē konkurētspēju arī eksporta tirgos. Vidēji piena produktu izmaksās 70–80% veido piena iepirkuma cena. Tās kāpums par 18,9% gada laikā ir daudz, neviens piena produkts vairumtirdzniecības cenās nav sadārdzinājies par šādu apjomu, teic J. Šolks. Viņš paredz, ka nākotnē iespējama cenu samazināšanās. Šobrīd sviesta, saldā krējuma, siera tirdzniecība vairs nav tik apjomīga, kā tas bija 2013. gada nogalē. Kas būs tālāk, vēl esot grūti teikt. Jārēķinās, ka piens var palikt vairāk Ziemeļu puslodē, nāk pavasaris un vēl nevar zināt, kā veidosies piena cena. Tagad ir nogaidīšanas periods, vai industriālo piena produktu, neskaitot piena pulveri, realizācija piebremzēsies, kam var sekot cenu lejupslīde. J. Šolks cer, ka nebūs tik liela cenu samazinājuma kā 2008. gada beigās, bet tas, ka cenu svārstības gaidāmas, jau šobrīd esot skaidrs.

Ekonomikas ministrs piedāvā jaunus noteikumus valsts atbalsta saņemšanai zaļās enerģijas ražošanā, kas paredz vidēji par 30% samazināt cenu elektroenerģijai, kas tiek saražota no galvenajiem Latvijā izmantojamiem atjaunojamo energoresursu veidiem.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars ir parakstījis un iesniedzis saskaņošanai ar citām ministrijām grozījumus Ministru kabineta Noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību, pēc būtības piedāvājot jaunus noteikumus valsts atbalsta saņemšanai zaļās enerģijas ražošanā. Iecerēts, ka valdībā šos jaunos noteikumus izskatīs nākamnedēļ.

Ministrs norādīja, ka visi lēmumi ir pieņemti atklātās diskusijās, un, pretēji publiski izskanējušai informācijai, viņam nav nekādu saistību ar kādu no zaļās enerģijas ražotājiem.

Grozījumu projektā piedāvāts vidēji par 30% samazināt cenu elektroenerģijai, kas tiek saražota no galvenajiem Latvijā izmantojamiem atjaunojamo energoresursu veidiem – vēja, biogāzes, ūdens caurteces – un, kuru saskaņā ar likumu obligātā iepirkumā ir jāiepērk valsts a/s Latvenergo. Piemēram, ja pašlaik vēja elektrostacijā saražotā elektroenerģija Latvenergo jāiepērk par 9,15 līdz 12,93 santīmiem par kilovatstundu (kWh), tad pēc jaunajiem noteikumiem cena būs no 6,78 līdz 9,58 santīmiem par kWh. Attiecīgi mazajās hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas cena– no pašreizējiem 11,99 līdz 15,41 santīmiem par kWh, pēc jaunajiem noteikumiem – 10,83 līdz 13,92 santīmi par kWh, biogāzes stacijās – no pašreizējiem 18,62 līdz 21,88 santīmiem par kWh, pēc jaunajiem noteikumiem – no 11,96 līdz 14,23 santīmiem par kWh.

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē apstiprinātas Latvijas zvejas kuģu nozvejas kvotas tāljūrā ārpus ES ūdeņiem.

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka panākusi šādas nozvejas kvotas Latvijas zvejniekiem tāljūrā 2013. gadā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā: makrele - 95 tonnas; menca - 157 tonnas; sarkanasaris - 1937 tonnas; īsspuru kalmārs - 128 tonnas; ziemeļu garnele - 96 tonnas; paltuss - 44 tonnas.

Ministrija norāda, ka Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome respektējusi prasību par mencu nozvejas limita tāljūrā nesamazināšanu. «Nav pieļaujama Latvijas mencu nozvejas kvotas daļēja pārdale par labu Norvēģijai, jo Latvijai nav zvejas iespēju apmaiņa ar Norvēģiju. Pie tam kvotas samazinājums Latvijai būtu pretrunā ar Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā brīdī noteikto zvejas iespēju sadalījumu,» uzsvēra zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Latvijā ieviestā siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nepietiekami motivē tās dalībniekus no neizmantoto kvotu tirdzniecības gūtos ieņēmumus investēt tehnoloģiskos uzlabojumos un panākt reālu emisijas samazinājumu,» komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātus, uzsver valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Atbilstoši Kioto protokolam, kuru Latvija ratificēja 2002.gadā, Latvijai laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisijas samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisijas apjomu 1990.gadā. Lai veicinātu SEG emisijas samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā, Latvijā tika ieviesta Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuras dalībnieki – uzņēmumi, kuri veic noteikta veida piesārņojošās darbības, - savstarpēji tirgojas ar tiem piešķirtajām SEG emisijas vienībām. Šajā sistēmā ir iesaistījušās 30 valstis, un no Latvijas tajā ir 77 dalībnieki, skaidro VK.

Tirdzniecības posmā no 2008. līdz 2012.gadam emisijas kvotas tiek piešķirtas bez maksas, bet bezmaksas kvotu apjoms pakāpeniski tiks samazināts – 2020.gadā tas veidos 30% no iekārtai nepieciešamā kvotu skaita, bet 2027.gadā bezmaksas kvotas vairs nav paredzēts piešķirt, norāda VK.

Alkohola ražotāju un tirgotāju asociācija aicina ierobežot iespējas ievest no Krievijas un Baltkrievijas alkoholu, nemaksājot par to akcīzes nodokli.

Asociācija vērsusies Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ar aicinājumu alkoholisko dzērienu ievešanai piemērot līdzīgus ierobežojumus, kā plānots piemērot tabakas izstrādājumu ievešanai, šķērsojot Latvijas robežu pa sauszemi vai ar jūras transportu.

Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamenta vadītāja Daina Robežniece komisijas sēdē norādīja, ka FM jau vērtējusi iespēju ieviest ierobežojumus alkohola ievešanai, taču akcīzes jo,mu regulējošās ES direktīvas pieļauj šādus ierobežojumus attiecināt tikai uz pierobežā dzīvojošajiem. Līdz ar to šādi ierobežojumi būtu grūti administrējami.