Ražošana

Piena ražotāju ieņēmumi līdz nākamā gada beigām varētu samazināties par 233 milj. eiro

Elīna Pankovska, 21.06.2016

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā kopš Krievijas importa embargo noteikšanas kopējais produktu eksporta no Latvijas samazinājums līdz pagājuša gada beigām veido 205,6 milj. eiro, tādas aplēses veikusi Zemkopības ministrija (ZM), kura valdība sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par situāciju piena, cūkgaļas un zivsaimniecības nozarē Latvijā saistībā ar nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem.

No minētās summas piena un piena produktu eksporta samazinājums ir 129,3 milj. eiro, cūkgaļas (svaigas, atdzesētas, saldētas u.tml.) eksporta samazinājums - 11,4 milj. eiro, bet zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta samazinājums veido 24,9 milj. eiro. Savukārt zivju konservu aizlieguma rezultātā kopējais samazinājums eksportam no Latvijas ir 53,7 milj. eiro, norādīja ZM Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.

Tomēr kaut arī vairākās nozarēs Latvijā ražotāji sastopas ar tirgus un finanšu problēmām, ko radījis importa embargo izraisīts Eiropas Savienības iekšējā tirgus pārsātinājums, vissmagāk importa embargo Latvijā ietekmē tieši piena un piena produktu ražošanu. Piena iepirkuma cena līdz šā gada maijam ir samazinājusies par 38%, bet piena ražotāju ieņēmumu samazinājums, ņemot vērā arī izmaksāto atbalstu, līdz 2017. gada beigām jeb 3,5 gadu laikā cenas lejupslīdes dēļ varētu sasniegt 233,5 milj. eiro, aprēķinājusi ZM. R. Krieviņa piebilst, ja situācija nemainīsies, tad piena iepirkuma cena varētu samazināties pat par 50%.

Šādi aprēķini veikti, jo Krievija publiski atzinusi, ka importa embargo varētu pagarināt vēl līdz 2017. gada beigām. «Šāda scenārija īstenošanās radītu vērienīgas bažas par Latvijas lauksaimniecības nozaru, jo īpaši piena nozares, turpmāko darbību. Pēdējā gada laikā 1700 saimniecības vairs aktīvi neražo pienu. Tās vai nu ir izbeigušas savu darbību vai pārorientējušās uz citiem lauksaimniecības veidiem. Tās gan pārsvarā ir mazās un vidējās saimniecības, taču pēdējā gan vēl neoficiālā informācija liecina, ka vairākas lielās saimniecības vairs negatavo lopbarību, līdz ar to, iespējams, tās arī vainu pievērsīsies kam citam vai izbeigs darbību,» uzsver ZM pārstāve.

Situācija piena nozarē un iespējamie risinājumi ir vairākkārt pārrunāti ar nozares pārstāvjiem, aicinot sniegt priekšlikumus, un kopumā ministrija ir saņēmusi 66 dažādus ierosinājumus. No tiem, kā arī ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumus, seši priekšlikumi dotu tiešu un mērķētu ietekmi uz nozares stabilizēšanu, bet to kopējā ietekme uz budžetu ir liela, proti, 27,65 milj. eiro.

«Šajā krīzes situācijā ne tikai valstij, bet arī pašiem piena ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem ir jāpieliek visas pūles, lai, pārdomāti pieņemot lēmumus, stabilizētu situāciju piena ražošanā,» norāda R. Krieviņa. Piebilstot, ka ražotājiem būtu jāapsver iespēja mazināt savu produkcijas daudzumu vai arī jau līdzīgi kā citi – pārorientēties.

Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vērsa uzmanību uz to, ka šiem jautājumiem ir jāpievēršas īpaši, jo šobrīd neesot nekādu indikāciju, ka situācija varētu uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru