Turcijas nacionālā lidsabiedrība "Turkish Airlines" otrdien paziņoja, ka Spānijas aviokompānija "Air Europa" pieņēmusi tās 300 miljonu eiro piedāvājumu par mazākuma akciju daļas iegādi.

Paziņojumā Stambulas akciju biržai "Turkish Airlines" norāda, ka "Air Europa" pieņēmusi izteikto piedāvājumu, un procedūras šī darījuma noslēgšanai ir sākušās.

Precīza "Air Europa" akciju daļa, kāda nonāks Turcijas lidsabiedrības īpašumā, tiks noteikta pēc šī darījuma pabeigšanas.

Spānijas un Turcijas mediji vēstī, ka tā varētu veidot aptuveni 26%.

"Turkish Airlines" sagaida, ka šis process varētu tikt pabeigts sešu līdz 12 mēnešu laikā pēc attiecīgo iestāžu, to vidū Spānijas valdības, apstiprinājuma saņemšanas.

Aviokompānija šo piedāvājumu otrdien izteica Spānijas tūrisma grupai "Globalia", kurai pieder 80% "Air Europa" akciju. Pārējie 20% akciju pieder holdingkompānijai "International Airlines Group".

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" nākamajos desmit gados ieguldījumus sadales sistēmā galvenokārt plāno novirzīt objektu rekonstrukcijai un uzturēšanai, liecina informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mājaslapā.

SPRK apstiprinājusi "Gaso" iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas attīstības plānu 2026.-2035.gadam. Plānā iezīmēts uzņēmuma stratēģiskais skatījums uz dabasgāzes sadales infrastruktūras uzturēšanu un attīstību nākamajā desmitgadē, paredzot arī būtiskus ieguldījumus drošas, efektīvas un ilgtspējīgas sistēmas nodrošināšanai.

"Gaso" izstrādātais plāns ietver gan esošās infrastruktūras tehnisko novērtējumu, gan attīstības rādītājus, kā arī kapitālieguldījumu plānus katrā no sadales sistēmas iecirkņiem. Īpaša uzmanība pievērsta lietotāju vajadzību un pakalpojumu pieprasījuma prognozēšanai, infrastruktūras atjaunošanai un jaunu ieejas/izejas punktu attīstības scenārijiem.

Pastāv lielas bažas, ka pēc Finanšu ministrijas izstrādātās iepirkumu procesa reformas ieviešanas, būtiski palielinot slieksni publiskajiem iepirkumiem, netiks veicināta konkurence un būs ierobežotas piegādātāju iespējas savu tiesību aizsardzībā, intervijā sacīja SIA "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Ir saprotama vēlme, lai procesi būtu ātrāki, bet tas nevar notikt uz godīgas konkurences rēķina," pauda Vancovičs.

Mobilo sakaru operatori "Tele2" un SIA "Bite Latvija" jau ilgstoši ir sūdzējušies par to, ka valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka tiek dota sakaru uzņēmumiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet", kuru līdzīpašnieks ir valsts.

"Par to šķēpi tiek lauzti jau ilgstoši, un, godīgi sakot, man jau ir apnicis par to runāt. Brīžiem šķiet, ka, ja valsts grib dārgi maksāt un pirkt to pašu par lielāku naudu nekā tirgū, tad, nu, labi, pērciet, nav ko tur vairs ņemties. Barjeras, kas tiek celtas apkārt, bojā konkurenci," pauda Vancovičs, piebilstot, ja privātajā sektorā tirgus daļas starp sakaru uzņēmumiem sadaloties aptuveni vienādi, tad publiskajā sektorā dominējot LMT ar aptuveni 70% tirgus daļu.

Kad sāk tecēt krāns, pazūd elektrība, nesilda radiatori vai salūzt tualetes pods, pirmo zvanu bieži saņem tieši apsaimniekotājs, taču lielākajā daļā gadījumu šāda veida problēmas jārisina pašam dzīvokļa īpašniekam.

Dzīvojamo namu apsaimniekošanā robeža starp apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildībām nereti šķiet izplūdusi, taču patiesībā likums skaidri nosaka katras puses tiesības un pienākumus. Lai māja būtu droša un nezaudētu savu vērtību, gan apsaimniekotājiem, gan īpašniekiem ir skaidri jāapzinās, kur beidzas vienas un sākas otras puses iesaiste.

Ko dara apsaimniekotājs?

Dzīvojamo namu apsaimniekotāji darbojas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, Dzīvokļa īpašuma likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907, un viņu pienākums ir nodrošināt dzīvokļu īpašnieku dotos pārvaldīšanas uzdevumus. Šie normatīvie akti skaidri nosaka, ka apsaimniekotāja uzdevums ir rūpēties par kopīpašuma daļām - ēkas konstrukcijām, jumtu, kāpņu telpām, pagrabu, stāvvadiem un citiem koplietojamiem inženiertīkliem. Apsaimniekotājs organizē ēkas apsekošanu, plāno un vada remontdarbus, slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un administrē īpašnieku maksājumus, nodrošinot, lai ēka vienmēr būtu labā tehniskā kārtībā un droša tās iedzīvotājiem. Tā pienākumos ietilpst arī ēkas tehniskā stāvokļa uzraudzība un plānveida uzturēšanas darbu koordinēšana, lai novērstu iespējamos bojājumus, pirms tie pāraug nopietnās problēmās.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja noteikt jaunus muitas tarifus un eksporta ierobežojumus valstīm, kuras vēršas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Digitālie nodokļi, digitālo pakalpojumu likumdošana un digitālo tirgu regulējumi - tie visi ir paredzēti, lai kaitētu amerikāņu tehnoloģijai vai to diskriminētu," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņa draudi bija adresēti valstīm Eiropā un citur, kas ir pieņēmušas likumus par tiešsaistes pasaules regulēšanu.

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi Digitālo tirgu likumu un Digitālo pakalpojumu likumu, kas regulē konkurenci un digitālā satura pārraudzību. Lielbritānija ir ieviesusi nodokli digitālajiem uzņēmumiem.

Tramps, nenosaucot konkrētas valstis vai reģionus, paziņoja, ka "diskriminējošu darbību" neatcelšanas gadījumā viņš "noteiks būtiskus papildu tarifus" šādu valstu ražojumiem un ierobežojumus ASV tehnoloģiju un mikroshēmu eksportam.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Šī gada jūnijs iezīmē rūpniecības atkopšanos. 2025. gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās audzis par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Apstrādes rūpniecībā pieaugums pret pērnā gada jūniju ir 7%, kas ir prāvākā izaugsme kopš 2022. gada maija. Kopumā tieši šīs sadaļas izaugsme ir labs indikators un liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Ražošanas apjomi palielinājās elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 19,2%, bet saruka ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 21,1%.

Atkopjas kokrūpniecība un pārtikas ražošana

Lielākais rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums apstrādes sadaļā bijis gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 31,1%, tad seko nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – pieaugums par 18,3%, pieaugums arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 14,8%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 12,9%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11,4%. Pēc apjoma būtiskākās nozares apstrādes rūpniecībā ir koksnes un koka izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos strādāja peļņu 294,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,2% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp septembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 24,4 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvi 2025. gada 30. septembrī bija 30,426 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,7% jeb 1,92 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada septembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 28,507 miljardi eiro.

Septembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 15,393 miljardi eiro, kas ir par 9,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 15,308 miljardus eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 84,9 miljoni eiro, kas ir par 13,4% vairāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad septiņos mēnešos strādāja peļņu 232,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 32,8 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvi 2025.gada 31.jūlijā bija 29,824 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,6% jeb 1,57 miljardiem eiro vairāk nekā 2024.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 28,254 miljardi eiro.

Jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 15,083 miljardi eiro, kas ir par 8,7% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 14,996 miljardus eiro, kas ir par 8,7% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 86,8 miljoni eiro, kas ir par 2,4% vairāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja peļņu 270,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 28,7% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 376, miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvi 2025.gada 31.augustā bija 30,071 miljarda eiro apmērā, kas ir par 5,7% jeb 1,619 miljardiem eiro vairāk nekā 2024.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 28,452 miljardi eiro.

Augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 15,377 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 15,288 miljardus eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 88,8 miljoni eiro, kas ir par 4,5% vairāk.

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga cerībās uz ASV procentlikmju pazemināšanu pēc tam, kad vāji ASV nodarbinātības dati vairoja bažas par ASV ekonomikas stāvokli.

Akciju cenas Volstrītā piektdien bija kritušās, reaģējot uz nodarbinātības datiem un ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem jauniem muitas tarifiem ārvalstu preču importam.

"Tirgus dalībnieki un investori ir nopelnījuši daudz naudas, izlemjot, ka tarifi nav svarīgi, un viņi negrasās to mainīt," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

"Investori, šķiet, pieņem optimistisku viedokli (..) derot uz lielāku varbūtību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) tālāk mīkstinās monetāro politiku pēc piektdien publiskotajiem nodarbinātības datiem," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasards.

Āzijā Honkongas un Šanhajas biržās akciju cenas pieauga, bet Tokijas biržā kritās.

Mākslīgā intelekta parādīšanās ir kļuvusi par izaicinājumu satura biznesam un iespēju uzņēmējiem, kuri ir gatavi ātri pielāgoties jaunajām realitātēm. Satura platformas “Get A Copywriter” dibinātājs Andrejs Zeņkevičs pastāstīja, kā viņš savā darbā izmantoja MI un kāpēc savam jaunajam projektam “WordPress Development Agency” izvēlējās WordPress platformu.

Andrej, tu jau vairāk nekā 10 gadus veido B2B uzņēmumus, kas orientēti uz klientiem visā pasaulē. Kas jums šobrīd ir visinteresantākais un daudzsološākais digitālajā jomā?

Protams, galvenā tendence ir MI. Ar to uzņēmējdarbības vide kārtējo reizi tiek vienkāršotā un demokratizēta. Lauks izlīdzinās — tāpat kā iepriekš. Iepriekš bija jāpērk dārgi serveri, tagad mākoņpakalpojumu mitināšanu var iegūt par 10–20 dolāriem.

Nākamais demokratizācijas vilnis bija saistīts ar maksājumu sistēmām. Savulaik bija nepieciešams slēgt līgumus ar bankām, Visa, Mastercard — tas prasīja mēnešus. Tagad jebkurš 18 gadus vecs pusaudzis var izveidot kontu “Stripe” platformā un sākt pieņemt maksājumus pāris minūšu laikā.

Latvijas kafijas zīmols Rocket Bean ieguvis Latvijas labākās kafejnīcas titulu konkursā European Coffee Trip Awards 2025 - tā ir lielākā Eiropas līmeņa balsošana, kurā par labāko kafejnīcu balso paši to cienītāji.

Konkursi "Coffee Awards" var dēvēt par "kafijas Michelin", taču ir viena būtiska atšķirība: lēmumu pieņem cilvēki, kuri mīl un novērtē kvalitatīvu kafiju. Šogad konkursā piedalījās vairāk nekā 2700 kafejnīcu no dažādām Eiropas valstīm. Balsošana norisinājās no 2025. gada 9. septembra līdz 9. oktobrim mobilajā lietotnē European Coffee Trip. Ikviens dalībnieks varēja izvēlēties līdz pat trijām iecienītajām kafejnīcām, apstiprinot savu balsi e-pastā. Aptaujā piedalījās tūkstošiem cilvēku visā Eiropā, un rezultātā Rocket Bean kļuva par Latvijā iecienītāko specialty coffee kafejnīcu Latvijā.

"Mums šī balva ir īpaši vērtīga, jo to piešķir nevis industrijas profesionāļi, bet gan mūsu apmeklētāji. Tas ir visas komandas darba novērtējums un apliecinājums tam, ka Latvijā prot ražot pasaules līmeņa kafiju," uzsver Ansis Romanovskis, zīmola Rocket Bean vadītājs.

Mākslīgais intelekts (MI) ir klātesošs mūsu ikdienā, darbā, izglītībā un informācijas apritē, bieži vien mums to nemaz neapzinoties. Vienlaikus ar dažādu risinājumus attīstību aug arī sabiedrības bažas un piesardzība.

Saskaņā ar kompānijas “KPMG” un Melburnas Universitātes 2025. gada pētījumu, 54% cilvēku kopumā nevēlas uzticēties MI, bet 65% novērtē tā sniegtās tehniskās iespējas. Tas liecina, ka cilvēki arvien biežāk sastopas ar MI, bet vienlaikus jūtas nedroši par dažādiem riskiem, ietekmi uz sabiedrību un ētisko izmantošanu. Uzticēšanos iespējams veicināt tikai ar caurspīdīgu normatīvo regulējumu, skaidriem lietošanas principiem un sabiedrības izglītošanu. Šajā attīstības etapā piesardzība ir ne tikai saprotama, bet pat vajadzīga - īpaši laikā, kad pieaug dezinformācijas, dziļviltojumu un datu izmantošanas riski, tomēr svarīgi atcerēties, ka MI pats par sevi nav ļauns vai labs, tam nav jūtu, nodomu vai politiskās pārliecības.

Aizvadīts Biznesa pakalpojumu līderu asociācijas (ABSL) forums “Radi un nodrošini nākotni – tagad!”. Pasākums pulcēja ap 200 pasaules biznesa līderu no dažādiem starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī militāros ekspertus, politikas veidotājus un inovatorus.

Apskatot tendences un iepazīstinot ar stratēģijām ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā, foruma dalībnieki uzsvēra – lai gan ģeopolitiskā situācija var radīt nedrošību un virkni risku, tā vienlaikus paātrina Eiropas uzņēmumu izaugsmi un nostiprina to noturību ilgtermiņā.

Foruma dalībnieki un eksperti īpaši atzinīgi novērtēja gan Latvijas, gan arī pārējo Baltijas valstu digitālo attīstību, norādot, ka šis reģions pēdējo gadu laikā piedzīvo strauju izaugsmi. Vienlaikus foruma norise Rīgā ir stratēģiski pamatota, jo Baltijas reģions ir īstā vieta, kur runāt par nākotnes veidošanu, attīstību un nozīmīgu lēmumu pieņemšanu – šeit izteikti jūtama un novērojama saspīlētās ģeopolitiskās situācijas radītā ietekme.

Vairāk nekā 10 000 viesnīcu Eiropā, tostarp arī Latvijā, ir pievienojušās kolektīvajai prasībai pret Amsterdamā bāzēto rezervēšanas platformu "Booking.com" un pieprasa kompensāciju par šīs platformas tā dēvētās labākās cenas klauzulas radītajiem zaudējumiem iepriekšējos 20 gados, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš minēja, ka viesnīcu skaits Latvijā, kas pievienojušās prasībai, un tām nodarīto zaudējumu apmērs ir konfidenciāla informācija.

Kalniņš piebilda, ka asociācija ir informatīvais partneris, kas informē biedrus par šādu iespēju, tādēļ katra viesnīca pati pieņem lēmumu, vai pieteikties.

LETA jau ziņoja, ka klauzula aizliedza viesnīcām savās vietnēs piedāvāt numurus par zemāku cenu nekā "Booking.com". Šāds noteikums tika ieviests, lai izvairītos no situācijām, kad klienti viesnīcu atrod "Booking.com", bet rezervāciju veic viesnīcas interneta vietnē.

Viesnīcas atsaucas uz Eiropas Savienības (ES) Tiesas 2024.gada 19.septembra spriedumu, ar kuru labākās cenas klauzula tika atzīta par nelikumīgu.

Attīstītāju interese par nekustamo īpašumu renovāciju Rīgā ir augsta, taču, ja netiks veiktas izmaiņas likumdošanā, degradēto ēku skaits Latvijas galvaspilsētā ar katru gadu tikai pieaugs, norāda Dzintars Bērziņš, nekustamā īpašuma aģentūras “1 37” vadītājs.

Viņš atzīmē, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgus ir sasniedzis kritisku punktu - ekonomiski pamatotu renovācijas projektu piedāvājums strauji izsīkst, bet virkne ēku joprojām stāv tukšas, jo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana būtiski palielina projektu gala cenu, bieži padarot tos attīstītājiem nerentablus.

“Tiklīdz ēkai nepieciešams pilns būvprojekts, piemēram, nesošo konstrukciju vai pārsegumu maiņai, īpašuma pārdošana tiek aplikta ar PVN. Tas renovācijas izmaksas palielina par 300 līdz 600 eiro kvadrātmetrā, būtiski ietekmējot arī projekta gala cenu. Līdzīgi ir ar bēniņu izbūvi - ja tiek izveidoti jauni dzīvokļi, tie tiek traktēti kā “jaunas vienības” un tiek aplikti ar PVN. Tas pats attiecas arī uz lifta izbūvi un citiem uzlabojumiem, kas objektīvi paaugstinātu īpašuma vērtību, taču šobrīd attīstītājiem uzliek vien papildu slogu,” skaidro Dz. Bērziņš, uzsverot, ka pašreiz spēkā esošie normatīvie akti apdraud arī drošību.

Tekstila nozarē ilgtspējīgi risinājumi vairs nav izvēle, bet gan nepieciešamība. Taču šobrīd Latvijā ceļš uz aprites ekonomiku, kuras centrā ir šķiedru uz šķiedru pārstrāde, vēl tikai sākas. Kāpēc tekstila pārstrāde ir būtiska nozares nākotnei - un kur atrodamies šajā pārmaiņu ceļā?

Eiropas Komisija līdz 2030. gadam paredz ieviest ilgtspējīgu tekstila stratēģiju, kurā uzsvars tiek likts uz šķiedras uz šķiedru pārstrādi kā galveno līdzekli tekstila atkritumu samazināšanai un resursu efektīvai izmantošanai. Taču šobrīd Latvijā Eiropas tekstila stratēģijas principu ieviešanas prakse pamatā balstās uz privātām iniciatīvām.

Tekstila nozarē strādājošajiem ir jāuzņemas atbildība par ūdens patēriņu, radītajām oglekļa emisijām un atkritumu apjomu. Tieši tāpēc šķiedras uz šķiedru pārstrāde ir efektīvs risinājums, kā mazināt šo negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus veidojot pamatu jauniem, aprites ekonomikā balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem. Piemēram, pārejot uz tekstila ražošanu no pārstrādātām šķiedrām, iespējams samazināt CO₂ emisijas, ūdens un enerģijas patēriņu par līdz pat 90 %, salīdzinot ar jaunu šķiedru ražošanu. Tas ir arī veids, kā mazināt atkarību no naftās balstītām izejvielām, no kurām tiek ražots, piemēram, poliesters - katrs jauns poliestera metrs nozīmē vēl vienu soli pretī lielākam piesārņojumam un klimata pārmaiņām. Turklāt šis ir arī vērtību jautājums.

Vācijas autobūves nozarē pēdējā gada laikā likvidētas aptuveni 51 500 darbavietas jeb gandrīz 7% no sektora kopējā darbavietu skaita, liecina konsultāciju uzņēmuma "EY" apkopotā informācija.

Vācijas rūpnieciskās ražošanas nozarē kopumā nodarbināto cilvēku skaits uz 30.jūniju gada griezumā sarucis par aptuveni 114 000 jeb 2,1% līdz 5,42 miljoniem.

Kopš 2019.gada rūpniecības nozarē strādājošo skaits samazinājies par aptuveni 245 000 jeb 4,3%.

Šis kritums konstatēts laikā, kad samazinās rūpniecības nozares ienākum, kas otrajā ceturksnī sarukuši par 2,1%. Autobūves nozarē ienākumi šajā periodā samazinājušies par 1,6%, ņemot vērā pieprasījuma kritumu, Ķīnas ražotāju sīvo konkurenci un pāreju uz elektroauto ražošanu.

"EY" skaidro, ka Vācijas rūpniecība tāpat saskaras ar augstām enerģijas izmaksām, birokrātiju, gausu iekšzemes pieprasījumu un tirdzniecības nesaskaņām ar ASV.

Katru reizi, kad kāds kaut ko būvē vai remontē rodas būvgruži. Pieņemu, ka jebkurš, kurš nodarbojas ar būvniecību, saprot, ka tos nevajadzētu vest uz atkritumu poligoniem vai izmest mežā, bet gan pārstrādāt, jo no būvgružiem var ražot šķembas, smiltis, dedzināmos atkritumus, plastmasas granulas, vēlreiz var izmantot arī stiklu un kartonu.

Kā celtniecības uzņēmums vai atbildīgais par būvniecību konkrētajā objektā izvēlas atkritumu pārstrādātāju un to, kurš aizvāks būvgružus? Pēc cenas, jūs teiksiet. Vairumā gadījumu tā būs pareiza atbilde. Tomēr izvēloties tikai pēc cenas un neņemot vērā citus faktorus, nav iespējams iegūt dažādas ērtības, kuras kļūst arvien svarīgākas arī būvgružu aizvākšanā.

Kas ir šīs ērtības? Pirmkārt, tās ir ar GPS pozicionēšanas sistēmu aprīkotas automašīnas – tas ļauj zināt, kur tieši atrodas konkrētā būvgružu izvešanas automašīna un prognozēt pēc cik ilga laika tā ieradīsies. Otrkārt, uzņēmums, kuram ir nevis vienkārši zvanu centrs, kurš pieņem zvanus un tikai pēc vairākām stundām vai dienas spēj atbildēt uz uzdoto jautājumu, bet gan uzņēmums ar īstu dispečeru dienestu, kas uz jebkuru uzdoto jautājumu spēj atbildēt šeit un tagad, dažu sekunžu laikā.

Kad IT speciālisti nespēj tikt līdzi bojātu datoru reģistrēšanai, darbinieki nevar pieslēgties sistēmām vai tiek pazaudēti svarīgi dokumenti, tā vairs nav tikai tehniska problēma, bet tiešs finanšu slogs uzņēmumam. Jo vairāk organizācija ir atkarīga no tehnoloģijām, jo svarīgāk ir vērtēt ne tikai sākotnējo iekārtu cenu, bet arī kopējās īpašumtiesību izmaksas, tostarp uzturēšanu un produktivitātes zudumus.

Iegādes cena nav vienīgais faktors

“Parasti pietiek ar vienu vai divām stundām negaidītas pauzes, risinot tehniskas problēmas, lai komandā rastos spriedze un tiktu pārtraukts raits darba process. Tā rezultātā zūd produktivitāte, kas negatīvi ietekmē uzņēmuma rezultātus. Vēlme no tā izvairīties ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc uzņēmumi pāriet uz Apple ekosistēmu,” norāda C&C biznesa nodaļas vadītājs Pauls Minkevičs.

Traucējumi var būt dažādi – pārāk lēnas vai kļūmīgas programmas, sinhronizācijas kļūdas, neskaidras dokumentu versijas vai vienkārši aizmirstas paroles. Tas viss aptur darba procesus, un to īpaši izjūt tad, kad viena darbinieka aizķeršanās dēļ apstājas viss komandas darbs vai sarežģīta projekta virzība.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.