Liepājā šogad pirmo reizi Latvijas Valsts dzimšanas dienā plānots pasniegt gada balvu zinātnē.

Balvu piešķirs tiem Liepājas Universitātes mācību spēkiem vai studentiem, kuri veikuši izcilu, nozīmīgu pētniecisko darbību, kas veicina tautsaimniecisko aktivitāti, piedāvā inovatīvus risinājumus, stiprina Liepājas Universitātes kā zinātniskā centra atpazīstamību Latvijā un pasaulē.

28. jūlijā Liepājas domes deputāti pastāvīgās izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē atbalstīja gada balvas zinātnē pasniegšanu, to vēl jāapstiprina domes sēdē 4. augustā.

2011.gadā un turpmākajos gados Liepājas pašvaldības budžetā saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu starp domi un Liepājas Universitāti plānots gada balvas zinātnē fonda nodrošināšanai piešķirt 1500 latu. Balvu plānots piešķirt šādās jomās – jaunā zinātnieka balva; gada promocijas pētījums, gada maģistra pētījums; gada balva starpnozaru pētījumā; gada pētniecības aktivitātes un balva par mūža ieguldījumu zinātnē.

IT uzņēmums Exigen Services Latvia, Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds izsludina pieteikšanos uz ikgadējo profesora Eižena Āriņa balvu datorikā. Šogad balva tiks piešķirta informācijas tehnoloģiju (IT) profesionālim par Latvijai nozīmīgu praktisku ieguldījumu informācijas sabiedrības attīstībā.

Kandidātus balvai var nominēt jebkura organizācija, struktūrvienība vai fiziska persona, kā arī kandidāts var pieteikties pats, līdz 2013.gada 30.aprīlim aizpildot pieteikuma formu mājaslapā arinabalva.lv. Pretendentus vērtēs ekspertu komisija, un balvas saņēmējs tiks paziņots Rīgas Tehniskajā universitātē 17.maijā. Eižena Āriņa balvas ieguvējs saņem zelta medaļu, diplomu un stipendiju 1500 Ls apmērā (pirms ienākuma nodokļa nomaksas).

Eižena Āriņa balva nosaukta atzītā Latvijas datorzinātnes pamatlicēja vārdā un tiek pasniegta kopš 2000.gada. Balva atbalsta Latvijas IT speciālistus par viņu nozīmīgākajiem sasniegumiem, un to pasniedz par Latvijai nozīmīgu teorētisku ieguldījumu datorzinātnes attīstībā vai praktisku pienesumu datorikā. Šogad tiks apbalvots IT jomas praktiķis, kura radītie jaunievedumi ir nozīmīgi ne tikai konkrētas organizācijas, bet arī visas IT nozares mērogā.

Otrdien, 11.februārī, Rātsnamā tika pasniegti galvaspilsētas pašvaldības atzinības un pateicības raksti labākajiem 2013.gada arhitektiem.

Apbalvojumus saņēma arhitekte Renāte Truševska, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studente Liena Brasla, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, arhitekti Andris Kronbergs, Jānis Biķis un Ivo Kalvelis, arhitektūras tehniķis Kristaps Šulcs, kā arī arhitekts Roberts Riekstiņš.

Atzinības tika piešķirtas arhitektūras skatē «2013. gada balva Rīgas arhitektūrā» atzīmēto objektu arhitektiem pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja rekomendācijām.

Arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija saņēma Atzinību par vērtīgu ieguldījumu Rīgas arhitektūrā – koka apbūves vērtību izcelšanu publiskajā telpā – ēkas Zirgu pasts pārbūvi Latvijas Kultūras akadēmijas teātra studijām Dzirnavu ielā 46.

Sveikti konkursa «Sējējs 2017» laureāti.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās. Laureāta nosaukums nominācijā «Gada lauku saimniecība» tika piešķirts Jelgavas novada zemnieku saimniecībai «Terēņi» un tās saimniekam Kasparam Dugem.

Nominācijā «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» par labāko atzīta Smiltenes novada akciju sabiedrība «Smiltenes piens», tās vadītāja Gita Mūrniece.

Konkursa nominācijā «Ģimene lauku sētā» šogad laureāta titulu ieguva Beverīnas novada zemnieku saimniecība «Kalnleimaņi», kurā saimnieko Lolita Zvirgzda ar ģimeni.

Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Valkas novada zemnieku saimniecības «Lejasciņi» īpašnieks Kristaps Sula, bet laureāta nosaukumu nominācijā «Bioloģiskā lauku saimniecība» ieguva Kuldīgas novada SIA «Lāses AM», tās vadītājs Aigars Melderis ar sievu Daci Antanoviču.

Zemkopības ministrijas (ZM) organizētajā konkursā "Sējējs 2021" nominācijā "Gada uzņēmums pārtikas ražošanā" apbalvots zīmola "Rāmkalni" ražotājs SIA "Rāmkalni Nordeco" no Siguldas novada, informē ministrijā.

Balva "Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā" piešķirta bioloģijas doktorei, laukaugu patoloģijas grupas vadītājai Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā Olgai Treikalei un lauksaimniecības maģistrei, pētniecei, vasaras un ziemas kviešu selekcijas grupas vadītājai Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā Vijai Strazdiņai.

Apbalvojumu "Ģimene lauku sētā" saņēma Ozoliņu ģimene no zemnieku saimniecības "Jāņkalni" Madonas novadā.

"Jaunais veiksmīgais zemnieks" - Lauris Ikaunieks no zemnieku saimniecības "Druvas" Rēzeknes novadā, bet "Gada veiksmīgākā kopdarbība" titulu saņēma lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Kuldīgas labumi".

Gadskārtējās Baltijas Asamblejas sanāksmes laikā, kas norisinājās no 8.-10. novembrim Viļņā, SIA Dendrolight Latvija saņēma starptautisku atzinību inovāciju jomā.

Šogad Baltijas Inovāciju balva tika pasniegta Lietuvas farmācijas nozares uzņēmumam Aconitum UAB, savukārt Defendec Ltd. (Igaunija) un Dendrolight Latvija (Latvija) ieguva starptautisko atzinību inovāciju jomā un diplomus par 2. un 3. vietu.

Baltijas Asambleja ir starptautiska organizācija, kas ir izveidota, lai veicinātu sadarbību starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Republiku parlamentiem. Tā katru gadu piešķir balvas literatūrā, mākslā un zinātnē, bet, sākot ar 2011.gadu, Baltijas Asambleja sadarbībā ar Baltijas Zinātnes Tehnoloģisko parku un Inovācijas centra asociāciju, ir iedibinājusi arī ceturto nomināciju – Baltijas inovācijas balvu (BIB), kas tiek piešķirta Baltijas valstu inovatīvākajam uzņēmumam.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2013. gadā.

Teorētiskajā zinātnē

• Izcili rezultāti kvantu skaitļošanas teorijā. Izveidoti algoritmi kvantu datoriem, būtiski paātrinot datu apstrādi un palielinot kvantu datoru pielietošanas iespējas. Akad. Andris Ambainis (LZA Lielā medaļa, Eiropas grants kā vienam no 300 Eiropas izcilākajiem pētniekiem), Latvijas Universitāte.

• Izstrādāta kvantu sūkņu teorija un tās pielietojums nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās. LZA kor.loc. Vjačeslavs Kaščejevs (Vienīgais Austrumeiropas zinātnieks, kas nominēts pasaules izcilnieku grupā Jauno līderu sanāksmē Pasaules Ekonomikas forumā), Latvijas Universitāte

Ar brokastu musli Graci, kas sastāv galvenokārt no tritikāles un citām Latvijai raksturīgām sastāvdaļām, mēģina aizstāt importa līdziniekus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Izstrādājam un ražojam funkcionālu, zinātnisku pārtiku, alternatīvus musli. Cenšamies darīt tā, lai visiem iesaistītajiem – patērētājiem, ražotājam un zinātniekiem – produkts būtu interesants. Liela daļa ražotāju vēlas ražot augstas pievienotās vērtības produktus, un to var izdarīt, ja tiek iesaistīta zinātne. Patērētāji saņem funkcionālu pārtiku, savukārt zinātniekiem ir interese īstenot savus pētījumus,» raksturo Alise Balgalve, SIA Felici valdes priekšsēdētāja.

Uzņēmums ar savu produktu – musli Graci – startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 kategorijā Importa aizstājējprodukts. «Uzskatām, ka varam aizvietot importa musli, jo runājam ar savu patērētāju un darām to gan latviski, gan krieviski. Mūsu mārketings ir vienkāršs, un cilvēki uztver, ko gribam pateikt. Tāpēc produktu nosaukumi ir Tievais, Intelektuālais, Skaistais, Harmoniskais, Enerģiskais. Pircējam nav pārpratumu, ko viņš nopērk, izvēloties konkrēto produktu. Piedomājam pie sava iepakojuma, lai tas būtu atraktīvs jauniešiem, jo vecāka gadagājuma cilvēki bieži vien zina, kam pievērst uzmanību, izvēloties produktus, bet jauni cilvēki to mēdz darīt impulsīvi, pēc stilīga izskata,» saka A. Balgalve.

Pirms vairāk nekā diviem gadiem dibinātais uzņēmums SIA Felici, kas ar zīmolu Graci Musli ražo pagaidām tikai Latvijas veikalos nopērkamus brokastu musli, ar gadiem būtiski audzējis apgrozījumu, kas licis domāt gan par eksporta tirgu iekarošanu, gan savas rūpnīcas būvniecību, intervijā aģentūrai LETA stāsta uzņēmuma īpašniece Alise Balgalve.

Ideja par funkcionālas pārtikas ražošanu Balgalvei radusies 2009.gadā, jo topošā uzņēmēja vēlējusies savienot uzņēmējdarbību ar zinātni. «Ideja par vēlamajām produktu funkcijām man bija skaidra pašai, bet tā sāka materializēties, kad 2010.gadā izstādē Riga Food sastapu Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta darbiniekus, kas prezentēja tritikāli - kviešu un rudzu krustojumu, kas apvieno cilvēka uzturā tādus būtiskus elementus kā, piemēram, augstu proteīna saturu un šķiedrvielas,» stāsta uzņēmēja.

Vēlāk jau sākās sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes u.c. augstskolu fakultāšu speciālistiem. Zinātnieki iesaistījušies Balgalves idejas īstenošanā, jo viņiem patikusi ideja, redzējums par tās attīstību. «Sākotnēji vienkārši parunājām, parādīju, ko esmu izdomājusi, bet vēlāk jau sadarbojāmies produkta izstrādē, un zinātniekiem bija prieks, ka viņu ideja ir nonākusi līdz veikala plauktam,» norādīja Balgalve.

Latviešu zinātnieks Ivars Kalviņš nominēts prestižajai Eiropas Izgudrotāju balvai, informē Eiropas Patentu iestāde.

Ivars Kalviņš ir viens no pasaulē vadošajiem zinātniekiem medicīniskās bioķīmijas jomā, kurš radījis jaunu medicīnisko preparātu paaudzi sirds un asinsvadu slimību, Alcheimera un vēža ārstēšanā un novēršanā.

Šī ir pirmā reize, kad nozīmīgajai balvai ir nominēts zinātnieks no Latvijas. I.Kalviņa nozīmīgākais izgudrojums meldonijs ir pamatā preparātam Mildronāts, vienam no veiksmīgākajiem medicīniskajiem preparātiem, kas radīti Latvijā.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors un ķīmijas doktors I. Kalviņš var lepoties ar teju 260 izgudrojumiem un vairāk kā 900 patentiem un patentu pieteikumiem. Triju Zvaigžņu ordeņa īpašnieks Kalviņš savā zinātniskajā darbībā ir fokusējies uz mazām organiskas izcelsmes molekulām, kas regulē enerģijas ražošanas ceļus cilvēka ķermenī. Pārliecināts, ka šīs molekulas spēlē nozīmīgu lomu slimību novēršanā un ārstēšanā, 67 gadus vecais Latvijas zinātnieks ir radījis jaunu medicīnisko preparātu paaudzi, kas imitē dabiskus organiskos savienojumus. Viņa radītie preparāti spēlē nozīmīgu lomu sirds un asinsvadu slimību, Alcheimera slimības, iekaisuma un hronisku sāpju novēršanā un ārstēšanā, un ir pierādīta to iedarbība veiksmīgā cīņā pret vēzi.

Izcilajam gastroenterologam profesoram Jurim Pokrotniekam piešķirta Grindeļa balva par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā un farmācijā. Savukārt par nozīmīgu veikumu zinātnē Zelta Pūces apbalvojums pasniegts preparāta Mildronāts® izgudrotājam, akadēmiķim Ivaram Kalviņam, informē farmācijas uzņēmumā Grindeks.

Piešķirtas arī trīs Sudraba Pūces perspektīvākajiem jaunajiem pētniekiem. Zinātniekus apbalvo Latvijas farmācijas uzņēmums Grindeks, iesaistot Latvijas Zinātņu akadēmiju.

«Veselība ir cilvēku dārgākā vērtība un rūpes par to ir farmācijas un medicīnas nozares, kā arī zinātnieku sūtība. Grindeks pateicas profesionāļiem, kuri savu mūžu velta Latvijas sabiedrībai, medicīnai, izglītībai un zinātnei,» saka AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

D.H.Grindeļa balvas saņēmējs Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Pokrotnieks ir Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas hepatoloģijas un uztura terapijas centra vadītājs, ārsts, pasniedzējs un zinātnisko rakstu autors, kurš sarakstījis monogrāfiju Gastrointestinālā endoskopija, kā arī ir vairāk nekā 400 citu publikāciju autors un līdzautors.

Piektdien, 14. oktobrī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aulā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sveica konkursa Sējējs 2016 laureātus un vecināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, tostarp arī jaunos zemniekus, lauku uzņēmējus un mazpulcēnus, informē Zemkopības ministrija.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra septiņās konkursa nomināciju grupās. Laureāta nosaukums konkursa grupā Gada lauku saimniecība tika piešķirts Kuldīgas novada zemnieku saimniecībai Ezergaļi un tās saimniekiem Dzintaram un Ivetai Erdmaņiem. Konkursa grupā Gada uzņēmums pārtikas ražošanā par labāko atzīta Bauskas novada SIA Jaunkrasts, tās vadītājs Gints Druseiks.

Konkursa grupā Ģimene lauku sētā šogad laureāta titulu ieguva Rēzeknes novada zemnieku saimniecība Lukstiņmājas, kurā saimnieko Ķipuru ģimene. Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Kocēnu novada zemnieku saimniecības Zilūži īpašnieks Jānis Grasbergs, bet laureāta nosaukumu nominācijā Lauksaimniecības kooperatīvs ieguva Durbes novada LPKS Durbes grauds, tās vadītājs Sandris Bēča.