Jaunākais izdevums

Ziedu tirgotāji 8. martā ir pacēluši ziedu cenas, bet vienlaikus cer uz lielu tirdzniecības apjomu.

«To, kā tirdzniecība veiksies, varēs redzēt tikai 8. martā, tomēr jau šobrīd var nojaust, ka aktivitāte būs liela, jo diezgan daudz cilvēku ziedus iegādājas jau tagad,» dienu pirms svētkiem DB norādīja ziedu tirgotāja Aļina, piebilstot, ka ziedu krājumi jau ir iepirkti, tagad atliekot tos iztirgot.

Daļa ziedu tirgotāju novērojuši, ka šogad aktivitāte ziedu tirdzniecībā pirms 8. marta ir lielāka nekā aizvadītajā gadā, un tas tirgotājiem radot optimismu attiecībā uz tirdzniecības apjomiem.

Sagaidāms, ka ziedu cenas 8. martā būs krietni lielākas nekā parasti, jo tās cēluši vairumtirgotāji, un arī mazumtirgotāji vēlas papildus peļņu svētkos. «Skaidrs, ka arī mums cenas jāpaceļ. Arī mums savs lats jānopelna, jo cenas pacēla vairumtirgotāji,» sašutis ir ziedu tirgotājs Aleksejs. Viņš gan prognozē, ka cilvēku vēlmi iegādāties ziedus vēl arvien ierobežos ekonomiskā krīze un zemā pirktspēja. «Tie nabaga vīrieši jau nav nemaz tik turīgi,» viņš nosaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sausuma un zemo piena cenu ietekmē, saimniecību un liellopu skaits vasaras otrajā pusē un rudenī varētu sākt būtiski samazināties, stāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš prognozēja, ka rudenī nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē dramatiski palielināsies lauksaimniecības produktu cenas. Vienlaikus saimniecībām jau patlaban trūkst apgrozāmo līdzekļu, bet tās "izdzīvo un krīzi izvelk", izmantojot pērn ievākto lopbarību.

Viņš uzsvēra, ka piensaimniecības nozare kopš februāra strādā ar pieciem miljoniem eiro zaudējumu mēnesī, bet jūnijā kopējie nozares zaudējumi veidos 25 miljonus eiro. LOSP jau tagad saņēmis ziņas, ka vairākas saimniecības šogad barību nākamajam gadam neplāno gādāt un rudenī lopus domā likvidēt.

Gūtmanis uzsvēra, ka sausums ietekmējis arī pļaujas apjomus un atsevišķās vietās šogad pirmajā pļaujā nopļauti tikai 50% no ierastā apjoma. Tikmēr Latvijā vidēji pirmā pļauja bijusi 30% apmērā no ierastā apjoma. Viņš skaidroja, ka pļaujas apmērs parasti ik gadu mainās 10% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Vakaros kļūst par spāņiem

Anda Asere, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gada pirmajā ceturksnī bankas nopelnījušas 38 miljonus latu

nozare.lv, 27.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmo ceturksni banku sektors kopumā noslēdzis ar peļņu 38 miljonu latu apmērā, tomēr neiekļaujot AS Latvijas Krājbanka gūtos zaudējumus, banku sektora gūtā peļņa līdz marta beigām kopumā sasniedza 48 miljonus latu, tostarp ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un sešas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos - 92,6%).

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem līdz marta beigām sasniedza 70,2 miljonus latu jeb par 50,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir auguši gan tīrie komisijas naudas ienākumi - par 43,8%, gan tīrie procentu ienākumi - par 17,1%.

Banku sektora likviditāte saglabājās augsta un likviditātes rādītājs šā gada marta beigās bija 63,2% (februāra beigās - 62,3%). Arī banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs saglabājās augstā līmenī un marta beigās sasniedza 18,1% (minimālā kapitāla prasība - 8%), savukārt pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs bija 14,9% (februāra beigās - attiecīgi 17,4% un 14,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smagnēja maksātnespējas procesa dēl Latvijā ir iesaldēti 3.5 miljardi Ls vērtī aktīvi pēc bilances vērtības, bet budžets ik gadu zaudē ap 400 milj. Ls. Tā norādīja Latvijas Komercbankas asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota.

Kā labu ilustrāciju viņš rāda divu maksātnespējīgu ražošanas uzņēmumu (ar kredītu 8 milj. eiro kredītu) likteņus Latvijā un Igaunijā. «Maksātnespēja tika ierosināta abiem vienā laikā — 2008. g. augustā, tad Igaunijā kreditoru sapulce notika augustā, pirmā izsole oktobrī un otrā — novembrī, kurā attiecīgā ražotne tika pārdota par 4 milj. eiro, un tā šobrīd strādā — nodarbina 170 strādājošo un valstij ik mēnesi nodokļos samksā ap 0.2 milj. eiro, savukārt Latvijā ražotne nestrādā pat vēl 2010.g., notiek strīdi starp nodrošināto kreditoru — banku un nenodrošinātajiem un galu tam neredz,» tā K. Šļakota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ziedu audzētavā Velgi pavasara sezona jau noslēgusies

Dienas Bizness, 08.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecavas novada ziedu audzētavā Velgi 8. marta svētki ir viens no «pļaujas laikiem», kādi gada ritumā ir vairāki, Bauskas Dzīvei atklājusi saimniece Ingūna Smala.

Sieviešu dienas ziedu dāvāšanas tradīcija noslēdz pavasara puķu sezonu, kas Dimzukalnā strādājošajā audzētavā sākās pirms Ziemassvētkiem. «Šajā posmā audzējam hiacintes podiņos, tradicionāli sagatavojam un piegādājam veikaliem grieztās tulpes un hiacintes,» skaidrojusi puķkope.

Lai arī 8. marta pārdošanas kampaņas apgrozījums sasniedz pat līdz sestajai daļai audzētavas kopējā apgrozījuma, peļņa no tās nav tik nozīmīga, jo ziemā ziedu izaudzēšanai tirgum vajadzīgi lielāki ieguldījumi apkurē, stāstījusi I. Smala. Viņa atzinusi, ka 8. marta ziedu pārdošanas kampaņa vairāk ir pieturēšanās pie tradīcijas un vaļasprieks, ne nozīmīga biznesa daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bezdarba līmenis martā Latvijā sasniedzis 17,3%

Ieva Mārtiņa, 09.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2010.gada marta beigās bija 17,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, tostarp lielākais bezdarba līmenis bijis Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Arvien lielākos apjomos internetā sūta apģērbu no Āzijas valstīm

Dienas Bizness, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta veikaliem kļūstot populārākiem, ar katru gadu strauji pieaug sūtījumu skaits no ārzemēm. Rudens, kad vecāki savus bērnus gatavo skolai, tāpat arī Ziemassvētku laiks, kad cits citu vēlamies iepriecināt ar dāvanām, ir īstais pļaujas laiks tirgotājiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijas pasta direktors Arnis Salnājs Dienu ieved sūtījumu šķirošanas cehā. Angārā rosās paku šķirotāji, turpat blakus atrodas iekšējais muitas punkts. Kastes ar mazām pakām, kastes ar lielākām, turpat netālu stāv pat aptīts motorollers, kas tuvākajā laikā iepriecinās kādu pircēju Smiltenē, un veļasmašīna, kas tūdaļ tiks vesta uz Madonu. Ne tikai cilvēki atrodas cehā, turpat lēnām, pavisam prātīgā gaitā pastaigājas suns. Tā nav bezmērķīga pastaiga, arī viņš šeit strādā, sūtījumos uzostot aizliegtās vielas, naudu un narkotikas.

Kaut gan sūtītāju vidū ir uzņēmēji, lielākoties tās tomēr ir privātpersonas. Tieši Ķīna ir valsts, kas strauji iekaro Eiropas patērētāju uzticību. Sūtījumu skaits no Ķīnas arī Latvijā pieaug. 2014. gadā starptautiski ienākošo sīkpaku skaits sasniedza teju trīs miljonus vienību un salīdzinājumā ar 2013. gadu bija par 83% lielāks. Tālās Āzijas zemes uzņēmēji ir sapratuši, ka viņiem ir izdevīgāk tirgot pa tiešo patērētājam un nav pat vajadzības katrā mazajā Eiropas valstī atvērt veikalu. Internets mijiedarbību padara ļoti ērtu, un, nedaudz piedomājot, uzņēmējiem izdodas atrast risinājumus, lai pircējs justos drošs, ka atnāks tieši tāds produkts, kādu viņš ir gaidījis. «Cilvēki arvien vairāk iepērkas internetā un meklē vietas, kurās to var izdarīt vislētāk, – vai tas būtu mobilais telefons vai mobilā telefona vāciņš, rotas, drēbes un viss cits, ko vien var iedomāties. Ķīnas preču sūtījumus nodrošina tādi giganti kā, piemēram, Alibaba un Taobao. Tie ir radījuši arī Aliexpress, kas strauji izplatās visā pasaulē. Pirms pieciem gadiem visi bija pārliecināti, ka visvairāk internetā tiks pirkti CD diski un grāmatas, bet patērētāji ir sagrāvuši šīs prognozes. Visvairāk tiek pirkti apģērbi. Eiropa no Āzijas atpaliek ļoti izteikti,» atklāj A. Salnājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Populārākās upes laivošanai Latvijā

Linda Zalāne, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā piecgadē laivu nomas bizness Latvijā ir sakuplojis, ko veicinājusi ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošana un atpūtas dabā popularitāte

Laivu nomu pļaujas laiks ir īss; lai to maksimāli izmantotu, uzņēmumi ir izveidojuši vairākus nomas punktus pie dažādām upēm.

Plašāk par laivu nomas biznesu lasāms 23. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Raksta galerijā informācija - populārākās upes laivošanai, kā arī upes, kas iecienītas pavasara palu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm martā realizējis produkciju vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir pārsniegusi 10.5 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā šajā periodā pērn. AS «Olainfarm» lielākie noieta tirgi martā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. Produkcija tika realizēta 33 tirgos.

Lielākais pārdošanas pieaugums martā atzīmēts Uzbekistānā, kur apjomi auguši par 338%, Vācijā – par 190%, un Indijā – par 149%. Stabilu pieaugumu uzrādījuši arī pārdošanas rezultāti jau tradicionālajos koncerna noieta tirgos kā Krievija, Baltkrievija, Latvija un Lietuva. Savukārt, produktu realizācija martā visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 64% un Itālijā – par 58%.

2018. gada trīs mēnešos provizoriskais konsolidētais AS «Olainfarm» realizācijas apjoms sasniedza 30, 41 miljonu eiro, kas ir par 13% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā.Produkcija tika realizēta 43 valstīs.AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2018. gada martā veidoja 2.2 miljonus eiro, kas ir par gandrīz 18% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. Savukārt SIA «Silvanols» apgrozījums 2018. gada martā praktiski saglabājās gandrīz pērnā gada līmenī un bija 0,54 miljoni eiro. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada martā veidoja 0,86 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums veidoja 0,22 miljonus eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada martā sasniedza 0,23 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2019. gada marta rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,8 miljoniem eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada martā.

Savukārt trīs mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 14% realizācijas pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem trīs mēnešu rādītājiem, sasniedzot 34,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija trīs mēnešu laikā tika pārdota 47 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie marta realizācijas dati, trīs lielākie koncerna noieta tirgi ir Latvija, kur, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu realizācijas apjoms ir pieaudzis par 4%, Krievija, kur šajā pat laika posmā realizācijas apjoms ir samazinājies par 23%, un Baltkrievija ar 26% pieaugumu. Pārdošanas apmēri Krievijā martā samazinājās, jo klienti plānotos medikamentu apmērus pasūtīja gada sākumā. No 10 lielākajiem noieta tirgiem samazinājums vērojams arī Ukrainā (-24%). Visos citos galvenajos noieta tirgos marta laikā ir panākts realizācijas apjomu pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Nīderlandi un Tadžikistānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tiesājas ar Krasovickiem par neveiksmīgu villas Marta iegādi

Lato Lapsa, pietiek.com, speciāli Dienai, 20.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi, vēsta laikraksts Diena.

"Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām," – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem.

Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.

Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne

2009. gadā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Martā vērojamas mēnesim neraksturīgas ļoti mērenas cenu pārmaiņas

Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020.gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,2 %.

Iepriekšējos gados martā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7-1,1%, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju pieaugums.

Šogad martā mēneša laikā bija lēnākais patēriņa cenu kāpums kopš 2014.gada, ko ietekmēja zemāks akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem, sezonālie faktori un pasaules cenu kritums naftai.

Beidzoties sezonas izpārdošanām, šogad martā cenu pieaugumu galvenokārt noteica apģērbu un apavu sadārdzināšanās. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 9,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,6 procentpunktiem.

Sezonālu faktoru ietekmē martā turpinājās cenu kāpums atpūtas un kultūras pakalpojumiem par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksmei atvērtas abas brauktuves abas brauktuves katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive. Slēgta nobrauktuve uz Cēsīm (P20). Satiksme notiek pa esošo pārvadu. Ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksme pa labās puses brauktuvi, ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir seši reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) no Jēkabpils līdz Mežārei ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, platuma ierobežojums 3,8 m. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 23 minūtes.
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Studentu Rīgā vairāk nekā dzīvokļu; uzķeras uz krāpniekiem

Dienas Bizness, 10.09.2013

Rīgas Stradiņa universitātes 1. kursa studente Kristiāna jau otro gadu kopā ar draugiem īrē četristabu dzīvokli Rīgas centrā. «Piedāvājumu atradām nama apsaimniekotāja mājaslapā. Lai gan dzīvoklis nav ideāls, esam apmierināti - gada siltajos mēnešos maksa no cilvēka ir ap 50 latiem, beet ziemā - ne vairāk kā simts latu, kas ir daudz lētāk, nekā īrēt vienam. Secinājām, ka dzīvot centrā ir lētāk, jo īres cenas mikrorajonos ir krietni augstākas,» stāsta Kristiāna.

Foto: Raitis Puriņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalniekiem ienesīgais mēnesis ir decembris, savukārt nekustamo īpašumu tirgū pļaujas laiks ir mācību gada sākums, kad augstskolu tuvumā kādā no reģionu centriem, vairums – Rīgā, tūkstošiem jauniešu no laukiem un mazpilsētām sāk meklēt jaunas pagaidu mājas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Novērojumi liecina, ka tikai retais dzīvokli gatavojas īrēt vienatnē - studentu vidū dominē kooperēšanās tendence, savukārt tie, kuri topošos dzīvokļa biedrus nav atraduši, gatavi izskatīt arī istabu īres piedāvājumus.

Iemesls, kāpēc vairāki jaunieši apvienojas, īrējot vienu mājokli, ir ne vien taupīgums, bet arī situācija īres tirgū - cenai atbilstošas kvalitātes dzīvokļu trūkst, atklāj aptaujātie nekustamo īpašumu speciālisti.

«Pieprasījums no studentiem ir lielāks nekā dzīvokļu piedāvājums. Vietējie par dzīvokļa īri gatavi maksāt no 50 līdz 300 latiem mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus, taču amplitūdā no 50 līdz 100 latiem pieņemamu īres dzīvokli atrast grūti - vai nu tas atrodas tālu no centra, vai ir ļoti sliktā stāvoklī,» norāda SIA Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša. Viņš piebilst, ka vairumā gadījumu, kad atvēlētā īres maksa ir virs 150 latiem mēnesī, mitekli plāno īrēt vairāki studenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vācijas autobūves nozares uzņēmums plāno atvērt ražotni Latvijā

Db.lv, 21.05.2021

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā neliela izmēra ražotni plāno atvērt Vācijas autobūves nozares uzņēmums, tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Uzņēmuma nosaukumu viņš pagaidām neatklāja.

K.Rožkalns izteicās, ka "LIAA šobrīd strādā ar diezgan nozīmīgu spēlētāju no Vācijas autobūves industrijas". Uzņēmuma plānos esot Latvijā izveidot neliela izmēra ražoti ar tālāku potenciālu to pārveidot par eksperimentālu ražotni.

Konkrētāk par attiecīgā Vācijas autobūves nozares uzņēmuma plāniem varētu informēt vasarā. K Rožkalns arī precizēja, ka šis Vācijas autobūves nozares uzņēmums nav ne "Daimler", ne arī BMW.

K.Rožkalns norādīja, ka Latvija nefokusējas uz milzīgu ražotņu izveidi, jo tādām nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamo darbaspēku: "Mēģinām piesaistīt neliela izmēra ražotnes, kas ražo kaut ko inovatīvu un jaunu, kur mēs varam mūsu zinātnieku kompetenci saistīt kopā ar uzņēmējdarbību".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Banku noslēpums vējā, bet paslēpes turpināsies

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 05.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada banku noslēpums vairs nebūs spēkā, tomēr vairāku iemeslu dēļ ir pamats šaubīties, ciktāl panāktā starpvalstu vienošanās tiešām ļaus apkarot nodokļu nemaksātājus

Oktobra beigās 51 pasaules valsts, tostarp arī Latvija, Berlīnē parakstīja deklarāciju, kuras mērķis ir sarežģīt dzīvi nodokļu nemaksātājiem. Informācijas apmaiņa starp dažādām valstīm līdz šim nav bijusi īsti pilnvērtīga. Līdz ar to nodokļu optimizētāji, izmantojot samērā vienkāršus trikus, savus ienākumus ir pamanījušies slēpt nodokļu paradīzēs, pie kuru vārtiem, aizslēgtiem ar banku klusēšanas atslēgu par savu klientu kontiem, parasti arī dažādu valstu nodokļu dienestu meklējumi ir apstājušies. Pēc OECD iniciatīvas no 2017. gada būs savādāk. Deklarāciju parakstījušām valstīm būs jānodrošina automātiska starpvalstu informācijas apmaiņa par finanšu kontiem, kas būs atvērti no 2016. gada un kuros atradīsies vismaz 250 tūkstoši ASV dolāru. Vairāku valstu finanšu ministri panākto starpvalstu vienošanos, kas vēl pirms pieciem gadiem būtu likusies neiedomājama, sveikuši ar skaļu atzinību. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible norādījis, ka ar šo sperto soli izvairīšanās no nodokļiem vairs neatmaksāšoties. Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns nodokļu nemaksāšanu nodēvējis par amorālu rīcību un aicinājis pret nodokļu nemaksātājiem izturēties tāpat kā pret prastiem zagļiem. Arī Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks paudis atbalstu jaunajam starpvalstu ēnu ekonomikas apkarošanas mehānismam, gan uzsverot to, ka Latvijai šī sadarbība interesanta, jo bruģē tai ceļu uz iekļūšanu OECD valstu saimē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto iznomātāji uz savas nozares attīstību šogad raugās optimistiski – lielākā daļa no laikraksta Dienas bizness aptaujātajiem šogad prognozē peļņas pieaugumu.

Vieglo automobiļu iznomātāji joko, ka konkurence pēc nozarei sarežģītajiem krīzes gadiem ir samazinājusies, jo daudzi mazie uzņēmumi auto nomas tirgu ir atstājuši.

«Šobrīd galvenais tāpat, kā jebkurā nozarē, arī auto jomā ir meklēt arvien jaunas iespējas,» uzskata Andris Salevičs, Latvijas auto nozares uzņēmuma SIA Varāns īpašnieks.

«Ilgtermiņā auto nozares attīstību Latvijā ir grūti paredzēt, jo ik pa laikam tiek paaugstināti nodokļi – kaut vai nodoklis par dienesta auto izmantošanu savām vajadzībām, degvielas cenu kāpums. Uzņēmumiem, kas klientiem piedāvā iznomāt auto, pēc iespējas vairāk ir jātiecas savā kompānijā attīstīt citus ar auto sfēru saistītus darba laukus, citādi izdzīvot ir grūti,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kuldīgas uzņēmējs: Lielākais «pļaujas» laiks ir pilsētas svētki

Linda Zalāne, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas gājēju ielas malā četrus gadus saimnieko Aleksandrs Lange ar kundzi, kuri no Rīgas pārcēlušies atpakaļ uz dzimto pilsētu un šeit attīsta viesnīcu un restorānu Jēkaba sēta. Lielākais viesu pieplūdums ir jūlijā un augustā, A. Lange stāsta laikrakstam Dienas Bizness.

«Mūsu viesnīca un restorāns atrodas pilsētas vēsturiskajā zonā, un tā ir ģeogrāfiski laba vieta, it īpaši vasarās, kad Kuldīgu apciemo daudz ārvalstu viesu,» stāsta īpašnieks.

A. Lange teic, ka šajā vietā viesnīca pastāv kopš 90. gadu sākuma, bet tās īpašnieks pirms vairākiem gadiem aizgāja citos medību laukos. Apmēram piecus gadus viesnīca stāvēja tukša.

«Dīkstāve darīja savu, un viesnīcas numuriņu atjaunošanā bija nepieciešamas investīcijas apmēram 100 tūkst. eiro apmērā. Uzlabojumus veicam vēl aizvien. Kopumā trīs ēku kompleksā ir 21 numuriņš,» viņš turpina.

Taujāts par sezonalitāti, uzņēmējs teic, ka lielākais viesu pieplūdums ir jūlijā un augustā, bet septembrī kā ar nazi plūsma apraujas. Pluss rudens un ziemas sezonā ir tas, ka manēžā notiek sporta sacensības un sportistiem vajag naktsmājas. «Ziemas sezonā iet grūtāk, bet mēs cenšamies piedāvāt papildu pakalpojumus – klājam banketus, kā arī pie mums ir pirts ar baseinu, kuru iecienījuši vietējie,» viņš turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Administratīvais slogs lielāks par reālo vajadzību

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vietā, lai objektīvi izvērtētu, kuriem uzņēmumiem tiešām nepieciešams uzlikt papildu prasības, politiķi kārtējo reizi uzkrauj slogu visiem

Jūnija beigās LR Uzņēmumu reģistrā (UR) bija ko redzēt. Pirms diviem gadiem pieņemtie antireiderisma grozījumi paredzēja, ka visām SIA līdz šā gada 30. jūnijam UR jāiesniedz likumam atbilstošs dalībnieku reģistra nodalījums. Pēdējā brīdī vēl apķērās un no likuma prasībām izņēma ārā viena īpašnieka SIA, taču UR tāpat «gāza apkārt» uzņēmēji, kas centās šīs prasības izpildīt. Neapšaubāmi, ka tas bija pļaujas laiks zvērinātiem notāriem, kas apliecināja dokumentus, taču lielākajai daļai uzņēmēju tas bija pilnīgi nevajadzīgs birokrātisks «čakars», kas atņēma reālajam biznesam nepieciešamo laiku. Lielā cilvēku pieplūduma dēļ laimīgs nebija arī Uzņēmumu reģistrs, tomēr, neskatoties uz visu, jaunās prasības termiņā izpildīja vien 38% no divu un vairāk īpašnieku SIA. Tas nozīmē, ka pašlaik ir dilemma aptuveni par 20 tūkstošiem uzņēmumu, kas prasības nav izpildījuši un par kuriem teorētiski UR varētu pieņemt lēmumu tos likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Varam piedāvāt tikai ekonomiskās klases numuriņu ar skatu uz parku. Jūras pusē viss ir aizņemts. Cena 1310 latu. Jā, tas ir par vienu nakti,» laipni atbildējusi Baltic Beach Hotel administratore, kad vaicāts par iespēju pārnakšņot viesnīcā 26. jūlijā.

Augusta beigās, kad tūrisma sezona vēl nebūs galā, bet konkurss Jaunais vilnis pagājis, šis numurs maksāšot 85 latus. Tātad uzcenojums ir piecpadsmit reizes, vēsta izdevums Ir.

Jāatgādina, ka konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā notiks no 24.jūlija līdz 29.jūlijam.

Viesnīcas īpašnieks Maikls Avrutins nav vēlējies sīkāk komentēt savu cenu politiku, bet neslēpis, ka šis ir īstais pļaujas laiks. «Domāju - neviens jums nepateiks, par cik Jaunā viļņa laikā pieaug cenas. Es arī neteikšu. Bet tāda prakse ir visā pasaulē - es nesen viesojos Ņujorkā liela simpozija laikā un samaksāju par viesnīcu piecreiz vairāk nekā ikdienā. Tas ir normāli,» sacījis uzņēmējs, kura viesnīca ir pazīstama kā Krievijas šovbiznesa lielāko spīdekļu mītne Jaunā viļņa laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apdrošinātājiem jāmaksā vairāk atlīdzības par auto apzagšanas gadījumiem

Žanete Hāka, 09.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāji pēdējos mēnešos saņēmuši vairāk atlīdzību pieteikumu par apzagtām automašīnām, informēja apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji.

Augustā nav konstatēts apzagšanas skaita pieaugums īpašumos, taču automašīnu apzagšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar jūliju, ir pieaudzis pat par 50%, norāda If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, auto apzagšanas gadījumu skaits ir pieaudzis vēl vairāk – par 60%. Vērtējot izmaksātās KASKO atlīdzības, If Apdrošināšana dati liecina, ka augustā izmaksāto atlīdzību skaits nav pieaudzis. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz KASKO negadījumu skaita pieaugumu, vidējās atlīdzības apmērs ir samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji Latvijā nereti ir sūdzējušies, ka dažādi normatīvi, valdības noteikumi utt. ir pārāk smagnēji, neizdevīgi, apgrūtinoši. Īpaši tas allaž ir attiecies uz normatīviem, kas skar nodokļu likumdošanu, un to var saprast, ņemot vērā, ka nodokļus maksāt nepatīk nevienam, taču nav vēl bijusi tāda valsts, kas spētu pastāvēt bez tiem.

Tomēr Latvija šajā jomā ir pamanījusies iegūt gana unikālas valsts statusu, turklāt regulāri. Proti, kārtējo reizi mūsu valstī ir situācija, kad līdzšinējie Ministru kabineta noteikumi, kas regulē likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli piemērošanu, vairs nav spēkā, bet jaunie vēl nav pieņemti. Nu Finanšu ministrijai kaut kā nesanāca tos izstrādāt, jo zināmu laiku valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim nebija vietnieka nodokļu jautājumos. Privātajā sektorā, uz laiku iztrūkstot kādam darbiniekam, lai risinātu tiešām svarīgus jautājumus, viņš tiek aizvietots ar kādu no pieejamajiem strādniekiem, bet Finanšu ministrijā tas acīmredzot nav iespējams. Vienkārši sakot, Finanšu ministrija pilnīgā mierā ir nogulējusi svarīgu dokumentu izstrādi. Šis fakts vien jau ir vērtējams kā nolaidība, kam sekojusi muļķīga atrunāšanās, taču ar to vien nedienas nebeidzas.

Komentāri

Pievienot komentāru