Jaunākais izdevums

Lai uzņēmums nemitīgi spētu augt un attīstīties, nekad nevajadzētu apstāties pie sasniegtā un ieslīgt komforta zonā, spriež Guntars Cauna, SIA Kaamos Real Estate vadītājs Latvijā.

Silti laikapstākļi bieži vien mēdz būt mānīgi, tāpēc, ilgāk aizkavējoties savā komforta zonā, var gadīties, ka kāds no konkurentiem strauji aizskrien garām tikai un vienīgi tāpēc, ka tam ir lielāka motivācija darīt vairāk, spriež G.Cauna, uzsverot, ka ikviens uzņēmums vēlas būt labākais, ātrākais un pelnošākais, taču ne visiem tas izdodas. Biznesa veiksmes atslēga slēpjas nemitīgajā dzinulī, kas neļauj apstāties, neraugoties uz to, cik daudz jau ir sasniegts, jo lielākie sasniegumi vienmēr ir tikai priekšā, atzīmē Kaamos Real Estate vadītājs Latvijā.

Grib būt līderis

Kad sākumskolas laikos skolotāja man uzdeva jautājumu, kas es vēlos būt, kad izaugšu liels, es vienmēr atbildēju - priekšnieks, atminas G.Cauna, smejot, ka savā ziņā šis viņa sapnis šobrīd ir piepildījies. “Visticamāk, es tajā brīdī pat nesapratu, kāpēc es to saku, taču jāatzīst, ka vēlme būt līderim manī mitusi jau kopš mazotnes. Esmu dzimis un audzis Rūjienā, kur mans tēvs strādāja kolhozā, un, braukājot viņam līdzi ikdienas darba gaitās, priekšnieku būšana man šķita ļoti vilinoša, tāpēc arī es vēlējos būt kas liels un nozīmīgs. Pēc 9.klases, kad bija jāizšķiras, kur mācīties tālāk, ļoti vēlējos iestāties Rīgas Komercģimnāzijā, taču tur mani neuzņēma, tā nu mans ceļš aizveda uz Valmieru. Tur, uz Valmieras arodvidusskolas bāzes, tobrīd tika veidota Dānijas un Latvijas biznesa izglītības programma, un mēs bijām pirmie, kas šajā skolā tika uzņemti un apguva jaunos biznesa pamatus,” stāsta G.Cauna, kurš vēlāk biznesa vadību apguvis arī bakalaura līmenī.

“Izglītība neapšaubāmi palīdz profesionālās karjeras veidošanā, jo papildu zināšanas un spēja uz lietām paskatīties plašāk vienmēr noder. Tāpat izglītība ir arī veids, kā iemācīties sevi disciplinēt, izdarīt lietas līdz galam un sasniegt nospraustos mērķus. Tajā pašā laikā es neslēpšu, ka šobrīd universitātes, manuprāt, nesagatavo pilnvērtīgus kadrus, kas var sākt uzņēmumā pilnvērtīgi darboties jau uzreiz pirmajā dienā, taču augstskolas iemāca jauniešus domāt, meklēt informāciju un sniedz ļoti būtiskus kontaktus. Studiju laikā iegūtie draugi un paziņas dažkārt paplašina redzesloku vairāk nekā pašas mācības, un es ar prieku varu teikt, ka daudzi mani skolas un studijas biedri, pateicoties mērķtiecīgam darbam, šobrīd vada vērienīgus biznesus. Šādu paziņu loku noteikti nevar iegūt ar deviņu klašu izglītību,” atzīmē G.Cauna, kurš pats savu pirmo darba pieredzi guva uzņēmumā Arco Real Estate.

Visu rakstu lasiet 1.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijā apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karali Čārlzu III

LETA--PA MEDIA/DPA, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā ceturtdien apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu.

Pirmās monētas ar karaļa attēlu būs 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets būs redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.

Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.

Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis Čārlzs III.

Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi - pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.

Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 16.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024. - 2027. gadam iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, un tas ir apjomīgs sistēmas uzlabošanas pasākumu komplekss, kas ne vien paredz pasākumus nodokļu ieņēmumu paaugstināšanai, bet arī kopumā ved pie sistēmiskiem uzlabojumiem dažādās valsts pārvaldes jomās, lai vairotu abpusēju sapratni starp nodokļu maksātāju un valsti.

Dienas Bizness intervijā Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos - Olga Bogdanova.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā lasi:

Statistika

Finanšu situāciju kā nemainīgu atzīst aizvien mazāk

Tēma

Latvija - pasaules līderos rapša sēklu eksportā un rapša eļļas importā

Izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt

Aktuāli

Vai bērni mums rūp?

Maksātnespēja

Maksātnespējīgo subjektu kļuvis mazāk

Ilgtspēja

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Pārvadājumi

Dzīve bez kanāliem – tas sarežģīs tirdzniecību

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB, 23.08.2022

Dalies ar šo rakstu

“Mēs bremzējam paši savu ekonomiku un uzņēmējdarbību, cilvēku maksātspēju, dzīvotspēju – visu. Mums ir ļoti pārspīlētas prasības attiecībā uz zaļo domāšanu un Zaļo kursu. Jātiek galā ar karu, tad varam atgriezties pie Zaļā kursa”.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka lauksaimnieks Jānis Vinters, zemnieku saimniecības Līgo īpašnieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.augusta numurā lasi:

Statistika

Vācija un Nīderlande vilina Latvijas bezdarbniekus

Intervija

Ar cenu pieaugumu jārēķinās visām nozarēm. Alda Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja

Tēma

Ogles un konteineri stutē ostas

Pārvadājumi

Nepieciešama vienota kravu pārvadājumu stratēģija

Nodokļi

Nodokļa rēķins tiem, kas maksā mazas algas

Aviācija

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 06.12.2022

Dalies ar šo rakstu

2. pensiju līmeņa zaudējumi ilgtermiņā nav kritiski, Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas politika, kas izraisījusi obligāciju vērtības kritumu, pilnībā izlīdzināsies trīs līdz piecu gadu laikā.

Tā intervijā apgalvo Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs un Citadele bankas CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Aug nebanku kreditētāju apgrozījums

Intervija

Bizness sāk aprast ar nenoteiktību. Armands Kokainis, AS “Reģionālā investīciju banka” Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs

Tēma

Nulles nodokļos joprojām daudziem

Enerģētika

Elektroenerģijas patēriņš nākotnē pieaugs

Zinātne

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 21.03.2023

Dalies ar šo rakstu

Skolotāji grib lielākas algas; kompetenču izglītība ieviesta sasteigti; pašvaldību pārziņā esošais vispārizglītojošo skolu tīkls jāreformē; jāprecizē izglītības saturs un jātiek skaidrībā ar mācīšanas metodikām; fonā - disciplīnas jautājums klasē - šie ir izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas izaicinājumi, un par tiem arī Dienas Bizness saruna ar viņu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.marta žurnālā lasi:

Statistika

Banku izsniegto kredītu apmērs pieaudzis par 7%

Tēma

Ar valsts koledžas līmeņa diplomu vidējā alga - 1346 eiro mēnesī

Spēles noteikumi

Zāļu giganti uz Krieviju eksportē vairāk

Finanses

AML prasības ASV eksperta acīm. Bijušais ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Federālā ieņēmumu dienesta darbinieks, BDO USA partneris un eksperts Čaks Pains.

Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci. Bite Latvija izpilddirektors Arūns Mickevičs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 04.07.2023

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.jūlija numurā lasi:

Statistika

Krīze ieilgst, aug maksājumu termiņi

Nodokļi ziedojumiem

Visizdevīgāk ir ziedot Lielbritānijā, bet ne Latvijā

Tēma

Latvija ir pasaules čempione iedzīvotāju skaita samazinājumā

Aktuāli

Trūcīgi pensionāri – vai tāda būs nākotne?

Investors

Viss tagad ir atkarīgs no dažām olām

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB, 10.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies, pārliecināta lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.oktobra numurā lasi:

Statistika

Reģistrēto patentu skaits aug

Nodokļi

Satricinājumi audzē specnodokļus

Aktuāli

Kā valdības prioritātes kļūst maznozīmīgas budžetā

Tēma

Pieņēmumi par ekonomisko izaugsmi pārāk optimistiski

Atkritumu apsaimniekošana

Kam jānodrošina atkritumu apsaimniekošana Latvijā? SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis

Pasaules ekonomika

Katram ģeopolitiskajam blokam pa uzņēmuma daļai

Portrets

Ēriks Mentelis, SIA Crayon Latvija vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Roberts Jansons, alus darītavas Duna Brewery vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB, 23.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.janvāra numurā lasi:

Statistika

Pēc inflācijas vētras satraukums par veselības aprūpes cenām

Tēma

Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķis nav sasniedzams

Finansējums

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Reitingi

Nodokļu maksātāju reitingu sistēma piedzimusi ar jautājumiem

Industriālie parki

Rūpniecības izaugsme nav iespējama bez industriālajiem parkiem

Nodokļi

Latvija atliek direktīvas ieviešanu, bet uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB, 30.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.augusta numurā lasi:

Statistika

Tirgus atceļ obligātā iepirkuma nepieciešamību

Tēma

Pārtikas ražotājiem - izdzīvošanas gads

Maize rudenī būs vēl dārgāka

Aktuāli

Cilvēki seko ekonomikai

Finanses

Konservatīvie zaudē visvairāk

Sapolitizētais kapitāls, arī pensiju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 28.03.2023

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nodokļi ir daudz augstāki, esam aprēķinājuši - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn uz nodokļu rēķina vien mēs būtu ietaupījuši aptuveni 500 tūkstošus eiro. Tas rada lielu kārdinājumu izmēģināt savu veiksmi arī citās valstīs, taču mēs esam patrioti, atzīmē kafejnīcu tīkla Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.marta numurā lasi:

Statistika

Igaunijā par mežu saņem vairāk

Tēma

Klimata mērķi auto nozarē neizpildāmi

Aktuāli

Inženieru trūkums sākas pamatskolas matemātikā

Finanses

GIVEN ekspansijai izvēlas obligāciju emisiju

Pakalpojumi

Tikai kopā Latvijas projektētāji ir spēks

Tiesiskā aizsardzība

Pēdējais laiks apgūt strīdus Eiropas tiesās. ES Vispārējās tiesas tiesnese Inga Reine

Uzņēmējdarbība

Pieaudzis gada pārskatu neiesniedzēju skaits

Bankas

Ne-droši kā Šveices bankā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 11.07.2023

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas bremzēšanai iedarbinātais Eiropas Centrālās bankas procentlikmju paaugstināšanas mehānisms samazina biznesa aktivitātes, kā arī uzņēmēju un vēl jo vairāk privātpersonu vēlmi aizņemties, vienlaikus esošajiem kredītņēmējiem sadārdzina ikmēneša maksājumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luminor bankas valdes locekle Baltijā Kerli Vares.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.jūlija numurā lasi:

Statistika

Krītas rūpniecības apjomi eksportējošās nozarēs

Tēma

Latvijas politiskā vara ilgstoši bija un ir destruktīvu personu rokās

Politika

Darbu un rezultātu vietā – retorika un lozungi. Krišjāņa Kariņa otrās valdības vērtējums

Mežsaimniecība

Amerikāņu kalniņi maina spēles laukumu

Likumdošana

Nodokļus kontrolēs citādi

Energoefektivitāte

Dārgie energoresursi vairo interesi par ēku atjaunošanu, bet inflācija to bremzē

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB, 17.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Visa valsts pārvaldes lielība par draudzīgumu uzņēmējdarbības videi un aicinājumi pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisku apriti, stāstot, cik tas ir ērti, tostarp piekodinot, ka obligāta ir e-adreses ieviešana uzņēmumiem, noplok praktiska piemēra priekšā par SIA dibināšanas laiku vienam ārvalstu uzņēmējam. Praktiski to ārvalstnieks var darīt pusotru mēnesi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.oktobra numurā lasi

* Statistika

Ēdnīcās un kafejnīcās pusdieno kā pēc pagājušās krīzes

*Tēma

Dzīves līmenis samazinājies

* Aktuāli

PVN likme pārtikas precēm Latvijā - viena no augstākajām ES

* Meža nozares dzinējspēks

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi

* Sports un veselība

Vēderiņu audzēšana kļūst par valstisku problēmu. Latvijas Fitnesa un veselības asociācijas vadītājs Gints Kuzņecovs

* Tehnoloģijas

Biznesa vide Latvijā ir ļoti konkurētspējīga. Alekss Adamopuloss, Emergn dibinātājs

* Pasaulē

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB, 30.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.janvāra numurā lasi:

Statistika

Lauksaimniecības preču cenu inflācija Eiropā ir apturēta

Tēma

Gadsimta laikā Latvijas mežu platības ir divkāršojušās

Meža zemes

Juridisko personu zemes darījumos - 22% kritums

Aktuāli

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas

Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā

Izejvielas

Izejvielas nekādu inflāciju vairs nesola

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 06.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vieni un tie paši izaicinājumi — augstās putnu barības un joprojām neprognozējamās, bet augošās dabasgāzes cenas, kas palielina ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī vistas gaļas cenu veikalos un risku, ka patērētājs izvēlēsies ko citu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.septembra numurā:

Statistika

Pandēmijas atbalsts uzņēmumiem – 72% no iespējamā

Tēma

Ar energoefektivitātes projektiem kā pa celmiem

Apdrošināšana

Apdrošinātāju ikdiena kā 90-tajos. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins

Aktuāli

Skultes LNG terminālis varētu palikt tikai uz papīra

Spēles noteikumi

Par nacionalizāciju jāmaksā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB, 13.12.2022

Dalies ar šo rakstu

Cenu līkne ir lejupejoša, un tā priecē gan degvielas uzpildes staciju īpašniekus, gan patērētājus, tomēr sarūkošais patēriņš Latvijā nozīmēs konkurences saasināšanos starp degvielas uzpildes stacijām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Neesam vienīgie ar negatīvu IKP

Tēma

Latvija aiz Nepālas un Šrilankas

Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas. Eleving Group valdes priekšsēdētājs Modests Sudņus.

Tirdzniecība

Pandēmija izmainījusi mēbeļu tirdzniecību

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 04.04.2023

Dalies ar šo rakstu

Augstās enerģijas cenas apgrūtina Latvijas ražotāju konkurētspēju ārzemju tirgos, tāpēc valstij būtu jādomā, kā atbalstīt vietējos uzņēmējus.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka AS Valmieras Stikla Šķiedra (VSŠ) valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Pārtikas cenas sāk svārstīties

Tēma

Privāto augstskolu absolventu sasniegumi

Enerģētika

Baltijas enerģētikas milžiem miljardu vērti plāni Latvijā

Būvniecība

Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi

Grāmatvedība

Digitalizācija pārņem finanšu pārvaldību

Investors

Bija īsts marta trakums

Pasaules ekonomika

Vai zviedri atcerēsies nabadzību?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 18.07.2023

Dalies ar šo rakstu

Vietējie uzņēmēji veido Latvijas tēlu pasaulē, tāpēc mums nevajadzētu kautrēties runāt par saviem panākumiem un uzdrošināties izcelt labos piemērus, domā Dāvis Dāvids Sakne, GOLIN RIGA vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.jūlija numurā lasi:

Statistika

Aktīvāk soda par negodīgu komercpraksi interneta tirdzniecībā

Tēma

Vai tiešām pēc 13 gadiem Latvijā vairs bērni nedzims?

Aktuāli

Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus

Kapitāla tirgus

Kapitāla tirgus Latvijā restarta gaidās. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa

Biškopība

Saldākajai nozarei ir neizmantots izaugsmes potenciāls

Metāli

Uzkarst karš par kritiskajiem metāliem

Auto industrija

Nākamais mūsu nopirktais auto var nākt no Ķīnas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #43

DB, 24.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.oktobra numurā lasi:

* Statistika

Lietoto auto tirgus būs noteicošais parka nomaiņā uz elektroauto

* Tēma

Rezultāti pasliktinās, bet dala naudu jaunām prioritātēm

* Bankas

Populisms var apdraudēt kreditēšanu kopumā. SEB bankas vadītāja Ieva Tetere

* Mežsaimniecība

Mežsaimniecībā šogad strauju izmaiņu laiks

* Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Laimīgās planētas indekss – Latvija 136. vietā

* Atjaunojamā enerģija

Latvijai ir jāizmanto vēja enerģijas potenciāls. Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle

Komentāri

Pievienot komentāru