Viedierīču remonta izmaksas pēdējā gada laikā ir pieaugušas par 23%, liecina daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apkopotie dati.

Vidēji viena telefona remonta izmaksas sastāda 60% no telefona vērtības, un, kā atzīmē uzņēmumā, šobrīd tiek apdrošināta katra otrā viedierīce, ko klienti iegādājas pie “Tele2”. Apdrošinātas tiek gan budžeta klases, gan premium klases viedierīces.

Remonta izmaksas pieaugušas gan tādēļ, ka pašas viedierīces un to rezerves daļas ir kļuvušas dārgākas, gan pieaugušo remontdarba izmaksu dēļ.

“Viedierīču apdrošināšana ir labs veids, kā iegūt papildu drošību gadījumos, ja ar viedierīci kaut kas atgadās. Tas mēdz notiks visnotaļ bieži, par ko liecina arī mūsu statistika — gadā saņemam vairākus tūkstošus apdrošināšanas pieteikumu. Visbiežāk ir gadījumi, kad viedierīces vienkārši izkrīt no rokām vai nokrīt no kādas virsmas un tiek sasistas. Interesanti, ka vasarā salīdzinoši daudz ir arī gadījumi, kad telefoni tiek aizmirsti uz automašīnu jumtiem un, uzsākot braukšanu, telefons tiek sasists,” stāsta “Tele2” apdrošināšanas pakalpojumu vadītājs Zemgus Eglītis.

Viedtālruņu straujā attīstība, pandēmijas sekmētā vispārēja digitālā transformācija un pāreja uz hibrīdo darba režīmu rezultējusies darba un personīgās dzīves robežu saplūšanā.

Vēl pirms dažiem gadiem liela daļa birojos strādājošo e-pastus sāka lasīt datoros tikai darbdienas rītā, bet tagad lielākā daļa informācijas dzīvo un ir viegli pieejama viedtālrunī jebkurā diennakts laikā. Tajā var izlasīt e-pastus, pieslēgties uzņēmuma sapulcēm, piekļūt iekšējām sistēmām un dokumentiem. Taču vienlaikus ar plašāku pieejamību nāk arī lielāki drošības riski. Tādēļ, ja uzņēmumam ir svarīga datu aizsardzība, būtiski izstrādāt un arī ievērot viedierīču drošības politiku.

Ērtāk darbiniekam vai drošāk uzņēmumam?

Uzņēmumi pret viedierīču pārvaldības risinājumiem izturas ar atšķirīgu pieeju. Diemžēl visai biežs pārvaldības modelis ir… tās nepārvaldīt. Taču šī izvēle rada liekus riskus uzņēmumam, jo rūpes par viedierīci un datu uzglabāšanas drošību uzņemas darbinieks, kurš, iespējams, nav pietiekami zinošs, lai izsvērtu varbūtējos datu apdraudējumus un apzinātu labākos risinājumus to novēršanai. Tāpēc saprātīgāks risinājums ir sadarbībā ar IT speciālistiem izstrādāt viedierīču drošības pārvaldības politiku, kas ietver visus aspektus no ierīces iegādes brīža līdz tās utilizācijai. Tādējādi tiek pasargāts gan pats uzņēmums, gan tā iekārtas un dati. Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu par datu pārvaldības formātu, varam aplūkot četru veidu pārvaldības modeļus. Vienkāršākais no tiem paredz, ka uzņēmuma darbinieks izmanto personīgo viedierīci jeb t.s. Bring Your Own Device (BYOD), ar kuru ierobežotā mērogā var piekļūt darbam nepieciešamajai informācijai, piemēram, tikai izlasīt e-pastus vai pieslēgties sapulcēm tiešsaistē. Tiesa, IT atbalsta dienestam šī pieeja rada vislielākās galvassāpes – katram individuālam lietotājam būs cita iekārta, atšķirsies to veiktspēja, operētājsistēmas un atjauninājumu pieejamība, piekļuve u.c.

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko radījusi Covid-19 vīrusa krīze, ir arvien lielāka digitālo pakalpojumu izmantošana sadzīvē. Veidojas "digitālas mājsaimniecības" – cilvēku kopas, kas pieaugošu daļu sava brīvā laika piepilda un sadzīves uzdevumus risina ar digitālu pakalpojumu palīdzību.

Šai tendencei ir trīs būtiski elementi: pirmkārt, ir vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki ir sākuši lietot tieši pandēmijas iespaidā, otrkārt, pieaug jau lietoto digitālo pakalpojumu apjoms un treškārt, jaunie padziļināti digitālo pakalpojumu lietošanas paradumi liek piešķirt augstāku nozīmi privātuma un datu izmantošanas jautājumiem.

Katrs no šiem elementiem rada jaunu ekonomisko un sociālo attiecību dinamiku un sekas. Tālāk ieskicēšu katru no šiem elementiem.

Pirmkārt, EY patērētāju uzvedības starptautiskais pētījums, ko veicām maija beigās un pašā jūnija sākumā, parāda, ka ir vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki vīrusa krīzes laikā ir lietojuši pirmo reizi – šis visvairāk attiecas uz video zvaniem, kurus pirmo reizi izmantojusi vairāk nekā trešdaļa EY pētījuma respondentu. Vēl 15% respondentu pirmo reizi krīzes laikā ir internetā iegādājušies pārtiku un vēl tikpat ir pirmo reizi veikuši citus pirkumus tiešsaistē. 7% pirmo reizi sākuši veikt sadzīves maksājumus internetā. Šie ir būtiski rādītāji, jo jāņem vērā, ka, ja cilvēki ir izmēģinājuši jaunu un ērtu pakalpojumu, ir liela iespēja, ka tas kļūs par paradumu un attiecīgi mainīs šo patērētāju uzvedību pat tad, kad pandēmija būs beigusies.

Koronavīruss kalpojis kā stimulators mājaslapu domēnu reģistrācijai, kas pieaugusi par vairāk nekā 400%, žurnālam Dienas Bizness atklāj SIA PricewaterhouseCoopers Information Technology Services vadītājs Artūrs Filatovs.

Pēc viņa aprēķiniem, vismaz trešdaļa bijuši kaitīgi, to mērķis bija ievilināt cilvēkus šajās mājaslapās un inficēt lietotāju viedierīces, izmantot kārtējiem uzbrukumiem, nozagt lietotāja finanšu datus vai vienkārši paralizēt ierīci. “2020. gadā šādu uzbrukumu apjoms, pēc Eiropas telekomunikāciju kompāniju datiem, ir pieaudzis apmēram piecas reizes,” atzīst A. Filatovs. Viņš norāda, ka Eiropas Tīkla informācijas drošības aģentūras pētījums rāda ļaunatūras uzbrukumu skaita palielinājumu apmēram par 35%, kā rezultātā tā ir nonākusi pirmajā vietā. “Pateicoties Interpola, kā arī ASV FIB sadarbībai, 2018. un 2019. gadā tika aizvērts ļoti daudz ļauno robotizēto uzbrucēju tīklu – izņemti serveri, aizturēti to vadītāji, tādējādi būtiski samazinot ļaunatūru uzbrukumu skaitu, bet 2020. gadā tās piedzīvoja renesansi,” skaidro A. Filatovs.

Iestājoties nelabvēlīgajai ekonomiskajai situācijai, daudzi uzņēmumi meklē iespējas izmaksu samazināšanai, lai pārdzīvotu krīzi "uz zemiem apgriezieniem" un tiktu cauri, piedzīvojot pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Paralēli dažādiem darbības optimizēšanas pasākumiem, kurus kompānija izvēlas atkarībā no tās lieluma, darbības specifikas un finanšu situācijas, ir vairāki ceļi, kurus var iet ikviens uzņēmums, lai ietaupītu uz elektrības rēķiniem.

Iepriekš pieteiktās jaudas samazināšana

Pirmais, ar ko uzņēmēji varētu sākt, ir izmantot Sadales tīkla piedāvājumu samazināt iepriekš pieteikto jaudu uz vairākiem mēnešiem, šādi koriģējot maksu par atļauto elektrības pieslēguma slodzi. Tā faktiski ir "abonēšanas maksa", kas katru mēnesi jāmaksā neatkarīgi no patēriņa un kuras apjoms atkarībā no uzņēmuma darbības apjoma var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro mēnesī. Taču piedāvātie risinājumi šobrīd pieejami tikai tiem patērētājiem, kuri atbilst Sadales tīkla definētajiem nosacījumiem. Pārrunas par slodzes mazināšanu ar Sadales tīklu klientu vietā var veikt arī elektroenerģijas tirgotājs. Izprotot šā brīža uzdevumu apjomu, kas stāv uzņēmēju priekšā, esam gatavi iesaistīties un palīdzēt saviem klientiem šādā veidā samazināt izmaksas līdz brīdim, kad labvēlīgāki apstākļi atļaus atjaunot uzņēmuma darbību.

Atsaucoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aicinājumam atbalstīt skolēnus attālināto mācību procesā, uzņēmums "eazyBI’’ skolēniem no Latvijas skolām dāvina 60 viedierīces (planšetes), kurām mobilo pakalpojumu operators "Latvijas Mobilais telefons" nodrošinās arī bezmaksas pieslēgumu.

Planšetes nosūtītas skolēniem uz tām Latvijas skolām, kurām to vēl pietrūka, dažādās aptaujās norādot šādu vajadzību.

"Ir liels prieks, ka šajos pārmaiņu laikos ir uzņēmumi un organizācijas, kuras ir gatavas nevis lūgt palīdzīgu roku, bet pašas to sniegt, lai palīdzētu citiem. Paldies par iespēju un izvēli palīdzēt tieši skolēniem attālināto mācību procesā, jo ne vienmēr vajadzīgo atbalstu viņiem var nodrošināt ģimene vai skola," pauž IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Savukārt "eazyBI" pārstāve Līva Pavasare atzīst, ka stimuls sniegt atbalstu tieši skolēniem attālināto mācību procesā balstīts paša uzņēmuma darbības specifikā.

"Lai arī uzņēmumā strādā 21 darbinieks, mums nekad nav bijis sava biroja – vienmēr esam strādājuši no mājām, un šādu formātu esam mudinājuši pamēģināt arī citus. Šobrīd, kad attālinātais darbs nav bijusi izvēle, bet obligāts pienākums, nolēmām palīdzēt skolēniem, lai mācības varētu notikt pēc iespējas efektīvāk. Izglītība ir svarīgs pamatakmens sabiedrības izaugsmei kopumā."

Lai bērni, kuriem nav iespēju mācīties attālināti ārkārtas situācijā, varētu turpināt izglītības procesu, mobilo sakaru operators "BITE" nodod Izglītības un zinātnes ministrijai ar mobilajiem sakariem aprīkotas 3000 viedierīces.

Skolēniem attālinātu mācību iespējas nodrošināšanai tiek nogādāti 3000 planšetdatori.

Mobilo sakaru operatora pārstāve Una Ahuna-Ozola biznesa portālam db.lv skaidroja: "Šajā darījumā "BITE" noslēgusi līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju par 2000 ierīču iegādi un 1000 ierīču dāvinājumu, visām ierīcēm nodrošinot apmaksātu tarifu plānu, kurā iekļauti 30GB interneta mēnesī līdz 2020. gada 31. jūlijam.

Visas Izglītības un zinātnes ministrijai nodotās 3000 ierīces ir ministrijas īpašums, līdz ar to ministrija ar tām rīkosies pēc saviem ieskatiem."

Risinājums situācijai, kad aptuveni 5000 skolēniem nav pieejamas viedierīces, lai mācītos attālināti, atrasts operatīvi – aizvadītās nedēļas sākumā tika uzsāktas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju, ceturtdien pieņemts lēmums par palīdzības apjomu, mobilo sakaru operatoram "BITE" nodrošinot 3000 ierīces.

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus 

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari 

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu 

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Latvijas mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT jau no septembra vidus nodrošina 5G internetu ne tikai rūteros, bet arī jaunākajos vairāku ražotāju viedtālruņos un viedierīcēs, kas atbalsta 5G.

“5G, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pieejama galvenokārt izpētei un risinājumu radīšanai, nu kļuvusi par visaptverošu, jaudīgu realitāti, kas plašam klientu lokam viņu mobilajās ierīcēs pavērs jaunas iespējas un nebijušu datu pārraides ātrumu, būtiski uzlabojot gan profesionālās, gan izklaides un atpūtas iespējas,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.

LMT jau informēja, ka līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes stacijas. Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās.

LMT reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 817 000 eiro. Kompānijas kapitālā pa 24,5% akciju pieder "Sonera Holding" un "Telia Company", pa 23% akciju pieder "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka datu patēriņš 5G tīklā no šī gada sākuma ir palielinājies par 500%. Savukārt klientu skaits, kas ikdienā izmanto viedierīces, kas atbalsta 5G tehnoloģiju, sasniedz jau vairāk nekā 32 000.

Kā atzīmē “Tele2”, tad aktīvākie 5G tīkla lietotāji ir klienti Daugavpilī, Olainē, Rīgā un Mārupē.

“Kopš pavasara mēs esam ļoti aktīvi sākuši izvērst 5G tīklu visā Latvijā. Šobrīd tas ir pieejams jau 39 apdzīvotās vietās un bāzes staciju skaits turpina pieaugt,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

“Kā redzam pēc statistikas datiem, klienti labprāt izmanto iespēju pieslēgties 5G tīklam. Par to liecina arī 5G ierīču pārdošanas apjoma pieaugums – pieaug gan pārdoto 5G viedtelefonu, gan rūteru skaits. Piemēram, pārdoto 5G rūteru skaits no šī gada sākuma palielinājies par 475%.”

“Tele2” jau iepriekš ziņoja, ka ieguvēji no 5G tīkla izvēršanas ir ne tikai tie klienti, kuri izmanto 5G tehnoloģiju, bet arī 4G tīkla lietotāji, jo “Tele2” 5G tīklu primāri izvērš vietās, kur nepieciešama papildu kapacitāte 4G tīklā.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm valsts teritoriju trešdien, 22.novembra, vakarā sasniegs vētras stipruma vējš un spēcīga snigšana, iespējama arī apledojuma veidošanās, informē AS "Sadales tīkls".

Rietumu un centrālajos rajonos vējš varētu sasniegt spēku 20-24 m/s, bet piekrastes rajonos 25-28 m/s. Piekrastē vējš varētu pierimt 23.novembra rīta pusē, savukārt centrālajos un rietumu rajonos - tikai ceturtdienas vakarpusē. Šādos laikapstākļos iespējami elektroapgādes traucējumi, tāpēc AS "Sadales tīkls" strādās paaugstinātas operatīvās gatavības režīmā. Iedzīvotāji aicināti neaizmirst par personīgo drošību un būt uzmanīgiem gaisvadu līniju un citu elektroapgādes objektu tuvumā.

Stiprā vēja, sniega svara un apledojuma rezultātā var lūzt koki un zari, bojājot elektrolīnijas. Lai elektroenerģijas piegādes traucējumi nepārsteigtu nesagatavotus, "Sadales tīkls" aicina iedzīvotājus parūpēties par kabatas lukturīšiem un laikus uzlādētiem akumulatoriem mobilajiem telefoniem, datoriem un citām nepieciešamajām viedierīcēm.

Šobrīd līdzīgi kā citas kultūras un mākslas organizācijas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ir "gaidīšanas režīmā". LNSO vēro kā situācija tālāk attīstīsies, cer, ka izolācija nebūs ilgstoša un vīrusa izplatību būs iespējams apturēt drīz.

"Covid-19 krīze mūs nepārsteidza pilnīgi nesagatavotus – nedēļā no 9. marta, kad sākās mēģinājumi programmai "Mālera Piektā un RIX", no dienas uz dienu bija aizvien sliktākas ziņas par vīrusa izplatību Itālijā un citviet Eiropā, tādēļ sākām apsvērt domu kā rīkoties, ja Latvijā tiktu pieņemts lēmums par publisku pasākumu atcelšanu. 12. martā jau bija skaidrs, ka valdība šādu lēmumu pieņems, un, tā kā koncerta programma bija jau gatava, nolēmām, ka ieguldīsim līdzekļus, lai šo koncertu straumētu publiski pieejamā tiešsaistē LMT Straumē. Tas notika 13. martā, pirmajā izolācijas dienā Latvijā," stāsta LNSO direktore Indra Lūkina.

LNSO koncertu savās viedierīcēs noskatījās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku un droši vien šis koncerts ieies LNSO vēsturē ar vislielāko klausītāju skaitu.

Lai dažādi sensori un viedpalīgi varētu darboties ar ilgāku baterijas kalpošanas laiku un mazāku datu patēriņu, LMT ieviesis jaunās paaudzes lietu interneta LTE-M tīklu, kas pieejams visā Latvijas teritorijā.

Līdz ar 5G tīklu strauji attīstās dažādi sensori un viedierīces, kas pieslēgtas internetam - sākot no viedpulksteņiem un mājas viedpalīgiem, līdz pat medicīnas iekārtām, rūpnīcu automatizācijai un viedpilsētu risinājumiem. Lai visas iekārtas varētu darboties lieki netērējot datu pārraidei nepieciešamo enerģiju un ar vienu bateriju strādātu daudz ilgāku laiku, papildus balss un interneta pārlūkošanas tehnoloģijām operatori visā pasaulē sāk ieviest arī lietu internetu.

"Jaunās paaudzes lietu interneta standarts paredz, ka jau tuvākajā nākotnē ar vienu bateriju un bez atkārtotas uzlādes vai pieslēguma elektrotīklam, sensori varēs darboties līdz pat desmit gadiem. Tas būtiski maina sensoru un viedo risinājumu izmantošanas iespējas visdažādākajās nozarēs. Lietu internets ļaus digitalizēt un automatizēt procesus, lai varētu strādāt efektīvāk un dzīvot ērtāk, kā arī videi draudzīgāk," norāda LMT prezidents Juris Binde.

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, 2020. gads "LMT" darbībā bijis stabils, uzņēmuma apgrozījums sasniedza 228 miljonus eiro, bet klientu pieslēgumu skaits pieauga līdz 1,32 miljoniem, informē uzņēmums.

"LMT" turpinājis savu tehnoloģisko līderību, attīstot tīklu, kopā ar partneriem izstrādājot jaunus IT risinājumus 5G izmantošanai un iesaistoties ārkārtas situācijas spriedzes mazināšanā gan valstiskā līmenī, gan individuāli katram klientam.

Telekomunikāciju nozarei, gluži tāpat kā daudzām citām nozarēm, 2020. gads bijis izaicinājumiem pilns. Pandēmijas radītie apstākļi veicinājuši izmaiņas gan biznesa, gan iedzīvotāju uzvedības modeļos: pieaugusi e-komercijas nozīme un digitālā transformācija. Covid-19 pandēmija mainījusi arī tehnoloģiju un mobilo pakalpojumu patēriņa paradumus Latvijā: lielākajai daļai iedzīvotāju, pārejot uz darbu un mācībām attālināti, ievērojami pieaudzis datu pārraides patēriņš. Pēdējo trīs gadu laikā mobilā tīkla lietošanas apjoms ir palielinājies trīs reizes, pandēmijas laikā – vēl par trešdaļu, norāda uzņēmums.

Saskaņā ar “Global State of Mobile Experience” jaunākajiem datiem, mobilo sakaru operators “Tele2” nodrošina Latvijā labāko video pārraides kvalitāti viedierīcēs, izmantojot mobilo internetu.

Turklāt “Tele2” šajā rādītājā ir vienīgais uzņēmums no Latvijas, kas iekļuvis pasaules TOP30 vadošo operatoru pulkā.

Saskaņā ar “Ericsson Mobility Report” datiem 66% no pasaules datu plūsmas veido tieši video saturs. Turklāt tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā tas turpinās strauji palielināties.

“Video popularitāte pandēmijas laikā ir augusi neiedomājamos apmēros, jo strādāšana attālinātā režīmā nav iedomājama bez video zvaniem un video konferencēm, līdzīgi kā mācības, kas ilgu laiku notika attālinātajā režīmā. Turklāt arī ikdienas saziņā ar tuviniekiem un draugiem arvien vairāk dominē video zvani vai video satura pārsūtīšana, nevis tekstuālas ziņas,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmuma SIA "Datakom" 2022. gadu noslēdza ar 13,7 miljonu eiro lielu apgrozījumu un pelņu 1,54 eiro miljonu apmērā. Tas panākts, pilnveidojot piedāvāto produktu un pakalpojumu apjomu gan vietējā, gan eksporta tirgos.

Pērnais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs, vērtējot no dažādiem aspektiem. Pirmkārt, salīdzinājumā ar 2021. gadu, izdevies palielināt gan apgrozījumu, gan peļņas rādītājus (2021. gadā apgrozījums sasniedza 12,58 miljonus eiro, peļņa 1,16 miljonus eiro). Otrkārt, uzņēmums turpinājis attīstīt jaunus IT risinājumus un iespējas, kā arī pilnveidojis jau esošos produktus un pakalpojumus, piemēram, “Worry-free digital workspace” un “Tiki-Taka Pay". Treškārt, savai komandai uzņēmums piesaistījis jaunus profesionāļus.

“Turpinām attīstīt mākoņu platformu sadzīvošanu kopā. Viss paliek arvien vairāk hibrīds un atšķirīgs, taču mūsu kompetence ļauj dažādām vidēm sadarboties un izmantot labākās priekšrocības. Savienojot un būvējot jaunas lietas – būtisku nozīmi pievēršam automatizācijai, tādejādi padarot IT komandas uzņēmumos efektīvākas, kas ļauj noturēt cilvēkus augstajos konkurences apstākļos. Jau vairāku gadu garumā daudz tiek runāts par drošību, – proti, jo tālāk ejam, jo vairāk aspektu jāņem vērā. Tāpēc mūsu projektu komandā meklējam un savienojam risinājumus, kas ļauj izprast vienkāršotā veidā drošības jautājumus vadības grupai un ar augstu automatizācijas pakāpi par IT drošību rūpēties gan esošajām organizāciju IT komandām, gan nodrošinot ārpakalpojuma servisa risinājumus kopā ar labākajiem tehnoloģiskajiem produktiem,” saka SIA “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks.

Telekomunikāciju uzņēmumi Rietumu pasaulē ir iegājuši vai ieiet zināmā brieduma fāzē. Mobilos balss sakarus izmanto teju visi iedzīvotāji, mobilo internetu viedierīcēs izmanto nospiedošais vairums, turklāt notiek pārliecinoša virzība uz bezlimita datu pasauli, kurā faktiski pazudīs tarifu plāni ar limitētu datu apjomu.

Lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un attīstību, daudzi telekomunikāciju tirgus spēlētāji iziet ārpus sava ierastā pakalpojumu klāsta. Tam ir arī ļoti loģisks pamats, jo telekomunikāciju nozares uzņēmumiem ir viens no augstākajiem uzticības līmeņiem*, ko tie var konvertēt jaunos pakalpojumus un sadarbības modeļos. Turklāt tendences rāda, ka klienti vēlas saņemt aizvien vairāk pakalpojumu no viena – uzticama uzņēmuma, kurš piedāvā vienotu rēķinu par dažādiem pakalpojumiem.

Nozares attīstība ietekmē darbiniekus

Kāds vairāk, kāds mazāk, taču lielais vairums telekomunikāciju uzņēmumu paplašina savu produktu portfeli – tie sen vairs nav tikai SIM karšu un mobilo telefonu tirgotāji, kā tas bija 2000. gadu sākumā. “Tele2” ir ļoti aktīvs. Papildu balss, mobilo datu un viedtālruņu tirdzniecībai, piedāvājam arī apdrošināšanu, OTT televīziju, optisko internetu, drošības risinājumus, biznesa datu analītikas, statistikas risinājumus, virtuālas centrāles, plašu elektronikas preču klāstu un daudzas citas preces un pakalpojumus. Tas, protams, ir arī izaicinoši, jo darbiniekam orientēties šādos apstākļos kļūst aizvien sarežģītāk un viņiem jāspēj klientiem sniegt informāciju par visdažādākajiem pakalpojumiem. Kā rīkoties šādā situācijā un palīdzēt darbiniekiem “nepazust” milzīgajā produktu jūrā, apzinoties, ka uzņēmuma ambīcijas ir pakalpojumu portfeli paplašināt arī nākotnē?

Līdz ceturtajai fiziskās distancēšanās nedēļai lielākajai daļai uzņēmumu jau bija izdevies pāriet uz tiešsaistes procesiem un pielāgoties darbam attālināti. Daži atklāj jaunus rīkus, citi paplašina jau atklāto rīku pielietojuma klāstu. Tomēr, runājot par elektroniskiem dokumentu procesiem, joprojām ir gadījumi, kad tiek uzskatīts, ka distancēšanās dēļ dokumentus nevar parakstīt ne fiziski, ne arī attālināti, jo ne visiem ir kvalificēts e-paraksts. Mums ir labas ziņas – iespējas ir plašākas, nekā varētu šķist!

Cilvēku skaits, kuri pirmo reizi sāka lietot e-parakstu, ir pieaudzis trīs reizes

Patlaban e-parakstīšanās iespēja ir kļuvusi vēl aktuālāka uzņēmumiem, kuriem jāparaksta līgumi vai citi dokumenti ar partneriem, kolēģiem vai klientiem, kā arī iestādēm, kas sniedz dažādus pakalpojumus Latvijas pilsoņiem.

“Mēs esam aprēķinājuši, ka kopš fiziskās distancēšanās noteikumu stāšanās spēkā elektroniski parakstītu dokumentu skaits ir pieaudzis par 150 procentiem. Pieaugošo pieprasījumu veido gan tie uzņēmumi, kuri jau izmanto iespējas parakstīt dokumentus elektroniski, gan tie, kas tikko ir atklājuši attālinātās parakstīšanās rīkus,” informē Ilmārs Arsenovičs, uzņēmuma Dokobit vadītājs Latvijā.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” dati liecina, ka pieprasījums pēc viedpulksteņiem pēdējā gada laikā palielinājies par aptuveni 20%, bet bezvadu austiņām – par 62%.

Turklāt arvien vairāk klientu vēlas iegādāties “pilnu komplektu” – eSIM, viedtelefonu, viedpulksteni un bezvadu austiņas.

“Pieprasījuma pieaugums pēc viedpulksteņiem skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji arvien vairāk novērtē viedpulksteņu priekšrocības, piemēram, iespēju atbildēt uz zvaniem, pieslēgties mobilajam internetam, ērti norēķināties par pirkumiem kā arī sportošanas laikā bezvadu austiņās ērti klausīties iecienīto mūziku,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Vienlaicīgi šo dažādo viedierīču veiksmīgai sinhronizācijai un ērtai lietošanai būtisks ir eSIM nodrošinājums, kas šobrīd ir pieejams klientiem, kuriem ir eSIM atbalstošas ierīces un pēcapmaksas tarifu plāna pieslēgums.”

Pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums “Datakom” sadarbībā ar Latvijas IT klastera biedriem un partneriem radījis universālu datu integratoru, kas nodrošina datu tiešsaistes apmaiņu starp grāmatvedības sistēmu un mobilās “All-in-one” kases sistēmas “Tiki-Taka Pay” vadības portālu.

Kopš 2018. gada “Tiki-Taka Pay” izveidē un attīstībā “Datakom” investējis vairāk nekā 300 000 eiro.

Ar jaunizveidotā datu integratora palīdzību uzņēmumiem ir iespēja efektīvi un ātri analizēt savus datus, neuztraucoties par papildus izdevumiem. Tas bez maksas ir pieejams ikvienam uzņēmumam Latvijā, kas izmanto mazo un vidējo uzņēmumu vidū populārākās grāmatvedības sistēmas – “Visma Horizon” un “Jumis Pro”.

Jaunā datu integratora izveidē investēti 30 000 eiro. "Ikviens uzņēmums – vai tas ir liela veikalu tīkla turētājs vai neliela kafejnīca, ir pelnījuši strādāt efektīvi un analizēt sava uzņēmuma datus, neuztraucoties, ka tas būs slogs biznesam. Tāpēc šajā smagajā Covid laikā, vēloties nākt pretī uzņēmējiem, radījām rīku, kurš būs pieejams visiem “Visma Horizon” un “Visma Tildes JumisPRO” lietotājiem. Turklāt, neprasot par to maksu, kā par unikālu programmatūras izstrādi," stāsta “Datakom” inovāciju direktors Edijs Tanons.

“Tele2” pēdējā pusotra mēneša laikā uzstādījis vēl 25 jaunas 5G bāzes stacijas dažādās Latvijas vietās.

Tagad “Tele2” 5G tīkls darbojas arī Ādažos, Augstkalnē, Durbē, Irlavā, Limbažos, Rumbulā un Turlavā. Kopumā “Tele2” ir uzstādījis 5G mobilo sakaru bāzes stacijas jau 46 apdzīvotās vietās Latvijā.

Kā atzīmē “Tele2”, tad lielākais 5G bāzes staciju skaits šobrīd ir uzstādīts Rīgā un tuvējos Rīgas novados, kur ir lielāka mobilo sakaru tīkla noslodze un nepieciešama papildu kapacitāte 4G tīklam.

“5G pakāpeniski kļūst par pilnvērtīgu mobilo sakaru tehnoloģiju Latvijā, jo arvien lielākam cilvēku skaitam ir iespēja to izmantot. Šobrīd jau vairāk nekā 32 000 klientu savā ikdienā izmanto 5G viedierīces un šis skaits turpina pakāpeniski augt,” atzīst “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Šobrīd norit arī aktīvs darbs pie 5G attīstības plānošanas nākamajam gadam, un ir skaidrs, ka “Tele2” 5G staciju skaits palielināsies par vairākiem simtiem.”

Igaunijas uzņēmums “Forus”, kas Latvijā līdz šim bija zināms kā transporta pakalpojumu uzņēmums, turpinot strauju biznesa attīstību un paplašinot zīmola “Forus” darbības virzienus, sāk piedāvāt arī pilna servisa apsardzes pakalpojumus zem zīmola nosaukuma “Forus Security”.

Kā privātā un valsts sektora uzņēmumiem, tā arī privātpersonām, piedāvājot pilna servisa apsardzes pakalpojumus – drošības risku auditu, tehnisko un fizisko apsardzi, un citus pakalpojumus.

“Forus Security” nav jaunizveidots uzņēmums, jo jau 28 gadus, apvienojot ilggadēju pieredzi un zināšanas apsardzes pakalpojumu nozarē, zīmols ir sevi pierādījis kā vienu no vadošajiem apsardzes nozares uzņēmumiem Latvijā. Šobrīd Latvijā “Forus Security” uzticas ap 4000 klientu, nodrošinot drošības pārvaldības un apsardzes pakalpojumus tādiem uzņēmumiem kā tirdzniecības centrs “Spice”, veikalu tīkls “Lidl”, “Latvenergo”, mobilo sakaru operators “Bite”, apdrošināšanas pakalpojumu uzņēmums “ERGO”, dzērienu ražotājs “Coca-Cola” u.c.

Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas.

Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.

Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un teju tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem. Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits – pērn tādi bijuši par 84% vairāk, nekā 2022.gadā.

Ikvienam uzņēmumam, kas darbojas internetā, noteikti nav svešs trīs burtu salikums SEO jeb Search Engine Optimization – tam, vai uzņēmums būs atrodams Google vai kādas citas meklētājprogrammas pirmajā lapā, ļoti bieži ir izšķiroša nozīme. Šoreiz apskatīsim, kādēļ SEO optimizācija nepieciešama arī mazajiem uzņēmumiem!

1. iemesls: SEO ļauj zīmolam kļūt atpazīstamam

Atrodoties meklētājprogrammu augšgalā, cilvēki arvien biežāk redzēs Tavu zīmolu, jo SEO optimizācija ir arī zīmola atpazīstamības veicināšana, veidojot kvalitatīvu, interesantu un lietotājiem noderīgu saturu gan mājaslapā, gan ārpus tās. Un nākamreiz meklējot produktu vai pakalpojumu, pastāvēs daudz lielāka iespējamība, ka potenciālais klients to iegādāsies tieši no Tevis. Tas ir īpaši svarīgs aspekts mazajiem uzņēmumiem – SEO optimizācija ir ļoti labs veids, kā ar salīdzinoši nelielām izmaksām apsteigt konkurentus – “lielās zivis”.

2. iemesls: SEO optimizācija sniedz ilgtermiņa rezultātu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmuma SIA "Datakom" peļņa 2020. gadā bijusi 881 000 eiro, kas ir divas reizes vairāk, nekā 2019. gadā, kad peļņas rādītājs bija 418 000 eiro. Uzņēmums nodokļos valstij pērn samaksājis 1,72 miljonus eiro – par 6,8% vairāk, nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma finanšu dati par 2020. gadu liecina, ka kopējais apgrozījums no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas bija 12,08 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,53% mazāk, nekā vēl gadu iepriekš.

Kā norāda SIA "Datakom" valdes loceklis Jānis Čupriks, tad "aizvadītajā gadā kompānija turpināja iesākto stratēģiju, piedāvājot tirgū un viešot klientiem risinājumus ar augstāku pievienoto vērtību un lielāku pašu pakalpojumu apjomu". Izvēlētā stratēģija sevi attaisnojusi – lai arī samazinājies apgrozījums, toties pieaugusi kompānijas rentabilitāte.

"Covid-19 pandēmija noteikti ir atstājusi sekas. Īpaši kritiska situācija bija 2020. gada otrajā un trešajā ceturksnī, kad uzņēmēji apturēja investīcijas jaunos risinājumos bailēs par nākotni. Visu aizvadīto gadu IT ārpakalpojumu segmentā daļa klientu cīnījās par izdzīvošanu. Bet bija arī labie piemēri, kur tieši krīzes periods ļāva patiesi izvērtēt ārpakalpojuma priekšrocības un pāriet uz tiem. Šis bija arī komandas izaugsmes gads. No dziļas lejupslīdes Covid-19 krīzes sākumā, līdz straujākajai izaugsmei gada beigās. Pateicoties gudriem IT risinājumiem un komandai, kas tos prata nogādāt līdz klientam esam pamatīgi paaugušies," 2020. gadu uzņēmuma darbā vērtē J. Čupriks.